MEKLĒT ARHĪVĀ
VISS SATURS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Intervija
11. Decembris 2018 /NR. 50 (1056)
Novembra beigās "Jurista Vārda" tieslietu redaktors Āris Kakstāns un informācijas un judikatūras redaktors Leonards Pāvils apmeklēja Eiropas Cilvēktiesību tiesu (turpmāk – ECT) Strasbūrā. "Jurista Vārda" pārstāvji tikās ar ECT tiesnesi Mārtiņu Mitu, Latvijas juristiem ECT Dainu Celmu, Lāsmu Liedi un Adeli Zalamani, noklausījās ECT Lielās palātas sēdi lietā López Ribalda and others v. Spain klātienē un tās translāciju preses zālē, iepazinās ar tiesnešu darbu nodaļās un palātās, sūdzību izskatīšanas un dokumentu aprites kārtību ECT, kā arī atbalsta dienestu pienākumiem tiesnešu un tiesas darba nodrošināšanā. ECT tika izveidota 1950. gadā. ECT izskata sūdzības par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) un tās protokolu pārkāpumiem, kā arī sniedz konsultatīvus viedokļus par Konvencijas vai tās protokolu interpretāciju. Pašreizējā cilvēktiesību aizsardzības sistēma Eiropā izveidojās pēc Otrā pasaules kara, kad Rietumeiropas sabiedrībā nostiprinājās uzskats, ka atstāt cilvēktiesību aizsardzību tikai nacionālo valstu līmenī ir nepietiekami. Izveidojot ECT, indivīdiem tika dota iespēja starptautiskā līmenī aizstāvēt savas cilvēktiesības. M. Mits ir trešais Latvijas tiesnesis ECT, kur viņš strādā kopš 2015. gada septembra. No 2005. gada līdz 2014. gadam Latvijas tiesnese ECT bija Ineta Ziemele, pašlaik Satversmes tiesas priekšsēdētāja. Savukārt no 1995. gada līdz 2004. gadam – Egils Levits, kurš pašlaik ir Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
17. Aprīlis 2018 /NR. 16 (1022)
Marta beigās sešu gadu darbu Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatā beidza Nils Muižnieks. Komisāra institūcijas mērķi un darbības forma savā ziņā līdzinās nacionālo valstu ombudiem jeb tiesībsargiem, tikai cilvēktiesību kontroles mērogs šajā gadījumā ir nesalīdzināmi plašāks, jo aptver Eiropas kontinenta lielākās cilvēktiesību organizācijas – Eiropas Padomes (turpmāk – EP) – 47 dalībvalstis (viņu vidū ir arī visas Eiropas Savienības dalībvalstis), kurās kopumā dzīvo vairāk nekā 820 miljoni cilvēku. Visas šīs 47 valstis ir parakstījušas organizācijas pamatdokumentu – Eiropas Cilvēktiesību konvenciju – starptautisku līgumu, kura nolūks ir aizsargāt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu. Realitāte no vēlamības ir ļoti tālu un cilvēktiesību standarti dažādās EP valstīs dramatiski atšķiras, bet vairākās no tām cilvēktiesības, lai arī formāli it kā tiek aizsargātas, tomēr patiesībā nedarbojas gandrīz nemaz. Ja ietekmīgākā EP institūcija – Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) – konvencijas ievērošanu var panākt piespiedu kārtā, pieņemot spriedumus, kas balstīti uz indivīdu sūdzībām, tad EP cilvēktiesību komisāram šādu piespiedu instrumentu nav un līdzīgi kā nacionālo valstu ombudiem ir jābalstās uz ietekmēšanu ar diplomātiskām pārliecināšanas un institucionālās autoritātes metodēm. Amerikā izglītotais politologs Nils Muižnieks EP cilvēktiesību komisāra amatā nokļuva pēc daudzu gadu darba Latvijas un starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, un jāatzīst, ka tik augsta līmeņa starptautiskos amatos latvieši līdz šim bija nonākuši ārkārtīgi reti, varbūt pat nekad. Beidzoties viņa sešu gadu pilnvarām, 1. aprīlī komisāra amatu pārņēma cilvēktiesību eksperte Duņa Mijatoviča (Dunja Mijatović) no Bosnijas un Hercegovinas, kas ir pirmā sieviete šajā postenī. Viņa ir ceturtā persona šajā amatā kopš EP cilvēktiesību komisāra institūcijas izveides 1999. gadā: viņas priekšteči ir trīs citi cilvēktiesību aktīvisti – spāņu jurists Alvaro Hils-Robless (ēlvaro Gil-Robles) (1999–2006), zviedru diplomāts Tomass Hammarbergs (Thomas Hammarberg) (2006–2012), kā arī šīs publikācijas varonis Nils Muižnieks (2012–2018). Marta nogalē, savā pēdējā darba nedēļā komisāra amatā, N. Muižnieks sniedza interviju "Jurista Vārdam" – daloties pārdomās gan par to, ko izdevies un ko nav izdevies sasniegt šajā darbā, kā arī par galvenajām cilvēktiesību problēmām un nākotnes perspektīvām EP dalībvalstīs un, protams, arī Latvijā. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
6. Februāris 2018 /NR. 6 (1012)
Pat tie Latvijas juristi, kam nav nekādas saskarsmes ar Lielbritānijas tieslietu sistēmu, 2016. gadā, kad Eiropu satricināja Brexit referendums, jādomā, pievērsa uzmanību tiesu procesiem, ar kuriem izstāšanās no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) pretinieki centās procesuāli piebremzēt britu valdības straujo virzību uz ES līguma 50. panta iedarbināšanu (oficiālu izstāšanās procesa sākšanu), cenšoties panākt, ka valdībai pirms galīgā lēmuma pieņemšanas ir jāsaņem arī parlamenta piekrišana. Pirmā tiesa, kas šos Lielbritānijas konstitucionālos pamatus skarošo lietu par valdības un parlamenta kompetencēm, vienkāršoti sauktu arī par the Article 50 case, izskatīja 2016. gada nogalē, bija Anglijas un Velsas Augstākā tiesa (High Court of England and Wales). Brexit aktīvi atbalstošā britu dzeltenā prese, kas plaši pazīstama ar savu īpašo agresivitāti un pat vulgaritāti, valdībai nelabvēlīgo spriedumu uzņēma ar atklātām dusmām un spēra atbildes soli – uzbruka tiesnešiem. Īpaši izcēlās Daily Mail, kas pirmajā lappusē nodrukāja visu triju tiesnešu fotoattēlus ar tekstu – Enemies of the People (tautas ienaidnieki). Valdība šo spriedumu pārsūdzēja apelācija kārtībā, taču arī Augstākā tiesa (Supreme Court), kas šo lietu tās konstitucionālās nozīmības dēļ skatīja pilnā vienpadsmit tiesnešu sastāvā, nonāca pie tāda paša secinājuma. Apstākļos, kad arī Latvijā tiek diskutēts par tieslietu sistēmas un preses attiecībām (sk. šodienas laidienā publicēto pārskatu par 26. janvāra konferenci), mūsu lasītājiem noteikti būs interesanti iepazīties ar tāda tiesneša redzējumu, kas reiz izturējis tik ārkārtīgu, ar Latvijas mērogiem nesalīdzināmu publisko ažiotāžu. "Jurista Vārds" pateicas minēto spriedumu sagatavojušā tiesas sastāva priekšsēdētājam lordam Tomasam (Anglijas un Velsas Augstākās tiesas priekšsēdētājs no 2013. līdz 2017. gadam) par viņa interviju Latvijas juridiskajam žurnālam. Šodien šo sarunu piedāvājam mūsu lasītājiem: par tiesu attiecībām ar presi, robežām starp demokrātiskai sabiedrībai nepieciešamo tiesu kritiku un nepieļaujamiem uzbrukumiem tiesnešiem, par tiesu varas labas reputācijas un sabiedrības uzticēšanās priekšnosacījumiem, par tiesu neatkarību utt. ...
Pievienot mapei
1 2
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Administratīvās tiesības un proc...
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Valsts un baznīca
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties