Par operatīvās darbības pasākumos iegūto ziņu izmantošanas iespējām pierādīšanā kriminālprocesā un to tiesiskajiem priekšnosacījumiem līdz šim juristu vidū ir bijušas neskaitāmas diskusijas un dažādu viedokļu apmaiņa. Daļa juristu uzskata, ka pastāvošā kārtība ir atbilstoša gan likuma burtam, gan garam, daļa – ka virzāmies uz policejiskas valsts modeli, jo operatīvās darbības subjektu iejaukšanās personu dzīvē notiek ar nesamērīgu intensitāti, pārāk bieži un nekontrolēti.

Autors īsumā vēlas apskatīt dažus ar operatīvās darbības pasākumos iegūto ziņu izmantošanu pierādīšanā kriminālprocesā saistītus problēmaspektus, kuri līdz šim nav plaši pētīti (vismaz autors nav atradis nevienu publiski pieejamu publikāciju, izņemot norādes, ka problēmas pastāv).