Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Īsziņas

Saeima pieņem 2013. gada valsts budžetu

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Saeima 15. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013., 2014. un 2015. gadam, 2013. gada valsts budžeta likumu un grozījumus 25 likumos, kas saistīti ar budžetu. Ietvara likumu nākamajiem trim gadiem Saeima pieņēma pirmo reizi parlamenta vēsturē. Par Vidēja termiņa budžeta ietvaru balsoja 55 deputāti, pret – 38 deputāti. Tāpat arī par nākamā gada valsts budžeta likuma pieņemšanu balsoja 55 deputāti, pret – 38 ...

Latvijas Zvērinātu notāru padome

žurnāls / Īsziņas

Valdības apbalvojums par ieguldījumu notariāta attīstībā

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Ministru kabinets 13. novembrī atbalstīja Apbalvošanas padomes lēmumu piešķirt Atzinības rakstu Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektorei Vijai Pizičai par ieguldījumu tieslietu sistēmas un Latvijas notariāta attīstībā. Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore V. Piziča ar savu darbu šajā amatā vairāk nekā desmit gadu laikā ir sniegusi būtisku ieguldījumu sabiedrības uzticības vairošanā notariātam, aktīvi līdzdarbojusies ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Nepareizais radikālisms

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Atļaušos izteikt huligānisku hipotēzi, ka liela daļa Latvijas sabiedrības locekļu, tajā skaitā valsts un pašvaldību amatpersonas, ir radikāļi. Neapmierinātības un konflikta gadījumā par risinājumu netiek izvēlēts izlīgums, bet gan vēl lielāka savstarpējo attiecību sarežģīšana un pasliktināšana. Pēdējā laikā šādi gadījumi atkārtojas arvien biežāk. Amatpersonas liedz sekot savam profilam vai neatbild uz jautājumiem sociālajos tīklos, ja ...

Irēna Ņesterova

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Savienības Tiesa: svarīgākie spriedumi

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Latvijas tiesas arvien biežāk izmanto iespēju uzdot prejudiciālus jautājumus Eiropas Savienības Tiesai (turpmāk – EST vai Tiesa) par Eiropas Savienības tiesību interpretāciju. Šobrīd tiesvedības procesā ir astoņas prejudiciāla nolēmuma lietas, kas ierosinātas pēc Latvijas tiesu uzdotiem prejudiciāliem jautājumiem, bet pavisam EST ir uzdoti 23 šādi prejudiciāla nolēmuma lūgumi: 2012. gadā – trīs, 2011. gadā – desmit, 2010. gadā – trīs; 2009. gadā – četri; 2008. gadā – trīs. Prejudiciālo nolēmumu lūgumi pamatā ir uzdoti administratīvajās lietās. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir uzdevis 20 prejudiciālo nolēmumu lūgumus, bet Administratīvā rajona tiesa – vienu. Vairāk nekā pusē, t.i., 14 lietās1 nacionālajā tiesvedībā ir apstrīdēti Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi, kas pamatā ir saistīti ar nodokļu jautājumiem. Trijās lietās nacionālajā tiesvedībā ir apstrīdēti Lauku atbalsta dienesta lēmumi, no kurām divas lietas (C-650/11 Brunovskis un C-454/11 Pusts) ir saistītas ar atbalsta piešķiršanu lauksaimniekiem un viena lieta (C-7/12 Riežniece ) – ar darbinieku aizsardzību bērnu kopšanas atvaļinājuma gadījumā. Prejudiciālu nolēmuma lūgumi administratīvajās lietās ir uzdoti arī par pakalpojuma sniegšanas brīvības ierobežojumiem azartspēļu jomā (C-470/11 Garkalns), lēmuma, ar kuru atļauts ieceļot, pieņemšanas gaitā izdarītu procesuālu pārkāpumu pārsūdzēšanas kārtību (C-23/12 Zakaria), kompensāciju izmaksu pasažieriem lidojuma atcelšanas gadījumā (C-294/10 Eglītis un Ratnieks) un sabiedriskā transporta pakalpojumu līguma slēgšanu (C-348/10 Norma-A un Dekom). Divas lietas ir ierosinātas arī, pamatojoties uz Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta prejudiciāla nolēmuma lūgumiem. Lieta C-619/10 Trade Agency ir saistīta ar starptautisko tiesisko sadarbību un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās. Savukārt lieta C-277/12 Drozdovs ir par nemateriālā kaitējuma atlīdzināšanu obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas ietvaros. Informācija par prejudiciāla nolēmuma lietām pieejama EST mājaslapā: http://curia.europa.eu. Šajā numurā publicējam Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības Tiesas departamenta sagatavoto pārskatu par sešām lietām, kurās 2012. gadā pieņemti spriedumi. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas prokurori kā "tiesa" Eiropas Savienības tiesību izpratnē

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Eiropas Savienības pamatdokumenta – Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) – 267. pants paredz īpašu sadarbības procesu starp dalībvalstu tiesām un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Tiesu. No šī panta izriet, ka dalībvalstu tiesu institūcijām ir iespējas un atsevišķos gadījumos arī pienākums vērsties pie ES Tiesas, lai lūgtu tās viedokli prejudiciāla nolēmuma formā par ES tiesību normu interpretāciju vai spēkā esamību. Prejudiciālie nolēmumi kā unikāls un daudzšķautņains ES tiesību institūts ir bijuši daudzu akadēmisku pētījumu objekts.1 Šis raksts aplūkos tikai atsevišķu interesantu niansi saistībā ar prejudiciālajiem nolēmumiem un Latvijas tiesību normām, proti, par jēdziena "dalībvalsts tiesa" izpratni prejudiciālo nolēmumu kontekstā un par Latvijas Kriminālprocesa likumā paredzētajām Latvijas ģenerālprokurora iespējām vērsties ES Tiesā pēc prejudiciālā nolēmuma. ...

žurnāls / Informācija

Cilvēktiesību vieta tiesu darbā un nolēmumos

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Šis gads Latvijas tiesu varā īpaši iezīmējas ar akcentu un izvērstām diskusijām par cilvēktiesību jautājumiem. Pavasarī, aktualizējot nacionālo augstāko tiesu lomu cilvēktiesību aizsardzībā, Rīgā norisinājās starptautiska konference tieši augstāko tiesu tiesnešiem. Savukārt nesenajā Latvijas tiesnešu konferencē novembra sākumā jautājums par tiesu darbu atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (turpmāk – ECK) tika analizēts daudz plašākā auditorijā. Šajā materiālā sniegts pārskats par būtiskākajām tēzēm, kas izskanēja cilvēktiesībām veltītajā konferences daļā. Apskatā gan netiks atspoguļots Ministru kabineta pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīnes Līces referāts, jo tas līdz ar autores papildinājumiem šajā JV numurā ir publicēts pilnībā. ...

Kristīne Līce

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas tiesu mijiedarbība

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūra ir kļuvusi par neatņemamu Latvijas tiesu darba instrumentu un ir gan tiesību avots, gan ietvars nacionālo tiesību normu interpretācijai. ECT nolēmumi par sūdzībām no Latvijas ir arī Latvijas tiesu darba vērtējums konkrētās sūdzības kontekstā. Taču nebūtu pareizi uzskatīt, ka Latvija un tās tiesas ir vienīgi pasīvi ECT norādījumu saņēmēji. Tādēļ šī referāta* mērķis ir iezīmēt ECT un Latvijas tiesu mijiedarbības formas, īpašu uzmanību veltot tam, kā Latvijas tiesas ietekmē ECT nolēmumus. ...

Jānis Kārkliņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kapitāla daļa un tās atsavinājums

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Kapitāla daļu pāreja trešajām personām vienmēr ir bijis aktuāls tiesību zinātnes temats, bet it sevišķi pašreiz, kad notiek darbs pie Komerclikuma regulējuma izmaiņām saistībā ar kapitāla daļu pāreju, kuras mērķis cita starpā ir palielināt kapitāla daļu pārejas regulējuma tiesisko drošības līmeni.1 ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Iepirkuma līgums: noteikumi, grozīšanas iespējas un citi aspekti

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Pēc savas būtības līgums ir personu savstarpēja vienošanās par tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Arī iepirkuma līgums (turpmāk – līgums) nosaka tiesiskās attiecības starp līdzējiem, tomēr ir jāņem vērā, ka šīs attiecības ir izveidojušās iepirkuma procedūras rezultātā un līgums tiek slēgts, pamatojoties uz pasūtītāja iepirkuma komisijas lēmumu. Līdz ar to uz publiskā iepirkuma procedūru attiecas gan privātās, gan publiskās tiesības, un šo duālo publiskā iepirkuma dabu atspoguļo tā sauktā divpakāpju teorija, proti, iestāde darbojas divās pakāpēs – pirmajā pakāpē tā pieņem publiski tiesisku lēmumu par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, bet otrajā pakāpē šo lēmumu īsteno privāttiesiskā ceļā.1 Svarīgi atzīmēt, ka pasūtītāja rīcība publisko tiesību jomā beidzas un privāto tiesību jomā sākas nevis ar lēmumu par uzvarētāja noteikšanu, bet ar līguma noslēgšanu.2 ...

...

2231

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

16. Aprīlis 2024

saturs abonēt

e-žurnāls