Tiesību nozaru katalogs – Jurista Vārds

Jaunākā administratīvās tiesas prakse saistībā ar Uzņēmumu reģistra kompetenci

18. Septembris 2012 /NR. 38 (737)

Rakstā* tiks aplūkotas galvenās atziņas saistībā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs) kompetenci, ko skatījusi administratīvā tiesa pēdējā pusotra gada laikā. Administratīvajai tiesai visās instancēs joprojām jāsaskaras ar lietām par faktisko apstākļu pārbaudes kompetenci. Tas joprojām ir viens no galvenajiem strīdu jautājumiem. Strīdi par faktiskajiem apstākļiem pamatā ir gadījumos, kad notiek strīds starp privātpersonām, bet administratīvais process tiek izmantots kā viens no privātpersonu savstarpējo strīdu risināšanas kaujaslaukiem. Pēdējā pusotra gada laikā šāda veida strīdi nav mazinājušies, viens no iemesliem – administratīvā procesa kārtībā šķietami var panākt ātrāku rezultātu nekā civilprocesuālā kārtībā, turklāt saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"1 19. pantu Uzņēmumu reģistra lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzība neaptur tā darbību.2 ...

Dimitrijs Trofimovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārdomas par Valsts policiju un tās attīstību

4

11. Septembris 2012 /NR. 37 (736)

Diskusija par to, kādā stāvoklī atrodas Valsts policija, regulāri notiek gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā kopumā. Tiek diskutēts par Valsts policijas pašreizējo situāciju un tās vīziju, vērtējot to ne tikai profesionāli, bet arī paužot subjektīvus un emocionālus spriedumus, daloties pieredzē un viedokļos. Raksta autors piedāvā savu viedokli. Mani amata pienākumi ir cieši saistīti ar rakstā aplūkojamo problemātiku, kuras risinājumiem ir nepieciešamas ne tikai jaunas idejas, bet, iespējams, kardinālas domāšanas izmaiņas. Šobrīd Valsts policija ir tikai viena no Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošajām iestādēm. Taču, ņemot vērā Valsts policijas īstenojamo funkciju un uzdevumu apjomu iekšējās drošības nodrošināšanā, saglabājot iepriekšējo labo pieredzi, ir svarīgi izanalizēt reformu lietderību un efektivitāti. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nekustamā īpašuma nodokļa objekts

1

4. Septembris 2012 /NR. 36 (735)

Nekustamā īpašuma nodokļa objekts ir dabā esoša ķermeniska lieta, tādējādi, ja nodokļa maksātājs pašvaldībai iesniedz ticamus pierādījumus par to, ka nodokļa objekts dabā vairs nepastāv, kaut arī noteiktā kārtībā par to nav izdarītas attiecīgas izmaiņas Kadastra reģistrā, pašvaldībai sniegtie pierādījumi ir jāvērtē un jāveic nodokļa pārrēķins, lai netiktu iekasēts nodoklis par neesošu objektu. ...

Linda Austere, Silga Celma, Jekaterina Macuka

žurnāls / Diskusija

Kā līdzsvarot sabiedrības intereses zināt un personas datu aizsardzību publiski pieejamos reģistros

2

28. Augusts 2012 /NR. 35 (734)

2012. gada 26. jūnija "Jurista Vārdā" tika publicēts Māra Ruķera raksts "Kā izpaužas tiesības uz personas datu aizsardzību publiski pieejamā reģistrā", kura ievadā autors norāda: "Raksts varētu būt gan aizsākums turpmākām publikācijām par personas datu aizsardzības principu ievērošanu dažādu valsts reģistru darbībā, gan arī pamudinājums attiecīgo iestāžu amatpersonām sākt iekšējas diskusijas par valsts informācijas sistēmu regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanas aspektiem valstī kopumā." Šīs M. Ruķera prognozes bijušas tālredzīgas, jo pēc viņa publikācijas "Jurista Vārda" redakcija saņēma žurnāla lasītāju aicinājumus neatstāt novārtā rakstā skarto būtisko tēmu un tās sakarā uzklausīt vēl citus viedokļus. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Vecāku tiesības saņemt informāciju par bērna privāto dzīvi

14. Augusts 2012 /NR. 33 (732)

Bērna privātā dzīve jārespektē ikvienam, pat ja tas ir bērna likumiskais pārstāvis. Kaut arī bērnam savu tiesību īstenošanai ir nepieciešams likumiskais pārstāvis, tas nenozīmē, ka bērna pārstāvim ir absolūtas tiesības, jo dažkārt datu aizsardzības tiesības var būt pārākas par vecāka vai cita likumiskā pārstāvja vēlmēm. Tiesības uz datu aizsardzību vispirms piemīt pašam bērnam, nevis likumiskajam pārstāvim, kas šīs tiesības īsteno. Informācija, ko bērns ir uzticējis citām personām un kas attiecas uz viņa privāto dzīvi, var tikt nodota vienam vai abiem vecākiem, ja tas nepieciešams viņu kā likumisko pārstāvju pienākumu pildīšanai un bērna interešu aizstāvībai, taču, lemjot par šādas informācijas izpaušanu, ir jāizvērtē bērna viedoklis, ņemot vērā viņa brieduma pakāpi, kā arī viņa tiesības uz privāto dzīvi. ...

Elīna Semeņuka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Subjekts un tā procesuālās tiesības

11

14. Augusts 2012 /NR. 33 (732)

Kopš 1998. gada 6. novembra, kad spēkā stājās Latvijas Republikas Satversmes 8. nodaļa "Cilvēka pamattiesības", tiesības dzīvot labvēlīgā vidē ir nostiprinātas konstitucionālā līmenī. Taču tikai salīdzinoši nesen personas ir arī sākušas apzināties savas tiesības vides jomā. Pēdējo gadu laikā tiesās strauji ir pieaudzis pieteikumu skaits par iespējamu tiesību dzīvot labvēlīgā vidē aizskārumu, tādējādi rodas jautājums, kā šīs tiesības pareizi piemērot praksē. Diemžēl Latvijas tiesību doktrīnā tiesības dzīvot labvēlīgā vidē ir pētītas maz, joprojām pastāv daudz diskutablu un neatrisinātu problēmu. Tāpēc šajā rakstā autore sniegs ieskatu jautājumā, kas ir tiesību dzīvot labvēlīgā vidē subjekts, šajā nozīmē īpaši analizējot juridisku personu, kā arī norādīs uz šāda subjekta procesuālajām tiesībām. ...

Lauris Leja, Ernests Saulītis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Publisko tiesību juridiskā persona kā privāttiesību subjekts

8

14. Augusts 2012 /NR. 33 (732)

Apšaubāms, ka Latvijas juristu vidē bez ievērības būtu palikusi diskusija, kuru aizsāka atzīta civiltiesību autoritāte - Augstākās tiesas Civillietu departamenta senators, prof. Dr. hab.iur. Kalvis Torgāns ar savu rakstu "Kuras iestādes ir patstāvīgas civiltiesisko attiecību dalībnieces?".1 Visai asi uz rakstā izteikto viedokli reaģēja publisko tiesību pārstāvji - Augstākās tiesas Administratīvā departamenta senatore, prof. Dr.iur. Jautrīte Briede un Mg.iur. Edvīns Danovskis publikācijā "Publisko tiesību subjektu civiltiesiskais statuss".2 K. Torgāna atbilde nebija ilgi jāgaida,3 tomēr jāatzīst, ka Latvijas juridiskajā literatūrā jautājumi par publisko tiesību juridisko personu dalību civiltiesiskajās attiecībās un it īpaši tās civilprocesuālie aspekti ir pētīti salīdzinoši maz. Jau tas vien, ka konkrēto tēmu par diskusijas vērtu ir atzinuši dažādu nozaru tiesībzinātnieki, kuru izteiktie viedokļi varētu šķist radikāli pretrunīgi, liecina, ka pastāv jautājumi, kuru izskaidrošanai un vienotas prakses veidošanai ir nepieciešama nopietnāka izpēte. Uz dažiem no problēmas praktiskajiem un teorētiskajiem aspektiem viens no šā raksta autoriem jau ir norādījis iepriekš.4 ...

Baiba Mālīte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas tiesības uz atlīdzinājumu par iestādes tiesiski nodarītu tiesību aizskārumu

7. Augusts 2012 /NR. 32 (731)

Jāvienādo atlīdzināšanas kārtība par zaudējumiem un kaitējumu, kas personai nodarīti ar valsts pārvaldes iestādes tiesisku rīcību administratīvajā procesā. Kā Latvijas Republikas Satversmē,1 tā citos normatīvajos aktos ir noteikts, ka personas tiesības un tiesiskās intereses var tikt ierobežotas. Lai pasargātu sabiedrību no kāda būtiska labuma zaudējuma, likumdevējs normatīvajā aktā var paredzēt personas subjektīvo tiesību realizācijas ierobežojumus sabiedrības interešu vārdā. Vienlaikus normatīvajā aktā var paredzēt, ka personai par tās tiesību ierobežojumu vai aizskārumu pienākas atlīdzinājums. ...

Madara Smalkā

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Piezīmes par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu elektroenerģijas diferencēto tarifu lietā

7

24. Jūlijs 2012 /NR. 30 (729)

Elektroenerģijas diferencēto tarifu lieta pašlaik neapšaubāmi ir viena no aktuālākajām tiesvedībām, par kuru interese ir plašam sabiedrības lokam. Raksta autore vēlas sniegt savu viedokli par Administratīvās apgabaltiesas 2012. gada 25. jūnija spriedumu un atsevišķiem tiesvedības aspektiem, proti, par pieteikuma priekšmetu, komercnoslēpuma aizsardzību, samērīguma principa piemērošanu, kā arī sekām, kādas rastos, ja Administratīvās apgabaltiesas spriedums stātos spēkā. ...

Inese Kahanoviča

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Naudas soda kvīts institūts administratīvo pārkāpumu lietās

5

10. Jūlijs 2012 /NR. 28 (727)

Saeimas Juridiskajā komisijā ir atbalstīts Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” Nr. 13/Lp11 un iesniegts Saeimai izskatīšanai trešajā lasījumā. Minētajā likumprojektā papildus citām būtiskām izmaiņām administratīvo pārkāpumu lietvedības procesā bija paredzēts atteikties no noteikta parauga kvīts institūta administratīvā soda uzlikšanas stadijā (likumprojekts šādā redakcijā tika atbalstīts Ministru kabinetā). Tādējādi bija paredzēts, ka administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšana turpmāk uzskatāma par obligātu administratīvā pārkāpuma lietvedības sastāvdaļu. Pēc Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikuma minētais tiesiskais regulējums no likumprojekta tika izslēgts. Līdz ar to arī turpmāk lēmumu par personas administratīvo sodīšanu būs iespējams pieņemt pārkāpuma izdarīšanas vietā un administratīvā pārkāpuma lietvedību pabeigt, izdodot noteikta parauga kvīti, kas savukārt aktualizē jautājumu par personas tiesībām uz taisnīgu procesu nodrošināšanu. ...

Imants Muižnieks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Koncesijas līgumu attīstība un mūsdienu tiesiskā regulējuma īpatnības

1

10. Jūlijs 2012 /NR. 28 (727)

Publiskā un privātā sektora sadarbība mūsdienās ir kļuvusi par komplicētu juridisko mehānismu, kas aizvien turpina attīstīties, radot nepieciešamību nepārtraukti pilnveidot tiesisko regulējumu. Nozīmīgs sadarbības veids ar projektu ilgstošu publiski privātās finansēšanas vēsturi ir koncesija, kuras starptautiski tiesiskie un nacionālo tiesību aspekti ir analizēti šajā rakstā, īpašu uzmanību pievēršot publisko un privāto tiesību līgumu nošķiršanas problēmjautājumiem. ...

Sandis Bērtaitis, Dace Cīrule

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komentārs Administratīvās apgabaltiesas spriedumam elektroenerģijas tarifu lietā

7

3. Jūlijs 2012 /NR. 27 (726)

Administratīvās apgabaltiesas 2012. gada 25. jūnija spriedumu pieteicējs Ilmārs Poikāns un šī komentāra autori kā viņa pilnvarotie pārstāvji vērtē, vadoties no pieteikuma mērķa un sasniegtā rezultāta. Vēršoties ar pieteikumu tiesā, no pieteicēja puses jau sākotnēji tika definēts, ka elektroenerģijas tarifu atcelšana nav pašmērķis. Mērķis ir panākt vispusīgu tarifu noteikšanas kontroli, kā arī pilnvērtīgu precedentu, kas kalpotu par mērauklu citām lietām. Augstu vērtējama ir Administratīvās apgabaltiesas tiesnešu gatavība izskatīt lietu pēc savas labākās pārliecības, nebaidoties pieņemt dažādi vērtējamu, bet tomēr tiesiskumu veicinošu spriedumu. Vienlaikus jāatzīst, ka no sākotnēji iecerētā rezultāta ir sagaidīta vienīgi daļa. Par to arī būs turpmākais komentāra izklāsts. ...

Māris Ruķers

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kā izpaužas tiesības uz personas datu aizsardzību publiski pieejamā reģistrā

26. Jūnijs 2012 /NR. 26 (725)

Raksts varētu būt gan aizsākums turpmākām publikācijām par personas datu aizsardzības principu ievērošanu dažādu valsts reģistru darbībā,1 gan arī pamudinājums attiecīgo iestāžu amatpersonām sākt iekšējas diskusijas par valsts informācijas sistēmu regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanas aspektiem valstī kopumā. ...

Kristīne Jaunzeme

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts pārvaldē strādājošo motivācija

10

29. Maijs 2012 /NR. 22 (721)

Valsts pārvaldē un pašvaldībās strādājošie ir daudz kritizēti par nespēju īstenot pārvaldības funkcijas iedzīvotāju interesēs un valsts pārvaldes reformas, pildīt uzdevumus un sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem draudzīgā un saprotamā veidā. Šo uzskaitījumu varētu turpināt un zināmā mērā šai kritikai var piekrist, taču tas nav šīs publikācijas mērķis. Šajā rakstā tiks analizēts jautājums par to, kas dažādu jomu profesionāļus motivē pievienoties valsts pārvaldē strādājošo pulkam, kā arī šo motivāciju ietekmējošie un deformējošie faktori. ...

Iveta Ceple

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts atbalsta un publiskā iepirkuma mijiedarbība

15. Maijs 2012 /NR. 20 (719)

Raksta mērķis ir noskaidrot, vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršana publiskā iepirkuma procedūrā var veidot valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību izpratnē. Atbilde uz šo jautājumu ir pozitīva. Valsts atbalsts publiskajā iepirkumā ir iespējams, jo publiskais iepirkums nav izslēgts no valsts atbalsta kontroles regulējuma jomas. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ceļu uzturēšana tehniskā kārtībā nav darbība publisko tiesību jomā

11

8. Maijs 2012 /NR. 19 (718)

Attiecībā uz ceļu satiksmi publisko tiesību jomā tiek veikti īpašie satiksmes drošības pienākumi, piemēram, satiksmes regulēšana ar luksoforiem un ceļa zīmēm. Šajos gadījumos valsts izmanto valsts varu, lai piespiedu (obligātā) kārtā nodrošinātu vienveidīgu ceļu satiksmes dalībnieku rīcību noteiktās situācijās. Vispārējie satiksmes drošības pienākumi, kuri ietver ceļu tīrīšanu, kopšanu un citus ceļa apsaimniekošanas pasākumus, proti, kuru veikšanai netiek izmantota valsts vara un kuru veikšanas pienākums vienādi attiecas uz jebkuru ceļa īpašnieku vai valdītāju, tiek veikti privāto tiesību jomā, tādējādi zaudējumi, kas nodarīti neatbilstoša ceļa stāvokļa dēļ, piedzenami civilprocesuālā kārtībā, jo tie nodarīti ar civiltiesisku deliktu. ...

Marika Grunte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Aizliegtas vienošanās pārkāpums nav prezumējams

11

24. Aprīlis 2012 /NR. 17/18 (716/717)

Komentārs par "LAWIN Kļaviņš & Slaidiņš" advokātu biroja zvērināta advokāta palīga Mārtiņa Gaiļa rakstu "Mērķis vai sekas: konkurenci ierobežojošu vienošanos aizlieguma piemērošanas analīze", kas bija publicēts šā gada 20. marta "Jurista Vārda" numurā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ceļa kā publiskas lietas lietošanas tiesības

2

27. Marts 2012 /NR. 13 (712)

Pašvaldības ielai, kuru bez īpašas atļaujas var izmantot neierobežota sabiedrības daļa, ir publiskas lietas statuss. Publisku lietu var izmantot tikai tiesību normās noteiktā veidā un apjomā, kā arī visām personām jābūt vienlīdzīgām tiesībām izmantot publisku lietu. Personai nav subjektīvo tiesību prasīt un publisko tiesību persona atsevišķām personām bez leģitīma mērķa nevar piešķirt plašākas sabiedriskās izmantošanas tiesības, kādas ir paredzētas pārējām personām. Transportlīdzekli atzīst par ilgstoši atstātu uz ceļa, ja tas novietots stāvēšanai uz ceļa, netiek izmantots ilgāk par 15 diennaktīm, ko apliecina brīdinājuma uzlīme uz transportlīdzekļa, un transportlīdzeklim nav veikta valsts tehniskā apskate. Brīdinājuma uzlīmes mērķis ir noteikt laiku, pēc kura iestāde varēs pārvietot piespiedu kārtā transportlīdzekli, ja tas netiks izmantots, uz speciālu stāvvietu. Tādēļ nav nozīmes apstāklim, ka transportlīdzekļa īpašnieks brīdinājuma uzlīmi ir noņēmis. Ja brīdinājuma uzlīme transportlīdzeklim bija uzlikta un īpašnieks transportlīdzekli 15 dienu laikā nav sācis izmantot, tad iestāde var pārvietot šo transportlīdzekli uz speciālu stāvvietu. Ja transportlīdzeklim nav veikta valsts tehniskā apskate, tas var piedalīties ceļu satiksmē tikai ar mērķi iziet tehnisko apskati, visos pārējos gadījumos dalība ceļu satiksmē ar to ir aizliegta. Līdz ar to apstāklis, ka transportlīdzeklim nav veikta valsts tehniskā apskate, liecina par to, ka tas netiek izmantots. ...

Māris Brizgo

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Līgumi par finansējuma piešķiršanu no struktūrfondiem: tiesiskais statuss

2

27. Marts 2012 /NR. 13 (712)

Jau kopš 2004. gada Latvijas uzņēmējiem ir pieejams finansējums no dažādiem Eiropas Savienības struktūrfondiem, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF), Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) un Kohēzijas fonda. Minēto fondu tiesiskais regulējums līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā ir būtiski papildinājis Latvijas tiesību sistēmu gan ar neskaitāmiem Eiropas Savienības, gan ar daudziem Latvijas Republikas normatīvajiem tiesību aktiem. Līdz ar fondu pieejamību veidojas jaunas tiesiskās attiecības uzņēmēju un valsts iestāžu starpā. Sakarā ar to, ka šīs tiesiskās attiecības ir nosacīti jaunas, arī juridiskā prakse vēl nav pilnībā attīstījusies un nostabilizējusies. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ceļu policija var apturēt transportlīdzekli tikai likumā paredzētajos gadījumos

15

20. Marts 2012 /NR. 12 (711)

Transportlīdzekļa apturēšana ir saistīta ar personas tiesību un brīvību ierobežošanu. Policijas darbinieks ir tiesīgs to darīt vienīgi likumā paredzētajos gadījumos: 1) pēc Valsts policijas vai teritoriālās policijas pārvaldes priekšnieka norādījuma plānotu pasākumu izpildes laikā, lai aizturētu meklēšanā izsludinātas personas un transportlīdzekļus vai atklātu transportlīdzekļu vadītājus, kuri vada transportlīdzekli alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām; 2) ir pamats domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības vai transportlīdzeklis tiek izmantots likumpārkāpuma izdarīšanā. Policijas darbinieks nevar pamatot apturēšanu tikai ar atsaukšanos uz likuma "Par policiju" 12. panta pirmās daļas 20. punktu. Proti, ir jāpastāv objektīvam un redzamam pamatam, lai transportlīdzekli apturētu. ...

Normunds Šlitke

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par transporta līdzekļu vadītāju (dokumentu) pārbaudēm bez redzama iemesla

8

20. Marts 2012 /NR. 12 (711)

2010. gada 22. martā pēc tiesas sēdes Latgales priekšpilsētas tiesā, kas beidzās ap plkst. 11:00, manis vadītā automašīna tika apturēta Jersikas ielā dokumentu pārbaudei, norādot, ka tā ir vispārīga dokumentu pārbaude un alkohola eksprestests, ko paredzot likums "Par policiju". Ņemot vērā to, ka esmu aktīvs principu "uzvarētājus nesoda" un "mērķis attaisno līdzekļus" piemērošanas publisko tiesību jomā pretinieks, apturēšanu un dokumentu pārbaudi apstrīdēju. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts pārvaldes iestāžu divi statusi ir realitāte

14

20. Marts 2012 /NR. 12 (711)

Izlasot E. Danovska un J. Briedes rakstu "Publisko tiesību subjektu civiltiesiskais statuss"1 (turpmāk – komentāru raksts), rodas sajūta, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums (VPIL) 2002. gadā ir pilnībā pārvērtis ne tikai valsts pārvaldes kārtību, bet visu strīdu izskatīšanas kārtību un beidzot paveicis nepaveicamo, proti, noteicis izsmeļošu publisko personu tiesībspēju gan privāto (!), gan publisko tiesību jomā un pasargājis publiskās personas no identitātes zaudēšanas. Raksts varējis nebūt, ja vien K. Torgāns iepriekš nebūtu publicējis netradicionālu viedokli. ...

Baiba Mālīte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz atlīdzinājumu par personas sevišķām ciešanām sabiedrības interesēs

13. Marts 2012 /NR. 11 (710)

Likumdevējs, izdodot tiesību aktu, vai iestāde, veicot darbības valsts pārvaldes jomā, ierobežojot personas subjektīvo tiesību realizāciju sabiedrības interesēs vai uzliekot personām obligāti veicamus pienākumus, izvērtē samērīgumu starp atsevišķu personu un sabiedrības interesēm, un šis ierobežojums sabiedrības interesēs vai veicamais pienākums visām personām ir paciešams. Tomēr var būt kāda atsevišķa persona, kurai noteiktā obligātā pienākuma pildīšana vai subjektīvo tiesību realizācijas ierobežojuma ievērošana var izsaukt nesamērīgi lielākas ciešanas nekā visai pārējai sabiedrībai vienādos vai salīdzināmos apstākļos. Šā raksta mērķis ir aplūkot personas tiesības uz atlīdzinājumu par zaudējumiem, kas radušies no šādām sevišķām ciešanām sabiedrības interesēs, un atlīdzinājuma piešķiršanas pamatus. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Indivīda tiesības prasīt amatpersonas viedokli

1

6. Marts 2012 /NR. 10 (709)

Latvijas Republikas Satversmes 104. pants noteic tiesības uz atbildi uz iesniegumu pēc būtības, taču vienlaikus ietver norādi, ka persona var vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumu likumā paredzētajā veidā. Proti, Satversme norāda uz to, ka tas, kā tiesības uz atbildi ir īstenojamas, ir regulējams ar zemāku normatīvo aktu – likumu. Indivīdam likums nepiešķir tiesības ar tiesas starpniecību panākt, ka amatpersona pauž savu subjektīvo attieksmi vai nostāju kādā jautājumā. Viedokļa izteikšanas pārbaude neietilpst tiesas kontroles kompetencē, tādējādi tiesa nevar ne uzlikt pienākumu sniegt viedokli, ne pārbaudīt, vai amatpersonai vispār ir viedoklis, kā arī vai sniegtais viedoklis ir pareizs vai patiess. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Salīdzināmo personu loks amatpersonu skaita samazināšanas un amata likvidēšanas gadījumos

17

14. Februāris 2012 /NR. 7 (706)

Gadījumā, ja ministrijas strukturālās izmaiņas ietver ne tikai amatpersonu atbrīvošanu, samazinot to skaitu pa atbildības līmeņiem un darbības jomām, bet arī ministrijas funkciju pārdali pa struktūrvienībām, lai piemērotu likuma "Par valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā" 10. panta pirmo daļu atbilstoši tās īstajai jēgai, konkurencei starp esošajiem darbiniekiem jāveidojas, ņemot vērā arī nākotnē veicamās funkcijas un to atbilstību, ne tikai atmesto iestādes struktūru ar attiecīgu amatpersonu atbildības sadalījumu. Ja jaunajā ministrijas struktūrā tā pati funkcija tiek nodota citai struktūrvienībai, tad, ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes principu, nav pamata izslēgt no konkurences personas, kas šo funkciju iepriekš pildījušas citā struktūrvienībā. ...

Jautrīte Briede, Edvīns Danovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Publisko tiesību subjektu civiltiesiskais statuss

16

14. Februāris 2012 /NR. 7 (706)

Šogad aprit 10 gadi, kopš pieņemts Valsts pārvaldes iekārtas likums (turpmāk arī – VPIL). Šis likums skaidri nosaka valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un darbības pamatprincipus kā publisko, tā privāto tiesību jomā. Par publisko tiesību juridiskajām personām un to principiālo atšķirību no privāto tiesību juridiskajām personām līdz šim ir uzrakstīti vairāki raksti1, un parasti praktiskas problēmas VPIL ietvertās normas nesagādā. Arī šī raksta varēja nebūt, ja vien 2011. gada nogalē profesors Kalvis Torgāns nebūtu publicējis netradicionālu viedokli par valsts pārvaldes iestādi kā privāttiesisku juridisku personu.2 Tādēļ, atgādinot jau zināmus jautājumus, šajā publikācijā tiek piedāvāts "valststiesībnieku" skats uz publisko tiesību subjektu tiesībspēju privāttiesiskajās attiecībās. ...

Juris Gromovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Judikatūra patvēruma meklētāju lietās

4

24. Janvāris 2012 /NR. 4 (703)

Šis raksts ir tapis, pamatojoties uz autora izstrādāto pētījumu "Administratīvās rajona tiesas prakses analīze patvēruma lietās"3. Sakarā ar raksta ierobežoto apjomu tajā netiek detalizēti apskatītas Eiropas Savienības tiesību normu prasības, kuras bija par pamatu Latvijas Republikas pašreizējam tiesiskajam regulējumam patvēruma jomā. Taču iespēju robežās raksts atspoguļo minētās prasības saistībā ar tajā apskatāmajiem problēmjautājumiem. Tāpat autors nemēģina aptvert visus ar Administratīvās rajona tiesas praksi saistītos jautājumus, bet mudina uz diskusiju un papildus izdarītajiem secinājumiem ieskicē arī virzienus, kur papildu izpēte būtu nepieciešama nākotnē. ...

Artūrs Spīgulis, Sandra Bikauniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komercdarbību Latvijas ostās pašlaik regulē judikatūra

17. Janvāris 2012 /NR. 3 (702)

Komercdarbības Latvijas brīvostās tiesiskos pamatus nosaka Likums par ostām1, Rīgas brīvostas likums2 un Ventspils brīvostas likums3. Minētajos likumos iekļautais regulējums ir nepilnīgs, un steidzamības kārtībā 2010. gada 14. oktobrī pieņemtie grozījumi Rīgas un Ventspils brīvostas likumos nav atrisinājuši tiesisko situāciju. Tikmēr ostas pārvalžu interpretācija par komercdarbības brīvostās regulējošo tiesību normu piemērošanu jau gadiem ir nekonsekventa un pretēja komersantu un visas ostas attīstības interesēm, tāpēc Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011. gada maija lēmumi4 par strīdu izskatīšanas kārtību saistībā ar komercdarbības veikšanu Rīgas brīvostas teritorijā un tajos izvērsti analizētie komercdarbības brīvostās tiesiskie pamati ir nozīmīga judikatūra šajā nozarē. Lēmumu nozīmība izpaužas tajā, ka, pirmkārt, tie norāda uz ostas pārvalžu ilggadējās tiesību normu interpretācijas nepareizību un, otrkārt, tie apliecina nepieciešamību pēc grozījumiem minētajos normatīvajos aktos. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Personas tiesības tiesas ceļā prasīt slēgt vienošanos starp VID un nodokļu maksātāju par nodokļu strīda izbeigšanu

6

3. Janvāris 2012 /NR. 1 (700)

Likums neparedz lietās par publisko tiesību līgumu noslēgšanu taisīt spriedumu, saskaņā ar kuru iestādei vēlreiz būtu jāizdara rīcības brīvības apsvērumi. Likums paredz, ka tiesa taisa spriedumu par iestādes pienākumu noslēgt publisko tiesību līgumu, tādējādi Valsts ieņēmumu dienesta vērtējuma izdarīšana par vienošanās slēgšanu nav pārbaudāma administratīvajā tiesā. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 41. pants neuzliek pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam slēgt vienošanos ar nodokļu maksātāju, tādēļ nodokļu maksātājs nevar tiesas ceļā prasīt noslēgt šādu vienošanos. Vērtējums par to, vai valstij Valsts ieņēmumu dienesta personā būtu lietderīgi izlīgt ar nodokļu maksātāju, atlaižot soda naudu un pusi nokavējuma naudas, ir dienesta ģenerāldirektora kompetencē. Šāds vērtējums ir galīgs, un tas nav pārsūdzams tiesā. Lai privātpersona varētu iesniegt pieteikumu par publisko tiesību līguma noslēgšanu, pienākumam publisko tiesību subjektam slēgt publisko tiesību līgumu ir jāizriet no tiesību normām. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par lietas izpētes izbeigšanu, pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu

20. Decembris 2011 /NR. 51 (698)

Par Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas 1. un 3. punktā noteikto aizliegumu pārkāpumiem AS “VCI”, SIA “Projekts 3”, SIA “PRO VIA”, SIA “Pk 19+93” un AS “Ceļu inženieri” darbībās ...

žurnāls / Tiesību prakse

Atlīdzinājuma prasījuma pieļaujamība

13. Decembris 2011 /NR. 50 (697)

Administratīvā procesa likuma 93. panta trešā daļa pieļauj privātpersonai prasīt atlīdzinājumu vienlaicīgi ar administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu, vai arī pēc tam, kad ir pabeigta attiecīgās administratīvās lietas izskatīšana pēc būtības (ir stājies spēkā augstākas iestādes lēmums, un tas nav pārsūdzēts, ir stājies spēkā tiesas spriedums vai arī tiesvedība lietā ir izbeigta, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282. panta 7. punktu). "Attiecīgā administratīvā lieta" nozīmē lietu, kurā privātpersona sākotnēji apstrīdējusi vai pārsūdzējusi administratīvo aktu vai faktisko rīcību un kurā tā atzīta par prettiesisku, bet kurā atlīdzinājuma prasījums nav bijis vienlaicīgi pieteikts. Tādā gadījumā privātpersona var prasīt atlīdzinājumu pēc šādas lietas izskatīšanas pabeigšanas. ...

Inese Kahanoviča

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pašvaldību vieta administratīvo sodu sistēmā

1

13. Decembris 2011 /NR. 50 (697)

Lai nodrošinātu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa Pārejas noteikumu 13. punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietu piekritības maiņu no administratīvajām tiesām uz vispārējās jurisdikcijas tiesām, Tieslietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (apstiprināts Ministru kabineta 2011. gada 19. oktobra sēdē, prot. Nr. 60 62.§, TA-2352 ). Radīta arī jauna Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcija. Izstrādājot jauno koncepciju un minēto likumprojektu, administratīvās atbildības tiesiskajā regulējumā ir apzinātas vairākas būtiskas problēmas. Šo problēmu risināšanai nepieciešams plašāks skaidrojums un diskusijas juristu aprindās. Rakstā aplūkoti divi jautājumi – pašvaldību loma administratīvo sodu sistēmā, kā arī pašvaldību kompetence administratīvo pārkāpumu izskatīšanā un administratīvo sodu piemērošanā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredzētā atbildība par nodokļu samaksas pārkāpumiem

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. panta pirmā daļa noteic, ka fiziskās personas ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts kā šajā pantā noteikto ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība. Valsts ieņēmumu dienests nav tiesīgs neņemt vērā izdevumus tā iemesla dēļ, ka tie ir bijuši citā taksācijas periodā. Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir ietvertas normas, kas nosaka nodokļu maksātāja atbildību par nodokļu samaksas kavējumu. Gadījumā, ja nodoklis ir aprēķināts, bet tiek kavēts samaksas pienākums, nodokļu maksātājs maksā nodokli un maksājumus par samaksas kavējumu. Šādos gadījumos ir zināms gan nodokļa apmērs, gan tā samaksas termiņš, un likumdevēja noteiktās sekas ir vērstas tikai pret kavējumu, un nav noteikta soda nauda. Ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav vispār aprēķināts (ir samazināts apliekamais ienākums un līdz ar to budžetā maksājamā nodokļa summa), Valsts ieņēmumu dienests aprēķina ne tikai nodokli, bet arī soda naudu. Nokavējuma naudas aprēķins šajā gadījumā ir likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 31.3 pantā regulēts un paredzēts tikai no brīža, kad nodokļu maksātājs kavē attiecīga Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma izpildi par dienesta konstatētā nodokļa pārkāpuma sekām (līdz 2007. gada 8. novembra likuma "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" spēkā stāšanās brīdim). Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ietvertās normas pilnībā noregulē nokavējuma naudas aprēķinu gan gadījumā, ja tiek kavēts nodokļa maksājums, gan gadījumā, ja tiek samazināta budžetā maksājamā nodokļa summa. Līdz ar to nav pamata piemērot likuma "Par nodokļiem un nodevām" normas kā vispārīgās normas. Nodokļu jomā un, jo īpaši, paredzot atbildību par nodokļu samaksas pārkāpumiem, likumam ir jābūt pietiekami skaidram. Lai arī nokavējuma naudai principā nav sodošs, bet budžetā laikus negūtos ieņēmumus kompensējošs raksturs, tās tomēr ir papildu negatīvās sekas nodokļu maksātājam, un tieši kā atbildība par savlaicīgu pienākuma neizpildi. Tiesiskās drošības princips ir Kopienas tiesību pamatprincips, kas pieprasa, lai noteikumi, kas nodokļu maksātājam uzliek maksājumus, būtu skaidri un precīzi, lai nodokļu maksātājs varētu nepārprotami zināt savas tiesības un pienākumus un tādēļ atbilstoši rīkoties. Tiesiskās drošības princips ir īpaši stingri jāievēro tāda tiesiskā regulējuma gadījumā, kas var radīt finansiālas sekas. Tādējādi nokavējuma naudas aprēķins par laiku, sākot no nodokļu samaksas pienākuma iestāšanās, gadījumā, ja nodokļu maksātājs ir samazinājis apliekamo ienākumu, ir pieļaujama tikai līdz ar 2007. gada 8. novembra grozījumu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" spēkā stāšanās brīdi, turklāt grozījumi nav attiecināmi uz laiku pirms to spēkā stāšanās. ...

Ilma Čepāne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību uz īpašumu un labvēlīgu vidi līdzsvara meklējumi Satversmes tiesas praksē

5

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

[1] Gan tiesības uz īpašumu (Satversmes 105. pants), gan arī tiesības uz labvēlīgu vidi (Satversmes 115. pants) ir konstitucionāli aizsargājamas vērtības. Izvērtējot šīs vērtības no valsts ilgtspējīgas attīstības principa viedokļa, Satversmes tiesai ir jāatrod līdzsvars starp šīm abām pamattiesībām. Satversmes 115. pants kalpo kā atsvars Satversmes 105. pantam. Analizējot gan Satversmes 105. panta, gan 115. panta saturu, Latvijai kā ES ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ieslodzītā tiesības īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.5 panta 6. punktu notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju līdz septiņām diennaktīm gadā vai līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību. Ja personai ir ar likumu piešķirtas tiesības, tad iepretim parasti ir kādas citas personas (administratīvajā procesā parasti tā ir valsts) pienākums. Lai notiesātais varētu īstenot savas tiesības, ieslodzījuma apstākļi viņam liedz pašam, nevienu nebrīdinot, atstāt cietuma teritoriju. Jāņem arī vērā, ka cietuma administrācijai ir jāveic uzskaite, cik dienas notiesātais jau izmantojis no iespējamās septiņu dienu gadā prombūtnes. Līdz ar to cietuma priekšnieka atļauja ir lēmums, kas ļauj notiesātajam īstenot likumā paredzētās tiesības – atstāt cietumu. Tiesību norma neparedz, ka cietuma priekšnieks varētu atkarībā no lietderības apsvērumiem lemt, vai šādu atļauju izsniegt vai ne. Respektīvi, nav minēti nekādi kritēriji, kas būtu ņemami vērā. Līdz ar to kritēriju noteikšana (piemēram, pamatojuma pieprasīšana un tā izvērtēšana) šādā gadījumā atzīstama par valsts, kas veikta cietuma priekšnieka personā, patvarīgu rīcību. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Slimības pabalsta izmaksas pamats

1. Novembris 2011 /NR. 44 (691)

Likums "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" paredz, ka maternitātes un slimības apdrošināšanas veida apdrošināšanas gadījums ir sociālā riska gadījums, kas saistīts ar sociāli apdrošinātās personas darbspēju zudumu, ja tā rezultātā šī persona zaudē ienākumus (likuma 1. panta 1. punkts). Savukārt atbilstoši šā likuma 11. panta 1. punktam slimības pabalstu piešķir, ja persona neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus tādēļ, ka sakarā ar slimību zaudējusi darbspējas. Tādējādi sociālais risks, kas noteic nepieciešamību personai saņemt sociālās apdrošināšanas izmaksu – slimības pabalstu, ir personas slimība, kuras dēļ persona nevar strādāt un gūt darba ienākumus. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesībsarga un izpildvaras domstarpībām nodokļa iekasēšanas jautājumos

6

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

Aizvadītajā nedēļā atkārtoti publiskajā telpā tika aktualizēts jautājums par atšķirīgu skatījumu attiecībā uz nodokļa iekasēšanu par ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas pirms 2010. gada 1. janvāra. Lietas pavērsiens ir nonācis pat tik tālu, ka viena no strīda pusēm – Valsts ieņēmumu dienests (VID) – apsver iespēju vērsties Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt, vai tiesībsarga Jura Jansona rīcībā (red. piez. Faktiski – viņam vēršoties ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, kurā lūgts uzsākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 319. panta pirmās daļas pret VID un Finanšu ministrijas atbildīgajām amatpersonām un izvērtēt, vai to rīcībā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, kā arī šīs amatpersonas saukt pie kriminālatbildības.) nav saskatāma amata pilnvaru pārsniegšana un iejaukšanās VID kā autonomas iestādes darbā. Jāpiebilst, ka tiesībsarga lēmums vērsties ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, pēc pašu teiktā, sperts kā galējais solis, jo iepriekš, jau kopš šā gada sākuma, vēršot uzmanību uz situācijas nopietnību, vēstules atkārtoti sūtītas Ministru prezidentam un Ministru kabinetam, taču, ombuda ieskatā, vēlamo rezultātu tas nedeva. Tā, piemēram, publiski izplatītajā informācijā norādīts: "Tiesībsargs kategoriski nepiekrīt Latvijas Republikas Ministru kabineta 2011. gada 7. aprīļa paskaidrojumiem. Ministru kabineta paustais pretrunīgais viedoklis nenodrošina likumības ievērošanu valsts iestāžu darbā. Gluži otrādi – Ministru kabineta locekļi, no vienas puses, atzīst, ka grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir attiecināmi uz nekustamā īpašuma pārdošanas ienākumu, kas gūts, sākot ar 2010. gada 1. janvāri, bet, no otras puses, vienlaikus akceptē Valsts ieņēmumu dienesta prettiesiskus lēmumus, ar kuriem ar atpakaļejošu datumu tiek uzlikts par pienākumu samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no nekustamā īpašuma pārdošanas ienākumiem, kas gūti pirms 2010. gada 1. janvāra. [..] Nodokļu administrācijai nav tiesību iekasēt neesošus nodokļus, bezatbildīgi gaidot, kad tiesa pēdējā instancē prettiesisko lēmumu atcels un personai radīsies tiesības pieprasīt zaudējumu kompensāciju, tai skaitā arī vēršoties Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar prasību pret valsti. Neskatoties uz tiesībsarga konstatētiem VID pārkāpumiem, Ministru kabinets ar savā 2011. gada 7. aprīļa vēstulē tiesībsargam pausto nostāju atļauj turpināt šīs prettiesiskās darbības." Tā kā, pēc tiesībsarga domām, šāda situācija nav pieļaujama, viņš vasarā atkārtoti lūdza Ministru kabineta locekļus ņemt vērā tā viedokli un izmainīt valdības nostāju atbilstoši likumu normām. Savukārt Ministru kabinets, šā gada 28. jūlijā atbildot uz šo atkārtoto iesniegumu, norādīja: tā kā šā iesnieguma saturs pēc būtības ir līdzīgs jau iepriekš paustajai tiesībsarga nostājai, arī Ministru kabinets uztur spēkā 2011. gada 7. aprīļa atbildes vēstulē pausto viedokli. Ņemot vērā šādu lietas pavērsienu, J. Jansons 2011. gada 11. augustā vērsās pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu. Aizvadītajā nedēļā šis fakts atkal celts dienasgaismā un ieguvis plašāku rezonansi, tostarp atklājot juridiski atšķirīgus viedokļus un argumentus. Dodot iespēju JV lasītājiem šajā jautājumā pašiem nonākt pie saviem secinājumiem, pilnībā publicējam gan tiesībsarga iesniegumu ģenerālprokuroram, gan saistībā ar to VID un Finanšu ministrijas žurnālam paustos viedokļus. ...

Evija Eglīte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas datu apstrādes tiesiskie aspekti

3

4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)

Pēdējā laikā Latvijas publiskajā telpā saistībā ar atsevišķiem personas datu apstrādes pārkāpumiem ir aktualizējusies diskusija par fiziskas personas datiem, to izmantošanu, pieejamību un nodošanas trešajām personām tiesiskumu. Lai arī galvenais normatīvais akts, kas regulē fiziskas personas datu apstrādi – Fizisko personu datu aizsardzības likums –, ir spēkā jau 11 gadus, valsts pārvaldēm par tā piemērošanu vēl joprojām nav vienotas nostājas. Tieši šis ir uzskatāms par vienu no galvenajiem iemesliem, kādēļ būtu nepieciešams apzināt valdošos viedokļus, kā arī veidot praksi, kas nodrošinātu Fizisko personu datu aizsardzības likumā ietverto tiesību normu vienveidīgu tulkošanu un piemērošanu. Vienotu personas datu apstrādes vadlīniju izstrāde un izmantošana visā valsts pārvaldē savukārt varētu būt instruments, ar kā palīdzību nākotnē novērst iespējamos Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpumus. Šī raksta mērķis ir analizēt personas datu apstrādes galvenos elementus saistībā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumā ietvertajām tiesību normām, vienlaikus rosinot diskusiju par strīdīgajiem jautājumiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Politisko organizāciju (partiju) atbildība par likumā noteikto to finansēšanas noteikumu pārkāpumu

1

27. Septembris 2011 /NR. 39 (686)

Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 10. panta regulējums ietver ne tikai soda noteikšanu, bet paredz atbildību par šā likuma prasību neievērošanu, kas kopumā vērsta uz prettiesiskā stāvokļa pilnvērtīgu novēršanu. Minētā likuma 10. panta otrajā daļā un 2.1 daļā noteiktais atbildības līdzeklis ir vērsts tieši uz kaitējuma atlīdzinājumu, nedublējot panta pirmajā daļā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēto administratīvo atbildību. Pienākumam novērst pārkāpuma sekas (ieskaitīt valsts budžetā prettiesiski saņemtos un izlietotos finanšu līdzekļus) nepiemīt soda raksturs, kas atbilstoši dubultās sodīšanas aizlieguma principam liegtu tā piemērošanu līdztekus naudas sodam administratīvā pārkāpuma lietā. Pārkāpjot likumdevēja noteiktos ierobežojumus partiju un to priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņu finansējumam, tiek pārkāpti arī vienlīdzīgu un brīvu vēlēšanu principi, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu gan vēlētāju, gan deputātu kandidātu tiesībām un tiesiskajām interesēm un valsts pārvaldības kārtībai kopumā. Izdevumi, kas uzskatāmi par priekšvēlēšanu izdevumiem un norādāmi vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā, ir saistāmi ar priekšvēlēšanu aģitācijas darbību, kas noteiktas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.1 panta otrajā daļā, veikšanas laiku. Tas atbilst priekšvēlēšanu perioda noteikšanas jēgai. Izdevumu attiecināšanai uz priekšvēlēšanu izdevumiem 270 dienu periodā nav nepieciešams konstatēt abu pazīmju, proti, gan darbības, gan samaksas izpildes šajā periodā, kopumu. Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma mērķim neatbilstošs būtu tāds 8.4 panta piektās daļas iztulkojums, kas pārkāpuma esību darītu atkarīgu no tā, kādā veidā partija panākusi lielāku (par pieļaujamo) līdzekļu izlietojumu vēlēšanu kampaņā. Citiem vārdiem, vai tā pārkāpumu pieļāvusi atklāti, izdevumus, kas veido pārtēriņu, maksājot no savas kases, vai rīkojusies vēl nelabticīgāk, atrodot citu ceļu, kā "apiet" ierobežojumus, un tādēļ tos pārkāpusi slēptā veidā. Otrais gadījums prasa atklāt slēpto veidu, kas ietver nepieciešamību konstatēt partijas lomu tajā jeb saistību ar to. "Tiešas saiknes" kritērijs izriet no Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4 panta piektās daļas jēgas, lai noskaidrotu, vai citu personu darbības nav pašas partijas iniciētas un tādēļ pieskaitāmas pašai partijai. Likuma "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" 28. panta pirmā, otrā un trešā daļa regulē ar partiju nesaistītu personu tiesības savā vārdā veikt priekšvēlēšanu aģitāciju, par kādu nav uzskatāma partijas, kas iesniegusi deputātu kandidātu sarakstus, aģitācija. Partijas veikta (arī ar citu personu starpniecību) un minētā likuma 28. panta kārtībā veikta aģitācija jebkurā gadījumā ir nošķiramas. Lai arī minētais regulējums tādu personu, kuras nevarētu uzskatīt par nesaistītām, vidū nenosauc partijas biedrus un partijas vēlēšanu kampaņas organizētājus, tas neizslēdz iespēju (pienākumu) kontrolējošām institūcijām konstatēt citas personas veiktas aģitācijas nepieļaujamu saistību ar partiju. Nesaistītu personu tiesības veikt aģitāciju nepieļauj partijas tiesības caur šādu mehānismu veikt savu kampaņu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pašvaldības tiesības noteikt maksu par informācijas sniegšanu

6. Septembris 2011 /NR. 36 (683)

Likumdevējs ir noteicis principus informācijas sniegšanā (ka vispārpieejama informācija, kas nav jāapstrādā, ir bez maksas; ka maksa nedrīkst pārsniegt informācijas papildu apstrādes izdevumus) un deleģējis Ministru kabinetu noteikt konkrētus maksas pakalpojumus un to apmēru. Līdz ar to atbilstoši vispārējam regulējumam informācijas sniegšanas jautājumos pašvaldībām nav tiesību noteikt maksu par informācijas sniegšanu. Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumu Nr. 940 "Noteikumi par informācijas sniegšanas maksas pakalpojumiem" 2. punktā paredzētais attiecībā uz pašvaldību tiesībām noteikt maksu par informācijas sniegšanu ir ārpus Informācijas atklātības likuma 13. pantā ietvertā deleģējuma, kas vienlaikus arī nozīmē, ka norma šajā daļā nav spēkā. Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumu Nr. 940 "Noteikumi par informācijas sniegšanas maksas pakalpojumiem" 8. punkts piešķir iestādei tiesības pēc personas pamatota iesnieguma saņemšanas pieņemt lēmumu par maksas apmēra samazināšanu privātpersonām, kas nav minētas šo noteikumu 5. un 6. punktā. Iestāde, izvērtējot privātpersonas mantisko stāvokli un pieprasītās informācijas nepieciešamību, pieņem attiecīgu lēmumu. Tādējādi minētā norma piešķir iestādei tiesības lemt par maksas apmēra samazināšanu par informācijas sniegšanas pakalpojumu katrā konkrētā gadījumā. No minētās normas neizriet deleģējums iestādei noteikt konstantu maksu par tāda pakalpojuma sniegšanu, par ko maksas apmērs ir noteikts Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumos Nr. 940 "Noteikumi par informācijas sniegšanas maksas pakalpojumiem". ...

žurnāls / Tiesību prakse

Vecāku tiesību dot vārdu savam bērnam ierobežojuma pamatotība demokrātiskā sabiedrībā

16. Augusts 2011 /NR. 33 (680)

Vārds ir viens no cilvēka privātuma kodola elementiem, viens no cilvēka sevis kā personības apzināšanās pamatiem. Vecākiem ir dota vara izvēlēties tikko piedzimušajai personībai tai atbilstošu vārdu. Citiem cilvēkiem nenozīmīgas nianses attiecīgā vārda izrunā vai rakstībā vecākiem var šķist ļoti būtiskas. Personvārdu nianses, tostarp vārda vizuālā uztvere, var būt izšķirošas bērna vārda izvēlē. Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur ir garantēta latviešu valodas lietošana, un ar latviešu valodas lietošanu ir saistīta latviešu kā nācijas pastāvēšana. Tā ir sargājama vērtība, tomēr ne jebkura atkāpe no valodas sistēmas ietekmē valodas sistēmu tik ļoti, lai īsākā vai ilgākā laikā grautu tās pamatus. Leģitīmais mērķis saglabāt latviešu valodu pats par sevi nav pietiekams, lai konstatētu tiesību uz privāto dzīvi ierobežojuma pamatotību. Valstij ir jābūt būtiskiem argumentiem, lai ierobežotu vecāku vārda došanas tiesības savam bērnam. Liela nozīme ir tam, vai valsts ir konsekventa ierobežojumu piemērošanā. ...

Pēteris Kušners

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Trokšņa novērtēšana administratīvo pārkāpumu lietās

8

16. Augusts 2011 /NR. 33 (680)

Pēdējo mēnešu laikā ažiotāžu presē un interneta vietnēs izpelnījās lieta, kurā iesaistīta dziedātāja Ella, precīzāk, viņas vadītais klubs "Dstyle".1 Būtība: klubs tiek sodīts par trokšņu radīšanu, kas traucē kaimiņu mieru. Taču tas nav vienīgais klubs, kas Rīgas pašvaldības teritorijā ticis administratīvi sodīts par šāda veida pārkāpumiem. Tāpat Rīgas pašvaldības policija par kaimiņus traucējošu trokšņu radīšanu soda arī fiziskas personas. Līdzīgs administratīvo pārkāpumu – trokšņu radīšanas – regulējums saistošo noteikumu formā ir arī citās pašvaldībās, piemēram, Daugavpilī. Rakstā tiks analizēta Rīgas domes saistošajos noteikumos noteiktās administratīvās atbildības par trokšņošanu juridiskā daba un sodīšanas pamatotība pierādījumu ticamības kontekstā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Attaisnojuma dokumentu noformēšanas prasību neievērošanas sekas

9. Augusts 2011 /NR. 32 (679)

Tas, ka kādā no attaisnojuma dokumentiem nav kāda no likuma "Par grāmatvedību" 7. pantā norādītajiem rekvizītiem, nav pamats neatzīt šo dokumentu par attaisnojuma dokumentu, ja vien attiecīgā rekvizīta trūkums nerada šaubas par iegrāmatojuma atbilstību faktiski notikušam darījumam. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Disciplinārlietas izskatīšana iestādē

26. Jūlijs 2011 /NR. 30 (677)

Par disciplinārlietas ierosināšanas termiņa sākumu nav uzskatāma vispārīgas informācijas nonākšana iestādē. Ir jābūt noskaidrotiem apstākļiem, kuri norāda uz konkrētās personas iespējami prettiesisku, disciplināri sodāmu rīcību. Atbilstoši Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 27. panta pirmajai daļai ierēdnim ir pienākums piedalīties lietas izmeklēšanā, lai tiktu noskaidroti apstākļi, kas saistīti ar iespējamo disciplinārpārkāpumu. Tāpat atbilstoši šā panta otrajai daļai ierēdnim ir pienākums sniegt paskaidrojumus. Tas nozīmē, ka disciplinārlietu izskatīšanā ne tikai iestādei ir pienākums vispusīgi noskaidrot lietas apstākļus, bet arī attiecīgajam ierēdnim ir jāsadarbojas ar iestādi, lai palīdzētu šos apstākļus noskaidrot. Ja persona pati neuzskata kādu apstākli par savas rīcības priekšnosacījumu un nenorāda uz to disciplinārlietas izmeklēšanas gaitā, šis apstāklis nevar atstāt ietekmi uz šīs personas vainu (subjektīvo attieksmi). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšanas priekšnoteikumi

7. Jūnijs 2011 /NR. 23 (670)

Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumi Nr. 112 "Vispārīgie būvnoteikumi" ietver pilnīgu noregulējumu attiecībā uz to, kādas ziņas būvniecības ierosinātājam, iesniedzot būvniecības iesniegumu-uzskaites karti, jāsniedz par būvniecības ieceri, un likumdevējs nav paredzējis katrai pašvaldībai ieviest savu individuālu būvniecības procesa veidu, citastarp ar citu iesniedzamo dokumentu klāstu. Pašvaldība var labas pārvaldības nolūkā precizēt, padarīt personai ērtu to prasību izpildi, kas izriet no Būvniecības likuma un Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumiem Nr. 112 "Vispārīgie būvnoteikumi", nevis aizstāt šo normatīvo aktu prasības ar citām vai tās pēc būtības papildināt. Turklāt nav pieļaujama jaunu prasību izvirzīšana privātpersonai ar iekšējiem normatīvajiem aktiem. Būvvaldei pirms plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšanas nav iespējams un nav arī tās pienākums izvērtēt būvniecības ieceres atbilstību ikvienai apbūves noteikumu prasībai. Būtībā būvvaldei ir jāizvērtē, vai noteikta veida būve, ciktāl tā precizējama no būvniecības iesnieguma-uzskaites kartes un tai pievienotā situācijas plāna, noteiktā vietā vispār ir pieļaujama atbilstoši konkrētā zemesgabala izmantošanas veidam un citām normatīvo aktu prasībām un vai būvniecības iecere ir nododama publiskajai apspriešanai. Savukārt sīkākas no teritorijas plānojuma (arī apbūves noteikumiem) izrietošas prasības būvvalde norāda plānošanas un arhitektūras uzdevumā. Tādējādi tā ir paša būvniecības ierosinātāja interese un atbildība – saskaņot visas norādītās prasības vienā būvprojektā. Tādi būvniecības ieceres rādītāji, kas neizriet no būvniecības iesnieguma-uzskaites kartes un var mainīties būvniecības ieceres izstrādāšanas laikā, vispārīgi nevar būt šķērslis plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšanai. Būvvaldes uzdevums ir būvniecības ierosinātāju līdz ar plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšanu informēt par prasībām, no kuru ievērošanas būs atkarīgs, vai izstrādātais būvprojekts varēs tikt akceptēts. ...

Sandijs Statkus

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par izmaiņām detālplānojuma apstiprināšanas un pārsūdzēšanas kārtībā

31. Maijs 2011 /NR. 22 (669)

2011. gada 24. martā Latvijas Republikas Saeima izskatīja un pirmajā lasījumā pieņēma Teritorijas attīstības plānošanas likumprojektu (turpmāk – Likumprojekts).1 Iecerēts, ka šis likums aizstās 2002. gada 22. maijā pieņemto Teritorijas plānošanas likumu2 un tā nosaukums būs identisks 1998. gada 15. oktobra likumam.3 Likumprojekta anotācijā kā pamatojums tā pieņemšanas nepieciešamībai citastarp norādīts uz to, ka tiek plānots mainīt līdz šim pastāvošo vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma detalizācijas instrumenta – detālplānojuma – apstiprināšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Šajā nelielajā rakstā tiks aplūkoti jautājumi, kas attiecas uz minēto ieceri, un tiks norādīts uz atsevišķiem problēmjautājumiem teritorijas plānošanas jomā, kuru risināšanai būtu pilnveidojams esošais tiesiskais regulējums. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Valsts noslēpuma statusa piešķiršanas procesa atklātība

24. Maijs 2011 /NR. 21 (668)

Likuma "Par valsts noslēpumu" 4. panta ceturtā daļa nosaka, ka ir aizliegta informācijas un citu par valsts noslēpumu atzīstamo objektu sarakstā iekļautās slepenās informācijas un objektu statusa un apjoma patvaļīga paplašināšana. Tādēļ nav pamata atzīt, ka informācija par to, kura amatpersona, kad un uz kāda pamata ir piešķīrusi informācijai valsts noslēpuma statusu, arī ir valsts noslēpums. Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumu Nr. 21 "Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi" 53. punkts paredz, ka informācijas pieprasītājam sniedzams atteikuma pamatojums. Lai informācijas pieprasītājs varētu efektīvi izmantot apstrīdēšanas tiesības, tam ir jādara zināms, kad un uz kādu tiesību normu pamata un kāda institūcija ir noteikusi informācijai valsts noslēpuma statusu. Tikai tā informācijas pieprasītājs var gūt pārliecību, ka iestādes rīcība nav bijusi patvaļīga un ka pieprasītā informācija ietverta valsts noslēpuma objektu sarakstā, kā arī sagatavot argumentētu sūdzību augstākai iestādei. ...

Edvīns Danovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Administratīvās atbildības regulējuma konceptuālās problēmas

3

17. Maijs 2011 /NR. 20 (667)

Šogad apritēs piecgade, kopš Ministru kabinets pieņēmis Administratīvo sodu likumprojekta koncepciju, ar kuru nolemts izstrādāt jaunu Administratīvo sodu likumu.1 Jauna likuma vēl nav. Tā vietā Tieslietu ministrija sākusi apsvērt administratīvās atbildības regulējuma dekodifikāciju, administratīvās sankcijas nosakot nevis vienā likumā, bet vairākos.2 Šāda ideja nav jaunums – tā jau savulaik apsvērta Administratīvo sodu likumprojekta koncepcijā.3 Jautājums par to, vai administratīvo atbildību (un ne tikai) regulēt vienā vai vairākos likumos, ir diezgan triviāls. Protams, administratīvās atbildības regulējums ir pilnveidojams, taču jāšaubās, vai par galveno problēmu jāuzskata administratīvo pārkāpumu sastāvu formulēšana vienā likumā. Šajā rakstā tiks aplūkotas divas konceptuālas problēmas, kas risināmas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) vai arī topošā likuma vispārīgajā daļā un tieši saistītas ar konkrētu administratīvo pārkāpumu formulējumiem: administratīvo pārkāpumu atkārtotība un juridisko personu administratīvā atbildība. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pašvaldības lēmumu par atļauju apbūvēt iznomāto zemi tiesiskā daba

10. Maijs 2011 /NR. 19 (666)

Pašvaldība var būt zemes īpašnieks, kas iznomā tai piederošu zemi citai personai, un kā zemes īpašnieks var ļaut vai neļaut iznomāto zemi apbūvēt. Zemes īpašnieka lēmums par to, vai iznomāto zemi atļaut apbūvēt, ir gribas izteikums privāto tiesību jomā. Šāds pašvaldības lēmums administratīvā procesa ietvaros (būvvaldē vai administratīvajā tiesā) ir jānoskaidro kā fakts – ir vai nav dota zemes īpašnieka piekrišana būvniecībai. Ja tādas piekrišanas nav, atkrīt jebkāda tālāka iecerētās būvniecības tiesiskuma vērtēšana publisko tiesību jomā. Lai noteiktu, vai lieta ir izskatāma administratīvā procesa kārtībā, ir jānoskaidro, vai pašvaldība būvniecības ieceri (vai jebkādu iesniegumu tās sakarā) vērtējusi kā zemes īpašnieks privāto tiesību jomā vai kā būvniecības tiesiskumu kontrolējošais subjekts publisko tiesību jomā. ...

Raitis Tiliks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts pret amatpersonu: teorija un prakse

26. Aprīlis 2011 /NR. 17 (664)

Turpinot tēmu par amatpersonas ārpuslīgumiskās atbildības jautājumiem,1 šajā rakstā plašāk komentēts no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 90. panta izrietošais amatpersonas atbildības institūts un tā piemērošanas aspekti. ...

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"