Jurista Vārda satura arhīvs

Atlasīti 6 autori

žurnāls / Redaktora sleja

Kur nav konsensa, tur izlemj vairākums

24. Septembris 2024 /NR. 39 (1357)

Samērā neparasts politikas un tiesību robežgadījums nesen nodarbināja Vācijas valststiesību interesentus. Pagājušajā trešdienā, 18. septembrī, Vācijas Federālā Konstitucionālā tiesa (otrais Senāts) pasludināja spriedumu lietā, kas bija ierosināta pēc galēji labējās partijas Alternative für Deutschland (AfD) pieteikuma.1 Lietas pamatā bija jautājums – vai visām Vācijas parlamenta frakcijām, tai skaitā opozīcijā esošajai AfD, ...

žurnāls / Informācija

Piesakies žurnāla "Jurista Vārds" ikgadējam pētniecisko darbu konkursam!

3. Septembris 2024 /NR. 36 (1354)

"Jurista Vārda" mērķis vienmēr ir bijis – veicināt Latvijas tiesiskās sistēmas attīstību. Tas, protams, nozīmē arī jaunu ideju un jaunu talantu meklējumus. Tieši tādēļ "Jurista Vārds" ik gadu rīko tiesību zinātņu studentu pētniecisko darbu konkursu, un šogad tas notiek jau deviņpadsmito reizi. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kā novērst lietas svaidīšanu starp dažādām tiesām

27. Augusts 2024 /NR. 35 (1353)

14. augustā Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs un Senāta departamentu priekšsēdētāji Normunds Salenieks, Veronika Krūmiņa un Anita Poļakova pieņēma lēmumu, atbildot uz rajona tiesas tiesneša lūgumu izšķirt jautājumu par pieteicēja pieteikuma pakļautību. Gadījums ir saistīts ar tiesību piemērotāju nereti sastopamajām grūtībām izprast valsts pārvaldes juridisko uzbūvi, tai skaitā gadījumus, kad publiskas personas ...

žurnāls / Intervija

ECT tiesnesis Artūrs Kučs: Cilvēktiesības var pastāvēt tikai demokrātiskā sabiedrībā

13. Augusts 2024 /NR. 33 (1351)

Pēc pāris nedēļām, septembra sākumā, darbu Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) sāks no Latvijas ievēlētais tiesnesis Dr. iur. Artūrs Kučs, kurš līdz šim pildīja Satversmes tiesas tiesneša pienākumus. Viņaprāt, ievērojot Latvijas tiesību sistēmas atvērtību starptautiskajām tiesībām un cilvēktiesību aizsardzības standartam, Latvijas konstitucionālajā tiesā gūtā pieredze būs ļoti noderīga arī jaunajā amatā. "Eiropas Cilvēktiesību tiesas loma demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību aizsardzībā šobrīd, kad Eiropā notiek karš un atsevišķas valstis apšauba vērtības, uz kurām balstīta Eiropas Padome un Eiropas Cilvēktiesību konvencija, ir stratēģiski nozīmīgāka nekā jebkad agrāk," uzskata A. Kučs. Pašreizējam ECT tiesnesim no Latvijas Mārtiņam Mitam šī amata pilnvaru termiņš beigsies šā gada 2. septembrī, tādēļ jau 2023. gada vasarā Ministru kabinets izsludināja atklātu konkursu uz ECT tiesneša amatu, meklējot M. Mita pēcteci. Pēc nacionālās atlases procedūras noslēguma Ministru kabinets ar 2024. gada 27. februāra rīkojumu apstiprināja Artūra Kuča, Jāņa Neimaņa un Daigas Rezevskas kandidatūras ECT pastāvīgā tiesneša amatam. Savukārt 2024. gada 16. aprīlī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ar absolūto balsu vairākumu ECT tiesneša amatā ievēlēja A. Kuču. Tādējādi viņš ECT nomainīs M. Mitu, kurš turpmāk papildinās Latvijas konstitucionālās tiesas sastāvu – šā gada sākumā Saeima viņu apstiprināja Satversmes tiesas tiesneša amatā, un šos pienākumus M. Mits sāks pildīt pēc darba ECT. Izvērstu sarunu solot vēlāk, kad jaunajā amatā būs aizvadīts kāds laiks, A. Kučs, vēl būdams Latvijā, atbildēja uz dažiem "Jurista Vārda" jautājumiem, daloties pārdomās, ko nozīmējis jau trešo reizi piedalīties konkursā, pretendējot uz ECT tiesneša amatu, un kādas vēl neatrisinātas problēmas izgaismojas cilvēktiesību aizsardzības jomā nacionālajā līmenī. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Pārbaudījumi, kam nevar sagatavoties

2. Jūlijs 2024 /NR. 27 (1345)

Šajā žurnāla laidienā tiek publicēti divi materiāli, kurus šķietami šķir vairāk nekā 70 gadi: sadaļā "Juristu likteņi" lasāma plaša Dr. iur. Diānas Apses apcere par brāļiem Mintautu un Konstantīnu Čakstēm – senatoru un Latvijas Universitātes tiesību zinātnieku, kuri, sākoties Otrajam pasaules karam, piedzīvoja Latvijas divkāršo okupāciju un izlēma tai pretoties, iesaistīdamies Latvijas Centrālās padomes dibināšanā ...

žurnāls / Redaktora sleja

Jaunas tēmas "Jurista Vārdā"

18. Jūnijs 2024 /NR. 25/26 (1343/1344)

Šis žurnāla "Jurista Vārds" tematiskais laidiens veltīts būvniecībai un tapis, redakcijai sadarbojoties ar viesredaktoru – nozares lietpratēju Jāni Uzulēnu. Starp 14 autoriem, kas veidojuši 11 publikācijas, ir gan mūsu žurnāla lasītājiem jau labi pazīstami vārdi, gan tādi, kas "Jurista Vārdam" savus rakstus iesūtījuši pirmo reizi, turklāt vairāki rakstu autori nemaz nav juristi. Tieši viedokļu dažādība, ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kāpēc mūs interesē uzņēmumu padomes

11. Jūnijs 2024 /NR. 24 (1342)

Šis žurnāla "Jurista Vārds" laidiens veltīts komerctiesību institūtam – uzņēmumu padomēm, un redakciju šim tematam pievērsties pamudināja notikumi pagājušajā rudenī un ziemā, kad atklājās vairāku lielu valsts kapitālsabiedrību mazspēja visai Latvijai svarīgu un no publiskiem līdzekļiem, tai skaitā Eiropas Savienības fondiem, finansētu projektu īstenošanā.1 Daudzi "Jurista Vārda" lasītāji atceras laikus, ...

Dina Gailīte, Uldis Krastiņš

žurnāls / Intervija

Tiesu vara Ukrainā strādā izdzīvošanas režīmā

4. Jūnijs 2024 /NR. 23 (1341)

Maija nogalē Latvijā pēc mūsu Augstākās tiesas ielūguma viesojās karā ierautās Ukrainas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Stanislavs Kravčenko, lai piedalītos starptautiskā konferencē, kas bija veltīta Latvijas 20 gadiem Eiropas Savienībā un pulcēja vairāku dalībvalstu un kandidātvalstu tiesu varas augstāko institūciju pārstāvjus. S. Kravčenko tikās ar Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētāju Aigaru Strupišu, un sarunas laikā abi atzina steidzamu nepieciešamību izveidot starptautisku tribunālu Krievijas pastrādāto kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci iztiesāšanai, kā arī pārrunāja Latvijas tiesu sistēmas iespējas palīdzēt Ukrainas kolēģiem, kas šobrīd strādā ekstremālos apstākļos, vienlaikus cenzdamies uzlabot savu tiesu sistēmu, lai sagatavotos Ukrainas iestājai ES un novērstu arī korupcijas problēmas. Šīs vizītes laikā notika arī S. Kravčenko saruna ar "Jurista Vārdu" – par to, kā Ukrainas demokrātija, tai skaitā tiesu vara, turpina darboties Krievijas iebrukuma apstākļos. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kādēļ jāsvin konstitūciju jubilejas

21. Maijs 2024 /NR. 21 (1339)

Šonedēļ Eiropas lielākā demokrātija – Vācijas Federatīvā Republika – svin sava Pamatlikuma (Grundgesetz) 75 gadu jubileju. Pamatlikums stājās spēkā 1949. gada 23. maijā, kad to kā pagaidu orgāna – Parlamentārās padomes – prezidents parakstīja leģendārais vācu politiķis Konrāds Adenauers, kurš pēc tam arī kļuva par pirmo pēckara Vācijas kancleru. Pamatlikums bija rakstīts kā "pagaidu konstitūcija" (tas ir norādīts ...

žurnāls / Redaktora sleja

Latvija Eiropā: veiksme vai likumsakarība

30. Aprīlis 2024 /NR. 18/19 (1336/1337)

Pagājušajā gadā klajā nāca Oksfordas Universitātes profesora Timotija Gārtona Eša (Timothy Garton Ash) monogrāfija, kuras latviskais tulkojums izdots ar nosaukumu "Tēvzemes. Personīga Eiropas vēsture". Vienlaikus izmantojot gan zinātnieka, gan žurnālista metodes, kā arī iekļaujot savu personīgo pieredzi, kas gūta, gadu desmitiem apceļojot un pētot norises dažādās Eiropas malās (lasot rodas sajūta, ka Ešs gandrīz ...

Sabīne Zaula, Mārtiņš Aljēns, Lauris Liepa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Labirinta izeju meklējot – pastāvīgās dzīvesvietas noteikšana Mantošanas regulas izpratnē

23. Aprīlis 2024 /NR. 17 (1335)

Ievads Eiropas kultūrā viens no pazīstamākajiem mītiem vēsta par Atēnu princi Tēseju, kurš atceļo no Atēnām uz Krētu, lai nogalinātu mežonīgo vērsi Mīnotauru.1 Nokļuvis Krētas valdnieka Mīnoja pazemes labirintā un nogalinājis Mīnotauru, Tēsejs visticamāk neizkļūtu virszemē, ja vien Mīnoja meita Ariadne neiemīlētos jauneklī un nepalīdzētu viņam. Izeju no labirinta Tēsejs atrod, izritinot Ariadnes austo dzijas kamolu un sekojot ...

žurnāls / Redaktora sleja

Vārda brīvība kara laikā

23. Aprīlis 2024 /NR. 17 (1335)

Pēdējos mēnešos Latvijā aizvien vairāk saasinājušās diskusijas par vārda brīvību, it īpaši masu mediju darbības laukā. Daži piemēri. Februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā gadadienā, daudzi bija nepatīkami pārsteigti par lsm.lv karikatūru sērijas "Cūku komikss" attēliem, kur ukraiņu karavīri bija attēloti kā cūkas (vienlaikus – vēstījums bija Ukrainas armiju atbalstošs), un, ņemot vērā sabiedrības spiedienu, ...

žurnāls / Atskatā un darbībā

Latvijas advokatūras disciplinārās atbildības prakse 20 gados

16. Aprīlis 2024 /NR. 16 (1334)

Šogad aprit 20 gadi, kopš advokatūrā tika izveidota speciāla disciplinārās atbildības institūcija:1 2004. gada maijā likumdevējs izveidoja Advokātu disciplinārlietu komisiju (turpmāk – DLK), papildinot Advokatūras likuma 6. sadaļu "Zvērinātu advokātu atbildība" ar 38.1 pantu, kas nosaka, ka "zvērinātu advokātu disciplinārlietas izskata disciplinārlietu komisija". Kopš DLK izveidošanas kopumā esam izskatījuši ...

Dina Gailīte, Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Cik iesniegumu ir jāuzraksta, lai valsts aizsargātu cilvēka dzīvību?

16. Aprīlis 2024 /NR. 16 (1334)

Šī gada advokātu kopsapulcē 22. martā Zvērinātu advokātu padome paziņoja lēmumu "par īpašiem nopelniem juridiskās palīdzības sniegšanā" piešķirt Advokatūras Goda zīmi zvērinātai advokātei Annai Norei. Plašāka Latvijas sabiedrība advokāti Nori pamanīja 2023. gada 26. aprīļa raidījumā "Kas notiek Latvijā", kur tika iztirzāti neilgi pirms tam, 16. aprīlī, Jēkabpilī notikušās slepkavības apstākļi: pēc divu gadu intensīvas vajāšanas Leons Rusiņš bija nogalinājis savu bijušo dzīvesbiedri viņas mātes un jaunākā dēla klātbūtnē. ...

žurnāls / Informācija

Advokāti aicina visus juristus apvienoties Ukrainas atbalstam

9. Aprīlis 2024 /NR. 15 (1333)

Advokātu kopsapulcē 22. martā tika paziņots, ka, kolēģijai sadarbojoties ar labdarības organizāciju "Ziedot.lv", ir izveidota īpaša programma "Par Ukrainas uzvaru!", kur portālā ziedot.lv būs iespējams ziedot naudu ar mērķi "sniegt palīdzību Ukrainas karavīriem tieši līdz frontes līnijai". Advokatūra aicina savus biedrus, kā arī visus tieslietu nozares kolēģus – tiesnešus, notārus, tiesu izpildītājus ...

žurnāls / Redaktora sleja

Krimināllikuma jubileja un pašreizējās aktualitātes

9. Aprīlis 2024 /NR. 15 (1333)

Šis žurnāla "Jurista Vārds" laidiens ir veltīts Latvijas krimināltiesību "mugurkaula" – Krimināllikuma – 25 gadu jubilejai. Redakcija pateicas visiem ekspertiem – likuma līdzautoriem, tiesību politikas veidotājiem un tiesību piemērotājiem, kas, atsaucoties šī tematiskā laidiena veidotājas kolēģes Sannijas Matules aicinājumam, ir piekrituši dalīties ar mūsu lasītājiem savās domās par šīs tiesību nozares ...

žurnāls / Numura tēma

Tiesu darba mērīšana: kvalitāte, ātrums, izmaksas

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Šis "Jurista Vārds" aicina uz domu apmaiņu par Latvijas tiesu sistēmas efektivitāti. Apstākļos, kad Latvijā sarūk iedzīvotāju skaits un viena krīze seko otrai (Covid pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, inflācija utt.), sabiedrības vēlme redzēt publisko līdzekļu taupīgu izlietojumu visās nozarēs, tai skaitā tieslietās, ir īpaši saasināta. Arī Valsts kontrole ir atkārtoti norādījusi, ka laba pārvaldība nozīmē, ka valsts funkcijas tiek īstenotas ne vien kvalitatīvi, bet arī ar vismazāko iespējamo līdzekļu patēriņu. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kā novērtēt un uzlabot Latvijas tiesu sistēmas efektivitāti

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Šis žurnāla "Jurista Vārds" laidiens veltīts tiesu efektivitātes problēmai. Tāpat kā jebkura cita valsts funkcija – arī tiesu sistēma – ir jāorganizē tādējādi, lai tās uzdevumi tiktu izpildīti pēc iespējas kvalitatīvi, ātri un sabiedrībai izdevīgā un saprotamā veidā, kā arī vienlaikus maksimāli efektīvi (taupīgi) izlietojot valsts resursus. Tiesu sistēmai ir izšķiroša loma tiesiskas valsts funkcionēšanā, un ļoti ...

žurnāls / Informācija

Mārtiņš Mits rudenī nomainīs Gunāru Kusiņu Satversmes tiesas tiesneša amatā

27. Februāris 2024 /NR. 9 (1327)

15. februārī Saeima apstiprināja Satversmes tiesas tiesneša amatā Dr. iur. Mārtiņu Mitu. Jauns Satversmes tiesas tiesnesis bija nepieciešams, jo Gunāram Kusiņam tiesneša amata pilnvaru termiņš beigsies 19. februārī. Paredzams, ka M. Mits amata pienākumus sāks pildīt šī gada septembrī. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesiska sadarbība ar represīvu un totalitāru valsti nav iespējama

27. Februāris 2024 /NR. 9 (1327)

Vēl pagājušā gada rudenī ritēja intensīvas diskusijas par to, vai Latvijai jāturpina sadarboties ar Krievijas Federāciju 1993. gadā ratificētā tiesiskās sadarbības līguma ietvaros, un netrūka tādu, kas atbalstīja šī līguma atstāšanu spēkā "praktisku apsvērumu" pēc, jo tas atvieglojot noziedznieku ķeršanu un mantojumu kārtošanu.1 Šī gada 18. janvārī Saeima pieņēma lēmumu ...

žurnāls / Intervija

Tiesības ir valsts reakcija uz sabiedrības procesiem – cilvēku savstarpējo viļņošanos

13. Februāris 2024 /NR. 7 (1325)

Ir aizritējuši 102 gadi kopš Latvijas pamatlikuma pieņemšanas Satversmes sapulcē 1922. gada 15. februārī, un tieši šajā nedēļā simboliski pie lasītājiem dodas 21 autora veidota kolektīva zinātniska monogrāfija "Publiskās tiesības. Ievads" vairāk nekā 900 lappušu biezumā. Grāmatas ideja aizsākusies Satversmes tiesā pirms vairāk nekā trim gadiem, tādēļ tās autoru skaitā ir esošie un bijušie Satversmes tiesas tieneši ...

žurnāls / Redaktora sleja

Satversmei – 102

13. Februāris 2024 /NR. 7 (1325)

"Lai šī jaunā valsts Satversme padara Latviju laimīgu un stipru!" – atkal un atkal varam atcerēties Satversmes sapulces prezidenta Jāņa Čakstes vēlējumu 1922. gada 7. novembrī, dienā, kad stājās spēkā jaunās Latvijas valsts konstitūcija redakcijā, kas bija pieņemta tā paša gada sākumā – 15. februārī. Vienā teikumā apvienoti divi būtiskākie Satversmes uzdevumi, kas ir nemainīgi aktuāli arī šobrīd, – nodrošināt Latvijas ...

žurnāls / Redaktora sleja

Starptautisko tiesību svilstošā aktualitāte

16. Janvāris 2024 /NR. 3 (1321)

Pagājušajā nedēļā Rīgā viesojās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, atgādinot par mums šobrīd ģeogrāfiski, politiski un emocionāli vistuvāko un biedējošāko militāro konfliktu – Krievijas iebrukumu Ukrainā. Nav šaubu, ka Krievijas Federācijas kopš 2014. gada februāra īstenotā agresija pret suverēno Ukrainas valsti ir starptautisko tiesību pārkāpums. Krievijas armijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī ...

žurnāls / Juristu likteņi

Autodidakts Māteru Juris un pirmais latviešu juridiskais izdevums "Tiesu Vēstnesis"

12. Decembris 2023 /NR. 50 (1316)

Šī gada nogalē "Jurista Vārds" svin 20 gadus, kopš tas no oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" pielikuma kļuva par patstāvīgu juridisku preses izdevumu: 2003. gada 23. decembrī iznāca pirmais žurnāla "Jurista Vārds" laidiens. Gandrīz tajos pašos decembra datumos, tikai 123 gadus pirms "Jurista Vārda", 1880. gada 24. decembrī pie lasītājiem devās pats pirmais juridiskais preses izdevums latviešu valodā – Māteru Jura dibinātais laikraksts "Tiesu Vēstnesis". Kaut arī šim izdevumam nebija garš mūžs un tā izdevējs un redaktors pats nebija akadēmiski skolots jurists, "Tiesu Vēstnesis" ir unikāla parādība latviešu juridiskās kultūras vēsturē un apliecinājums tam, cik ļoti nepieciešama bija tiesiskā pašapziņa un juridiskās zināšanas latviešiem, kas 19. gadsimta otrajā pusē aizvien aktīvāk pirka zemi, iesaistījās saimnieciskajā apritē, pašvaldību darbā un sabiedriski politiskajās aktivitātēs. Savukārt Māteru Jura personība spilgti pierāda, ka "idejām apsēsts" cilvēks var veiksmīgi tikt galā ar šķietami nepaveicamām lietām. Piemēram: Māters latviski tulkoja tiesību zinātņu doktora Frīdriha Georga fon Bunges veidotos Baltijas civillikumus – neskatoties uz to, ka pats Māters bija mācījies tikai pagastskolā, un neņemot vērā arī to, ka latviešu valodā tobrīd vēl nebija nekādas civiltiesību terminoloģijas. Šis raksts ir veltījums "pirmā latviešu jurista" Māteru Jura un viņa veidotā laikraksta "Tiesu Vēstnesis" piemiņai. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kopā uz tiesiskuma virsotnēm – jau 20 gadus

12. Decembris 2023 /NR. 50 (1316)

2003. gada 23. decembrī iznāca pirmais "Jurista Vārda" laidiens, kas tika veidots kā patstāvīgs preses izdevums un vairs ne kā oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" sadaļa un pielikums, kāds tas bija kopš 1995. gada. Tāpēc 2023. gada decembrī "Jurista Vārda" redakcija un izdevējs VSIA "Latvijas Vēstnesis" svin žurnāla 20 gadu jubileju. Pirms 20 gadiem iznākušajā laidienā viena no ...

žurnāls / Redaktora sleja

Par ko atbild padome un valde

7. Novembris 2023 /NR. 45 (1311)

Pēdējā laikā tiek ziņots par dažādu ES fondu projektu neveiksmēm un līdz ar to draudošo finansējuma zaudēšanu. Gadījumos, kad publiskā sektora projektos laicīgi "neapgūto" finansējumu neizdodas "pārstrukturēt" uz nākamo ES finansējuma periodu (piemēram, ja tam nepiekrīt Eiropas Komisija), izdevumi ir jāsedz no Latvijas valsts budžeta. Sevišķi skaļš ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas gadījums, ...

žurnāls / Viedoklis

Vēlreiz par to pašu: tiesu varas kritikas nepieciešamība un robežas

10. Oktobris 2023 /NR. 41 (1307)

Šī ir žurnāla "Jurista Vārds" redakcijas replika par portālā Delfi.lv 3. oktobrī ievietoto Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītājas Daces Helmanes publikāciju "Augstākās tiesas zemākais standarts", kur autore asi kritizējusi "Jurista Vārdā" 5. septembrī publicēto Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša rakstu "Argumentācijas trūkums tiesas nolēmumā kā tiesneša disciplināratbildības pamats",1 kā arī izteikusi pārmetumus mūsu redakcijai par šāda raksta publicēšanu un apšaubījusi citu tiesnešu līdzvērtīgas iespējas paust viedokli "Jurista Vārdā". Ņemot vērā to, ka D. Helmanes publikācijas mērķis acīmredzot ir bijis pievērst plašākas sabiedrības kritisku uzmanību juridiskās sabiedrības iekšējām profesionālajām diskusijām, kā arī apšaubīt nozares žurnāla darba metodes, "Jurista Vārds" uzskata par savu pienākumu reaģēt uz šo situāciju un izteikt arī savu viedokli. ...

žurnāls / Redaktora sleja

"Jurista Vārds" – tavs kompass vienmēr mainīgajā tieslietu pasaulē

3. Oktobris 2023 /NR. 40 (1306)

Mūsu sociālo tīklu sekotāji jau ir informēti par izmaiņām "Jurista Vārda" redakcijas sastāvā: tieslietu redaktora amatā septembrī ir stājušies Jurijs Georgs Rusakovs un Uldis Krastiņš. Kopā ar Lindu Lielbriedi, kura redakcijā ir jau kopš šī gada sākuma, šie trīs tieslietu redaktori ar jaunu ideju bagāžu un enerģijas lādiņu turpmāk rūpēsies par "Jurista Vārda" satura un viedokļu daudzveidību. Vērīgs lasītājs ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kāds labums no "Jurista Vārda" lasīšanas

26. Septembris 2023 /NR. 39 (1305)

"Jurista Vārds" savā vairāk nekā 20 gadus ilgajā vēsturē, kopdarbojoties redakcijai, ārštata autoriem un lasītājiem, ir apzināti attīstījies tā, lai žurnālā notiekošā profesionālā viedokļu apmaiņa nestu triju veidu labumu: noderētu politiķiem un juristiem tiesību politikas veidošanā, palīdzētu tiesību piemērotāju ikdienas praktiskajā darbā, kā arī lai "Jurista Vārds" būtu vērtīgs avots juridiskajā izglītībā ...

Toms Krūmiņš, Lauris Liepa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas–Krievijas tiesiskās palīdzības līguma denonsēšanas juridiskie aspekti un tā piemērošanas problemātika

19. Septembris 2023 /NR. 38 (1304)

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā starptautiskajai sabiedrībai licis uzdot ne vienu vien jautājumu par politisko, ekonomisko, diplomātisko un arī tiesisko attiecību turpināšanu ar Krieviju. Latvija ar Krieviju ir noslēgusi vairākus desmitus divpusējo līgumu, tai skaitā 1993. gada 3. februāra līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās, kura denonsēšana šobrīd ir likumdevēja dienas kārtībā. Šajā viedoklī autori izvērtēs minētā līguma denonsēšanas juridiskos aspektus un dalīsies ar pieredzi tā piemērošanas problemātikā praksē. ...

žurnāls / Numura tēma

Diskusija par Latvijas un Krievijas tiesiskās palīdzības līgumu: atstāt spēkā vai denonsēt

19. Septembris 2023 /NR. 38 (1304)

6. septembrī notika juristu un tiesību politikas veidotāju diskusija par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas tiesiskās palīdzības līguma denonsēšanas nepieciešamību, iespējām un riskiem. Pasākumu rīkoja žurnāls "Jurista Vārds" sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģiju, un tas notika Rīgā, Latvijas Arhitektu savienības telpās. ...

žurnāls / Numura tēma

Kādēļ sabiedrībai ir nepieciešams atjaunojošais taisnīgums, un kā to veicināt

12. Septembris 2023 /NR. 37 (1303)

Šis žurnāla "Jurista Vārds" tematiskais laidiens tapis pēc Dr. iur. Andas Smiltēnas ierosinājuma un ar mērķi popularizēt Latvijas tiesībnieku saimē atjaunojošā taisnīguma (restorative justice) jeb, izmantojot nesen apstiprināto jauno juridisko terminu, koptaisnības konceptu. ...

žurnāls / Redaktora sleja

29. Augusts 2023 /NR. 35 (1301)

Latvijas sabiedrību neapmierina tiesību aizsardzības iestāžu darbs, un šīs institūcijas piedāvā aizvien jaunus iemeslus kritiskai attieksmei. Pagājušā gada pavasarī agresīvs uzbrucējs Rīgā uz ielas piekāva jaunekli ar Ukrainas karogu, bet prokuratūra ar savu priekšrakstu par sodu deva tam iespēju tikt cauri ar sabiedriski derīgu darbu, savukārt tiesa, kurā lieta nonāca tikai pēc cietušās puses iejaukšanās, piesprieda nosacītu ...

žurnāls / Redaktora sleja

Varmākas, upuri un valsts

8. Augusts 2023 /NR. 32 (1298)

Pirms gandrīz četriem mēnešiem, šī gada 16. aprīlī, Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta sieviete, kuru ilgstoši un neslēpti vajāja bijušais dzīvesbiedrs Leons Rusiņš. Valsts no šīs sievietes bija saņēmusi neskaitāmus iesniegumus un palīdzības lūgumus, bet tiesiskā aizsardzība, kuras sniegšana bija bāriņtiesas, policijas, prokuratūras un tiesas darba pienākums, izrādījās formāla un iluzora. Varmāka ...

Linda Lielbriede, Dina Gailīte

žurnāls / Notikums

Tiesībzinātnieku un juristu diskusijas par tiesību izaicinājumiem 21. gadsimtā

1. Augusts 2023 /NR. 31 (1297)

Publisko tiesību institūts Arvīda Dravnieka vadībā, sadarbojoties ar Tieslietu ministriju un Latvijas Universitāti, 24. jūlijā jau astoto reizi uz Bīriņu vasaras skolas priekšlasījumiem pulcēja tiesību zinātniekus, tiesnešus, prokurorus advokātus, valsts pārvaldes iestāžu juristus un vēl tikai topošos juristus, lai diskutētu par fundamentāliem tiesību jautājumiem un izaicinājumiem, ar ko tiesību sistēma sastopas 21. gadsimtā. Savukārt no 25. jūlija līdz 27. jūlijam uz ikgadējo juridisko domapmaiņu pulcējās 19. Bīriņu semināra dalībnieki. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Garaiņi, kas veicina vārīšanos

1. Augusts 2023 /NR. 31 (1297)

Pie lasītājiem dodas žurnāls, kas veltīts profesoram Dītriham Andrejam Lēberam, kuram šī gada sākumā ar konferenci Rīgas pilī tika atzīmēta simts gadu jubileja. Šis izcilais Rīgā dzimušais vācbaltu tiesībzinātnieks savu akadēmisko darbību attīstīja Rietumu pasaulē, vienlaikus neaizmirsdams dzimteni – tobrīd PSRS okupēto Latviju, kopā ar vairākiem citiem starptautisko tiesību speciālistiem nepārtraukti pētīdams Baltijas valstu ...

žurnāls / Domu mantojums

Senākie drukātie juridiskie teksti latviešu valodā

25. Jūlijs 2023 /NR. 30 (1296)

Raksts tapis, paplašinot autores 2023. gada 14. aprīlī Latvijas Universitātes 81. starptautiskajā zinātniskajā konferencē nolasīto referātu "Juridisko tekstu seniespiedumi latviešu valodā: Latvijas juridiskās kultūras daļa", kas publicēts LU Akadēmiskā apgāda izdotajā rakstu krājumā: Tiesību ierobežojumu pieļaujamība un attaisnojamība demokrātiskā tiesiskā valstī. Latvijas Universitātes 81. starptautiskās zinātniskās konferences tiesību zinātnes rakstu krājums. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2023, 378.–387. lpp. Pieejams: https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Konferences/2023/juzk-81/juzk.81.pdf ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Vai tiesību vēsture ļauj vērtēt mūsdienu Latvijas kriminālprocesa attīstības problēmas

4. Jūlijs 2023 /NR. 27 (1293)

Šī gada 16. jūnijā tika svinīgi atklāta ievērojamā krimināltiesību advokāta un vienlaikus arī ilggadēja "Jurista Vārda" publikāciju autora Egona Rusanova zinātniskā monogrāfija, kas veltīta starpkaru perioda Latvijas kriminālprocesa doktrīnas ģenēzei un evolūcijai. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Demokrātiska valsts darbībā

4. Jūlijs 2023 /NR. 27 (1293)

Šonedēļ, 8. jūlijā, beigsies Valsts prezidenta Egila Levita amata pilnvaras un notiks jaunievēlētā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča inaugurācija amatā. Tāpat kā aizvadītais Valsts prezidenta vēlēšanu process – kandidātu izvirzīšana, priekšvēlēšanu cīņas un debates, Saeimas balsojums – arī amata pilnvaru nodošana notiks eiropeiskas valsts tradīcijās un konstitucionālajā ietvarā. Mums, demokrātiskas un tiesiskas valsts pilsoņiem, ...

žurnāls / Viedoklis

Hokeja svētku diena un labas likumdošanas princips

6. Jūnijs 2023 /NR. 23 (1289)

Aizvadītā nedēļa iesākās ar vētrainu Latvijas hokeja valstsvienības sagaidīšanu Rīgā: mūsu sportistu iegūtās pasaules čempionāta bronzas medaļas vienoja sajūsmā gan karstākos fanātiķus, gan pret sportu ikdienā vienaldzīgos, gan vecus un jaunus, gan latviešus un cittautiešus. Tomēr bija arī norises, kas sabiedrību šajā svētku brīdī sadalīja divās nometnēs. Svētdienas, 28. maija, pēdējās minūtēs Saeima, sanākot uz ārkārtas ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiekamies "Lampas" Temīdas teltī!

6. Jūnijs 2023 /NR. 23 (1289)

Šīs nedēļas nogalē – piektdien un sestdien – Cēsu pils parkā notiks devītais sarunu festivāls "Lampa". Tā rīkotāji ziņo, ka šogad uz daudzajām festivāla skatuvēm kopumā ieplānoti vairāk nekā 300 pasākumi visdažādākajās formās: diskusijas, interaktīvas spēles, jautājumi – atbildes, teātra improvizācijas, diskotēka utt. Visi pasākumi apmeklētājiem ir bez maksas. Tos kopīgi rīko vairāk nekā 260 dažādu nevalstisku organizāciju, ...

žurnāls / Notikums

Tiesnešu konferencē spriež par tiesu efektivitāti

30. Maijs 2023 /NR. 22 (1288)

Saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" Tiesnešu konference ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras darbā ar balsstiesībām piedalās Augstākās tiesas tiesneši, apgabaltiesu tiesneši un rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši. Tiesnešu konferenci, nosakot tajā izskatāmos jautājumus, sasauc Tieslietu padome. Šogad tiesnešu konferencei, kas noritēja 19. maijā Rīgā, Tieslietu padome bija izvēlējusies tematu "Tiesības uz taisnīgu tiesu: tiesu instanču mijiedarbība". Taču Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs atklāšanās runā iezīmēja konkrētāku problēmu – tiesu sistēmas neefektivitāti Latvijā. ...

žurnāls / Intervija

Uz tiesu varu jāraugās no sabiedrības interešu un demokrātijas ilgtspējas viedokļa

23. Maijs 2023 /NR. 21 (1287)

Pirms 27 gadiem dibinātais Latvijas konstitucionālās kontroles orgāns – Satversmes tiesa – ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kas izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei. Tiesa pati uzsver, ka tā ir ne vien Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts, bet arī ikviena Latvijas iedzīvotāja pamattiesību un brīvības sargātāja. Konstitucionālo kontroli sauc arī par "negatīvo likumdošanu", jo šāda veida tiesas atceļ likumdevēja pieņemtās tiesību normas gadījumos, kad konstatē to neatbilstību pamatlikumam. Gribot negribot balansēdamas uz tiesību un politikas robežas, konstitucionālās tiesas bieži atrodas sabiedrisko diskusiju centrā un nereti saņem arī pārmetumus par suverēna tieši leģitimēto institūciju darbības aprobežošanu konstitūcijā ietverto principu un vērtību "rāmī". Līdzīgi tas vairākkārt noticis arī pēc Satversmes tiesas spriedumiem. Pēdējo skaļāko pret Satversmes tiesas izvērsto politisko kampaņu izraisīja divi spriedumi, kas, atklājot Satversmes 110. panta saturu, atgādināja likumdevējam par pienākumu nodrošināt arī viendzimuma pāru juridisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību. Šobrīd Satversmes tiesu vada Aldis Laviņš, kurš šajā amatā ievēlēts jau otro reizi. Sarunā ar "Jurista Vārdu" viņš raksturo tiesas stratēģiskos mērķus, šobrīd aktuālo lietu kategorijas un tiesas pieejamību, kā arī dalās domās par tiesu spriedumu kritiku un tiesu varas neatkarību Latvijā. ...

Lauris Liepa, Maija Tipaine, Toms Krūmiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nepieciešamie uzlabojumi Latvijas šķīrējtiesu regulējumā

16. Maijs 2023 /NR. 20 (1286)

Latvijas šķīrējtiesu regulējums ir nepilnīgs, un pirms astoņiem gadiem pieņemtais Šķīrējtiesu likums šīs nepilnības nav novērsis. To, ka Šķīrējtiesu likums un Latvijas šķīrējtiesu regulējums neatbilst Satversmei un starptautiski atzītiem šķīrējtiesu tiesību standartiem vismaz vienā būtiskā aspektā, proti, šķīrējtiesu spriedumu atcelšanas regulējumā, nule apliecināja arī Satversmes tiesa. Tomēr tādu pašu secinājumu varētu izdarīt par vēl vairākiem citiem Latvijas šķīrējtiesu regulējuma aspektiem. Šī raksta mērķis ir apkopot būtiskākās regulējuma nepilnības, sniegt priekšlikumus iespējamiem risinājumiem un aicināt uz plašāku diskusiju par nepieciešamajām izmaiņām Latvijas šķīrējtiesu regulējumā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Slepkavība Jēkabpilī

25. Aprīlis 2023 /NR. 17 (1283)

Pēdējās nedēļās Latvijas tiesībnieku saimē, tai skaitā "Jurista Vārda" lappusēs, daudz runāts par juridisko izglītību un tālākizglītību: nesen noslēgts daudzmiljonu apmācības projekts "Justīcija attīstībai", un tikko kā uzsākta jauna, līdzīga projekta īstenošana, paredzot Latvijā izveidot tiesnešu, prokuroru, izmeklētāju un citu tieslietu sistēmai piederīgu amatpersonu mācību centru – Tieslietu akadēmiju. ...

žurnāls / Intervija

Mums ir bažas, ka reforma nevis uzlabos, bet pasliktinās juridiskās izglītības kvalitāti

18. Aprīlis 2023 /NR. 16 (1282)

Pirms dažām nedēļām lielu interesi arī juridiskajā sabiedrībā raisīja ziņas par gaidāmajām reformām Latvijas Universitātē, kur iecerēts veidot tikai četras fakultātes. Līdz ar to ilggadējo patstāvību varētu zaudēt arī Juridiskā fakultāte. "Jurista Vārds" aicināja uz sarunu dekāni prof. Dr. iur. Kristīni Stradu-Rozenbergu, kas Juridiskās fakultātes vadībā pēc pārtraukuma nonākusi jau trešo reizi, līdz ar to var lepoties ne vien ar plašu pieredzi tiesību zinātniskajā un mācībspēka darbā, bet arī juridiskās izglītības organizēšanas un vadības jomā. Saruna izvērtās plašāk – ne tikai par gaidāmajām reformām un to ietekmi uz juridiskās izglītības kvalitāti, bet arī par vienoto valsts juridisko eksāmenu, jaunām mācību programmām, mācībspēku paaudžu nomaiņu, pandēmijas un mākslīgā intelekta ietekmi u.c. jautājumiem. ...

Dina Gailīte, Sannija Matule

žurnāls / Viedoklis

Priekšvārds profesora Kalvja Torgāna rakstam "Tiesāšanās pret D (KM personā)"

4. Aprīlis 2023 /NR. 14/15 (1280/1281)

Šajā "Jurista Vārdā" tiek publicēts Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesora, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa un zvērināta advokāta Kalvja Torgāna dzīves laikā tapušais viņa pēdējais raksts "Tiesāšanās pret D (KM personā)". Šis apjomīgais materiāls ir sagatavots jau pirms trim gadiem, taču bija paredzēts publicēšanai ne ātrāk par brīdi, kad būs stājies spēkā gala noregulējums konkrētā tiesvedībā – pilnsabiedrības "Nacionālā būvkompāniju apvienība" prasībā pret Latvijas Republiku Kultūras ministrijas personā saistībā ar norēķiniem par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Par advokātiem un advokatūru Latvijas tiesiskajā sistēmā

4. Aprīlis 2023 /NR. 14/15 (1280/1281)

Šis dubulta biezuma "Jurista Vārds" ir tematisks laidiens, kas veltīts Latvijas advokatūrai un kura saturu veidojuši galvenokārt paši advokāti. Aizvadītajā mēnesī norisinājās divi advokatūrai nozīmīgi notikumi: 24. martā Latvijas Universitātē notika zinātniska konference "Advokātu loma tiesas procesu efektivizācijā", 31. martā – advokātu profesionālās korporācijas gada centrālais pasākums – Latvijas Zvērinātu ...

žurnāls / Redaktora sleja

Ko sabiedrība domā par tiesām un tiesāšanos

7. Marts 2023 /NR. 10 (1276)

Šis žurnāla "Jurista Vārds" tematiskais laidiens ir veltīts tiesu procesu organizācijas jautājumiem un tapis, redakcijai sadarbojoties ar Tiesu administrāciju un Tieslietu ministriju. Pēdējās desmitgadēs šīs abas iestādes – Tieslietu ministrija kā tiesību nozares politikas veidotāja un Tiesu administrācija kā tiesu darba praktiskā nodrošinātāja – veikušas daudzus pasākumus tiesu darba efektivitātes uzlabošanai: ...

žurnāls / Notikums

Ko Latvijas jaunieši domā par Satversmi

21. Februāris 2023 /NR. 8 (1274)

Noslēdzies kārtējais Satversmes tiesas rīkotais konkurss skolu jauniešiem, kas jau sesto gadu pēc kārtas tika rīkots ar mērķi stiprināt skolēnu valstisko apziņu un rosināt līdzdalību demokrātijas procesos, izpētot un iedzīvinot Satversmes vērtības. Kā norāda konkursa rīkotāji, Satversmes tiesa tādējādi cenšas rosināt skolēnu interesi un izpratni par Satversmi, kā arī pilnveidot zināšanas par Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas ...

1

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

29. Oktobris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls