Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Tiesību prakse

Apelācijas instances tiesas kompetence, izskatot lietu atkārtoti, ja iepriekšējais nolēmums kasācijas instances tiesā daļēji atcelts

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Ja kasācijas instances tiesa atceļ apelācijas instances tiesas nolēmumu tikai daļā par sodu un šajā daļā nosūta to jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, tad apelācijas instances tiesai, atkārtoti izskatot lietu, nav tiesiska pamata atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētā atzīšanu par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un lietas nosūtīšanu šajā daļā izskatīšanai pirmās instances tiesā. ...

Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Diskusija

Privilēģijas amatpersonām kriminālprocesā – bezatbildība vai nožēlojama nezināšana?

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Kāda ziņa par kādu it kā starp citu pieminētu grozījumu pieņemšanu Kriminālprocesa likumā atsauc atmiņā kādu sen dzirdētu Čārlza Koltona atziņu: "Likums un taisnīgums – divas lietas, ko Dievs ir apvienojis, bet cilvēks šķīris." Lai kā tam negribētos piekrist, gadījumu, kad par to pārliecināmies, kļūst arvien vairāk. Arī Saeimas deputātu darbībā. 2014. gada 29. maija Saeimas deputātu balsojums par Kriminālprocesa likuma 14. panta ...

Jānis Grīnbergs

žurnāls / Diskusija

Grozījumi neatbilst Satversmei un Eiropas Cilvēktiesību konvencijai

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

29. maijā Saeima 3. lasījumā pieņēma likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā". Likumprojekta 1. punkts cita starpā paredz izteikt Kriminālprocesa likuma 14. panta trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona vai kurā apsūdzēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, saprātīga termiņa ...

Kristīne Līce

žurnāls / Diskusija

Grozījumi nav efektīvākais veids, kā sasniegt likumdevēja mērķi

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Vērtējot 29. maijā pieņemtos grozījumus Kriminālprocesa likuma 14. panta trešajā daļā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (Tiesa) judikatūras gaismā, jāsāk ar secinājumu, ka ne Konvencija, ne Tiesas prakse neuzliek valstīm pienākumu definēt prioritāru lietu kategorijas. Šādu kategoriju definēšana pati par sevi arī nav pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām, ...

žurnāls / Diskusija

Kriminālprocesa efektivizācija, aizsargājot sabiedrības drošību un intereses

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Kriminālprocesa likuma 14. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. Šis princips attiecināms uz jebkādu kriminālprocesu, savukārt procesa virzītāju – prokurora un tiesneša – pienākums organizēt kriminālprocesa norisi tā, lai krimināltiesiskās attiecības tiktu noregulētas pēc iespējas ātrāk. Šī gada 29. maijā pieņemtie grozījumi Kriminālprocesa ...

žurnāls / Diskusija

Vai amatpersonu lietām kriminālprocesā pienākas priekšroka

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Saeima 29. maijā pieņēma likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā". Grozījumi paredz izteikt Kriminālprocesa likuma 14. panta trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona vai kurā apsūdzēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem." Latvijas Zvērinātu advokātu padome 2. jūnijā nosūtīja Valsts prezidentam Andrim Bērziņam vēstuli, kurā aicina neizsludināt grozījumus Kriminālprocesa likumā un izmantot Satversmes 71. pantā paredzētās tiesības desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Valsts prezidents žurnāla pabeigšanas brīdī – 2014. gada 6. jūnijā – vēl nebija izsludinājis šos grozījumus Kriminālprocesa likumā. Ņemot vērā plašo rezonansi un diskusijas sakarā ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā, žurnāls "Jurista Vārds" lūdza likumdevēja, tiesu varas un izpildvaras pārstāvjus sniegt savu viedokli un atbildēt uz jautājumu: kā jūs vērtējat Saeimas 29. maijā pieņemtos grozījumus Kriminālprocesa likuma 14. pantā un vai tos būs iespējams īstenot praksē? ...

Aivars Latkovskis

žurnāls / Informācija

Diskutē par korporatīvo pārvaldību

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti šā gada 29. maijā rīkoja ikgadējo Komerctiesību konferenci. Konferenču rīkošana par komerctiesību jautājumiem ir kļuvusi par Tieslietu ministrijas tradīciju. Šī, pēc skaita septītā, komerctiesību konference tika veltīta korporatīvās pārvaldības jautājumiem. Šajā rakstā apkopotas komerctiesību konferencē izteiktās atziņas un būtiskākie secinājumi. ...

Ieva Ernestsone

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Latvijas Universitātes komanda iekļūst labāko desmitniekā

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

No 23. līdz 25. aprīlim starptautisko tiesību galvaspilsētā Hāgā jau 37. reizi norisinājās Teldera starptautisko tiesību tiesas procesa izspēle. Latviju tajā pārstāvēja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studenti Elīna Dindendorfa, Ieva Ernestsone un Jānis Sarāns, iegūstot devīto vietu un tādējādi iekļūstot labāko komandu desmitniekā. ...

Anda Smiltēna, Natālija Laveniece-Straupmane, Ilze Andruškina, Jolanta Gaijsa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Administratīvo pārkāpumu joma uz pārmaiņu sliekšņa

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Šā gada 22. aprīlī Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Administratīvo pārkāpumu procesa likums"1 (turpmāk – likumprojekts), ar ko paredzēts aizstāt 1984. gadā pieņemto Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (turpmāk – kodekss). Jaunā likuma nepieciešamība jau ir kļuvusi aksiomātiska. Kodeksa regulējums ir attīstījies samērā stihiski – atsevišķi jautājumi tika sakārtoti, atceļot vecos un ieviešot jaunus tiesību institūtus, taču sistēma kopumā netika pārskatīta. Kodeksā bieži izdarītie grozījumi kļuva par iemeslu interpretācijas un piemērošanas problēmām. Tādēļ Tieslietu ministrija ir uzsākusi ievērojamu reformu, kas ir vērsta uz administratīvo sodu sistēmas un administratīvo pārkāpumu procesa sakārtošanu. Šī reforma tiek īstenota vairākos posmos. Būtiskas izmaiņas tika ieviestas jau 2012. gada 1. jūlijā, kad spēkā stājās apjomīgi grozījumi kodeksā, kuru mērķis bija nodrošināt administratīvo pārkāpumu lietu pakļautības maiņu. Ar 2012. gada 1. jūliju administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana tika nodota no administratīvajām tiesām vispārējās jurisdikcijas tiesām un administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanā sāka piemērot kriminālprocesuālos principus. ...

žurnāls / Intervija

Lēmumi par administratīvā soda piemērošanu būs kvalitatīvāki

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Tuvojas diena, kad Latvijā atteiksimies no likuma, kurš pieņemts vēl Padomju Savienības laikā, proti, no 1984. gada 7. decembra Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa. Tomēr tas notiek tikai 2014. gadā, un jaunais tiesiskais regulējums varētu stāties spēkā tikai 2017. gadā. "Jurista Vārds" aicināja tieslietu ministri Baibu Broku uz interviju, lai izjautātu par Tieslietu ministrijas izstrādāto Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojektu un tā tapšanas gaitu – kādas bija grūtības un kāds labums būs no jaunā regulējuma. ...

...

2025

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

23. Aprīlis 2024

saturs abonēt

e-žurnāls