Kampaņa, kas šā gada martā sākās par tiesu darba nepilnībām, koordinēta vai nekoordinēta, ir devusi daudzveidīgus un pat negaidītus rezultātus. Pirmkārt, tā deva iespēju visiem tiesu varas nīdējiem kārtējo reizi izteikties, internetā komentējot plašsaziņas līdzekļos sniegtās ziņas.

Otrkārt, pamudināja juristus atkārtoti pievērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) nolēmumiem par lietām, kas Latvijas tiesās izskatītas pirms 10 vai vairāk gadiem, un, smeļoties iedvesmu darba uzlabošanai, konstatēt, ka šajā ilgstoši par visgudrāko uzskatītajā tiesā arī strādā tiesneši, kam nav svešas cilvēciskas kļūdas.

Treškārt, tā uz laiku novērsa sabiedrības uzmanību no izglītības, pensiju, diskriminējošo platību maksājumu un citām problēmām. Vispārināti runājot, tā atbilstoši mūsu tautas daļai raksturīgajam nihilismam padrupināja gan tiesu varas, gan Latvijas valsts, gan ECT, gan, šo rindu autoru ieskatā, arī Ministru kabineta pārstāves (nu jau bijušās) starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Ingas Reines autoritāti.