Jurista Vārda satura arhīvs

19. Maijs 2015 /NR. 20 (872)

Raksta mērķis ir aplūkot plašāk tiesas sprieduma parakstīšanas jautājumu, jo īpaši gadījumu, ja tiesnesis ir kavēts parakstīt tiesas spriedumu, kā arī attiecināt iegūtās atziņas uz kāzusu un pārbaudīt, vai ieviestais likuma grozījums ir pareiza atbilde uz situāciju. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Objektīvās izmeklēšanas princips

21. Aprīlis 2015 /NR. 16 (868)

Žurnālā "Jurista Vārds" šā gada 6. janvārī tika publicēta zvērināta advokāta Sanda Bērtaiša eseja, kurā kolēģis ieskicēja šaubas par Augstākās tiesas judikatūras pareizību, noteicot objektīvās izmeklēšanas principa saturu un kontrolējot tā piemērošanas pareizību zemāku instanču administratīvo tiesu darbībā. Esejas autors atsaucās uz trīs Augstākās tiesas nolēmumiem lietās Nr. SKA-40/2013, SKA-35/2014 un SKA-569/2014, norādot, ka Augstākā tiesa būtiski sašaurinājusi objektīvās izmeklēšanas principa saturu.1Raksta mērķis ir pārbaudīt oponenta kritikas pareizību, vai Augstākā tiesa nepareizi noteikusi objektīvās izmeklēšanas principa saturu. Par pārbaudes mērauklu izmantotas tiesību dogmatikā apstiprinātās atziņas par objektīvās izmeklēšanas principa saturu, Administratīvā procesa likuma normas un citi pēdējo gadu Augstākās tiesas nolēmumi (2015., 2014. un 2013. gads). ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konkurences likuma pārkāpuma pierādīšana zaudējumu atlīdzības prasījumā

4. Marts 2014 /NR. 9 (811)

Latvijā tiek izskatīta pirmā lieta, kurā tirgus dalībnieks, kurš tika prettiesiski izslēgts no tirgus ar dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma rīcību, prasa pēdējam atlīdzināt mantiskos zaudējumus. Lieta ir jau izskatīta pirmajā instancē un apelācijas instancē. Šobrīd tiesas spriedums pārsūdzēts kasācijas kārtībā. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības un tiesiskā realitāte: "neejoša mopēda" gadījums

19. Novembris 2013 /NR. 47 (798)

Šā gada oktobra beigās plašsaziņas līdzekļi1 informēja par kādu gadījumu, kurā cilvēkam tika atteikta sociālā palīdzība, jo viņa īpašumā ir neejošs mopēds, tādējādi palīdzības prasītājs neatbilstot sociālās palīdzības saņēmēja statusam. Rakstā tika norādīts uz situācijas absurdumu, vienlaikus izsakot vāju cerību, ka sociālās palīdzības noteikumi varbūt būtu jāgroza. Tas vedināja mani apskatīt šo gadījumu detalizētāk.2 ...

Pēteris Dzalbe, Zigmants Gencs, Veronika Krūmiņa, Jānis Neimanis, Sandra Strence, Zita Kupce, Iveta Andžāne, Jānis Bordāns, Kristīne Līce, Guna Kaminska, Sandra Jakušenoka, Inga Reine, Ineta Ziemele

žurnāls / Diskusija

Meklējot risinājumus tiesu sistēmas pilnveidošanai

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

Lai sabiedrība uzticētos valstij, visām valsts varām ar savu darbību jāpārliecina iedzīvotāji, ka tās darbojas sabiedrības interesēs. Šobrīd tiesu sistēma ir sabiedrības uzmanības centrā. Nerimstošais jautājums ir par to, vai tiesneši ir godīgi un tiesā iespējams aizstāvēt savu taisnību, kā arī vai to ir iespējams izdarīt maksimāli ātri. Turklāt pirms trešā lasījuma Saeima izskata grozījumus likumā "Par tiesu varu". Ņemot vērā šos uzdotos jautājumus un likumdošanas aktivitātes, žurnāls "Jurista Vārds" noskaidroja tiesnešu, pie tiesu sistēmas piederošu personu un ekspertu, kā arī žurnāla elektroniskās versijas lasītāju viedokļus par šādiem jautājumiem: ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Numura tēma

Par žurnāla "Jurista Vārds" izdošanas nodošanu privātai sabiedrībai

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība aicina valdību neatteikties no žurnāla "Jurista vārds" izdošanas. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 1. punktu valsts var veikt komercdarbību, ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā. Biedrības ieskatā, tirgus šobrīd nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu regulāras juridisko zinātņu informācijas ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Notikums

Mācības administratīvajiem tiesnešiem un palīgiem

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Šā gada 12. martā Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība organizēja mācības administratīvajiem tiesnešiem un viņu palīgiem. Mācību dienas pirmajā daļā dalībnieki klausījās Augstākās tiesas senatoru Jāni Neimani par pieteikuma pieļaujamību, bet mācību otrajā daļā Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits sniedza pārskatu par lēmuma pazīmēm, kas būtiski ierobežo amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas cilvēktiesības. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesneša neatkarības saturs bieži tiek pārprasts vai pārspīlēts

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Finanšu ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets skata likumprojektu "Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu". Likumprojekts ir slepens. Publiski pieejams sākotnējais likumprojekta teksts, kurā tiesneša darba samaksa ir iekļauta vispārējā regulējumā (sk.: www.ecb.int/ecb/legal/pdf/lv_draft_law_con_2009_47.pdf). Arī no Ministru kabineta 2009. gada 29. septembra protokollēmuma teksta secināms, ka tiesneša amats ir atstāts vienotajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmā. Speciāli minētās situācijas izvērtējumam 2009. gada 8. oktobrī tika sasaukts Augstākās tiesas plēnums, kurā pieņēma lēmumu aicināt Saeimu un Ministru kabinetu saglabāt tiesnešu darba samaksas sistēmas regulējumu likumā "Par tiesu varu" (plašāk par AT Plēnumu sk.: JV Nr. 41, 13.10.2009.). Gatavojoties Plēnumam, šā raksta autors kolēģiem sagatavoja atzinumu par to, vai tiesneša darba samaksas noteikšana vienā normatīvajā aktā un pēc vienotas sistēmas ar ierēdņu darba samaksu atbilst tiesneša neatkarības principam – minētais atzinums ir šī raksta pamatā. Domāju, ka arī "Jurista Vārda" lasītājiem, tostarp valsts pārvaldē un likumdevējiestādē strādājošajiem, būs noderīgas izpētes rezultātā iegūtās atziņas. Izpētei izmantoti Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas spriedumi par tiesnešu un ierēdņu darba samaksas normām un Vācijas Federālais likums par atlīdzību (Bundesbesoldungsgesetz), kura normas līdzinās mūsu sākotnējā likumprojekta redakcijai, protams, ar visai nozīmīgām variācijām. Autora piezīme: pēc raksta nodošanas redakcijā Ministru kabinets turpināja skatīt likumprojektu par vienoto darba samaksu un kļuva zināms, ka tiesnešu darba samaksa netiks vienoti noregulēta vienā likumā ar citiem valsts darbiniekiem. Ministru kabinets nolēmis arī svītrot no likumprojekta teksta Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amatu. Tieslietu ministrijai uzdots sagatavot likumprojektu par grozījumiem likumā "Par tiesu varu" (2009. gada 13. oktobra sēdes prot. Nr. 69 79. § 3. punkts) un citos tiesu varas institūciju darbību regulējošajos likumos, iekļaujot tajos atlīdzības sistēmu, tai skaitā vienkāršotu mēnešalgu noteikšanas principu (attiecīgi piemaksa par kvalifikācijas klasi vai piemaksa par amata pakāpi ir iekļauta mēnešalgā, kura nepārsniedz Ministru prezidenta mēnešalgu) atbilstoši Finanšu ministrijas priekšlikumam. Tātad secināms, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amati netiks pakļauti vienotai darba samaksas sistēmai. Autoram nav saprotama Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amatu nošķiršana no vienotās darba samaksas sistēmas, ja reiz ir nolemts veidot vienotu darba samaksas noregulējumu visiem valsts darbiniekiem. Ja tas ir attaisnots ar neatkarības argumentu, tad tā ir kļūda un neatkarības pārspīlējums. Starp citu, Vācijas federālajā likumā ir iekļauts arī Federālās bankas valdes priekšsēdētāja amats un nekādas problēmas ar nacionālās bankas neatkarību Vācijas likumdevēji te nav saskatījuši. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Notikums

Administratīvie tiesneši apvienojas biedrībā

20. Oktobris 2009 /NR. 42 (585)

2009. gada 9. oktobrī Rīgā divas trešdaļas no Latvijas administratīvajās tiesās strādājošajiem tiesnešiem nodibināja Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrību. Par biedrības valdes priekšsēdētāju ievēlēja Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru, tiesību doktoru Jāni Neimani, par valdes biedriem – tiesnesi Kasparu Berķi no Administratīvās apgabaltiesas un tiesnesi Ilzi Freimani no Administratīvās rajona tiesas. Administratīvie ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Nedēļas jurists

Jānis Neimanis

18. Augusts 2009 /NR. 33 (576)

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

STUDENTA VĀRDS

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

16. Aprīlis 2024

Nr 16 (1334)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"