Jurista Vārds
MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
NEDĒĻA / MĒNESIS / GADS
ŽURNĀLS
Atlasītas 3 tiesību nozares
Gaļina Žukova
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Vadlīnijas attiecībā uz pušu pārstāvību starptautiskajā šķīrējtiesā
3. Jūnijs 2014 /NR. 22 (824)
Starptautiskās juristu asociācijas (International Bar Association; turpmāk – IBA) Vadlīniju par pušu pārstāvību starptautiskajā šķīrējtiesā1 (Guidelines on Party Representation in International Arbitration; turpmāk – Vadlīnijas) pieņemšana, visticamāk, ir bijis nozīmīgākais 2013. gada notikums starptautiskās šķīrējtiesas pasaulē. Šī raksta mērķis ir sniegt minēto Vadlīniju īsu apskatu. ...
Pievienot mapei
Pāvels Lukojanovs
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Labticīga ieguvēja tiesības uz Šengenas informācijas sistēmā izsludināto transportlīdzekli
6
27. Maijs 2014 /NR. 21 (823)
Šengenas informācijas sistēma ir robežu kontroles atcelšanas kompensējošs mehānisms. Sistēmas lietotājiem – dalībvalstu institūcijām – pieejama identiska informācija par meklēšanā izsludinātām personām un objektiem, tostarp transportlīdzekļiem. ...
Pievienot mapei
Kristīna Krasta
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Pušu autonomijas princips starptautiskajās privāttiesībās
6
27. Maijs 2014 /NR. 21 (823)
Raksts ir veltīts pušu autonomijas principa – viena no starptautisko privāttiesību pamatprincipiem, ar ko apzīmē tiesisku darījumu dalībnieku tiesības izvēlēties darījumam piemērojamās tiesības, – izzināšanai. Raksta mērķis ir noskaidrot principa nozīmi, piemērošanu un izpausmi praksē, kā arī tiesiskajā regulējumā noteiktos rāmjus jeb ierobežojumus. Rakstā autore pievērsīsies arī atsevišķu praktisku piemēru analīzei, lai teorētisko matēriju padarītu saprotamāku un ilustrētu tās ievērojamo praktisko nozīmi. ...
Pievienot mapei
Ilze Dubava
žurnāls / Informācija
Eiropas Padome mudina dalībvalstis aizsargāt ziņotājus
20. Maijs 2014 /NR. 20 (822)
2014. gada 2. maijā Eiropas Padomes (EP) izpildorgāns – Ministru komiteja (Komiteja) – mudināja četrdesmit septiņas EP dalībvalstis pieņemt nacionālo regulējumu ziņotāju (whistleblowers) aizsardzībai. Šāds mudinājums ir izteikts Rekomendācijā par ziņotāju aizsardzību (Recommendation CM/Rec(2014)7 of the Committee of Ministers to member States on the potection of whistleblowers), kurā Komiteja aicina dalībvalstis vismaz reizi divos gados pārskatīt savus nacionālos tiesību aktus un praksi, lai nodrošinātu, ka tās ievēro starptautiskās izteiksmes brīvības garantijas. ...
Pievienot mapei
Lauris Bočs
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Nācija un mediācija
1
20. Maijs 2014 /NR. 20 (822)
Raksta mērķis ir apskatīt mediācijas izmantošanas iespējas Latvijas tiesību sistēmā, norādot gan patstāvīgās izpētes rezultātā gūtās atziņas, gan arī priekšlikumus papildinājumiem normatīvajā regulējumā. Jau sākotnēji norādāms, ka raksts nav pilnīgs, jo netiek padziļināti aprakstīta konfliktu teorija, salīdzinātas citas alternatīvas domstarpību risināšanas metodes un ārvalstu pieredze. Raksta saturs nav izmantojams praktiskas mediācijas sesijas norisei, jo netiek norādītas stadijas, to organizēšana, kontroljautājumi u.tml., bet gan aprakstīti apsvērumi, kas ir vispārējās mediācijas piemērotības vērtējuma pamatā, t.sk. Latvijas jurisprudencē. ...
Pievienot mapei
Edgars Hercenbergs
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Par likuma atrunas principa teorētiskajiem aspektiem
2
20. Maijs 2014 /NR. 20 (822)
Līdzšinējā likuma atrunas principa koncepcija neatbild uz jautājumu, ko darīt situācijās, kad pastāv nepieciešamība steidzami aizsargāt sabiedrības intereses, bet iestādei likumos tiešā tekstā nav noteiktas pilnvaras ierobežot privātpersonu, kuras rīcība kaitē sabiedrībai. Kā pieturas punkti diskusijai publikācijā1 galvenokārt izmantoti Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (Senāts) nolēmumu, Vācijas valststiesību teorijas un Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas judikatūras atziņas. ...
Pievienot mapei
Dana Pinne
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Starptautisko tiesu jurisdikcija un tās īpatnības
13. Maijs 2014 /NR. 19 (821)
2004. gadā Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti, tas izvirzīja jaunus uzdevumus tieslietu sistēmai, proti, nacionālajām tiesām līdztekus Eiropas Savienības Tiesai un Vispārējai tiesai nodrošināt pareizu, vienādu tiesību piemērošanu. Eiropas Savienības tiesību normas dalībvalstīm ir saistošas no dienas, kad dalībvalsts pievienojusies Eiropas Savienībai. Eiropas Savienības tiesību mērķu sasniegšana atkarīga no pareizas šo tiesību piemērošanas, galvenokārt tas ir valsts līmenī. ...
Pievienot mapei
Līga Stikāne
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Pārrobežu laulība kā problemātisks starptautisko privāttiesību institūts
2
6. Maijs 2014 /NR. 18 (820)
Visā pasaulē katru gadu tiek noslēgts arvien lielāks skaits pārrobežu laulību un daudz šādu laulību tiek arī izbeigtas, padarot pārrobežu laulību par ļoti aktuālu tiesību institūtu. Tas, ka starptautisko privāttiesību normas katrai valstij ir individuālas, rada sarežģījumus, taču lielākā daļa mēģinājumu globāli unificēt šīs normas ģimenes tiesību jomā ir cietuši neveiksmi. Tomēr Eiropas Savienība (turpmāk – ES) nav atteikusies no mērķa turpināt unificēt tās dalībvalstu starptautiskās privāttiesības, tai skaitā ģimenes tiesību jomā. Lai gan pārrobežu laulība ir salīdzinoši jauna parādība Latvijā, tā jau ir saistīta ar daudziem sarežģījumiem, par to liecina, piemēram, dažādas neskaidrības pārrobežu laulības izbeigšanas lietu izskatīšanā Latvijas tiesās. ...
Pievienot mapei
Milda Vaiņute
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Konstitūcijas preambula: Lietuvas piemērs
22. Aprīlis 2014 /NR. 16 (818)
Konstitūciju kā tiesību aktu ar augstāko juridisko spēku parasti veido standarta struktūra: preambula, konstitucionālo normu pamatdaļa, pārejas vai papildu noteikumi, dažkārt arī pielikumi. Preambula kā konstitūcijas ievaddaļa ir būtiska konstitucionālo tiesību sistēmas izpratnei. Lai pamatotu šo apgalvojumu, raksta pirmajā daļā īsi un koncentrēti aplūkotas Lietuvas konstitūciju, kas pieņemtas laika posmā no 1918. līdz 1940. gadam, preambulas, kā arī Lietuvas Republikas 1992. gada Konstitūcijas preambula. Raksta otrajā daļā analizētas preambulas citu valstu konstitūcijās – Amerikas Savienoto Valstu 1787. gada Konstitūcijā, Vācijas Federatīvās Republikas 1949. gada Pamatlikumā, Francijas Republikas 1958. gada Konstitūcijā, kā arī vairāku Viduseiropas un Austrumeiropas valstu (1992. gada Igaunijas Republikas, 1992. gada Čehijas Republikas un 1997. gada Polijas Republikas) konstitūciju preambulas. ...
Pievienot mapei
Ilze Dubava
žurnāls / Informācija
Venēcijas komisijas viedoklis par Krimas referendumu
1
1. Aprīlis 2014 /NR. 13 (815)
2014. gada 21. martā Eiropas Komisija par demokrātiju caur likuma spēku (Venēcijas komisija), kas ir Eiropas Padomes padomdevēja institūcija konstitucionālos jautājumos, pēc Eiropas Padomes ģenerālsekretāra lūguma sniegusi viedokli par Krimas referenduma atbilstību konstitucionālajiem principiem.1 Venēcijas komisija lēmusi, ka, pirmkārt, Ukrainas konstitūcija paredz teritorijas nedalāmības principu un neparedz vietējos referendumos lemt par atdalīšanos no Ukrainas un, otrkārt, apstākļi Krimā neļāva noturēt referendumu atbilstoši Eiropas demokrātiskajiem standartiem. "Jurista Vārds" piedāvā Venēcijas komisijas viedokļa kopsavilkumu. ...
Pievienot mapei
Māris Lejnieks, Ilze Tralmaka, Edmunds Broks
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Krievijas iebrukums Ukrainā: starptautisko tiesību aspekti
4
11. Marts 2014 /NR. 10 (812)
Krievijas bruņotie spēki ir pārņēmuši savā kontrolē lidostas un citus stratēģiskus objektus Krimā, ielenkuši Krimā esošās Ukrainas armijas bāzes un uzsākuši ierakumu veidošanu zemes strēlē, kura savieno Krimu ar pārējo Ukrainas teritoriju. Vai Krievija ir veikusi klaju starptautisko tiesību pārkāpumu? Vai arī, kā apgalvo pati Krievija, tā īsteno tiesības aizsargāt savus tautiešus citās valstīs un tādēļ tā rīkojas pilnībā atbilstoši starptautisko tiesību normām? Šajā komentārā apskatīsim būtiskākās starptautisko tiesību normas, kuras Krievija varētu būt pārkāpusi, kā arī izvērtēsim Ukrainas un starptautiskās sabiedrības iespējas reaģēt uz Krievijas rīcību. ...
Pievienot mapei
Ilze Dubava
žurnāls / Informācija
Starptautisko un ES tiesību referāti Latvijas Universitātes 72. konferences ietvaros
4. Marts 2014 /NR. 9 (811)
2014. gada 14. februārī LU Juridiskajā fakultātē notika LU 72. zinātniskās konferences Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu sekcija. "Jurista Vārds" piedāvā nelielu apskatu par prezentācijām. ...
Pievienot mapei
Rudīte Losāne
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Mirjamas modeļa institucionalizācija cietumā
18. Februāris 2014 /NR. 7 (809)
Latvijā sieviešu cietumā kopš 2002. gada veiksmīgi darbojas resocializācijas programma jeb kristīgās izglītības un audzināšanas programma "Mirjama". Šī raksta mērķis ir, ņemot vērā cietuma problemātiku, teorētiski pamatot programmas nepieciešamību un dzīvotspēju cietuma struktūrā. ...
Pievienot mapei
Aleksandrs Fillers
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Puses pārstāvja noraidīšana starptautiskās komercšķīrējtiesas procesā
17. Decembris 2013 /NR. 51 (802)
Šķīrējtiesneša objektivitāte un neatkarība ir viens no svarīgākajiem starptautiskās šķīrējtiesas procesa principiem.1 Šķīrējtiesneša objektivitāti un neatkarību apdraud dažādu veidu interešu konflikti, tai skaitā interešu konflikti ar kādu no šķīrējtiesas procesa pušu pārstāvjiem. Tradicionāli šāda veida interešu konflikti tika risināti, neapmierinātai pusei lūdzot šķīrējtiesneša noraidīšanu. Taču pēdējos gados ir kļuvis aktuāls jautājums, vai neapmierinātā puse var prasīt pretējās puses pārstāvja noraidīšanu, ja tā piedalīšanās šķīrējtiesas procesā rada interešu konfliktu. ...
Pievienot mapei
Ingars Gusāns
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Latīņu valoda – nepieciešamība vai ekstravagance
3
17. Decembris 2013 /NR. 51 (802)
"Latīņu valoda ir brīnišķīga, tik racionāla kā smalkmehānika. Sakot kādu teikumu latīņu valodā, gandrīz dzirdu klikšķus, vārdiem sakrītot pareizajās pozīcijās" (Federika de Česko "Tibetietes māja", 2013). Šim citātam juristi var piekrist vai nepiekrist, bet šobrīd jurisprudencē pietiekami daudz un bieži tiek izmantoti svešvārdi. Latīņu valodas terminiem un izteicieniem mūsdienās ir noteikta vieta un loma juristu darbībā, jo romiešu jurisprudence ir viens no mūsdienu tieslietu pamatakmeņiem. Tas ir iemesls latīņu valodas apguves nepieciešamībai – kā teica senie romieši: Invia est in iustitia via sine lingua Latīna (Necaurejams ir ceļš justīcijā bez latīņu valodas). ...
Pievienot mapei
Kārlis Dišlers
žurnāls / Domu mantojums
Likuma cieņa un autoritāte
17. Decembris 2013 /NR. 51 (802)
Tiesiskā valstī likumam ļoti liela nozīme. Uz satversmes likumu dibināta pate valsts iekārta; valsts varas orgāni darbojas uz likuma pamata; pilsoņu tiesības un pienākumi ir noregulēti ar likumiem, kuŗi nosaka nevien pilsoņu attiecības pret valsti, bet arī daudzas svarīgas attiecības pilsoņu pašu starpā. Tiesiskā valstī valda likums kā augstākā bezpersoniskā vara, un visu likumu kopība rada un garantē valsts tiesisko iekārtu. Visi labi domājošie ...
Pievienot mapei
Jānis Pleps
žurnāls / Juristu likteņi
Profesors Kārlis Dišlers Latvijas tiesiskajā iekārtā
8
17. Decembris 2013 /NR. 51 (802)
Pienācīgai Latvijas tiesiskās sistēmas izpratnei būtiska ir Latvijas Republikas kontinuitātes (nepārtrauktības) doktrīna. Pamatojoties uz to, tika atjaunots ne vien Latvijas valstiskums, bet arī pilnā apjomā 1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme. Kontinuitāte bija un joprojām ir nepieciešama arī Satversmes piemērošanā. Starpkaru perioda tiesību zinātnes atziņas, parlamentārā prakse un Latvijas Senāta sniegtā interpretācija ...
Pievienot mapei
Dace Kokareviča
žurnāls / Juristu likteņi
Kārlis Dišlers. Tiesību zinātnieka dzīves gaita
17. Decembris 2013 /NR. 51 (802)
...Ir 2013. gada 20. jūlijs, jau pagājuši 58 gadi un desmit mēneši kopš mana vectēva Kārļa Dišlera aiziešanas mūžībā 1954. gada 18. septembrī, un tikai tagad uz Sibīriju, uz Krasnojarskas apgabala Biriļusu rajona veco Poļevojes kapsētu esmu atvedusi viņam krustu. Uz tā piestiprināta plāksnīte "Kārlis Dišlers, LU profesors". Man veicies, ka esmu varējusi šurp atkļūt kopā ar fonda "Sibīrijas bērni" grupu, jo režisore Dzintra Geka, plānojot braucienu pa Krasnojarskas un Tomskas apgabalu, ir iekļāvusi maršrutā arī Biriļusus. ...
Pievienot mapei
Jānis Bordāns
žurnāls / Tiesību politika
Tieslietu ministra sapnis par tiesisku valsti
9
12. Novembris 2013 /NR. 46 (797)
Visi cilvēki sapņo. Tikai daži savus sapņus ātri aizmirst. Tieslietu ministram ir pienākums sapņot par tiesisku valsti. Jebkuram ministram ir pienākums rūpēties par tiesisku, demokrātisku, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu Latvijas valsti, kurā latviešu tauta var zelt cauri gadsimtiem. Katrai sabiedrībai ir savas vērtības un savi mērķi. Sabiedrības vērtības nav tās indivīdu vērtību matemātiska summa. Vērtības ir arī mērķi gan indivīdam, ...
Pievienot mapei
Mārtiņš Pētersons
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Ekonomiskās efektivitātes apsvērumi juridiskajā argumentācijā
1
10. Septembris 2013 /NR. 37 (788)
Tiesību un politikas nošķiršana ir viens no centrālajiem jautājumiem demokrātiskas valsts principa un varas dalīšanas principa izpratnē. Arī Latvijas tiesiskajā sistēmā šā jautājuma nozīme turpina pieaugt līdztekus tiesību piemērotāju drošākai un radošākai pieejai tiesību piemērošanas procesam. ...
Pievienot mapei
Inga Kačevska
žurnāls / Numura tēma
Pienākums autonomi piemērot Vīnes konvenciju, ievērojot tirdzniecības paražas
30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)
Tieši pirms 15 gadiem Latvijā stājās spēkā ANO Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma–pārdevuma līgumiem1 (turpmāk – Vīnes konvencija vai Konvencija), kas ir viena no populārākajām un plašāk izmantotajām konvencijām starptautiskajās privāttiesībās. Pieaugot eksporta un importa apjomam, arvien biežāk šī konvencija tiek piemērota arī Latvijā, tomēr, analizējot tiesu praksi,2 jākonstatē, ka konvencija tiek tulkota neprecīzi. Šā raksta mērķis ir sniegt ieteikumus tādai konvencijas piemērošanai, kas atbilstu tās mērķiem un garam. ...
Pievienot mapei
Irēna Kucina
žurnāls / Numura tēma
Ieskats tiesiskās palīdzības līgumu neviennozīmīgā interpretācijā
30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)
Raksta mērķis ir sniegt ieskatu tiesiskās palīdzības līgumu neviennozīmīgā interpretācijā, kas rada dažādas piemērošanas iespējas. Taču autore nepiedāvā problēmjautājumu iespējamos risinājumus, atstājot šo uzdevumu likumdevējam un piemērotājiem. ...
Pievienot mapei
Arnis Buka
žurnāls / Numura tēma
Konstitucionālās tiesas kā prejudiciālo nolēmumu lūdzējas
30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)
Dalībvalstu konstitucionālo tiesu un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Tiesas mijiedarbība vienmēr ir bijis tiesību zinātnieku iecienīts pētījumu objekts – gan komplicētu un neviennozīmīgi interpretējamu tiesisko argumentu dēļ, gan arī politiskās sensitivitātes un spriedzes dēļ. Tomēr lielākoties pētījumi ir koncentrējušies uz ES Tiesas un dalībvalstu konstitucionālo tiesu dažādajiem skatpunktiem attiecībā uz ES tiesību pārākuma principa darbību un ES tiesību attiecībām ar dalībvalstu konstitūcijām. Taču tas nebūt nav vienīgais interesantais un izpētes vērtais objekts dalībvalstu konstitucionālo tiesu un ES Tiesas attiecībās. Tādēļ šajā rakstā tiks aplūkota dalībvalstu konstitucionālo tiesu un ES Tiesas iespējamā sadarbība prejudiciālo nolēmumu kontekstā, apzinot un analizējot situāciju gan no ES Tiesas un ES tiesību, gan no pašu konstitucionālo tiesu skatpunkta. ...
Pievienot mapei
Artūrs Kučs
žurnāls / Numura tēma
Tiesības ierobežot citvalodu personvārdu atveidi ANO Cilvēktiesību komitejas un ECT praksē
2
30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)
Raksta mērķis ir identificēt kritērijus, kas nodrošinātu līdzsvaru starp personas tiesībām uz sava vārda un uzvārda atveidi un valsts noteiktajiem ierobežojumiem, izanalizējot Latvijai saistošo dažādu līmeņu starptautisko tiesu un cilvēktiesību aizsardzības institūciju praksi. Rakstā galvenokārt analizēta Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) prakse un ANO Cilvēktiesību komitejas prakse, uzraugot Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī ilustrēta Latvijas Republikas Satversmes tiesas nostāja analizējamajā problēmjautājumā.1 ...
Pievienot mapei
Māris Lejnieks
žurnāls / Numura tēma
Valsts robežu delimitācijas 20 gadi: pieredze un nākotnes izaicinājumi
7
30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)
2012. gada augustā apritēja 20 gadi, kopš ir dibināta Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas2 tiesību zinātņu katedra. Katedras sekcijas darbs LU 71. zinātniskajā konferencē tika veltīts šiem 20 gadiem, kuri pēc būtības ir sakrituši ar Latvijas neatkarības atjaunošanas laiku un atjaunotās Latvijas ārlietu dienesta darbības laiku. Un tieši pirms 20 gadiem pēc neatkarības atjaunošanas tika arī parakstīts pirmais Latvijas un kaimiņvalsts robežlīgums. Latvijas valsts robežu atjaunošana ir ilgusi visus šos 20 gadus, turklāt process vēl nebūt nav noslēdzies, iespējams, lielākie izaicinājumi mūsu valstij vēl ir tikai priekšā. Tāpēc autors uzskata par iespējamu savu katedras 20 gadu jubilejas konferencei veltīto referātu sasaistīt ar vēl joprojām būtisko Latvijas Republikas robežu delimitācijas jautājumu. ...
Pievienot mapei
Ilze Dubava
žurnāls / Numura tēma
Starptautisko un Eiropas tiesību katedras darbu speciālizlaidums
30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)
Gada sākumā Latvijas Universitātes 71. zinātniskās konferences laikā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedra atzīmēja savu 20. gadadienu. Par godu šim notikumam katedras pārstāvji konferencē uzstājās ar referātiem, kurus “Jurista Vārda” redakcija izlēma publicēt vienkopus šajā speciālnumurā, jo tie skar vairākus aktuālus tiesību jautājumus. Piemēram, par joprojām līdz galam nenoregulētajām Latvijas jūras robežām un personvārdu atveidi Latvijas Republikas dokumentos. ...
Pievienot mapei
Aldis Gobzems
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Advokātu process – par un pret
22
2. Jūlijs 2013 /NR. 26 (777)
Raksts veltīts aktuālajai diskusijai1 par advokātu procesa pieļaujamību un pamatotību Latvijā un reizē arī ir replika uz aprīlī "Jurista Vārda" 15. numurā publicēto M. Onževa un A. Rimšas rakstu "Cik pamatota ir monopoltiesību piešķiršana advokātiem".2 ...
Pievienot mapei
Juris Rudevskis
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Par Veco Derību, sociāli atbildīgu valsti, demogrāfiju un žēlsirdību
34
25. Jūnijs 2013 /NR. 25 (776)
Pirms kāda laika šā raksta autors kādā īsā atelpas brīdī aplūkoja Latvijas ziņu portālus, lasīdams svaigas un ne tik svaigas ziņas. Pirmā ziņa, kas iekrita viņam acīs, bija šāda: "Saeima šodien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz aizliegt smēķēt uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkoniem, lodžijām, kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās [..]"1 Šī ziņa lika autoram uz brīdi aizvērt ziņu portālu un nopietni aizdomāties. No vienas puses, autors abām rokām atbalsta smēķēšanas ierobežojumus sabiedriskās vietās un iestājas par nesmēķētāju (it īpaši bērnu) tiesībām neelpot tabakas dūmus. No otras puses, vai šāds aizliegums ir attaisnojams, ja smēķēšana norādītajās vietās nevienam objektīvi netraucē: piemēram, gadījumā, ja daudzdzīvokļu mājā visi pārējie dzīvokļi ir neapdzīvoti vai ja visi mājas iemītnieki ir kaislīgi smēķētāji? Kāds ir šāda likuma pamatmērķis: aizsargāt citu tiesības (kas ir pašsaprotami un nekādus iebildumus nerada) vai tomēr, līdzīgi valdonīgai bērnudārza auklei, aizsargāt pieaugušus rīcībspējīgus cilvēkus pašus no sevis? Un tā šīs pārdomas noveda autoru līdz fundamentālajam jautājumam, kas būtu nopietni jāapdomā katram sevi cienošam juristam: kāda ir valsts loma vispār? ...
Pievienot mapei
Jānis Lazdiņš
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Konstitucionālisma pirmsākumi un nerealizētie valstiskumi Latvijā
7
11. Jūnijs 2013 /NR. 23 (774)
Raksts veltīts konstitucionālo tiesību pirmsākumiem un nerealizētiem vai arī uz īsu laiku realizētiem valstiskumiem tagadējā Latvijas teritorijā. Autors izvirza tēzi, ka konstitucionālisma pirmsākumi Latvijā meklējami jau XVII gs. sākumā un šajā ziņā mūsu zemei pieder viena no senākajām satversmēm Eiropā. No neīstenotiem valstiskumiem savukārt īpašu uzmanību pelna Baltijas valsts ideja. Lai arī Baltijas valsts izveide cieta neveiksmi, doma par iespējamu Baltijas valstu ciešāku sadarbību, neizslēdzot iespēju apvienoties vienā valstiskumā, domājams, joprojām ir apsverama perspektīva. ...
Pievienot mapei
Toma Birmontiene
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts budžeta konstitucionālā doktrīna Lietuvā
28. Maijs 2013 /NR. 21 (772)
Valsts budžeta konstitucionālas doktrīnas īpatnības nosaka dažādi faktori; dažus no tiem ietekmē tiesību tradīcijas. Atbilstoši Lietuvas konstitucionālajai tradīcijai valsts budžeta izstrādes un kontroles jautājumi ir svarīga konstitucionālā regulējuma joma. Pirmajās pagaidu konstitūcijās šīm attiecībām netika veltīta uzmanība, bet 1922. gada un vēlākajās – 1928. un 1938. gada – konstitūcijās tās dažādā apjomā tiek reglamentētas atsevišķās nodaļās. Jāuzsver, ka 1938. gada Lietuvas Konstitūcijā īpaši paplašinātas Republikas prezidenta pilnvaras, jo gadījumos, kad nebija Seima vai nenotika tā sesija, viņš varēja apstiprināt Ministru padomes iesniegto budžeta grozījumu projektu. Lietuvas Republikas pagaidu pamatlikumā, kas tika pieņemts 1990. gadā un bija spēkā līdz 1992. gada Lietuvas Republikas Konstitūcijas pieņemšanai, valsts budžeta attiecības reglamentētas V nodaļā "Budžeta uzbūve". ...
Pievienot mapei
Ieva Krūmiņa
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Romas IV regula – jauns regulējums pārrobežu mantojumu lietās
5
21. Maijs 2013 /NR. 20 (771)
2012. gada 4. jūlijā Eiropas Komisija ir pieņēmusi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamajiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi, publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un Eiropas mantošanas apliecības izveidi, sauktu par Romas IV regulu (turpmāk – Regula). Regula ievieš Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) ne tikai vienotas kolīziju normas un jurisdikciju pārrobežu mantojumu lietās, bet viena tiesību akta ietvaros kompleksi ietver arī regulējumu par nolēmumu atzīšanu/ publisko aktu akceptēšanu un izpildi, kā arī jauna starptautiska dokumenta – Eiropas mantošanas apliecības – izveidi. Tā kā Regula ir piemērojama, tikai sākot ar 2015. gada 17. augustu, tās izpildes sakarā pagaidām ir vairāki neskaidri un atvērti jautājumi. Raksta mērķis ir sniegt vispārēju ieskatu par Regulas būtiskākajiem aspektiem un gaidāmajām izmaiņām, kas iezīmē jaunu attīstības posmu pārrobežu mantojumu tiesībās. ...
Pievienot mapei
Inese Tenberga
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Par tiesību ekonomiskās analīzes metodes piemērošanas iespējām strīdu izskatīšanā
30. Aprīlis 2013 /NR. 17 (768)
Raksta ideja autorei radās, Sanktpēterburgas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes aspirantūras studiju programmas ietvaros izlasot vairākas publikācijas šobrīd vienā no populārākajiem izdevumiem ekonomikas un tiesību jomā "The Journal of Law and Economics".1 ...
Pievienot mapei
Erlens Kalniņš
žurnāls / Domu mantojums
Par pierādīšanas pienākuma iztirzājumu Vladimira Bukovska "Civīlprocesa mācības grāmatā"
2
30. Aprīlis 2013 /NR. 17 (768)
1. Pierādīšanas pienākuma iztirzājumam veltītais fragments no 1933. gadā publicētās Vladimira Bukovska "Civīlprocesa mācības grāmatas"1 ir balstīts uz tajā laikā spēkā esošajām Civilprocesa nolikuma2 un Vietējo civillikumu kopojuma (Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļas)3 normām. Šajā grāmatā Civilprocesa nolikums ir apzīmēts ar saīsinājumu "C. pr. n.", bet Vietējo civillikumu kopojums – ar saīsinājumu "Civīllik. ...
Pievienot mapei
Rasma Zvejniece
žurnāls / Juristu likteņi
Vladimirs Bukovskis – Latvijas civilprocesa klasiķis  
30. Aprīlis 2013 /NR. 17 (768)
Katras valsts tiesām ir sava seja, kas tikai daļēji atspoguļojas tiesu iekārtas likumos un tiesu spriedumos. Tā ir tiesu garīgā seja, ko veido tie, kuri pilda tiesneša amatu šajās tiesās. Starpkaru posma Latvijas Senāta (1918–1940) garīgā seja, trīsdesmit senatoru veidota, bija spilgta – gudra, patriotiska, inteliģenta un daudzpusīga.1 Atsaucoties "Jurista Vārda" aicinājumam iepazīstināt lasītājus ar Latvijas tiesu vēstures spilgtākajām personībām, likās, ka pirmo lappusi šajā rubrikā varētu atvēlēt Latvijas civilprocesa klasiķim – Latvijas Senāta senatoram, Latvijas Universitātes profesoram Dr.iur. Vladimiram Bukovskim. Jo 2013. gads ir Latvijas Civillikuma gads – pirms 75 gadiem, 1938. gada 1. janvārī, šis Latvijas civiltiesību stūrakmens likums stājās spēkā, bet pirms 20 gadiem, 1993. gada 1. septembrī, Civillikums pilnā apjomā atguva spēku. V. Bukovskis bija visu Civillikuma izstrādāšanas darba grupu vadītājs, diemžēl sava milzīgā veikuma augļus neredzēja, jo mira īsi pirms likums spēkā stāšanās. ...
Pievienot mapei
Tiesībsarga birojs
žurnāls / Tiesību politika
Cilvēktiesību izšķirīgā loma, lemjot par personas izdošanu
30. Aprīlis 2013 /NR. 17 (768)
Lai gan dažāda līmeņa un statusa nesenās diskusijas par Latvijas pilsoņa izdošanu ārvalstij ir iniciējis notikums ar konkrētu personu – tā dēvēto Imantas hakeri Denisu Čalovski, par ko vēstījām arī iepriekšējā JV, tas nemazina šīs tēmas nozīmību un aktualitāti, vienlaikus atklājot dažādus aspektus, kā izvērtēt šādu situāciju. Viens no tiem – izšķirīgais cilvēktiesību aspekts, ko savā vēstulē Ministru prezidentam pirms pāris nedēļām uzsvēris arī tiesībsargs Juris Jansons. Savukārt Satversmes tiesa pagājušajā nedēļā nolēma ierosināt Ministru kabinetam atlikt lēmuma pieņemšanu jautājumā par D. Čalovska izdošanu Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). ...
Pievienot mapei
Ilze Dubava
žurnāls / Viedoklis
Imantas hakera izdošana ASV – neizvērtētais cilvēktiesību aspekts
23. Aprīlis 2013 /NR. 16 (767)
Deniss Čalovskis, par kuru pēdējo mēnešu laikā tiek vēstīts un diskutēts Latvijas publiskajā telpā, tiek apsūdzēts par līdzdarbošanos postoša datorvīrusa "Gozi Virus" radīšanā un izplatīšanā, kas inficējis vairāk nekā miljonu datoru pasaulē, tajā skaitā arī NASA datorus.1 ASV izmeklēšanas iestādes ir pieprasījušas D. Čalovska izdošanu kriminālvajāšanai un tiesāšanai par līdzdalību kibernoziegumu veikšanā, pamatojoties uz 2005. gada Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par izdošanu.2 Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra 2012. gada 20. decembrī lēma, ka D. Čalovska izdošana ir pieļaujama. 2013. gada 31. janvārī Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta noraidīja D. Čalovska sūdzību par Ģenerālprokuratūras lēmumu izdot viņu ASV, uzskatot, ka izdošana ir pieļaujama un tiesiska. Galējais lēmums par viņa izdošanu vēl jāpieņem Ministru kabinetam.3 Šajā sakarā tiesībsargs ir nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam, norādot uz vairākiem iespējamiem D. Čalovska cilvēktiesību pārkāpumiem viņa izdošanas gadījumā.4 Par "Imantas hakera" D. Čalovska izdošanu ASV un tās starptautisko tiesību aspektu "Jurista Vārdam" viedokli pauž Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras vadītājs asoc.prof. Dr.iur. Artūrs Kučs un lektors Māris Lejnieks. ...
Pievienot mapei
Māris Onževs
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Par neīsta atpakaļejoša spēka izpratni Latvijas tiesu nolēmumos
16
26. Marts 2013 /NR. 12 (763)
Gan Satversmes tiesa, gan arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Augstākās tiesas Senāts) vairākos pēdējo gadu nolēmumos ir atsaukušies uz līdz šim Latvijas tiesību sistēmā nedzirdētu terminu "neīsts atpakaļejošs spēks" (vācu val. – unechte Rückwirkung).1 Lai gan neīsta atpakaļejoša spēka kā kontinentālās Eiropas tiesībās attīstītas doktrīnas izmantošana neskaidru tiesību laika jautājumu risināšanai būtu atzīstama kā uzteicama rīcība,2 tomēr, kā to ilustrē analizētie tiesu nolēmumi, no citām tiesību sistēmām pārņemtu doktrīnu piemērošana ir saistīta arī ar vairākiem izaicinājumiem un riskiem. No vienas puses, tiesību piemērotājiem ir precīzi jāapzinās neīsta atpakaļejoša spēka saturiskās robežas un izmantošanas prakse tiesību sistēmās, kurās minētā doktrīna ir attīstīta un pilnveidota. Savukārt, no otras puses, ikvienas jaunas, no citām tiesību sistēmām pārņemtas doktrīnas izmantošana ir aplūkojama kopsakarā ar jau Latvijā pastāvošo attiecīgā tiesību jautājuma regulēšanas izpratni, konkrētajā gadījumā – tiesību normu saistošā spēka nošķiršanas veidiem. ...
Pievienot mapei
Hermanis Apsīts
žurnāls / Domu mantojums
Tiesnesis
5
12. Marts 2013 /NR. 10 (761)
Hermanis Apsītis (1893. gada 19. novembris – 1942. gada 19. janvāris) bija Latvijas jurists un sabiedrisks darbinieks. No 1934. līdz 1940. gadam bijis Ulmaņa autoritārā režīma valdības tieslietu ministrs, tāpat īslaicīgi pildījis tautas labklājības ministra pienākumus. H. Apsītis 1925. gadā beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. 1927. gadā iecelts par Rīgas apgabaltiesas prokuroru. No 1933. gada oktobra līdz 1934. gada maijam ...
Pievienot mapei
Jānis Pleps
žurnāls / Domu mantojums
Dažas piebildes pie Kārļa Dišlera raksta
5. Marts 2013 /NR. 9 (760)
[1] Šajā "Jurista Vārda" numurā lasītāju ievērībai tiek pārpublicēts Kārļa Dišlera raksts "Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesība pārbaudīt iesniegtos likumprojektus".1 Šajā īsajā rakstiņā K. Dišlers izklāsta pārdomas par tam laikam aktuālo konstitucionālo tiesību gadījumu, kā arī to lakoniski komentē. Tā kā attiecīgais gadījums laika biedriem bijis labi zināms, K. Dišlers nav izvērsis lietas faktisko apstākļu izklāstu, ...
Pievienot mapei
Kārlis Dišlers
žurnāls / Domu mantojums
Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesība pārbaudīt iesniegtos likumprojektus?
5. Marts 2013 /NR. 9 (760)
Saeimas vēlēšanu aģitācijas laikā Centrālajai vēlēšanu komisijai ar vajadzīgo parakstu skaitu (1000 balstiesīgu pilsoņu parakstiem) tika iesniegts Satvērsmes grozījumu projekts, kuŗu, pēc iesniedzēju domām, Centrālajai vēlēšanu komisijai nekavējoties vajadzēja virzīt tāļāk, t. i. paziņot pašvaldībām, ka atklāta publiska parakstu vākšana zem ierosinājuma. Centrālajai vēlēšanu komisijai radās šaubas, vai iesniegtais Satvērsmes grozījumu projekts ...
Pievienot mapei
Andris Melkers
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Pozitīvo tiesību unifikācija Ziemeļvalstīs: izcelšanās un attīstība
5. Marts 2013 /NR. 9 (760)
Neraugoties uz Dānijas, Norvēģijas, Islandes, Zviedrijas un Somijas (turpmāk – Ziemeļvalstis) ģeogrāfiski tuvo atrašanos Latvijai, kā arī ciešu vēsturisku un kultūras saikni ar mūsu valsti, Latvijas tiesību zinātnē ievērojami trūkst informācijas par Ziemeļvalstu tiesībām visās tiesību zinātnes apakšnozarēs. Šāda problēma Latvijā vājina gan zinātniskas, gan praktiskas sadarbības iespējas jurisprudencē ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem. Raksta mērķis ir vēsturiskā skatījumā juridiski analizēt pozitīvo tiesību unifikācijas ģenēzi Ziemeļvalstīs. Mūsdienu Ziemeļvalstu pozitīvās tiesības ir vienveidīgas un darbojas vienotā tiesiskā telpā, kas tiesību zinātnē tiek dēvēta par Ziemeļvalstu tiesību sistēmu. Vienlaikus jāatzīmē, ka informāciju par Ziemeļvalstu unificētām pozitīvām tiesībām nav iespējams pilnvērtīgi piemērot, ja tā nesatur vēsturisku aspektu. ...
Pievienot mapei
Iveta Kažoka
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību romantiķa – Ronalda Dvorkina – mantojums
1
5. Marts 2013 /NR. 9 (760)
2013. gadā 14. februārī pasauli pameta viens no gadsimtu mijas autoritatīvākajiem tiesību filozofiem Ronalds Dvorkins, kuram jau kopš iepriekšējā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, tāpat kā Jirgenam Hābermāsam, bija izveidojusies "dzīvā klasiķa" reputācija. Diemžēl R. Dvorkina lielie darbi joprojām latviski nav tulkoti, tādēļ Latvijas juristiem viņš ir vairāk pazīstams fragmentāri, no viņa darbu atstāsta tiesību teorijas un tiesību filozofijas grāmatās. ...
Pievienot mapei
Andris Bērziņš
žurnāls / Tiesību politika
Grozījumi Civilprocesa likumā atkal atgriežas Saeimā
5. Marts 2013 /NR. 9 (760)
Pirms pāris nedēļām, 22. februārī, pamatojoties uz Satversmes 71. pantu, Valsts prezidents Andris Bērziņš Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai nosūtīja vēstules, kurās pamato lēmumu nodot Saeimas otrreizējai caurlūkošanai divus likumus: "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" un "Grozījumi Civilprocesa likumā". Publicējam Valsts prezidenta vēstuli, kurā motivēts viņa lēmums attiecībā uz Civilprocesa likuma grozījumiem. ...
Pievienot mapei
žurnāls / In memoriam
Pieminot izcilo tiesību filozofu Ronaldu Dvorkinu
19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)
R. Dvorkins 1957. gadā absolvējis Hārvarda tiesību skolu (Harvard Law School). Viņš bija Ņujorkas Universitātes (New York University) profesors un Londonas Universitātes koledžas (University College London) emeritētais profesors. R. Dvorkins bija viens no mūsdienu paaudzes izcilākajiem intelektuāļiem, tiesību un morāles filozofijas domātājiem. Viņš formulējis vairākas izcilas idejas, kuras ietekmējušas arī Latvijas tiesību sistēmas attīstību. ...
Pievienot mapei
Laura Šileikiste
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības uz cerību: ārvalstu pieredze mūža ieslodzījuma izpildē
10
19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)
Gan sabiedrībā, gan arī daudzu valstu penitenciārajās sistēmās pastāv uzskats, ka visas uz mūžu notiesātās personas arī pēc notiesāšanas un ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē turpina būt sevišķi bīstamas, jo viņu izdarītie noziedzīgie nodarījumi ir smagāki un nežēlīgāki par pārējiem. No šāda uzskata izriet pieeja, ka uz mūžu notiesāto personu soda izciešanas režīmam ir jābūt īpaši stingram, maksimāli ierobežojot notiesāto tiesības uz saziņu gan ar ieslodzījuma vietas personālu, gan ar pārējiem notiesātajiem, gan arī ar tuviniekiem, nepiedāvājot iespēju iesaistīties pasākumos, kas varētu veicināt to problēmu novēršanu, kas izraisīja noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, viņu iespējamu atgriešanos sabiedrībā un spēju dzīvot likumpaklausīgu dzīvi. Šie apsvērumi, iespējams, balstās arī uz praktiskiem apsvērumiem – kāpēc gan ieguldīt resursus notiesātajos, kas, iespējams, nekad neatgriezīsies sabiedrībā? ...
Pievienot mapei
Anda Smiltēna
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas tiesību sistēma un likumdevēja kritiskās kļūdas
6
12. Februāris 2013 /NR. 6 (757)
Sūdzības par nepilnībām Latvijas tiesību sistēmā dzirdamas pastāvīgi – tiek teikts, ka "likumdošanā ir robi un likumdošanu vajag sakārtot". Daļēji šādas runas attaisnojamas ar to, ka Latvijas tiesību sistēmai diezgan īsā laikā bija jātransformējas no padomju tiesību lokam piederošas sistēmas par romāņu–ģermāņu tiesību lokam piederošu tiesību sistēmu, papildus tam bija jāpielāgojas eksistencei Eiropas Savienības tiesību sfērā. Tomēr šāda transformācija nevar ilgt nebeidzami, līdz ar to atrunām par tiesību sistēmas nesakārtotību transformācijas procesa dēļ šodien vairs nebūtu nekāda pamata. ...
Pievienot mapei
Romāns Vīķis, Aleksejs Ketovs
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Puses pārstāvja noraidījums starptautiskajās komerciālās šķīrējtiesas tiesībās
1
5. Februāris 2013 /NR. 5 (756)
Autoru galvenais mērķis šī raksta ietvaros ir noteikt, kādos gadījumos starptautiskajā komerciālās šķīrējtiesas procesā varētu pieteikt noraidījumu puses pārstāvim, analizēt šāda noraidījuma tiesisko pamatu un tribunāla kompetenci izšķirt jautājumu par puses pārstāvja noraidījumu, kā arī apskatīt puses pārstāvja noraidīšanas praktiskās sekas. ...
Pievienot mapei
Ilze Dubava, Nils Muižnieks
žurnāls / Intervija
Es labprāt redzētu tādu Latviju, kurā cilvēki grib iebraukt, nevis izbraukt
5
5. Februāris 2013 /NR. 5 (756)
Drīz apritēs gads, kopš augsto Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatu ieņem latvietis Nils Muižnieks. Tomēr joprojām pat daudziem cilvēktiesību lietpratējiem un vēl jo vairāk citiem Latvijas iedzīvotājiem nav daudz informācijas par to, kādi ir šādas amatpersonas pienākumi un ko, savu darbību uzsākot, jau paguvis izdarīt N. Muižnieks. Turklāt no šādas – Eiropas Padomes – perspektīvas, iespējams, objektīvāk (vai vismaz citādi) redzama arī cilvēktiesību situācija Latvijā. Tādēļ "Jurista Vārds" nešauboties izmantoja iespēju līdz ar citiem Latvijas medijiem intervēt N. Muižnieku, kurš 2013. gada 25. janvārī teica uzrunu Nīderlandes Helsinku komitejas rīkotajā konferencē "Cilvēktiesību nākotne Eiropā" (The Future of Human Rights in Europe) Hāgā. Uzstājoties konferencē, N. Muižnieks raksturoja, viņaprāt, galvenos Eiropas cilvēktiesību sistēmas izaicinājumus (cilvēktiesību situācija terorisma apkarošanas un ekonomiskās krīzes kontekstā, Lielbritānijas pretestība Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) spriedumiem, interneta iespaids uz cilvēktiesībām u.c. – plašāk skat. 9. lpp.), bet, atbildot uz Latvijas žurnālistu jautājumiem, analizēja Baltijas valstu problēmas cilvēktiesībās, kā arī pievērsās tradicionāli sāpīgajiem mūsu valsts jautājumiem – mazākumtautību integrācijas problēmām, lielajam bērnu skaitam, kas piedzimstot neiegūst Latvijas pilsonību un turpina vairot nepilsoņu rindas utt. ...
Pievienot mapei
Imants Muižnieks
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Publisko un privāto partnerību līgumi starptautiskajās privāttiesībās
22. Janvāris 2013 /NR. 3 (754)
Publiskās un privātās partnerības kļuva populāras pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad publiskajā sektorā sāka lietot privātā sektora darba metodes. Daudzās valstīs arvien plašāk publisko funkciju nodrošināšanā tiek piesaistīts gan ārvalstu, gan vietējais privātais kapitāls un prasmes, partnerībām kļūstot par svarīgu juridisko instrumentu ekonomiskās attīstības jomā. Šo tendenci pastiprina resursu savstarpējā atkarība, jo publiskajam sektoram vairs nepietiek līdzekļu, lai mūsdienu globalizētajā un izaicinājumiem pārpilnajā pasaulē patstāvīgi un neatkarīgi no citiem dalībniekiem nodrošinātu pilnvērtīgu pārvaldību. ...
Pievienot mapei
Adams Čarnota
žurnāls / Intervija
Tiesības ir kā balons
6
4. Decembris 2012 /NR. 49 (748)
Deformēta tiesību izpratne, normatīvisms un formālisms, specifiska tiesnešu mentalitāte, kas izpaužas mehāniskā tiesību piemērošanā, slikta juridiskā izglītība, pārmērīgas drošības struktūru pilnvaras – tie ir būtiski iemesli, kuru dēļ Rietumu tiesību sistēma nespēj pilnvērtīgi funkcionēt valstīs, kas atguvušās no totalitārisma, tai skaitā Austrumeiropas "jaunajās" demokrātijās, kaut arī tās no padomju režīma atbrīvojušās jau pirms divām desmitgadēm. Šīs tēzes savā šoruden Rīgā nolasītajā referātā izvirzīja un pamatoja pazīstamais postkomunistiskās tiesību telpas pētnieks – tiesību filozofs un sociologs, poļu un austrāliešu tiesību zinātnieks Ph.D Adams Čarnota1. "Jurista Vārdam" A. Čarnotas viedoklis šķita tik trāpīgs, ka likās – mūsu lasītājus varētu interesēt plašāks viņa viedokļa atspoguļojums. Šāda iespēja tagad ir radusies: piedāvājam A. Čarnotas sarunu ar Latvijas Universitātes doktoranti, tiesību socioloģi Daci Šulmani. Intervija notika šoruden Varšavā. ...
Pievienot mapei
1 ... 6 7 8 9 10 ... 14
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
VISS SATURS
 ŽURNĀLS
 JAUNUMI
 DOMNĪCA
 BIBLIOTĒKA
 STUDENTA VĀRDS
 AFIŠA
 FOTO & VIDEO
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Priekšvārds
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Valsts un baznīca
Administratīvās tiesības un proc...
Sports un tiesības
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Fintech
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
Mobilā versija!
RSS tēmas
Žurnāls Jaunumi
Domnīca
Esejas
Rubrikas
Skaidrojumi Numura tēmas Diskusijas un intervijas
Tiesību nozare
Civiltiesības un process Krimināltiesības un process Konstitucionālās tiesības
Seko mums izmantojot RSS!
Seko mums Youtube.com!
Seko mums LinkedIn!
Žurnāls tiesiskai domai un praksei
 
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis
67311161
darbadienās
9:00-17:00
Abonēšana Par "Jurista Vārdu"
Žurnāli Redakcija
Reklāma Autoriem
Darba sludinājumi Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv Grāmatas Autortiesības
Kontakti
 
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ 		© VSIA "Latvijas Vēstnesis"
Meklēt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties
ATSAUKSMĒM
Lūgums izmantot šo saziņas formu, lai informētu par portālā juristavards.lv pamanītajām nepilnībām vai sniegtu atsauksmes un ierosinājumus. Paldies par viedokli!
E-pasts
Teksts
INFORMĀCIJAI
Lai lietotu juristavards.lv papildiespējas, nepieciešama autorizācija.
Autorizējies ar:
DZĒST INFORMĀCIJU
Jūsu izveidotais saturs šim rakstam tiks neatgriezeniski dzēsts.
APSTIPRINĀJUMS
Vai tiešām vēlaties to darīt?
PIEVIENOT CITĀTU
  • 1. solis. Lai pievienotu vienu vai vairākus citātus, vispirms iezīmē interesējošo teksta fragmentu:
    • minimālais zīmju skaits - 30,
    • maksimālais - 1500.
  • 2. solis. Nospied rīku joslā pogu PIEVIENOT CITĀTU!
INFORMĀCIJAI
Lai reģistrētos portālā juristavards.lv, obligāti ir jāiepazīstas ar Portāla lietošanas noteikumiem, par to izdarot attiecīgu atzīmi!
INFORMĀCIJAI
Šī sadaļa vēl ir izstrādes stadijā.
RAKSTI ESEJU

Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.

Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.

  • Esejas teksts un autora foto jāsūta uz e-pastu: juristavards@lv.lv.
  • Tās tiek publicētas iesūtīšanas secībā.
  • Portāla redakcija veic iesūtīto eseju literāro rediģēšanu.
  • Gadījumos, kad, redakcijas ieskatā, eseja neatbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem un portāla juristavards.lv lietošanas noteikumiem, darba publicēšana tiek noraidīta bez papildu argumentiem.
VĀRDA/UZVĀRDA VAI NOSAUKUMA MAIŅA
Vai vēlaties, lai visi tavi iepriekšējie ieraksti nāktu līdzi jaunajai identitātei?
SEGVĀRDA MAIŅA
Vai vēlaties, lai visi tavi iepriekšējie ieraksti nāktu līdzi jaunajai identitātei?
INFORMĀCIJAI
Ieraksts tiks publicēts (to varēs apskatīt Domnīcā).

Šo ierakstu savā profilā būs iespēja atvērt un neierobežoti rediģēt turpmākās 15 minūtes.