Jurista Vārda satura arhīvs

Irēna Ņesterova

Irēna Ņesterova

žurnāls / Informācija

UNESCO pieņem Rekomendāciju par mākslīgā intelekta ētiku

14. Decembris 2021 /NR. 50 (1212)

2021. gada 24. novembrī UNESCO Ģenerālā konference pieņēma Rekomendāciju par mākslīgā intelekta ētiku. Rekomendācija ir pirmā globālā vienošanās, kas nosaka standartus mākslīgā intelekta (MI) ētikas jomā. ...

Irēna Ņesterova, Zanda Dāvida

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Patērētāju personas dati kā pamattiesības, nevis tirgojama prece: ES digitālā satura regulējuma izaicinājumi

23. Novembris 2021 /NR. 47 (1209)

Digitālo tehnoloģiju attīstība ir ļāvusi izstrādāt dažādus uzņēmējdarbības modeļus, kuru pamatā ir digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegāde, vienlaikus radot daudzus jaunus izaicinājumus. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir, kā pārvarēt pašreizējo situācija, kad patērētāju personas dati tiek iegūti bez maksas no tiešsaistes pakalpojumiem un izmantoti, lai ietekmētu patērētāju uzvedību.1 Šiem jautājumiem Eiropas Savienībā ...

Irēna Ņesterova

žurnāls / Mūsu autors

Iepazīstieties: JV autore Irēna Ņesterova

11. Maijs 2021 /NR. 19 (1181)

Tiesību zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes (LU JF) Juridiskās zinātnes institūta pētniece, UNESCO Starptautiskās ekspertu grupas Rekomendācijas par mākslīgā intelekta ētiku izstrādei dalībniece un priekšsēdētājas vietniece, Latvijas pārstāve Starpvaldību komitejas sanāksmē. "Jurista Vārdā" līdz šim publicēti deviņi raksti. Pirmais raksts: 2007. gadā. Visas publikācijas pieejamas Autoru katalogā portālā juristavards.lv. ...

Irēna Ņesterova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Apturi Covid-19 ar vai bez digitālām tehnoloģijām: tālāk par privātumu un datu aizsardzību

6. Oktobris 2020 /NR. 40 (1150)

Covid-19 krīze ir radījusi vēl nebijušus izaicinājumus veselības aprūpes sistēmām, kā arī dramatiskas sociālekonomiskās sekas visā pasaulē. Valstis aizvien vairāk meklē inovatīvus veidus, kā uz datiem balstītas tehnoloģijas izmantot cīņā ar pandēmiju. Esošās un jaunās digitālās tehnoloģijas tiek izmantotas, lai palīdzētu labāk izprast un ierobežot vīrusa izplatību. Divas dienas pēc Covid-19 pasludināšanas par pandēmiju, 2020. ...

Irēna Ņesterova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sejas atpazīšanas tehnoloģijas un Vispārīgā datu aizsardzības regula

24. Septembris 2019 /NR. 38 (1096)

Mākslīgā intelekta attīstība notiek ļoti strauji. Tas pārveido sabiedrību, veicina efektivitāti gandrīz ikvienā dzīves jomā un sniedz būtiskus ieguvumus daudzās nozarēs, tai skaitā ražošanas, veselības aprūpes un transporta. Mākslīgais intelekts turklāt var palīdzēt risināt globālas sabiedrības problēmas. Tajā pašā laikā mākslīgais intelekts rada arī būtiskus izaicinājumus un riskus sabiedrībai. Mākslīgā intelekta ļaunprātīga ...

Irēna Ņesterova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vispārīgās datu aizsardzības regulas pirmais gads: ko mācīties no citu ES valstu pieredzes

28. Maijs 2019 /NR. 21 (1079)

Pirms gada, 2018. gada 25. maijā, sāka piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu1 (turpmāk – Regula), kas nosaka stingrus tieši piemērojamus datu aizsardzības standartus visā Eiropas Savienībā (turpmāk – ES). Latvijā, līdzīgi kā pārējās ES valstīs, Regula bija liels izaicinājums uzņēmumiem un organizācijām, kas steidzās ieviest jaunās prasības. Vienlaikus tā radīja arī plašu rezonansi visā sabiedrībā. Reti kurš to varēja nepamanīt, saņemot daudzos e-pastus ar paziņojumiem par privātuma politikas atjaunošanu. Plaši izplatījās arī dažādi pārpratumi un joki par Regulu,2 un kā viens no pagājušā gada nozīmīgākajiem notikumiem tā tika pat atzīta Pusnakts šova ar Jāni Skuteli Vecgada speciālizlaidumā. ...

Irēna Ņesterova

žurnāls / Jurista vizītkarte

Irēna Ņesterova

1. Decembris 2015 /NR. 47 (899)

Irēna Ņesterova

žurnāls / Numura tēma

ECT spriedums lietā Delfi pret Igauniju: interneta ziņu portāla atbildība par lietotāju komentāriem

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

2015. gada 16. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pieņēma spriedumu lietā Delfi pret Igauniju,1 kurā atzina, ka interneta ziņu portāls ir atbildīgs par aizskarošiem un neslavu ceļošiem lietotāju komentāriem. ECT spriedumā ir atzinusi interneta mediju atbildību, kas raisa plašas diskusijas, cik tālu vārda brīvība un informācijas brīvība ir ierobežojama digitālajā laikmetā. ECT sniegtā argumentācija ir radījusi plašu kritiku, izvirzot vairākus citus neskaidrus jautājumus, to starpā: vai interneta ziņu portāla komerciālais raksturs ir atbilstošs kritērijs, kas var ietekmēt tā atbildību; vai komentāru kontroles pienākums nerada cenzūras risku; kādi pasākumi turpmāk ir jāievieš interneta ziņu portāliem, lai izvairītos no atbildības par trešo personu komentāriem; kā spriedums ietekmēs interneta mediju vidi un vai tā rezultātā netiks vājināts lietotāju veidota satura nozīmīgums. ...

Irēna Ņesterova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Savienības Tiesas spriedums Google Spain lietā

15. Jūlijs 2014 /NR. 27 (829)

Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) virspalātas spriedums lietā C-131/12 Google Spain,1 kas pieņemts 2014. gada 13. maijā, radīja negaidītu pārsteigumu gan tiesību zinātniekiem un piemērotājiem, gan informācijas un komunikāciju tehnoloģijas nozares pārstāvjiem. EST šajā spriedumā atzina tiesības tikt aizmirstam, norādot, ka tās piešķir personai tiesības prasīt interneta meklētājprogrammas pakalpojuma sniedzējam savu datu dzēšanu. Tādējādi EST spriedums uzliek meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu, saņemot personas pieprasījumu par savu datu dzēšanu, to izvērtēt un, ja vien to neattaisno sabiedrības intereses, dzēst informāciju no meklēšanas rezultātu saraksta. ...

Irēna Ņesterova

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Savienības Tiesa: svarīgākie spriedumi

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Latvijas tiesas arvien biežāk izmanto iespēju uzdot prejudiciālus jautājumus Eiropas Savienības Tiesai (turpmāk – EST vai Tiesa) par Eiropas Savienības tiesību interpretāciju. Šobrīd tiesvedības procesā ir astoņas prejudiciāla nolēmuma lietas, kas ierosinātas pēc Latvijas tiesu uzdotiem prejudiciāliem jautājumiem, bet pavisam EST ir uzdoti 23 šādi prejudiciāla nolēmuma lūgumi: 2012. gadā – trīs, 2011. gadā – desmit, 2010. gadā – trīs; 2009. gadā – četri; 2008. gadā – trīs. Prejudiciālo nolēmumu lūgumi pamatā ir uzdoti administratīvajās lietās. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir uzdevis 20 prejudiciālo nolēmumu lūgumus, bet Administratīvā rajona tiesa – vienu. Vairāk nekā pusē, t.i., 14 lietās1 nacionālajā tiesvedībā ir apstrīdēti Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi, kas pamatā ir saistīti ar nodokļu jautājumiem. Trijās lietās nacionālajā tiesvedībā ir apstrīdēti Lauku atbalsta dienesta lēmumi, no kurām divas lietas (C-650/11 Brunovskis un C-454/11 Pusts) ir saistītas ar atbalsta piešķiršanu lauksaimniekiem un viena lieta (C-7/12 Riežniece ) – ar darbinieku aizsardzību bērnu kopšanas atvaļinājuma gadījumā. Prejudiciālu nolēmuma lūgumi administratīvajās lietās ir uzdoti arī par pakalpojuma sniegšanas brīvības ierobežojumiem azartspēļu jomā (C-470/11 Garkalns), lēmuma, ar kuru atļauts ieceļot, pieņemšanas gaitā izdarītu procesuālu pārkāpumu pārsūdzēšanas kārtību (C-23/12 Zakaria), kompensāciju izmaksu pasažieriem lidojuma atcelšanas gadījumā (C-294/10 Eglītis un Ratnieks) un sabiedriskā transporta pakalpojumu līguma slēgšanu (C-348/10 Norma-A un Dekom). Divas lietas ir ierosinātas arī, pamatojoties uz Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta prejudiciāla nolēmuma lūgumiem. Lieta C-619/10 Trade Agency ir saistīta ar starptautisko tiesisko sadarbību un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās. Savukārt lieta C-277/12 Drozdovs ir par nemateriālā kaitējuma atlīdzināšanu obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas ietvaros. Informācija par prejudiciāla nolēmuma lietām pieejama EST mājaslapā: http://curia.europa.eu. Šajā numurā publicējam Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības Tiesas departamenta sagatavoto pārskatu par sešām lietām, kurās 2012. gadā pieņemti spriedumi. ...

Irēna Ņesterova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokāta profesionālais noslēpums un pienākums ziņot par likumpārkāpumu

6. Janvāris 2009 /NR. 1 (544)

Latvijas parlamentārismam jau kopš tā aizsākumiem vienmēr aktuāls ir bijis jautājums par parlamenta darba kvalitātes uzlabošanu un vēlētāju iespējām kontrolēt savu priekšstāvju darbu. Dažos pēdējos gados šīs diskusijas ieguvušas iepriekš nepieredzētu uzmanību sabiedrībā, koncentrējoties vairāk uz jautājumu par to, kā atlaist Saeimu, kura vairs nepauž vēlētāju vairākuma gribu. Ir tapuši vairāki Satversmes grozījumu projekti, par tiem ir diskutējuši gan politiķi un juristi, gan arī visa sabiedrība. Ir bijusi gan tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, gan arī vairāku Satversmes grozījumu projektu apspriešana Saeimā. Lielā mērā diskusijas par Satversmes grozījumiem ir iezīmējušas prezidenta Valda Zatlera prezidentūru. Prezidenta Valda Zatlera kadence ir Satversmes laiks. Jau priekšvēlēšanu laikā prezidents vairāk nekā ikviens no saviem priekštečiem uzmanību veltīja Satversmei, aicinādams ikvienu valsts pilsoni to izlasīt. Prezidents arī ir izveidojis autoritatīvu Konstitucionālo tiesību komisiju, kura sniegusi Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanas iespēju vērtējumu, kā arī iesniedzis savus priekšlikumus Satversmē par Saeimas atlaišanas tiesību piešķiršanu pilsoņu kopumam un Valsts prezidenta tiesību atlaist Saeimu izmaiņām. Taču līdztekus diskusijām par Saeimas atlaišanu sabiedrībā allaž ir skanējis viedoklis, ka nekas jau nemainīšoties, jo jaunajā Saeimā tikšot ievēlēti tie paši politiskie spēki un viss turpināšoties, ka Saeimas atlaišana bez Saeimas vēlēšanu sistēmas pārskatīšanas būšot lieka laika un naudas tērēšana. Šo apstākli ir pamanījis arī Valsts prezidents. Savā 14. janvāra runā viņš aicināja Saeimu mainīt vēlēšanu sistēmu: "Tāpat neatliekams uzdevums Saeimai ir veidot grozījumus Vēlēšanu likumā. Varu viegli paskaidrot. Ir divas problēmas, kas ir samilzušas. Pirmkārt, lokomotīvju problēma, kad daži cilvēki ievelk Saeimā sabiedrībai pilnīgi nepazīstamus pilsoņus. Otrkārt, Saeimā desmit procenti no politiskajiem spēkiem nav ievēlēti pēc to partiju sarakstiem, kas piedalījās Saeimas vēlēšanās. Desmit procenti ir ļoti daudz. Tātad Saeimā ir politiskās partijas, kuras nav tur ievēlētas vēlēšanu ceļā. Šis anahronisms ir jānovērš." Šobrīd Saeima, grozot Saeimas vēlēšanu likumu, jau likumprojektā ir ietvērusi Valsts prezidenta prasību atteikties no t. s. lokomotīvju principa. Šis grozījums mainīs mums ierasto vēlēšanu sistēmu. Tajā pašā laikā sabiedrības diskusijās ir izskanējuši vēl vairāki ierosinājumi, kā būtu uzlabojams Saeimas vēlēšanu regulējums. Lai pārrunātu šīs iespējamās izmaiņas, "Jurista Vārds" uz sarunu aicināja Vēlēšanu reformas biedrības priekšsēdētāju Valdi Liepiņu. ...

Irēna Ņesterova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību

24. Jūlijs 2007 /NR. 30 (483)

Ja advokātiem netiks piedāvāta atlīdzība, kas ir konkurējoša ar privātā tirgus piedāvājumu, viņi nebūs ieinteresēti aktīvi iesaistīties valsts garantētās juridiskās palīdzības sniegšanā. Diemžēl valsts pagaidām nav gatava šādu atlīdzību nodrošināt. ...

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

16. Aprīlis 2024

saturs abonēt

e-žurnāls