Tiesību nozaru katalogs – Jurista Vārds

Parandžas aizliegums sniegs maldīgu drošības sajūtu

9. Februāris 2016 /NR. 6 (909)

Jautājums par parandžas nēsāšanu aktualizējies līdz ar Eiropas bēgļu krīzes tuvošanos Latvijai. Aizliegums ir domāts kā atbilde uz nedrošības sajūtu, kas valda sabiedrībā. Tomēr aizlieguma priekšrocības var izrādīties iluzoras. ...

Jekaterina Macuka

žurnāls / Numura tēma

Par iespēju sabiedriskās vietās aizliegt seju aizsedzošu apģērbu

9. Februāris 2016 /NR. 6 (909)

Šobrīd Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav noteikts vispārīgs aizliegums sabiedriskās vietās nēsāt seju aizsedzošu apģērbu. Līdz ar to personām šādas tiesības – sabiedriskās vietās nēsāt seju aizsedzošu apģērbu – ir. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Numura tēma

Seju aizsedzošu galvassegu nēsāšana Latvijā: atļaut vai aizliegt

9. Februāris 2016 /NR. 6 (909)

Kaut gan sievietes, kas publiskās vietās nēsā seju pilnībā aizsedzošu apģērbu, mūsdienu Latvijā ir ārkārtīgs retums – atšķirībā no citām Eiropas valstīm, kurās dzīvo lielas musulmaņu kopienas, tomēr jautājums par šāda apģērba akceptēšanu vai aizliegšanu pēdējā laikā ir kļuvis aktuāls – kā daļa no visai emocionālajām un plašajām diskusijām par nepieciešamību Latvijai solidāri uzņemt daļu no Eiropu pārņēmušās imigrantu un bēgļu straumes. ...

Tiesībsargs

žurnāls / Tiesību politika

Pētījums: veselības aprūpes konstitucionālās garantijas Latvijā ir mīts, nevis realitāte

9. Februāris 2016 /NR. 6 (909)

Pagājušonedēļ tiesībsargs Juris Jansons publiskoja gan pētījumu "Latvijas valsts garantētā medicīniskās palīdzības minimuma atbilstība cilvēktiesību standartam", gan savu atzinumu kādā pārbaudes lietā par vienlīdzības principa īstenošanu ārstniecības personu atlīdzības noteikšanā. Abi šie materiāli pilnā versijā pieejami tiesībsarga interneta mājaslapā,1 taču ieskatam, iezīmējot galvenos konstatētos problemātiskos aspektus, publicējam minētā pētījuma secinājumus un rekomendācijas. Jāpiebilst, ka pētījuma fokuss vērsts uz diviem aspektiem, izvērtējot, pirmkārt, Satversmes garantētā veselības aprūpes minimuma atbilstību cilvēktiesību standartam, otrkārt, būtiskākās nepilnības veselības aprūpē. ...

žurnāls / Numura tēma

Meita Kaza un dēls Raspodiņš: bērna vārda došanas tiesiskie aspekti

2. Februāris 2016 /NR. 5 (908)

Pagājušā gada nogalē vairākos masu medijos parādījās pārskati par Latvijā sastopamajiem retajiem un neparastajiem vārdiem. Kā interesantākie piemēri tika minēti zēnu vārdi Džihads, Žikivators, Afrikants, Aminžons, Pirāts, Ļeksus, savukārt starp meiteņu vārdiem izcēlās Ķīsele, Tagadne, Londona, Daimonda utt. Pārbaudot tomēr izrādījās, ka lielākā daļa no medijos minētajiem retajiem personvārdiem nav doti 2015. gadā dzimušajiem bērniem (pērnā gada retos vārdus skat. pievienotajā tabulā). Turklāt daļu no neparastajiem vārdiem "nēsā" cilvēki, kas ir jau krietnos gados, turklāt daudzi no viņiem dzimuši ārpus Latvijas teritorijas: tā, piemēram, Latvijā dzīvo 16 kundzes, kas nosauktas Staļina vārdā, bet mediju daudz locītais Žikivators ir kāds pavecs kungs, kas pie vārda ticis padomju laikos Kazahstānā. Mediju ziņas tomēr piesaistīja arī juristu uzmanību, un "Jurista Vārda" redakcija saņēma priekšlikumu rosināt plašāku diskusiju par šo jautājumu, lai noskaidrotu, vai un kādos gadījumos valstij būtu pienākums iejaukties vecāku izvēlē un aizsargāt bērnu pret sabiedrībai grūti pieņemamu personvārdu. Jāatzīst arī, ka, gatavojot šo materiālu, visai asas diskusijas raisījās gan redakcijā, gan kontaktējoties ar potenciālajiem viedokļa paudējiem, dažādajiem uzskatiem svārstoties no pilnīgas vecāku radošās brīvības aizstāvības līdz "tikai normālu" vārdu atbalstam, kā argumentu minot bērnu tiesības uz netraumētu sociālo dzīvi. Redakcijai, meklējot informāciju par vārda došanas regulējumu citur pasaulē, izdevās atrast, piemēram, ziņu par to, ka autoritārās Tadžikistānas līderis Emomali Rahmons 2015. gadā rosinājis likumprojektu, kas turpmāk šai valstī ļaus izvēlēties bērnu vārdus tikai no aptuveni 5000 tradicionālo un moderno tadžiku personvārdu saraksta un ar nelieliem izņēmumiem (arābu Muhameds, Hasans, Fatima u.c.) aizliegs "ārzemju" personvārdu likšanu jaundzimušajiem, kā arī noteiks, ka bērnu nedrīkst saukt priekšmeta vai dzīvnieka vārdā. Tāpat tika uziets kāds Vācijas skolās veikts pētījums, kas uzrāda, ka skolotājiem, vērtējot bērnu sekmes, ir neapzināta tendence likt sliktākas atzīmes bērniem ar neparastiem vārdiem (kā populārākais tika minēts aizspriedums pret Keviniem). Un, protams, bija ļoti daudz informācijas par pārsteidzošiem bērnu vārdiem angliski runājošajās valstīs, jo īpaši dažādu popkultūras un sporta zvaigžņu ģimenēs, kur – kā to ar zināmu ironiju norāda dzeltenās preses apskatnieki – "normāls" bērna vārds ir nepieklājīga izvēle, un tāpēc nevienu nepārsteidz meitene vārdā "Septītniece" (Seven) vai puisēns "Pilots Inspektors" (Pilot Inspektor). Nelielās "Jurista Vārda" veiktās aptaujas rezultātus piedāvājam šajā žurnāla laidienā, kur savu viedokli par vecāku tiesībām izvēlēties bērna vārdu pauž seši lietpratēji – valsts ierēdņi, tiesībnieki un viena valodniece. Īsumā apkopojot šeit lasāmos viedokļus, var izdarīt piesardzīgu vispārinājumu, ka, no vienas puses, bērna vārda došana, protams, ir ekskluzīva vecāku tiesība un privātās dzīves elements, taču, no otras puses, arī šī tiesība ir izmantojama labā ticībā, turklāt rēķinoties ar bērna tiesībām. Valsts iejaukšanās šajā procesā pieļaujama vien retos, ekstrēmos izņēmuma gadījumos. ...

Egils Levits

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts prezidenta aizvietošana

2. Februāris 2016 /NR. 5 (908)

Valsts prezidenta aizvietošanu nosaka Satversmes 52. panta otrais teikums: "Tāpat Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts Prezidenta vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežas vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu." ...

Santa Slokenberga

žurnāls / Diskusija

Valsts prezidenta veselība: divas slimnīcas un divas atšķirīgas reakcijas

26. Janvāris 2016 /NR. 4 (907)

Pagājušās nedēļas ziņu aktualitāte: prezidenta Raimonda Vējoņa veselības stāvoklis. Ārstniecībā iesaistītas divas ārstniecības iestādes, bet seko krasi atšķirīga rīcība. Ja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca apstiprināja faktu par prezidenta stacionēšanu,1 bet atteicās sniegt detalizētu informāciju par prezidenta veselības stāvokli, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas personāls sniedz detalizētas ziņas. Visi esam informēti par sirds vārstuļa problēmām, operācijas specifikām un darbībām tās ietvaros, kā arī aprūpi pēc tam.2 Kādēļ tā? Ar tālāk izklāstītajām pārdomām netiek noliegta sabiedrības interese par šādām ziņām vai vajadzība zināt, kā arī nepieciešamība pēc jautājuma reglamentēšanas nacionālajā tiesiskajā regulējumā, bet gan pārdomāts informācijas izpaušanas tiesiskais pamats atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam. ...

žurnāls / Diskusija

Valsts prezidenta vietas izpildīšana un informācija par viņa veselības stāvokli: tiesiskie aspekti

26. Janvāris 2016 /NR. 4 (907)

No Valsts prezidenta kancelejas 21. janvāra preses relīzes "Valsts prezidenta veselība uzlabojas; valstij būtiski darbi netiek kavēti": "[..] Kā zināms, pamatojoties uz Valsts prezidenta 2016. gada 19. janvāra paziņojumu Nr 2 par Valsts prezidenta vietas izpildīšanu, no 2016. gada 20. janvāra Valsts prezidenta vietu viņa slimības laikā līdz turpmākam Valsts prezidenta paziņojumam izpilda Saeimas priekšsēdētāja. ...

Jānis Priekulis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Neregulētie procesuālie jautājumi Satversmes tiesas procesā

19. Janvāris 2016 /NR. 3 (906)

Raksta mērķis ir aplūkot neregulētos procesuālos jautājumus Satversmes tiesas procesā, kas līdz šim tiesību doktrīnā nav tikuši pētīti, nolūkā rosināt viedokļu apmaiņu. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Trīs Satversmes tiesas virsmērķi

5. Janvāris 2016 /NR. 1 (904)

Gan tiesību politikas veidotāju, gan tiesību praktiķu saspringta uzmanība gada nogalē bija pievērsta Satversmes tiesai: 22. decembrī tā pievienoja savu artavu ieilgušajai diskusijai par maksātnespējas nozares sakārtošanu, pasludinot spriedumu lietā par iecerēto valsts amatpersonu statusa noteikšanu maksātnespējas administratoriem un secinot, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam. Tomēr par notikumu un uzmanības trūkumu Satversmes tiesa nevarēja sūdzēties visa gada garumā – tam par iemeslu kalpoja ne vien tiesas spriešana, bet arī citas norises: līdzīgi kā 2014. gadā, arī pērn turpinājās pārmaiņas tiesnešu sastāvā (2014. gadā darbu sāka Gunārs Kusiņš un Aldis Laviņš, 2015. gadā – Ineta Ziemele un, Kristīnei Krūmai ātrāk, nekā paredzēts, aizejot no tiesas, brīvajā amatā tika apstiprināta Daiga Rezevska). Vasarā Satversmes tiesu apmeklēja Eiropas ietekmīgākās – Vācijas Federatīvās konstitucionālās – tiesas delegācija tās priekšsēdētāja Andreasa Foskūles vadībā. Decembra vidū, atzīmējot Satversmes tiesas dibināšanas 19. gadadienu, aizritēja gadskārtējā tiesas rīkotā konference, šoreiz koncentrējoties uz pamattiesību ierobežojumu pieļaujamību demokrātiskā valstī (plašāk skat. JV Nr. 50/51, 22.12.2015.). Aizvadītā gada nogalē notika arī "Jurista Vārda" saruna ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aldi Laviņu – galvenokārt par viņa prioritātēm, vadot šo konstitucionālās uzraudzības institūciju, bet arī par Satversmes tiesas atjaunināto sastāvu un tiesas darba organizēšanu, kā arī konstitucionālo tiesu uzdevumiem dažādu apdraudējumu piemeklētajā Eiropā. ...

Arina Melse

žurnāls / Informācija

Pirmā Baltijas Cilvēktiesību izglītības konference

22. Decembris 2015 /NR. 50/51 (902/903)

27. novembrī Rīgā norisinājās Baltijas Cilvēktiesību izglītības konference, ko rīkoja nevalstiskā organizācija "Baltic Human Rights Society" sadarbībā ar Rīgas Juridisko augstskolu ar Izglītības un zinātnes ministrijas un Nīderlandes Karalistes vēstniecības Latvijā atbalstu. Konference bija pirmais šāda veida pasākums Baltijā, kas pulcēja vienkopus valsts, nevalstiskā un akadēmiskā sektora pārstāvjus ar mērķi vērst uzmanību uz cilvēktiesību izglītības nozīmi cilvēktiesību aizsardzībā un veicināt Baltijas reģiona valsts un nevalstisko organizāciju sadarbību. ...

Dina Gailīte, Dace Šulmane

žurnāls / Notikums

Aizritējusi Satversmes tiesas konference

22. Decembris 2015 /NR. 50/51 (902/903)

Pirms 19 gadiem, 1996. gadā, Latvijā sāka darboties jaunizveidotais konstitucionālais uzraugs – Satversmes tiesa. Tieši 6. decembris tiek uzskatīts par šīs institūcijas darbības sākumpunktu, jo tad tiesneša zvērestu deva četri Satversmes tiesas tiesneši, kas nebija iepriekš bijuši tiesneša amatā. Lai atzīmētu šo Satversmes tiesas darbības sākumpunktu, par tradīciju kļuvusi ikgadēja Satversmes tiesas konferences rīkošana gada nogalē. Arī šogad 11. decembrī notika šāds pasākums, un konferences temats atbilstoši aktuālajiem pasaules drošības apdraudējumiem bija – "Pamattiesību ierobežojumu pieļaujamība demokrātiskā valstī". Uz pasākumu pulcējās Satversmes tiesas tiesneši un darbinieki, bijušie Satversmes tiesas tiesneši, likumdevēja, tiesu varas un izpildvaras pārstāvji, ārvalstu konstitucionālo tiesu tiesneši u.c. Darbs ritēja trīs sesijās: pamattiesību ierobežojumu nepieciešamība; pamattiesību ierobežojumu noteikšana; pamattiesību ierobežojumu konstitucionalitātes izvērtēšana. ...

Sannija Matule, Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa

žurnāls / Informācija

Ikgadējā konferencē izvērtēts tiesībsarga piecu gadu darbs

15. Decembris 2015 /NR. 49 (901)

Kā jau tas tradicionāli ierasts, ik gadu decembra sākumā notiek tiesībsarga rīkota konference, kuras norises laiks parasti ir sasaistīts ar 10. decembri jeb Starptautisko cilvēktiesību dienu.1 Arī pagājušonedēļ, no 9. līdz 11. decembrim, aizritēja cilvēktiesību un labas pārvaldības tēmai veltītā konference, kas šoreiz atšķīrās no iepriekšējām un tika veltīta atskatam uz tiesībsarga un tā biroja pēdējos piecos gados paveikto, jo 2016. gada 16. martā noslēdzas tiesībsarga Jura Jansona mandāta termiņš. ...

Rafals Maņko

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības, politika un konstitūcija darbībā: apstrīdētā Polijas Konstitucionālās tiesas tiesnešu ievēlēšana

8. Decembris 2015 /NR. 48 (900)

Tieši pirms parlamenta vēlēšanām 2015. gada oktobrī aizejošais parlaments nolēma aizpildīt piecu konstitucionālo tiesnešu vietas, kurām būtu jākļūst vakantām tikai pēc vēlēšanām. Jaunais parlaments pasludināja šos nozīmējumus par juridiski nesaistošiem un 2. decembrī veica piecu jaunu tiesnešu apstiprinājumu, lai aizpildītu tās pašas vakances. 3. decembrī Konstitucionālā tiesa secināja, ka pārejas noteikums, kas ļāva iepriekšējam parlamentam ievēlēt divus tiesnešus, kuru termiņš beidzas tagadējā parlamenta darbības laikā, ir antikonstitucionāls. ...

Jurista Vārds

žurnāls / Informācija

Ieskats ECT spriedumā lietā “Miķelsons pret Latviju”

10. Novembris 2015 /NR. 44 (896)

Pagājušo otrdien, 3. novembrī, Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pasludināja spriedumu lietā "Miķelsons pret Latviju".1 Spriedumā tiesa vienbalsīgi noraidīja iesniedzēja sūdzību par pirmstiesas apcietinājuma piemērošanas tiesiskumu, taču atzina citu pārkāpumu, proti, tiesas ieskatā, izmeklēšanas lietas materiāliem, ar kuriem tiek pamatota pirmstiesas apcietinājuma piemērošanas nepieciešamība, jābūt savlaicīgi pieejamiem arī aizstāvības pusei, kas izskatāmajā lietā netika nodrošināts. Trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas tas vēl ir pārsūdzams ECT Lielajā palātā. ...

Inga Bite

žurnāls / Viedoklis

Par Saeimas deputātu administratīvo imunitāti

27. Oktobris 2015 /NR. 42 (894)

Diskusijas par Saeimas deputātu un citu valsts amatpersonu imunitāti gan Saeimā, gan sabiedrībā uzplaiksnī regulāri, arī šobrīd. Uzskatu, ka deputāta administratīvās imunitātes atcelšana ir gan iespējama, gan pieļaujama arī atsevišķi, nesaistot to ar citu veidu un citu amatpersonu imunitāti. ...