Jurista Vārda satura arhīvs

19/09/24 - 26/09/24

žurnāls / Sludinājumi. Reklāma

Prokuratūra aicina darbā vecākā prokurora palīgus

24. Septembris 2024 /NR. 39 (1357)

Latvijas Republikas prokuratūra izsludina konkursu uz VECĀKĀ PROKURORA PALĪGA amatu darbā uz nenoteiktu laiku Galvenie amata pienākumi: sniegt atbalstu prokuroriem procesuālo darbību un citu funkciju veikšanā; sveikt virsprokurora vai pēc viņa norādījuma cita prokurora deleģētos uzdevumus, kuru izpildei nav nepieciešamas prokurora pilnvaras; sagatavot nepieciešamos dokumentus lietu izskatīšanai tiesā, ...

Valērija Ruta Hartmane, Aleksandrs Fillers

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izmaiņas ad hoc šķīrējtiesu regulējumā: liels solis pareizajā virzienā

24. Septembris 2024 /NR. 39 (1357)

Ad hoc šķīrējtiesas ir viens no diviem galvenajiem šķīrējtiesu procesa vešanas veidiem. Atšķirībā no institucionālajām šķīrējtiesām ad hoc šķīrējtiesām nav administratīva atbalsta no trešās puses. Tādējādi, lai strīds šādā ietvarā tiktu taisnīgi un efektīvi atrisināts, nepieciešams pilnīgs normatīvais ietvars. Pirms veiktajiem grozījumiem Šķīrējtiesu likumā un Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL) ad hoc šķīrējtiesas šķietami bija pamestas novārtā, jo attiecīgais regulējums iezīmēja trūkumus tādos aspektos kā iespēja pieprasīt sprieduma izpildu rakstu un vispārējās jurisdikcijas tiesu atbalsts vairākos procesuālajos jautājumos. Šajā rakstā autori sniegs īsu ieskatu atšķirībās starp ad hoc un institucionālo šķīrējtiesu, apskatīs galvenās izmaiņas, kas ir veiktas Šķīrējtiesu likumā un CPL attiecībā uz ad hoc šķīrējtiesām, kā arī norādīs uz atsevišķiem trūkumiem normatīvajā regulējumā, kas varētu tikt novērsti, vai nu attīstoties tiesu praksei, vai nākotnē veicot nākamo grozījumu kārtu normatīvajos aktos. ...

žurnāls / Sludinājumi. Reklāma

Izsludina prokurora amata vakances Rīgā, Ludzā, Balvos, Rēzeknē

24. Septembris 2024 /NR. 39 (1357)

IZSLUDINĀTA PIETEIKŠANĀS PROKURORA AMATAM Prokuratūra aicina pieteikties personas, kurām interesē darbs rajona (pilsētas) prokuratūras prokurora amatā Prokurora amata pretendentiem līdz 2024. gada 11. oktobrim jāiesniedz pieteikums un dokumenti saskaņā ar 2023. gada 25. septembrī apstiprinātā Prokurora amata kandidātu atlases nolikuma 7. punktā noteiktajām prasībām elektroniska dokumenta veidā, kas parakstīts ar drošu ...

Jānis Tiesnieks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Šķīrējtiesu regulējuma izmaiņas no šķīrējtiesu institūcijas skatpunkta

24. Septembris 2024 /NR. 39 (1357)

Satversmes tiesa ir atzinusi,1 ka viena no galvenajām šķīrējtiesas procesa priekšrocībām ir tā ātrums un sprieduma galīgums, vienlaikus norādot uz trūkumiem šķīrējtiesas procesa uzraudzībā. 2024. gada 6. jūnijā pieņemtie Šķīrējtiesas likuma un Civilprocesa likuma grozījumi ievieš būtiskas izmaiņas šķīrējtiesu lietu izskatīšanā. Atcelta prasība šķīrējtiesnešu juridiskajai izglītībai, tā paverot iespēju par šķīrējtiesnešiem ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Šķīrējtiesnesis – spiežam taustiņu F5!

24. Septembris 2024 /NR. 39 (1357)

2024. gada 4. jūlijā stājās spēkā jaunie un ilgi gaidītie grozījumi Šķīrējtiesu likumā1 un Civilprocesa likumā.2 Grozījumos tika iestrādātas ne tikai Satversmes tiesas 2023. gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2022-03-01 atziņas, bet arī citas izmaiņas, kas tuvina regulējuma atbilstību nozares starptautiskajam standartam – Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) Starptautiskās komercšķīrējtiesas parauglikumam (turpmāk – Parauglikums).3 Jāatgādina, ka Parauglikums tika pieņemts 1985. gadā un papildināts 2006. gadā, tādējādi ir jautājums, vai tas joprojām ir pietiekami labi piemērojams arī mūsdienu šķīrējtiesas procesiem un vai mēs neesam nokavējuši tā pārņemšanu. Iespējams, ka var būt arī modernāki risinājumi, tomēr Parauglikuma galvenais mērķis ir radīt paredzamu un vienveidīgu šķīrējtiesu vidi, un tas dod arī mums iespēju ieskatīties citu valstu tiesu atziņās, piemērojot normas, kas pārņemtas no Parauglikuma. Jaunie grozījumi skar arī šķīrējtiesnešu institūtu, un šī raksta mērķis ir ieskicēt, kādas ir šīs pārmaiņas, kāda varētu būt to piemērošana praksē un vai šķīrējtiesnešiem ir "jārestartējas" jeb jāspiež taustiņš F5 (tas, kā zināms, atsvaidzina pašreizējo logu vai pārlādē lapu). ...

Laura Baumane, Sandis Bērtaitis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prasības nodrošinājums un pagaidu aizsardzība šķīrējtiesas procesā

24. Septembris 2024 /NR. 39 (1357)

Šī gada 6. jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi Šķīrējtiesu likumā un Civilprocesa likumā (turpmāk – Grozījumi) ir ietekmējuši arī regulējumu attiecībā uz prasības nodrošinājumu un pagaidu aizsardzību šķīrējtiesas procesā. Šajā publikācijā tiks sniegts ieskats par būtiskākajām izmaiņām normatīvajā regulējumā kontekstā ar prasības nodrošinājumu un pagaidu aizsardzību, kā arī ieskicētas iespējamās problēmas, kas varētu rasties praksē saistībā ar Grozījumu piemērošanu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pierādījumu iegūšana šķīrējtiesas procesā un jaunās iespējas Latvijas regulējumā

24. Septembris 2024 /NR. 39 (1357)

Starptautisko šķīrējtiesas lietu izskatīšanā un šķīrējtiesām draudzīgās jurisdikcijās ir izplatīta prakse pierādījumu vākšanā lūgt vispārējās jurisdikcijas tiesas palīdzību, piemēram, lai savāktu pierādījumus vai nopratinātu lieciniekus. Šāds jauninājums ir ietverts arī Latvijas šķīrējtiesu procesa regulējumā jeb saskaņā ar Saeimas 2024. gada 6. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Šķīrējtiesu likumā1 un Civilprocesa likumā,2 kas stājās spēkā 2024. gada 4. jūlijā. Likumu izmaiņas ir daļa no jaunajiem papildinājumiem par tiesu atbalstu šķīrējtiesu procesos, lai pusēm nodrošinātu tiesības tikt uzklausītām un pierādītu savu lietu atbilstoši Satversmes 92. pantam ("Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā") un pamatprincipiem, kas nostiprināti starptautiskajās konvencijās un dokumentos. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesu iesaiste šķīrējtiesas procesā

24. Septembris 2024 /NR. 39 (1357)

2024. gada 4. jūlijā stājās spēkā Saeimas 2024. gada 6. jūnijā pieņemtais likums "Grozījumi Civilprocesa likumā". Tas pieņemts, izpildot Satversmes tiesas 2023. gada 23. februāra spriedumu lietā Nr. 2022-03-01, kā arī lai nodrošinātu šķīrējtiesas regulējuma atbilstību starptautiski atzītiem standartiem (Apvienoto Nāciju Organizācijas 1985. gada 21. jūnija UNCITRAL Starptautiskās komercšķīrējtiesas parauglikumam) un praksei. Ar to likumdevējs ir būtiski paplašinājis vispārējās jurisdikcijas tiesas lomu valsts kontroles īstenošanā pār šķīrējtiesas procesu. Vienlaikus ar grozījumiem Civilprocesa likumā būtiski grozījumi izdarīti arī Šķīrējtiesu likumā. ...

Maija Tipaine, Toms Krūmiņš, Elīza Madsena

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšana: jauns šķīrējtiesas kontroles mehānisms Latvijā

24. Septembris 2024 /NR. 39 (1357)

Šķīrējtiesas process ir balstīts uz pušu vienošanos. Salīdzinot ar tiesvedību valsts tiesās, šķīrējtiesas process ir ātrāks un ir konfidenciāls. Vēl viena būtiska šķīrējtiesas priekšrocība ir procesa elastība: savstarpēji vienojoties, puses var pielāgot procesu savām vajadzībām un strīda specifikai, cita starpā atmetot daudzas procesuālās garantijas, kādas tiek nodrošinātas valsts tiesās, tai skaitā tiesības pārsūdzēt spriedumu apelācijas un kasācijas kārtībā. Šķīrējtiesas spriedums nav pārsūdzams, un to nevar pārskatīt pēc būtības, tomēr šķīrējtiesas spriedums var tikt atcelts, ja tiek konstatēts, ka pastāv kāds no šķīrējtiesas sprieduma atcelšanas pamatiem. Lai arī starpkaru periodā Latvijā pastāvēja šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas kārtība,1 kopš neatkarības atjaunošanas šķīrējtiesas spriedumu Latvijā apstrīdēt nebija iespējams. Sekojot Satversmes tiesas 2023. gada 23. februāra lietā Nr. 2022-03-012 (turpmāk – Satversmes tiesas spriedums) paustajām atziņām, ar 2024. gada 6. jūnija Civilprocesa likuma grozījumiem (turpmāk – Grozījumi CPL) šķīrējtiesas sprieduma atstrīdēšanas mehānisms Latvijā atkal ir pieejams. ...

žurnāls / Tiesību politika

Situācija šķīrējtiesu jomā un šā brīža attīstības izrāviens

24. Septembris 2024 /NR. 39 (1357)

Sabiedrības prasība pēc tiesiska un kvalitatīva šķīrējtiesas institūta ir bijusi un ir šķīrējtiesu politikas virzītājspēks. Strauju attīstību šajā jomā nesa Satversmes tiesas 2023. gada 23. februāra spriedums lietā Nr. 2022-03-01 "Par Civilprocesa likuma 534., 534.1, 535., 536. un 537. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam". Ar minēto spriedumu Satversmes tiesa apstrīdētās tiesību normas, ciktāl tās neparedz šķīrējtiesas procesa uzraudzību gadījumos, kad ieinteresētā puse ilgstoši nevēršas vispārējās jurisdikcijas tiesā šķīrējtiesas sprieduma izpildei, kad šķīrējtiesas spriedums atzīstams un izpildāms ārvalstīs vai kad šķīrējtiesas sprieduma izpildei nav nepieciešams vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu, atzina par neatbilstošām Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Spriedumā konstatēto trūkumu novēršanai tika sagatavoti un 2024. gada 6. jūnijā pieņemti grozījumi Civilprocesa likumā un Šķīrējtiesu likumā. ...

Toms Krūmiņš

žurnāls / Numura tēma

Latvijas šķīrējtiesu regulējuma reforma – caur ērkšķiem uz zvaigznēm?

24. Septembris 2024 /NR. 39 (1357)

"Latvijas šķīrējtiesu regulējums ir nepilnīgs, un pirms astoņiem gadiem pieņemtais Šķīrējtiesu likums šīs nepilnības nav novērsis."1 Tā pirms vairāk nekā gada kopā ar kolēģiem iesākām rakstu ar nosaukumu "Nepieciešamie uzlabojumi Latvijas šķīrējtiesu regulējumā", kas tika publicēts žurnālā "Jurista Vārds". Raksts tapa neilgi pēc Satversmes tiesas 2023. gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2022- ...

žurnāls / Tiesību politika

Arī valdes locekļiem būs tiesības uz speciālajiem atvaļinājumiem

24. Septembris 2024 /NR. 39 (1357)

12. septembrī Saeima pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Komerclikumā, kas paredz nodrošināt ar bērna piedzimšanu un aprūpi saistītos atvaļinājumus valdes locekļiem.1 Ņemot vērā to, ka pēdējos gados iezīmējusies tendence nodalīt valdes locekļa amatu no darbinieka statusa Darba likuma izpratnē,2 praksē bija izveidojusies situācija, kurā persona veic savu darbu – bieži vien pat vairāk nekā astoņas stundas dienā piecu darba dienu nedēļā – bet tai nav sociālās, ekonomiskās un juridiskās aizsardzības gadījumos, kad tai nepieciešams iesaistīties bērna aprūpē. Šeit palīdzīgu roku sniedz Tieslietu ministrijas izstrādātie Komerclikuma modernizācijas priekšlikumi, kuriem konceptuālu atbalstu jau ir devusi arī Saeima. ...

žurnāls / Īsziņas

24. Septembris 2024 /NR. 39 (1357)

17. septembrī valdība apstiprināja Tieslietu akadēmijas izveides tiesisko regulējumu. Tieslietu akadēmija nodrošinās efektīvu un ilgtspējīgu tālākizglītības sistēmu tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem, prokuratūras darbiniekiem un izmeklētājiem. Darbu akadēmija uzsāks 2025. gada 1. janvārī. ● ● ● 16. un 17. septembrī norisinājās Latvijas tiesnešu neklātienes konference, kurā par Tieslietu padomes locekli atkārtoti ...

žurnāls / Īsziņas

Pirmo reizi tiesās par manipulācijām Nasdaq Riga biržā

24. Septembris 2024 /NR. 39 (1357)

Rīgas Austrumu prokuratūras prokurors Rīgas pilsētas tiesai nosūtījis krimināllietu, kurā apsūdzētas divas personas par veiktām manipulācijām finanšu tirgos, radot smagas sekas. Lietā noskaidrots, ka apsūdzētais vīrietis ar savu sievu, zinot, ka plānota Latvijā reģistrētas akciju sabiedrības (AS) izslēgšana no Nasdaq Riga biržas un akciju atpirkšana no akcionāriem, nolēma veikt simulatīvus darījumus, lai palielinātu AS akciju ...

žurnāls / Īsziņas

Tiesā strauji palielinās saņemto patvēruma lietu skaits

24. Septembris 2024 /NR. 39 (1357)

Administratīvajā rajona tiesā saistībā ar globālajiem notikumiem pasaulē ir vērojams patvēruma lietu pieplūdums. Pagājušajā gadā tika saņemtas un izskatītas 79 lietas, savukārt šogad deviņos mēnešos saņemtas jau 213 lietas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācija liecina, ka šo lietu skaits turpinās pieaugt, jo 2023. gadā saņemts trīs reizes vairāk pieteikumu nekā 2022. gadā. Tie vēl nav izskatīti iestādē un līdz ...

žurnāls / Īsziņas

Aigars Strupišs par tiesu darbinieku atalgojumu

24. Septembris 2024 /NR. 39 (1357)

19. septembrī Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs piedalījās Ministru kabineta ārkārtas sēdē, kurā tika skatīts informatīvais ziņojums par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem no 2025. līdz 2028. gadam. A. Strupišs norādīja: "Pēc sarunām ar tieslietu ministri un finanšu ministru ir redzams, ka situācija ar valsts budžetu ir nopietna. Tiesu vara respektē ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kur nav konsensa, tur izlemj vairākums

24. Septembris 2024 /NR. 39 (1357)

Samērā neparasts politikas un tiesību robežgadījums nesen nodarbināja Vācijas valststiesību interesentus. Pagājušajā trešdienā, 18. septembrī, Vācijas Federālā Konstitucionālā tiesa (otrais Senāts) pasludināja spriedumu lietā, kas bija ierosināta pēc galēji labējās partijas Alternative für Deutschland (AfD) pieteikuma.1 Lietas pamatā bija jautājums – vai visām Vācijas parlamenta frakcijām, tai skaitā opozīcijā esošajai AfD, ...

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Valsts un baznīca

Administratīvās tiesības un proc...

Sports un tiesības

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Fintech

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

24. Septembris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls