Oficiālais izdevējs | Latvijas Vēstnesis | Likumi.lv | LV portāls
 
Izvērstā meklēšana
Uz sākumlapu
Par mums Kontakti Grāmatas Abonēšana Reklāma A+A
Iepriekšējais numurs
A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž
vestnesis.lv
 
  Rakstīt redakcijai  Lapas karte  Mājas lapa / pievienot favorītiem Twitter
Šonedēļ žurnālā
Nr.20 (771) Otrdiena, 2013. gada 21. maijs

 Skaidrojumi. Viedokļi

Ieva Krūmiņa
Romas IV regula – jauns regulējums pārrobežu mantojumu lietās (5)

2012. gada 4. jūlijā Eiropas Komisija ir pieņēmusi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamajiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi, publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un Eiropas mantošanas apliecības izveidi, sauktu par Romas IV regulu. Tā ievieš Eiropas Savienībā ne tikai vienotas kolīziju normas un jurisdikciju pārrobežu mantojumu lietās, bet viena tiesību akta ietvaros kompleksi ietver arī regulējumu par nolēmumu atzīšanu/ publisko aktu akceptēšanu un izpildi, kā arī jauna starptautiska dokumenta – Eiropas mantošanas apliecības – izveidi. Tā kā minētā regula ir piemērojama, tikai sākot ar 2015. gada 17. augustu, tās izpildes sakarā pagaidām ir vairāki neskaidri un atvērti jautājumi. Raksta mērķis ir sniegt vispārēju ieskatu par Regulas būtiskākajiem aspektiem un gaidāmajām izmaiņām, kas iezīmē jaunu attīstības posmu pārrobežu mantojumu tiesībās. >>>
 Skaidrojumi. Viedokļi

Viktorija Voitešonoka
Atteikuma pamati izpildu rakstu izsniegšanā (5)

Pieteicējs, lai veiktu piedziņu piespiedu kārtā, vēršas valsts tiesā, kad šķīrējtiesas spriedums labprātīgi netiek pildīts, lūdzot izsniegt izpildu rakstu, tomēr, lai arī Augstākās tiesas Senāts norādījis uz rajonu tiesu pieļautajām kļūmēm, izsniedzot izpildu rakstus, vēl aizvien netiek ievērota judikatūra atbilstoši Civilprocesa likuma 5. panta sestajai daļai, kā arī šķīrējtiesas ne vienmēr taisa “kvalitatīvus” spriedumus, uz kuru pamata tiesnesis var izsniegt izpildu rakstus šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei. >>>
   Informācija

Gatis Litvins
Aizliegums tiesnesim darboties politiskajās partijās atbilst Satversmei

Nesen, 10. maijā, Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2012-16-01 “Par likuma “Par tiesu varu” 86. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 102. pantam”. Likuma “Par tiesu varu” 86. panta trešā daļa nosaka, ka “tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie partijām un citām politiskajām organizācijām”. Savukārt Satversmes 102. pants paredz, ka “ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās”. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka laika gaitā viņš sapratis, ka ir svarīgi, lai viņa politiskie uzskati par norisēm sabiedrībā tiktu atbilstoši izpausti un pārstāvēti. >>>
Vēl numurā
 Tiesību politika
Deputāti literāri izteiksmīgi interpretē Latvijas vēsturi (2)

 Notikums
Edijs Poga
Atjaunotajai Latvijas zvērinātai advokatūrai – 20

 Akadēmiskā dzīve
Krišjānis Bušs
Juridiskās fakultātes komanda iekļūst izspēles pusfinālā Brno

 Tiesību prakse
Eiropas Savienības Tiesa: svarīgākie spriedumi

Kriminālprocesa likuma būtisks pārkāpums kā pamats tiesas nolēmuma atcelšanai

 Informācija
Sannija Matule
No jurista prasa rezultātu, nevis procesu (5)

Ilze Dubava
ES pilsoņu tiesību nostiprināšanas pasākumi ES

Aicina uz gadskārtējo komerctiesību konferenci

Rasma Zvejniece
Tieslietu padomes aktuālie lēmumi

Notāru palīdzes dod svinīgo solījumu

Apspriež sadarbības prioritātes tieslietās

Tieslietu ministrs tiekas ar Gruzijas vēstnieku

Jaunuzņemtie advokāti dod zvērestu (1)

Valsts zemes dienestam jauna mājaslapa internetā

Vērmontas štatā legalizē asistētās pašnāvības

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

Nākamajos numuros
Uzņēmumu reģistra amatpersonu atziņas
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta, Krimināllietu departamenta un Administratīvo lietu departamenta aktuālie nolēmumi


Redakcijas sleja
Dina Gailīte
Kas es esmu
Šķiet, ka viens no starta (vai finiša?) līnijas karodziņiem veiksmīgā integrācijas procesā, ja tāds tomēr notiks, būtu "kontroljautājums" katram topošās Latvijas vienotās nācijas loceklim. Proti: kas es esmu? Jūs jau saprotat - šoreiz nevis dzimuma, etniskās izcelsmes, profesijas, ēšanas ieradumu vai reliģiskās pārliecības ziņā. Bet valstspiederības sajūtas nozīmē.
Nedēļas jurists
Opinio iuris
„Kriminālprocesa likuma pārkāpums, kurš nav būtisks un nav novedis pie nelikumīga nolēmuma, nedod pamatu tiesas nolēmuma atcelšanai.”
„Mēs uzskatām, ka ir divi ļaunumi. Un vienalga, vai tā ir nacistiska simbolika, vai tā ir padomju totalitārā simbolika, tas ir ļaunums. Jūs varat salīdzināt, kurš ļaunums ir ļaunāks, ja jums tas patīk. Bet Latvijai tie ir divi posti.”
„Tiesnesim, izsniedzot izpildu rakstu uz pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma pamata, ir ne tikai jāpārbauda, vai ievērotas procesuālo tiesību normas, bet arī jāpārliecinās par pareizu šķīrējtiesas spriedumā ietverto materiālo tiesību normu piemērošanu.”
Kļūsti par JV autoru
Ierosini tēmu
                           
 
Par mums / Kontakti / Grāmatas / Abonēšana / Reklāma

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv / Saistību atruna