Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par advokāta izslēgšanu no advokatūras

20. Oktobris 2009 /NR. 42 (585)

Par tiesnešu, advokātu un citu juridisko profesiju ētikas jautājumiem arvien biežāk un skaļāk tiek runāts gan juristu aprindās, gan arī visā sabiedrībā. Tiek diskutēts ne tikai par pārkāpumiem pēc būtības, bet arī par procesu, kā persona tiek disciplināri sodīta un kā tā var aizstāvēt savas iespējami aizskartās tiesības un tiesiskās intereses. Līdz šim vislielākās neskaidrības bija par Latvijas Republikas Advokatūras likuma regulējumu. Pastāv dažādi viedokļi, vai zvērinātu advokātu var izslēgt no zvērinātu advokātu skaita ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomes vai Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisijas lēmumu. Beidzot arī tiesa ir devusi vērtējumu šim regulējumam. ...

Gatis Litvins, Andrejs Judins, Pāvels Gruziņš, Ēriks Kalnmeiers, Iveta Štrausa

žurnāls / Diskusija

Policijas kontrole: aktualitātes un perspektīvas

20. Oktobris 2009 /NR. 42 (585)

Šā gada 5. oktobrī notika diskusija, kuras mērķis bija apspriest aktuālus jautājumus, kas saistīti ar Krimināllikumā paredzēto papildsodu – policijas kontrole. Diskusija tika organizēta, lai pievērstu uzmanību grozījumiem Krimināllikumā, kas stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā, kā arī lai veicinātu vienotas prakses veidošanu, piemērojot tiesību normas, kas regulē policijas kontroles piespriešanu, izpildi un aizstāšanu ar brīvības atņemšanu. Diskusijā piedalījās Augstākās tiesas Senāta krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Ēriks Kalnmeiers, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Metodiskās vadības nodaļas galvenā inspektore Iveta Štrausa un Sabiedriskās politikas centra "Providus" krimināltiesību eksperts, Latvijas Policijas akadēmijas asociētais profesors Andrejs Judins. ...

žurnāls / Informācija

Ekonomiskā krīze ietekmē ne tikai sociālās tiesības

20. Oktobris 2009 /NR. 42 (585)

Ne tikai gadalaiki un ekonomika, bet arī konkrētas cilvēktiesības aktualitāte ir cikliska. Pirmskrīzes laikā aizsargjoslas noteikšana ap Saeimu izraisītu plašu diskusiju, bet tagad dzirdami tikai daži izsaukumi. Pēdējā gada laikā par cilvēktiesībām galvenokārt runā kā par sociālajām tiesībām. Tas izskaidrojams ar to, ka ekonomiskās krīzes apstākļos sociālās tiesības izjūt vislielāko spiedienu, jo valsts var atteikties no tā sociālā nodrošinājuma, kas pārsniedz Latvijas Republikas Satversmē noteikto minimālo slieksni. Neliels izņēmums bija šā gada 9. oktobra diskusija "Ekonomiskās krīzes ietekme uz sociālajām ekonomiskajām tiesībām Latvijā un Eiropā" Eiropas Savienības mājā Rīgā, kur tika analizēta ekonomiskās krīzes ietekme ne tikai uz sociālajām tiesībām, bet arī uz citām cilvēktiesībām. Diskusiju organizēja Latvijas Cilvēktiesību centrs sadarbībā ar Latvijas Cilvēktiesību komiteju un Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības asociāciju. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Krievija turpina kavēt ECT reformu

6. Oktobris 2009 /NR. 40 (583)

Krievija ir vienīgā no 47 Eiropas Padomes dalībvalstīm, kura nav ratificējusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2004. gada 13. maija 14. protokolu, kas nosaka Eiropas Cilvēktiesību tiesas reformu. 2006. gada 20. decembrī Krievijas parlamenta apakšpalāta – Valsts dome – pieņēma lēmumu atlikt protokola ratifikāciju. Visu šo laiku Krievija tika kritizēta par protokola ratifikācijas novilcināšanu. Atbildot uz šo kritiku, šā gada 23. septembrī Krievijas parlamenta apakšpalāta pieņēma paziņojumu, kurā uzskaitīja iemeslus, kāpēc tā neratificē Konvencijas 14. protokolu. Tādējādi ECT reforma tika atlikta uz nezināmu laiku, jo bez Krievijas ratifikācijas 14. protokols nevar stāties spēkā. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Jauna mācību grāmata par administratīvajām tiesībām

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

Juridiskā koledža laidusi klajā otru, papildināto un pārstrādāto izdevumu 2006. gadā publicētajam pētījumam ar analogu nosaukumu – Stucka A. Administratīvās tiesības. Otrs, papildināts un pārstrādāts izdevums. Rīga: Juridiskā koledža, 2009, 352 lpp. Jaunajā grāmatā paplašināti aplūkoti nozīmīgākie administratīvo tiesību izpētes jautājumi, kas ilustrēti ar aktuālo tiesību aktu piemēriem, jaunāko administratīvo tiesu judikatūru un praktisku situāciju aprakstiem. ...

Gatis Litvins, Gaidis Bērziņš, Aleksejs Dimitrovs, Mīkols Romeris

žurnāls / Diskusija

Vai Latvija ir nacionāla valsts

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

Latvijas Republikas Satversme noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Ievērojot tiesības, kas piemīt Latvijas tautai kā indivīdu kopumam, secināms, ka to veido Latvijas Republikas pilsoņi, neatkarīgi no rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem. Tomēr ik pa laikam tiek pieminēts nacionālas valsts princips. Dažādi aizliegumi ieņemt amatus vai baudīt citas politiskās tiesības tiek pamatoti arī ar nacionālo drošību. Interpretējot Latvijas tiesību normas starptautisko tiesību aktu gaismā, nereti tiesību piemērotājs lieto jēdzienu “nacionālie normatīvie akti”. Tiek arī piesaukta pamatnācija.1 Rietumeiropā pastāv divi nācijas tipi – valstsnācija un kultūrnācija. Valstsnācija ir valstiski orientēta nācija, kultūrnācija ir etniski orientēta nācija. Kā tipiskākais valstsnācijas piemērs ir Francija, kurā franču nāciju veido Francijas pilsoņu kopums. Tā rezultātā Francijā valda viendabīgās nācijas princips un tā noliedz nacionālo minoritāšu eksistenci savā teritorijā. Visi Francijas pilsoņi tiek uzskatīti par frančiem. Savukārt kā kultūrnācijas tipa piemēru varētu nosaukt Vāciju. Nācijas jēdziens tiek saistīts ar kopīgo vēsturi, kultūru un valodu. Tomēr jāsaka, ka Vācijas nācijas izpratne ir paplašinājusies un nevar viennozīmīgi apgalvot, ka to veido tikai trīs minētie elementi. No Pamatlikuma 116. panta izriet gan šis valstsnācijas, gan kultūrnācijas elements. Līdz ar to precīzāk būtu teikt, ka Vācija reprezentē jaukto tipu. Turklāt, kā tika uzsvērts 1949. gada 23. maija Vācijas Pamatlikuma 60. gadadienas atzīmēšanas pasākumos, tieši Pamatlikumā ietvertās vērtības vāciešus ir spējušas apvienot vienā valstī.2 Būtisks ir jēdzienu “nācija” un “nacionāla valsts” saturs un izpratne – ar ko būtu jāsaprot nācija Latvijā, kas to veido un kādām attiecībām tai būtu jābūt ar valsti. No atbildēm tad arī varētu izsecināt, vai Latvijā ar nāciju būtu jāsaprot tikai latviešu nācija, kurai blakus pastāv nacionālās minoritātes, kā arī nepilsoņi, vai arī latviešu nācija ir pilsoņu kopums. Konkrēto jautājumu var aplūkot gan no valststiesību, gan no politiskā viedokļa. “Jurista Vārda” iepriekšējā numurā (JV Nr. 38(581), 22.09.2009.) tika publicēta Dr.iur.h.c. Egila Levita intervija, kurā viņš komentē nacionālas valsts jēdzienu konstitucionālo tiesību izpratnē. Savu skatījumu uz Latviju kā nacionālu valsti un nacionālas valsts principa saturu “Jurista Vārdam” šoreiz sniedz Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Mg.iur. Gaidis Bērziņš un Mg.iur. Aleksejs Dimitrovs.3 Sniedzam ieskatu arī lietuviešu konstitucionālo tiesību autoritātes M. Romera atziņās. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Jauna tiesību zinātņu doktore

22. Septembris 2009 /NR. 38 (581)

D. Hamkova promocijas darbā analizējusi goda un cieņas krimināltiesisko aizsardzību, kā arī pamatojusi šī nemantiskā labuma krimināltiesiskās aizsardzības nepieciešamību. Šā mērķa sasniegšanai promocijas darbā analizēta jēdzienu "gods", "cieņa" un "reputācija" izpratne, goda un cieņas krimināltiesiskās aizsardzības vēsturiskie aspekti. Darbā veikta arī noziedzīgu nodarījumu pret personas godu un cieņu juridiskā ...

Egils Levits, Jānis Pleps, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Satversmes jautājumi ekonomiskās krīzes apstākļos

22. Septembris 2009 /NR. 38 (581)

Šajā vasarā par ierastu kļuva ziņa, ka Satversmes tiesa slīkst iedzīvotāju konstitucionālajās sūdzībās, kurās tiek lūgts pārvērtēt vairāku grozījumu normatīvajos aktos atbilstību Satversmei. Līdztekus tam ar zināmu regularitāti plašsaziņas līdzekļos notiek Satversmes tiesas priekšsēdētāja diskusija ar politiķiem, kur, no vienas puses, tiek atgādināts, ka Satversme arī šodien turpina noteikt politikas ietvarus, savukārt, no otras puses, tiesa tiek aicināta nenovest valsts budžetu līdz bankrotam. Kopumā konstitucionālo tiesību jautājumi ekonomiskās krīzes apstākļos nav zaudējuši savu aktualitāti, bet tieši pretēji – tie nonākuši plašas sabiedrības apspriešanā. Tiesiskā paļāvība, Satversmes tiesa, sociālā solidaritāte un citi jēdzieni jau vairākus mēnešus ir aktuālu diskusiju atslēgas vārdi. Šobrīd ir daudz jautājumu. Skaidru atbilžu mazāk, vairāk ir versijas un varbūtības. Lai lasītājam piedāvātu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par Satversmes darbību ekonomiskās krīzes apstākļos, kā arī par dažiem citiem valststiesību jautājumiem (pilsonisko līdzdalību, nacionālu valsti), "Jurista Vārds" uz plašāku sarunu aicināja autoritatīvo Latvijas valststiesību ekspertu – Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāju profesoru Dr.iur.h.c. Ass.iur. Dipl.-Pol. Egilu Levitu. ...

žurnāls / Diskusija

Priekšvēlēšanu aģitācijas regulējums izturējis pārbaudi

15. Septembris 2009 /NR. 37 (580)

Latvijas partiju finanšu un priekšvēlēšanu aģitācijas regulējums ir tapis ilgi un pakāpeniski. Šī regulējuma galvenais mērķis ir mazināt naudas ietekmi uz politiku. Saeima 2008. gadā un 2009. gada sākumā pieņēma vairākus grozījumus likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām", likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām" un Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, lai nostiprinātu un padarītu dzīvotspējīgu priekšvēlēšanu kampaņu regulējumu, kura galvenais elements ir partiju tēriņu "griesti". Lai pēc pašvaldības vēlēšanām novērtētu jauno likuma grozījumu efektivitāti un diskutētu par nepieciešamajām izmaiņām partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumā pirms 2010. gada Saeimas vēlēšanām, šā gada 8. septembrī sabiedriskās politikas centrā "Providus" notika diskusija "Kā uzlabot priekšvēlēšanu kampaņu regulējumu?". Pasākumā sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka prezentēja monitoringa "Politisko partiju izdevumi pirms 2009. gada pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" rezultātus. Diskusijā piedalījās arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, KNAB vadītājs Normunds Vilnītis, Valsts prezidenta kancelejas, Nacionālās radio un televīzijas padomes un citu iestāžu pārstāvji, eksperti, kā arī citi interesenti. ...

Gatis Litvins, Anita Kovaļevska, Edgars Pastars, Ineta Ziemele

žurnāls / Diskusija

Sociālās tiesības zem ekonomiskās krīzes spiediena

18. Augusts 2009 /NR. 33 (576)

Valsts nodrošinātās sociālo tiesību garantijas gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi ir atkarīgas no valsts ekonomiskā stāvokļa. Latvijas Republikas Satversme paredz tikai minimālo sociālā nodrošinājuma slieksni. Līdz ar to ekonomiskās krīzes apstākļos sociālās tiesības izjūt vislielāko spiedienu, jo valsts var nolemt atteikties no tā nodrošinājuma, kas pārsniedz minimālo slieksni. Lai gūtu plašāku priekšstatu par ekonomiskās krīzes ietekmi uz sociālajām tiesībām, ekspertiem tika uzdoti pieci jautājumi. LU Juridiskās fakultātes lektore un doktorante Mg.iur. Anita Kovaļevska un Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks Mg.iur. Edgars Pastars atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem, savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese Dr.iur. Ineta Ziemele sniedza tikai nelielu komentāru – tā kā jautājumi ir ļoti konkrēti un prasa arī konkrētas atbildes, diskusijas par tiem varētu sniegt priekšstatu par to, kā, piemēram, potenciāli tāda lieta varētu tikt skatīta Eiropas Cilvēktiesību tiesā. ...

...

30

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

5. Novembris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls