Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Intervija

Tiesības ir valsts reakcija uz sabiedrības procesiem – cilvēku savstarpējo viļņošanos

13. Februāris 2024 /NR. 7 (1325)

Ir aizritējuši 102 gadi kopš Latvijas pamatlikuma pieņemšanas Satversmes sapulcē 1922. gada 15. februārī, un tieši šajā nedēļā simboliski pie lasītājiem dodas 21 autora veidota kolektīva zinātniska monogrāfija "Publiskās tiesības. Ievads" vairāk nekā 900 lappušu biezumā. Grāmatas ideja aizsākusies Satversmes tiesā pirms vairāk nekā trim gadiem, tādēļ tās autoru skaitā ir esošie un bijušie Satversmes tiesas tieneši ...

žurnāls / Tiesību politika

Vārda brīvības ierobežojumu pieļaujamība demokrātiskā valstī

2. Maijs 2023 /NR. 18/19 (1284/1285)

Mēs dzīvojam trauksmainā laikā. Nu jau gandrīz desmit gadu garumā Eiropu ir piemeklējuši dažādi apdraudējumi un nelaimes, kas ir ne tikai darījuši nemierīgus cilvēku prātus, bet likuši arī valstīm no jauna pārskatīt iepriekš pašsaprotamas lietas un pārvērtēt vērtības, par kurām mēs nemainīgi iestājamiem. Visupirms bēgļu krīze, tad Covid-19 pandēmija, viltus ziņu plūdi, kas indē sabiedrības prātus, populisma uzvaras gājiens ...

žurnāls / Viedoklis

Varas dalīšanas mērķis un tiesas loma tā sasniegšanā

20. Septembris 2022 /NR. 38 (1252)

Konstitūcija ietver nācijas valstsgribu, priekšstatus par to, kādā valstī nācija vēlas pašnoteikties un dzīvot. Tātad konstitūcija regulē valsts dzīves pašus pamatus un aizsargā personas pamattiesības. Tā, pamatojoties uz valsts konstitucionālo identitāti, nosaka vērtības, kas ir būtiskākās konkrētai nācijai, un principus, pēc kuriem jāvadās valstij, īstenojot varu. Konstitūcija iezīmē, ievirza un ierobežo visu pārējo tiesību ...

žurnāls / Viedoklis

15. Februāris 2022 /NR. 7 (1221)

Kas viņu redzēja? Kā viņa atnāca? Vējā vīdamās, Melnos kraukļu ratos, Asins rozes matos – Brīvība! Brīvība! (Aspazija) Cilvēka cieņpilnai dzīvei nepieciešams priekšnoteikums ir brīvība. Viss, kas ticis cilvēkam dots no dabas, viss sabiedrības caur kultūru cilvēkā ieguldītais var izpausties tikai tad, ja cilvēks bauda brīvību. Personas brīvība ir priekšnoteikums ne tikai cilvēka pilnvērtīgai dzīvei, bet arī sabiedrības ...

žurnāls / Mūsu autors

Iepazīstieties: JV autore Sanita Osipova

7. Decembris 2021 /NR. 49 (1211)

Tiesību zinātņu doktore, Satversmes tiesas priekšsēdētāja, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle, LU Juridiskās fakultātes profesore. "Jurista Vārdā" līdz šim publicēti 24 viņas raksti un viedokļi. Pirmā publikācija 2009. gadā. Visas publikācijas pieejamas Autoru katalogā portālā juristavards.lv. ...

Sanita Osipova, Gatis Bārdiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Cilvēka cieņa Satversmes tiesas judikatūrā

7. Decembris 2021 /NR. 49 (1211)

Cilvēka cieņa tiek minēta arvien biežāk – sarunās, plašsaziņas līdzekļu sniegtajā informācijā un pat tiesu spriedumos. Šā raksta mērķis ir īsumā raksturot cilvēka cieņas nozīmi demokrātiskā tiesiskā valstī, kā arī aplūkot cilvēka cieņas koncepta attīstību Satversmes tiesas judikatūrā. ...

Sanita Osipova, Artūrs Kučs, Anita Rodiņa, Jānis Neimanis, Daiga Rezevska, Gunārs Kusiņš, Aldis Laviņš

žurnāls / Aptauja

Kādu tiesību sistēmu pieprasa Satversme?

7. Decembris 2021 /NR. 49 (1211)

Sagaidot Satversmes tiesas darba 25. gadadienu, kā arī raugoties uz 2022. gadā gaidāmo Satversmes simtgadi, "Jurista Vārds" pašreizējiem Satversmes tiesas tiesnešiem jautāja: "Kādu tiesību sistēmu pieprasa Satversme?" ...

žurnāls / Intervija

Spriedze starp Satversmes tiesu un likumdevēju ir neizbēgama

16. Februāris 2021 /NR. 7 (1169)

Šogad decembrī Satversmes tiesa svinēs 25 gadu jubileju. Kopš pirmsākumiem tā bijusi viens no Latvijas tiesiskās sistēmas transformācijas un attīstības dzinuļiem, tai skaitā, izmantojot tiesību piemērošanas metodes, kas postpadomju tiesību telpā nebija pazīstamas, lietojot ārvalstu doktrīnas un tiesību prakses atziņas, demonstrējot līdz tam nebijuša līmeņa argumentāciju nolēmumos utt. Gadu gaitā pakāpeniski paplašinātas pieteikuma iesniegšanas iespējas Satversmes tiesā (sākumā privātpersonām nebija iespējams iesniegt konstitucionālo sūdzību). Turklāt, veikdama sarežģīto konstitucionālās kontroles funkciju un tādējādi atrazdamās uz robežas starp politiku un tiesībām, Satversmes tiesa spējusi saglabāt neatkarību, neskatoties uz domstarpībām ar parlamentu un valdību. Neatkarību, atskatoties uz tiesas pirmajos desmit gados piedzīvoto, uzsvēra tās pirmais priekšsēdētājs prof. Aivars Endziņš: "Satversmes tiesa ir neatkarīga un nav politiski vai jebkā citādi ietekmējama. Mēs vadāmies tikai pēc likuma un Satversmes normām."1 Arī pēc 15 gadiem neatkarības jautājums nav zaudējis aktualitāti, jo novembrī pieņemtais spriedums, kas skāra ģimenes jēdzienu, raisīja diskusijas par Satversmes tiesas pilnvarām un nepieciešamību. Piedāvājam lasītājiem "Jurista Vārda" sarunu ar tiesas priekšsēdētāju prof. Sanitu Osipovu – par iemesliem, kāpēc spriedze starp tiesu un citiem varas zariem ir neizbēgama, par to, kā funkcionē demokrātija un kāpēc tiesiskums ir ne vien mazākuma, bet arī sabiedrības vairākuma interesēs. Šī intervija tiek veltīta Satversmes pieņemšanas 99. gadadienai, ko svinējām 15. februārī, un likumsakarīgi sasaistās arī ar šī "Jurista Vārda" kopējo tēmu, kas ir demokrātija, tiesiskums un pilsoņa un valsts attiecības. ...

Ineta Ziemele, Sanita Osipova, Aivars Endziņš

žurnāls / Tiesību politika

Par un pret Valsts padomes ideju Latvijā

4. Februāris 2020 /NR. 5 (1115)

Priekšlikums veidot Latvijā jaunu konstitucionālu orgānu, kas būtu autoritatīva konsultatīva institūcija likumdošanas kvalitātes jautājumos un ko varētu dēvēt par Valsts padomi (vai Likumdošanas padomi, vai citādi), tiek apspriests jau vairākus gadus, un tam tikuši veltīti vairāki publiski pasākumi, kā arī publikācijas, tai skaitā žurnālā "Jurista Vārds". Šādu ideju prof. Ineta Ziemele izvirzīja 2016. gada 10. septembrī ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Informācijas sabiedrība

26. Novembris 2019 /NR. 47 (1105)

Pasaule ap mums mainās. Maināmies arī mēs paši: savos paradumos, izpausmēs, brīvības robežās... Zinātniskās fantastiskas filmas vairs nešķiet nereāla fantāzija, bet gan visai iespējami nākotnes notikumu priekšvēstneši. Liekas, ka mēs jau dzīvojam šajā nā ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bioētikas diskurss Latvijas Republikas Satversmes tiesas judikatūrā

13. Augusts 2019 /NR. 32 (1090)

Juridiski cilvēka paša būtību visās tās niansēs aizsargā cilvēka cieņas koncepts. Tāpēc šis pētījums ir veltīts cilvēka cieņas konceptam, atklājot to caur mūsdienās tik aktuālajām bioētikas prasībām. Pētāmā jautājuma daudzdimensionalitātes un ievērojamā apjoma dēļ tas tiek ierobežots ar bioētikas jēdziena un satura noskaidrošanu, bioētikas principu definēšanu un atsevišķu bioētikas principu atklāšanu kopsakarā ar cilvēka cieņas konceptu, izmantojot Latvijas Republikas Satversmes tiesas judikatūru. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas Republikas konstitucionālā identitāte Satversmes tiesas spriedumos

3. Jūlijs 2018 /NR. 27 (1033)

Kur ir meklējama valsts konstitucionālā identitāte? Kas nosaka robežas pašas valsts un arī Eiropas Savienības brīvībai tiesību jaunradē un rīcībā, ieviešot jaunu kārtību? Kas ir valsts tiesību sistēmas vienotības pamatā un tiesību jaunrades atskaites punkts? Tiesību doktrīnā un arī judikatūrā pēdējās desmitgadēs ir parādījies jauns jēdziens, lai apzīmētu kādas nācijas tiesību pamatu, ‒ valsts konstitucionālā identitāte. ...

žurnāls / Intervija

Abstrakti domājošam juristam ir jāzina arī pasaules tiesību vēsture

12. Jūnijs 2018 /NR. 24 (1030)

"Jurista Vārds" jau ir informējis savus lasītājus (Nr. 7, 13.02.2018) par šajā pavasarī svinīgi atvērto prof. Sanitas Osipovas monogrāfiju "Eiropas tiesību priekšvēsture", kas pirmoreiz latviešu valodā sniedz iespēju iepazīties ar senās Ēģiptes, Divupes, Izraēlas un Grieķijas tiesībām, kuru savstarpējā mijiedarbība un attīstība būtiski ietekmēja tiesību kultūru, kurā savas saknes savukārt balsta visa Eiropas juridiskā tradīcija. Romiešu tiesības ir būtiskas kā daļa no eiropiešu kopīgās identitātes. S. Osipovas grāmata ir vienreizīga vairāku iemeslu dēļ. Tas ir pirmais latviešu zinātnieka darbs par Eiropas tiesību priekšvēsturi un viens no retajiem Latvijas zinātnieku oriģinālajiem veikumiem par šo pasaules vēstures posmu vispār. Turklāt ļoti apjomīgais pētījums (vairāk nekā 400 lpp.) par reti pētīto tiesību vēstures periodu ir vienas autores darbs, nevis vairāku zinātnieku kopīgs veikums. Tāpat jākonstatē, ka laikā, kad jebkura zinātniska darbība Latvijā tiek orientēta uz tūlītēju praktisko pielietojamību, šādi – fundamentāli – pētījumi ir aizvien lielāks retums, sava veida zinātniska "greznība" (ko varētu atļauties tikai lielās nācijas ar milzīgu šauri specializētu zinātnieku skaitu) un tādēļ vēl jo vairāk svinams notikums. "Jurista Vārda" saruna ar monogrāfijas autori – par to, kāpēc viņa izlēma pievērsties šim maz pētītajam un ļoti senajam tiesību vēstures posmam, un to, kādas grūtības jāpārvar zinātniekam, lai paveiktu tik apjomīgu darbu. Kā arī par to, kāpēc mūsdienu juristam tomēr būtu jāzina ne vien Latvijas, bet arī pasaules, tai skaitā Eiropas, tiesību vēsture. ...

žurnāls / Tiesību politika

Nepieciešams neatkarīgs konstitucionāls orgāns likumdošanas kvalitātes kontrolei

7. Marts 2017 /NR. 10 (964)

Likumdošanas procesu kvantitatīvi ierobežot pašlaik nav iespējams: dzīve mainās ļoti dinamiski, tādēļ rodas aizvien jaunas situācijas, kas prasa normatīvu regulējumu (piemēram, virtuālajā vidē iespējams izdarīt tādus noziedzīgus nodarījumus, kas agrāk nebija iespējami). Tāpat valstij nepārtraukti ir jāievieš prasības, kas izriet no mūsu starptautiskajām saistībām – dalības Eiropas Savienībā, starptautiskiem līgumiem, starptautisko tiesu prakses ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesiska valsts vai "tiesnešu valsts"

5. Jūlijs 2016 /NR. 27 (930)

Mūsdienās jebkurai valstij, lai tā baudītu citu valstu cieņu un līdztiesīgi iekļautos starptautiskajās attiecībās, tiek izvirzīti vairāki kritēriji. Tai ir jābūt demokrātiskai un tiesiskai valstij. Ja tā turklāt ir arī sociāla valsts, tad tās prestižs ceļas vēl vairāk (vismaz cilvēktiesību aktīvistu, savu pilsoņu un ne tikai savu pilsoņu acīs). Mūsu šodienas tēmas ietveros mēs pakavēsimies pie otrā kritērija – tiesiska valsts. ...

žurnāls / Domu mantojums

Aspazija “Satversmes tēvu” lokā

17. Marts 2015 /NR. 11 (863)

Moto: Ja mana balss jums dziļi sirdī noskan, Ja tā jūs modina un satricina, Tad viņas spēks ir tikai izteikt to, Kas neizteikts ikkatra krūtīs dus. – Aspazija "Sidraba šķidrauts" ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Dažos vārdos par tiesību ikonogrāfiju

12. Augusts 2014 /NR. 31 (833)

Ieskats Andžeja Guļčinska zinātniskajā redakcijā izdotajā grāmatā "Garīgās un laicīgās varas tiesību ikonogrāfija" ...

žurnāls / Numura tēma

Latvijas tautas tiesiskā apziņa un Latvijas valsts

25. Decembris 2012 /NR. 52 (751)

Valsts vara demokrātiskā tiesiskā valstī ir tautas leģitimēta. Tautai piešķirtās politiskās tiesības un vārda brīvība ļauj ne tikai piedalīties valsts varas institūciju veidošanā, bet arī prasīt atskaites par to darbību, kritizēt tās kopumā vai atsevišķas amatpersonas. Tautai piemīt visplašākās izvēles tiesības. Katrs pilsonis drīkst atkāpties no savas politiskās izvēles, atteikties no vērtībām, par kurām konkrētais pilsonis ir iepriekš iestājies, ...

žurnāls / Domu mantojums

Nacionālo tiesību nenacionālie avoti

20. Decembris 2011 /NR. 51 (698)

Latviešu tauta ir izveidojusies un turpina pastāvēt, pateicoties tautu vienojošai nacionālai kultūrai. Neviena nācija, kura pazaudējusi savu kultūru, kā nācija nepastāv.1 Neatņemama kultūras sastāvdaļa ir juridiskā kultūra un tiesību sistēma. Šis jautājums rakstā skatīts kultūras izvērsumā. ...

žurnāls / Numura tēma

Zvērests ir sena tradīcija, kur jāievēro precīza forma

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Cik lielas ir Saeimas deputātu tiesības mainīt svinīgā solījuma tekstu? Satversme runā par svinīgo solījumu, tomēr daudzi deputāti lietoja jēdzienu "zvēru", savukārt par citām neprecizitātēm deputātiem tika lūgts atkārtot solījumu/ zvērestu. Zvērests ir mūžsens modelis uzticības solīšanai. Vien mainījies ir tas, kam mēs zvēram: dieviem, Dievam, karalim, tautai… Jau pirmie juridiskie dokumenti, kuri ir atrasti un ir apmēram 5 ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts valoda kā konstitucionāla vērtība

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

Vērtības ir atskaites punkti jeb orientieri, kas satur kopā visu sabiedrību, padara iespējamu savstarpēju sapratni un nodrošina sabiedrības pastāvēšanu laikā jeb sabiedrības ilgtspēju. Ogists Konts XIX gs., liekot pamatu jaunai zinātnei – socioloģijai, rakstīja, ka sabiedrība ir gan statiska, gan dinamiska. Dinamika ir sabiedrības attīstības pamatā, bet statiskā puse, piemēram, kultūra, valoda, satur sabiedrību kopā kā vienotu veselumu.1 Es vēlos uzsvērt, ka tieši vērtības vieno sabiedrību, nodrošinot tās statiskumu. ...

žurnāls / Vēstules

Kāpēc Latvijas Republikā darba tiesībās tiek diskriminēti augstskolu docētāji

3. Maijs 2011 /NR. 18 (665)

Lai gan Latvijas Republikas Darba likuma 43. pants nosaka: "Darba līgumu slēdz uz nenoteiktu laiku, izņemot šā likuma 44. pantā noteiktos gadījumus", augstskolu docētāji ir iekļauti tieši to darbinieku kategorijā, ar kuriem var slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku (Darba likums 44. 8.). Augstskolu akadēmiskais personāls ir pielīdzināts gadījuma darba, neatliekamu darbu un sezonas darba veicējiem. Protams, glaimojošāk mums būtu sevi ...

žurnāls / Domu mantojums

Taisna tiesa Senajā Ēģiptē

31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)

Taisnas tiesas ideja un tās realizācijas pamatprincipi ir mūžseni. Cilvēki vienmēr ir tiekušies pēc patiesības un taisnības. Patiesības un taisnības garantēšanai sabiedrībā ir izveidota tiesa. Tiesas neitralitāte, objektivitāte, koleģialitāte, patiesības noskaidrošana tiesas procesā ir principi, pēc kuriem strādājušas tiesas jau ilgi pirms tam, kad barbari sagrāva Romu un sāka veidoties Eiropas civilizācija. Raksts piedāvā ekskursu aptuveni 5000 gadu tālā pagātnē, lai aplūkotu, ka jau toreiz bija radīta sistēma, kuras uzdevums bija garantēt taisnu tiesu ikvienam pavalstniekam. Par godu jaunajam 2010./2011. studiju gadam raksta autore lasītājus iepazīstinās ar Senās Ēģiptes koncepciju par taisnu tiesu. Kāpēc tieši Ēģiptes? Daļa zinātnieku to uzskata par senāko civilizāciju, bet, kas ir daudz būtiskāk, Eiropas kultūra ir Ēģiptes civilizācijas pastarpināta mantiniece. Ēģiptes mantojums tika pārņemts gan no grieķu un romiešu kultūras (grieķu vēsturnieku darbos tieši Ēģiptes kultūra bija civilizācijas vēstures atskaites punkts), gan no ebreju kultūras reizē ar Veco derību. Mozus, pirms tapa par pravieti, bija piederīgs faraona galmam, kur izgāja apmācību, kāda piedienas faraona ģimenei piederīgajiem, t. sk. tieslietās. Vecās derības taisnas tiesas ideja lielā mērā sakņojas ēģiptiešu juridiskajā kultūrā. ...

Kristīne Strada-Rozenberga, Sanita Osipova

žurnāls / Numura tēma

Par Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikumu

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

[..] Nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" darbības mērķis ir tiesiskas domas un prakses veicināšana Latvijā. "Jurista Vārda" izdevumos Latvijas Republikas tiesu vara uzzina aktualitātes, kas ir saistītas ar tiesnešu, zvērinātu advokātu, zvērinātu notāru u. c. tiesu varai piederīgu personu profesionālo karjeru, darbību, biroju reorganizāciju u. c. Tiesu varas vienotība ir reāla problēma Latvijas Republikā. Tiesa nav ekvivalenta ...

Aigars Strupišs, Aija Rieba, Sanita Osipova

žurnāls / Numura tēma

Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves

9. Marts 2010 /NR. 10 (605)

Pētījuma mērķis bija atrast slēptās rezerves tiesu varas darbībā, kuras ļautu ar minimālu resursu patēriņu sakārtot un efektivizēt tiesu darbību. Pētījumam atvēlētais īsais laiks (2009. gada 12. oktobris – 1. decembris) noteica samērā ierobežotu metožu loku pētījumā. Par pētījuma pamatmetodi tika izvēlētas: statistikas datu par tiesu darbu analīze, intervijas ar salīdzinoši nelielu, taču tiesu sistēmu zinošu respondentu skaitu un šo interviju rezultātu apkopošana un analīze. Respondentu grupā tika iekļautas gan tiesu varai piederošas personas (tiesneši, prokurori, notāri, advokāti, tiesu izpildītāji), gan tās izpildvaras amatpersonas, kas ir tieši saistītas ar tiesu varu (tieslietu ministrs, Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija). Ņemot vērā samērā ierobežoto respondentu loku, šī aptauja nevar tikt uzskatīta par reprezentatīvu un statistiski analizējamu. Aptaujas mērķis bija: (a) iespējami īsākā laikā apkopot tiesu sistēmas iekšienē virmojošās problēmas un idejas un (b) pārbaudīt vairākas darba grupas hipotēzes par dažādu faktoru ietekmi uz tiesu varas neatkarību un tiesu efektivitāti. Kā galvenos šādus faktorus var nosaukt tiesu darba organizāciju, juridisko kultūru, juridisko izglītību, tiesu varas izveidošanas mehānismus, sadarbību starp tiesu varas elementiem vai to pretdarbību u. tml. Daļa no pētījumā analizētās informācijas ir iegūta arī no iepriekšējos gados veiktām ekspertīzēm (par tiesu varas neatkarības stiprināšanu, tiesnešu kompetences paaugstināšanu, tiesas procesu optimizāciju u. c.), kā arī no pieejamajiem materiāliem plašsaziņas līdzekļos – oficiālajiem paziņojumiem, intervijām, datiem par tiesu darbību u. c. Lai izdarītu secinājumus par tiesu darba organizāciju un izteiktu priekšlikumus uzlabojumiem, pētniece Aija Rieba analizēja, vai pastāv sakarība starp tiesneša darba produktivitāti un tādiem faktoriem kā lietu sadales kārtība, izveidotā un uzturētā tiesas struktūra, tiesas sēžu plānošanas kārtība, tiesas priekšsēdētāja kā vadītāja lomas realizācija, iedzīvotāju skaits reģionā (sk. 1. pielikumu nākamajā JV). Iegūtā informācija tika apkopota, analizēta, un uz tās bāzes tika izdarīti secinājumi par tiesu varas neatkarības un efektivitātes uzlabošanas problemātiku. Pētījumā izmatotas tiesību teorijas un tiesību socioloģijas metodes. Pētījuma autori balstās uz premisu, ka "tiesa spriež tiesu tad, ja pastāv konflikts". Tātad tiesai piekrīt tās lietas, kuru pamatā ir strīds. Lai strīdu, ko puses bez tiesas nevar atrisināt, risinātu, ir nepieciešama tikai tiesnesim piemītošā kompetence un valsts piespiedu spēks tiesas sprieduma vai nolēmuma realizācijā. Atsevišķās rindkopās atklāti Augstākās tiesas tiesnešu viedokļi, kurus apkopoja pētnieks Aigars Strupišs. Priekšlikumus tiesnešu darba organizācijai atbilstoši esošajai praksei atskaitē izvirza pētniece Aija Rieba. Dažās nodaļās sniegtā informācija nedaudz dublējas, jo dažādi tiesu darbības aspekti savstarpēji ir ļoti cieši saistīti un, piemēram, tiesu efektivitāti, nav iespējams aplūkot atrauti no tiesnešu kvalifikācijas. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vadonisma atdzimšana Latvijā

5. Janvāris 2010 /NR. 1 (596)

Arvien vairāk ekonomiski smagajā laikā Latvijā tiek runāts par vadonismu. Par vadoni runā kā par iespēju, lai Latvijā novērstu krīzi un likvidētu nejēdzības. Tāpēc rakstā tiks apskatīta vadonisma tēma, ar to saistītās idejas un vadonisma sekas. ...

žurnāls / Domu mantojums

Vēsture, tiesību vēsture un nacionālā identitāte Latvijā XX gadsimtā

17. Novembris 2009 /NR. 46 (589)

XX gs. ir bijis ļoti bagāts ar notikumiem. Tā gaitā vairākas reizes ir mainījusies pasaules politiskā karte, ekonomiskās sistēmas, sabiedrības vadības modeļi un indivīda uzvedības standarti. Šobrīd daudzi atzīmē pagājušo XX gs. kā informācijas gadsimtu, solot, ka XXI gs. būs prasmju jeb kompetences gadsimts. Informācijas apjoms, nodošanas veidi, intensitāte un uzkrāšanas iespējas ir tiešs cēlonis daudzajām izmaiņām sabiedrībā. Arī vēsture ir zinātne par informāciju, kas saglabājusies no pagātnes. Tas nozīmē, ka jaunās iespējas vistiešākā veidā ir skārušas arī vēsturi kā zinātni. ...

žurnāls / Nedēļas jurists

6. Oktobris 2009 /NR. 40 (583)

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

16. Aprīlis 2024

saturs abonēt

e-žurnāls