Žurnāla redakciju pasākumu rīkot pamudināja Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" secinājumi par nevienmērīgo juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā, salīdzinoši lielais bezdarbs Latvijas juristu vidū, kā arī biežā publiskā kritika par tiesu sistēmas neefektivitāti Latvijā.

"Juristi ir nešķirama tiesību sistēmas sastāvdaļa. Viņiem savā ziņā ir uzticētas tiesības kā normatīvs regulējums. [..] Ir skaidrs, ka [juristu] izglītība un rekrutēšana ietekmē tiesību stilu, proti, kārtību un veidu, kādā darbojas valsts tiesību un tieslietu sistēma."¹

Šobrīd Latvijā izglītību studiju virzienā "Tiesību zinātne" var iegūt 33 programmās (pirmā līmeņa augstākā izglītība, bakalaura programma, maģistra programma), ko īsteno 12 augstākās mācību iestādes un 16 to filiāles, kopumā 12 Latvijas pilsētās.

Šī gada 13. aprīlī tika prezentēti ESF projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" secinājumi pēc studiju virziena "Tiesību zinātne" izvērtēšanas.

Augstskolas vērtēja eksperti, ārvalstu tiesību zinātnieki profesori Hanss J. Vildbergs (Hans J. Wildberg), Viktors Justickis (Viktoras Justickis), Tomass Šmics (Thomas Schmitz), Anderss L.G. Fogelklū (Anders L.G. Fogelklou), Reins Millersons (Rein Müllerson), asociētais profesors Kristofs J.U. Šēve (Christoph J.U. Schewe), Latvijas tieslietu eksperti Arvīds Dravnieks, Māris Jurušs, Gatis Krūmiņš, Latvijas Studentu asociācijas pārstāvji Jānis Ābele, Sabīne Ālmane, Kitija Bite, Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģēti pārstāvji Guna Berlande, Valdis Bergs un Ziedonis Ūdris.

Tieslietu izglītības kvalitāte tika vērtēta vairākos aspektos: augstskolu resursi (elektroniskā apmācību vide, bibliotēkas), sadarbība (starp augstskolām gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā, konferences u. c.), pētniecība (studiju un pētnieciskā darba nedalāmība, akadēmiskā personāla spējas veikt pētījumus, svešvalodu prasmes, metodika, publikācijas starptautiski citējamos izdevumos u. c.), augstskolu pasniedzēju demogrāfija, kvalifikācija un migrācija (paaudžu nomaiņa, pieredze, kas veidojusies nedemokrātiskā iekārtā, centieni docēt vairākās augstskolās vienlaikus u. c.), studentu mobilitāte (atšķirības starp augstskolas centru un filiālēm, studentu apmaiņa, motivācija u. c.).

Pētījuma noslēgumā izdarīti vairāki secinājumi: Latvijā ievērojami jāsamazina augstskolu skaits, kas piedāvā iegūt juridisko izglītību; jāievieš centralizēts gala (valsts) eksāmens, kas jāīsteno vai jāuzrauga Tieslietu ministrijai; augstskolu juridiskās bibliotēkas efektīvāk jāfinansē no valsts pamatbudžeta; esošās bibliotēkas jāapvieno vai tām vismaz cieši jāsadarbojas; jāstimulē pētījumi, kas saistīti ar studiju programmām; pētniecības darbi obligāti jāpublicē; jāpastiprina starptautiskā akadēmiskā sadarbība, veidojot kopējas studiju programmas; jāpiesaista finansējums tiesību pētniecības projektiem, it īpaši Latvijas augstskolu kopprojektiem.

Viens no ekspertu izvirzītajiem priekšlikumiem - vienota valsts juridiskā eksāmena ieviešana kā iespēja objektīvi kontrolēt dažādu (valsts un privātu) mācību iestāžu sniegtās tieslietu izglītības kvalitāti - Latvijā apspriests jau gadiem ilgi. Iespējams, šāda eksāmena ieviešanas gadījumā valsts varētu izvirzīt nosacījumu, ka uz amatiem, kas saistīti ar valsts varas realizāciju (jurists-ierēdnis, tiesnesis, prokurors, zvērināts notārs, zvērināts advokāts, zvērināts tiesu izpildītājs u. c.), var pretendēt tikai tādi juristi, kas nokārtojuši šo valsts eksāmenu, turklāt sasnieguši tajā noteikta līmeņa rezultātu.

Taču, protams, pirms diskutēt par "detaļām", vispirms jāsaprot, cik pamatota ir ideja par vienotu valsts juridisko eksāmenu, cik ilgā laikā un kā to iespējams iedzīvināt un - vai šis process attaisnos cerības, resp., dos ieguldījumu juridiskās izglītības un līdz ar to visas tiesiskās vides uzlabošanā.

Lai apspriestu šos jautājumus, 2012. gada 7. jūnijā pulksten 14.00 LU Mazajā aulā notiks diskusija "Vienots valsts juridiskais eksāmens Latvijā: iespēja vai nepieciešamība". Diskusijā piedalīsies:

• augstskolu un izglītības nozares pārstāvji - LU Juridiskās fakultātes dekāne Dr.iur. Kristīne Strada-Rozenberga, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns Dr.iur. Andrejs Vilks, Biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes dekāns Dr.iur. Jānis Načisčionis, Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors Dr.iur. Mārtiņš Mits, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Dr.habil.med. Jānis Vētra, izglītības un zinātnes ministra juridiskā padomniece Ilze Muižniece,

• tieslietu nozares politikas veidotāji - tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, Saeimas deputātes Dr.iur. Ilma Čepāne un Dr.iur. Inese Lībiņa-Egnere,

• tieslietu sistēmas praktiķi - Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, AT senatori - LZA loceklis, LU profesors Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns un AT Administratīvā departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Jakušenoka.

ESF projekta secinājumus izklāstīs viens no tā ekspertiem Arvīds Dravnieks. Diskusiju vadīs žurnāla "Jurista Vārds" galvenā redaktore Dina Gailīte.

Pasākumu var apmeklēt visi interesenti. To varēs vērot arī interneta tiešraidē LU un žurnāla "Jurista Vārds" mājaslapā. Diskusijas apskats tiks publicēts "Jurista Vārdā".

Dina Gailīte

¹ Olaf Muthorst. Grundlagen der Rechtswissenschaft. Methode - Begriff - System. Verlag C.H.Beck, Müenchen, 2011, 32. lpp.