Tiesību nozaru katalogs – Jurista Vārds

Atlasītas 3 tiesību nozares

Viktorija Soņeca

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Brexit stāsts: to be continued vai tomēr the end

8. Janvāris 2019 /NR. 1 (1059)

Kopš 2016. gada jūnija Brexit un tā sekas ir viens no apspriestākajiem jautājumiem, ņemot vērā, ka uz nākotnes tiesiskām attiecībām starp Eiropas Savienību (turpmāk – Savienība) un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (turpmāk – Apvienotā Karaliste) ir visai grūti attiecināt jēdzienu "kristālskaidri". Īpaša aktivitāte šajā jautājumā vērojama 2018. gada otrajā pusē, kas, iespējams, izskaidrojams ar to, ka 2019. gada 29. martā beigsies divu gadu termiņš, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 50. panta 3. punktā, un pēc šī termiņā iestāšanās Apvienotā Karaliste vairs nebūs viena no Savienības dalībvalstīm. Turklāt arī Tiesa1 un Vispārējā tiesa minētajā laika periodā nav palikušas nomaļus, jo šī jautājuma kontekstā pasludināti vairāki nolēmumi saistībā ar LES 50. pantu un tā tvērumu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Militārās darbības radīto trokšņu piesārņojuma problemātika

11. Decembris 2018 /NR. 50 (1056)

2017. gada 19. decembrī Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk – Satversmes tiesa) pieņēma spriedumu lietā Nr. 2017-02-03 saistībā ar trokšņu regulējumu, kur atzīts, ka nacionālais normatīvais regulējums par autosporta un motosporta bāzu trokšņu robežlielumiem nav atbilstošs Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk – Satversme) noteiktajām cilvēka pamattiesībām – tiesībām uz veselību (Satversmes 111. pants) un uz dzīvi labvēlīgā vidē (Satversmes 115. pants).1 Minētais Satversmes tiesas spriedums atver vaļā Pandoras lādi – rodas vairāki jautājumi par to, vai arī pārējās trokšņu regulējuma normas ir Satversmei atbilstošas un vai nevar rasties jauni tiesvedības procesi. ...

žurnāls / Informācija

Vai Krievija izstāsies no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas

11. Decembris 2018 /NR. 50 (1056)

Krievijas Federācija ir iedzīvotāju skaita ziņā (140 miljoni) lielākā no 47 Eiropas Padomes un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas dalībvalstīm. Tomēr jau 2019. gada vidū Krievija varētu izstāties no šī pasaulē efektīvākā pārnacionālā cilvēktiesību aizsardzības mehānisma. Līdz ar to zustu arī jebkāda ārēja uzraudzība pār šīs valsts rīcību cilvēktiesību jomā. "Augsni" sabiedrības apziņā šādam pavērsienam jau gatavo augstas Krievijas amatpersonas, savukārt cilvēktiesību aktīvisti pauž satraukumu. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Intervija

ECT vēlas veicināt cilvēktiesības nacionālā līmenī

11. Decembris 2018 /NR. 50 (1056)

Novembra beigās "Jurista Vārda" tieslietu redaktors Āris Kakstāns un informācijas un judikatūras redaktors Leonards Pāvils apmeklēja Eiropas Cilvēktiesību tiesu (turpmāk – ECT) Strasbūrā. "Jurista Vārda" pārstāvji tikās ar ECT tiesnesi Mārtiņu Mitu, Latvijas juristiem ECT Dainu Celmu, Lāsmu Liedi un Adeli Zalamani, noklausījās ECT Lielās palātas sēdi lietā López Ribalda and others v. Spain klātienē un tās translāciju preses zālē, iepazinās ar tiesnešu darbu nodaļās un palātās, sūdzību izskatīšanas un dokumentu aprites kārtību ECT, kā arī atbalsta dienestu pienākumiem tiesnešu un tiesas darba nodrošināšanā. ECT tika izveidota 1950. gadā. ECT izskata sūdzības par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) un tās protokolu pārkāpumiem, kā arī sniedz konsultatīvus viedokļus par Konvencijas vai tās protokolu interpretāciju. Pašreizējā cilvēktiesību aizsardzības sistēma Eiropā izveidojās pēc Otrā pasaules kara, kad Rietumeiropas sabiedrībā nostiprinājās uzskats, ka atstāt cilvēktiesību aizsardzību tikai nacionālo valstu līmenī ir nepietiekami. Izveidojot ECT, indivīdiem tika dota iespēja starptautiskā līmenī aizstāvēt savas cilvēktiesības. M. Mits ir trešais Latvijas tiesnesis ECT, kur viņš strādā kopš 2015. gada septembra. No 2005. gada līdz 2014. gadam Latvijas tiesnese ECT bija Ineta Ziemele, pašlaik Satversmes tiesas priekšsēdētāja. Savukārt no 1995. gada līdz 2004. gadam – Egils Levits, kurš pašlaik ir Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis. ...

žurnāls / Informācija

Gadskārtējā Cilvēktiesību konferencē iztirzā datu aizsardzības un tiesību iegūt informāciju aktualitātes

11. Decembris 2018 /NR. 50 (1056)

23. novembrī Pullman Riga Hotel notika Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) rīkotā ikgadējā Cilvēktiesību konference, kas pulcēja Latvijas cilvēktiesību speciālistu un interesentu saimi. Tāpat kā iepriekšējos gados, konferences sākumā tika apspriestas aktualitātes Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), pēc tam sekoja diskusija par datu aizsardzību un tiesībām iegūt informāciju demokrātiskā valstī. ...

žurnāls / Informācija

Tiesībsarga 2018. gada konference

4. Decembris 2018 /NR. 49 (1055)

1. diena (11. decembris, otrdiena) 9.45–10.00 Konferences dalībnieku reģistrēšanās un rīta kafija 10.00–10.10 Konferences atklāšana un tiesībsarga ziņojums par 2018. gadu un ieskats 2019. gadā Juris Jansons, Latvijas Republikas tiesībsargs 10.10–12.10 1. tēma: Dezinformācija digitālajā vidē – tagadnes un nākotnes izaicinājumi. Iespējamie tiesiskie risinājumi Moderators: Mārtiņš Daugulis, RSU lektors Diskusijas dalībnieki: ...

Kristīne Ķipēna

žurnāls / Atsaucoties uz publicēto

Ieslodzīto veselības aprūpe: mīti un stereotipi pret faktiem un realitāti

4. Decembris 2018 /NR. 49 (1055)

Ieslodzīto veselības aprūpe Latvijā vēsturiski ir organizatoriski nodalīta no sabiedrības veselības aprūpes sistēmas. Ārvalstīs ir atrodami ieslodzīto veselības aprūpes modeļi, kur tā integrēta sabiedrības veselības aprūpes sistēmā, tomēr katram no šiem variantiem ir savas stiprās un vājās puses. No ieslodzītā pozīcijām raugoties, ieslodzījums ir unikāla iespēja risināt savas veselības problēmas, savukārt no valsts viedokļa raugoties – tā ir iespēja piekļūt parasti ļoti grūti sasniedzamai personu grupai, diagnosticēt ieslodzīto veselības stāvokli un nodrošināt arī ārstēšanu. Dažādu pētījumu rezultāti liecina, ka ieslodzīto veselības aprūpe ir viens no sabiedrības veselības pamatakmeņiem, jo ieslodzītie pēc noteikta laika atgriežas sabiedrībā. Salīdzinot ar sabiedrību, ieslodzītajiem tradicionāli ir vairāk veselības problēmu viņu dzīvesveida un kaitīgo ieradumu dēļ; protams, atsevišķi riski pastāv arī ieslodzījuma vietās to specifikas dēļ. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konstitucionālās tiesas kā slūžas globalizētajā pasaulē

13. Novembris 2018 /NR. 46 (1052)

Konstitucionālo tiesu loma līdzsvara noturēšanā konstitucionālo un starptautisko tiesību kā globālās tiesiskās kārtības divu pamata komponenšu vidū arvien pieaug. Autores pieeja balstās prezumpcijā, ka līdz ar starptautiskās sabiedrības konsolidēšanos nostiprinās universālās jeb globālās tiesības, kas ir horizontālas, izteikti plurālas un decentralizētas pēc savas dabas. Autore norāda uz to, ka XX gs. vidū nedaudz "uzlabotā" suverenitātes koncepcija1 ir nepietiekama vai nepilnīga, lai atbildētu uz XXI gs. izaicinājumiem mums zināmo un pieejamo juridisko koncepciju un metožu ietvaros. Nobeigumā viņa piedāvā zināmus teorētiskās atbildes elementus. ...

žurnāls / Tiesību politika

Aicina vienoties par ģimenes jēdzienu un juridisko ietvaru

6. Novembris 2018 /NR. 45 (1051)

Sagatavojot atzinumu kādā pārbaudes lietā, tiesībsargs Juris Jansons secinājis, ka pašlaik vairākos normatīvajos aktos ir nostiprināts ģimenes institūts, taču jēdziena saturs mēdz būt atšķirīgs. Tiesībsargs jau 2012. gadā nosūtījis valdībai un Saeimai ieteikumus par nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos, kas risinātu jautājumus par termina "ģimene" izpratni dažādās jomās, taču rosinātie grozījumi ir palikuši bez izskatīšanas. Tādēļ pagājušonedēļ tiesībsargs atkal vērsās Saeimā un Ministru kabinetā, šīm institūcijām nosūtot savu atzinumu par oktobra izskaņā pabeigto pārbaudes lietu, un tajā līdztekus situācijas izpētei ietverts arī aicinājums veidot vienotu izpratni par Satversmē iekļauto ģimenes jēdzienu un aizsardzību un valstī paredzēt juridisku ietvaru dažādu ģimenes formu atzīšanai. Ņemot vērā šī atzinuma satura nozīmību turpmākajās diskusijās un jau plašo sabiedrisko rezonansi, ko raisījis tiesībsarga rosinājums, "Jurista Vārda" lasītājiem dokuments pieejams gandrīz pilnā versijā ar atsevišķiem redakcionāliem īsinājumiem apjoma dēļ. ...

Viktorija Soņeca

žurnāls / Citu pieredze

Polija un tiesiskums

30. Oktobris 2018 /NR. 44 (1050)

Autore sniedz nelielu ieskatu Polijas Republikas (turpmāk – Polija) aktualitātēs saistībā ar jauno Polijas Likumu par Augstāko tiesu, kā arī Polijas tieslietu ministra Zbigņeva Ziobro (Zbigniew Ziobro) pieteikumu, ar kuru Polijas Konstitucionālajai tiesai tiek lūgts pasludināt Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantu par antikonstitucionālu. Apskatā nav izvērstas analīzes, jo tā tiks ietverta publikācijā kādā no nākamajiem "Jurista Vārda" numuriem. ...

Gabriela Šantare

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Piesardzības principa pieļaujamība galējās nepieciešamības kritērija – nenovēršamība – izvērtējumā

23. Oktobris 2018 /NR. 43 (1049)

Viens no izaicinošākajiem jautājumiem saistībā ar Pantiem par valsts atbildību par starptautiski prettiesisku rīcību1 (turpmāk – Panti par valsts atbildību) ir to 25. pants, kas noteic, ka valsts prettiesiskā rīcība galējās nepieciešamības stāvoklī var tikt attaisnota. Galvenie problēmjautājumi, kas attiecināmi uz galējo nepieciešamību, skar zinātnisko nenoteiktību un ar to cieši saistīto jautājumu par piesardzības principa piemērošanu gadījumos, kad būtiskā interese, ko valsts aizsargā, ir vide. Tādēļ ir lietderīgi aplūkot viena no pretrunīgākajiem starptautisko vides tiesību principiem, proti, piesardzības principa, lomu galējās nepieciešamības kontekstā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jaunais regulējums likumā "Par valsts noslēpumu"

16. Oktobris 2018 /NR. 42 (1048)

2018. gada 1. februārī tika pieņemti un 2018. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu",1 kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas valsts drošības iestāžu īstenotajā personu pārbaudē pieejai valsts noslēpumam. Izmaiņas attiecas uz personu pārbaudes procesu pirms speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam (turpmāk – speciālā atļauja) izsniegšanas, speciālās atļaujas anulēšanu un atkārtotu pretendēšanu speciālās atļaujas saņemšanai. Tāpat izmaiņas attiecas arī uz industriālās drošības sertifikāta izsniegšanu. Likumā "Par valsts noslēpumu" ir nosacījumi šā sertifikāta izsniegšanai un liegumam, kā arī noteiktas komersantu procesuālās garantijas. ...

Jānis Priekulis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pašvaldību izdevumi starp labu pārvaldību un mediju darbu

9. Oktobris 2018 /NR. 41 (1047)

Valstij ir pienākums informēt sabiedrību par savu darbību. Šis pienākums attiecas uz ikvienu valsts varas institūciju – konstitucionālu institūciju (Saeimu, Ministru kabinetu, tiesām, Valsts prezidentu, Valsts kontroli un Satversmes tiesu), valsts pārvaldes institūciju, kā arī citām valsts varas institūcijām, un demokrātiskā valstī tam ir jābūt pašsaprotamam. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību aizsardzības līdzekļi pret aizskarošiem anonīmiem komentāriem internetā

18. Septembris 2018 /NR. 38 (1044)

Informācijas tehnoloģijas attīstās, un to ietekme uz sabiedriskajām attiecībām pieaug. Šīs tehnoloģijas ir kļuvušas par līdzekli un platformu, kas tiek plaši izmantota ziņu, uzskatu un viedokļu paušanai, kas nereti arī aizskar kādu personu. Ja publicētās informācijas autors ir atklāts, situācija ir relatīvi vienkārša; bet ko iesākt, ja ir anonīmi publicēta aizskaroša informācija? Raksts pievēršas jautājumam par iespējamiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, ja anonīmi publicēta aizskaroša informācija internetā. ...

Eleonora Plētiena

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpumi, turot smagi slimu personu apcietinājumā

28. Augusts 2018 /NR. 35 (1041)

Piemērojot personām drošības līdzekli – apcietinājumu vai piespriežot sodu, saistītu ar brīvības atņemšanu, tiesām ir principiāli svarīgi, pieņemot lēmumus, ņemt vērā personas veselības stāvokli, it īpaši personām, kam jau ir noteikta invaliditāte, kas saistīta ar funkcionāliem ierobežojumiem, vai personām, kurām noteiktas smagas vai nāvējošas diagnozes, kuru uzraudzība apcietinājumā nav iespējama, jo brīvības atņemšanas vietās personai nevar nodrošināt veselības uzturēšanai piemērotus apstākļus vai apstākļus, kas veicinātu atveseļošanos. Personu ar nāvējošām diagnozēm apcietināšana nav pieļaujama, jo netiek ņemts vērā humānisma princips. Personu ar smagām diagnozēm apcietināšana pārkāpj vairākas nacionālo tiesību normu prasības, kā arī šādā gadījumā netiek ievērota Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un Eiropas Komitejas spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (turpmāk – CPT) standarti. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bēgļu tiesības uz ģimenes locekļu atkalapvienošanos

7. Augusts 2018 /NR. 32 (1038)

Nils Muižnieks vēl kā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs ir norādījis, ka Eiropas Padomes dalībvalstīm ir juridiski un morāli pienākumi nodrošināt iespējas bēgļu ģimenēm apvienoties,1 jo starptautiskajos cilvēktiesību standartos norādīts, ka cilvēki, kuri meklē aizsardzību, var atkalapvienoties ar ģimenes locekļiem efektīvā un laicīgā veidā2 un Eiropas Padomes valstīm ir jāatceļ daudzi šķēršļi bēgļu ģimenēm atkalapvienoties un jāizturas vienādi pret cilvēkiem, kuri meklē aizsardzību.3 ...

Kristaps Tamužs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai ASV Augstākās tiesas svārstību beigas? Tramps, musulmaņi un Augstākās tiesas tiesneši

31. Jūlijs 2018 /NR. 31 (1037)

Otrā pasaules kara izskaņā, 1944. gadā, ASV Augstākā tiesa (turpmāk arī – ASV AT) pieņēma spriedumu, kurš tobrīd sabiedrībā tika uztverts neviennozīmīgi un vēlāk ir ticis plaši atzīts par kļūdainu. Ar spriedumu lietā Korematsu v. the United States1 ASV AT par ASV Konstitūcijai atbilstošu atzina prezidenta F. Rūzvelta rīkojumu, saskaņā ar kuru konkrētās ASV rietumkrasta teritorijās dzīvojošas japāņu izcelsmes personas tika spiestas atstāt savas dzīvesvietas un pārcelties uz “pārvietošanas nometnēm”. ...

žurnāls / Tiesību politika

Publicēts ASV Valsts departamenta 2018. gada ziņojums par cilvēku tirdzniecības apkarošanu

17. Jūlijs 2018 /NR. 29 (1035)

Izvilkums no Amerikas Savienoto Valstu Valsts departamenta 2018. gada ziņojuma par cilvēku tirdzniecības apkarošanu (US TIP Report 2018), akcentējot situāciju Latvijā un tai sniegtās rekomendācijas. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts uzņēmums kā ārvalstu investors starptautiskā investīciju strīdā

29. Maijs 2018 /NR. 22 (1028)

Valstu uzņēmumi, atrodoties uz publisko un privāto tiesību robežšķirtnes, kopš to pastāvēšanas sākuma ir sagādājuši vielu pārdomām. Ciktāl valsts drīkst nodarboties ar uzņēmējdarbību? Kur beidzas valsts kā uzņēmēja komerciālās intereses, un kur sākas politika? Vai valsts uzņēmumiem vispār vajadzētu pastāvēt? Liberālo ekonomisko teoriju piekritēji uz pēdējo jautājumu atbildētu noraidoši: valstu uzņēmumi negatīvi ietekmē brīvo tirgu.1 Tomēr šodienas realitāte, piemēram, tepat Latvijā liecina, ka vismaz tuvākajā nākotnē valstij piederoši uzņēmumi, kā LMT, "Latvenergo", "Air Baltic", turpinās veidot daļu tautsaimniecības.2 Līdz ar to visdažādākajās nozarēs, tostarp jurisprudencē, būs jārod risinājumi valsts uzņēmumu pastāvēšanai. ...

žurnāls / Numura tēma

Valsts pēctecība un pilsonības un bezvalstniecības jautājumi

8. Maijs 2018 /NR. 19 (1025)

1. Ievads 20. gadsimta deviņdesmitajos gados valstu izzušanas un sabrukšanas vilnis, kas īpaši izpaudās Eiropā, radīja problēmas daudziem bijušo valstu pilsoņiem attiecībā uz pilsonības statusu, un daudzas personas palika bez valstiskās piederības. Tā nav pirmā reize, kad pasaules vēsturē piedzīvotas šādas valsts pēctecības sekas. Piemēram, dekolonizācijas laikposmā sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados tika piedzīvotas līdzīgas ...

Abdelhaleks Beramdāns

žurnāls / Numura tēma

Līdzvērtīga pamattiesību aizsardzība Eiropas Savienības tiesību sistēmā

8. Maijs 2018 /NR. 19 (1025)

Līdzvērtīga aizsardzība ir jēdziens, kas uzplauka septiņdesmito gadu sākumā un attīstījās pamattiesību juridiskajā telpā Eiropā. Tas ir panākumiem vainagots, tomēr tik nenoteikts juridisks fenomens! Kā būtu jāsaprot līdzvērtīga aizsardzība? Aizsardzība vēl var tikt saprasta kā kādas sistēmas, kārtības, tiesību aizstāvēšana, aizsardzība, garantēšana, toties tam piesaistītais līdzvērtības apzīmētājs ir visnotaļ neskaidrs. Tā leksiskais tvērums šķiet gana nenoteikts – tas saskaras ar tādiem jēdzieniem kā vienāds, tāds pats, salīdzināms, līdzīgs u.c. Ekvivalence šķietami nozīmē arī divu vai vairāku tādu elementu klātbūtni, kuriem ir viena un tā pati nozīme, lielums, funkcija un tāds pats tvērums. ...

Dina Gailīte, Āris Kakstāns

žurnāls / Intervija

Cilvēktiesību situācija Eiropā: tendences ir negatīvas

17. Aprīlis 2018 /NR. 16 (1022)

Marta beigās sešu gadu darbu Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatā beidza Nils Muižnieks. Komisāra institūcijas mērķi un darbības forma savā ziņā līdzinās nacionālo valstu ombudiem jeb tiesībsargiem, tikai cilvēktiesību kontroles mērogs šajā gadījumā ir nesalīdzināmi plašāks, jo aptver Eiropas kontinenta lielākās cilvēktiesību organizācijas – Eiropas Padomes (turpmāk – EP) – 47 dalībvalstis (viņu vidū ir arī visas Eiropas Savienības dalībvalstis), kurās kopumā dzīvo vairāk nekā 820 miljoni cilvēku. Visas šīs 47 valstis ir parakstījušas organizācijas pamatdokumentu – Eiropas Cilvēktiesību konvenciju – starptautisku līgumu, kura nolūks ir aizsargāt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu. Realitāte no vēlamības ir ļoti tālu un cilvēktiesību standarti dažādās EP valstīs dramatiski atšķiras, bet vairākās no tām cilvēktiesības, lai arī formāli it kā tiek aizsargātas, tomēr patiesībā nedarbojas gandrīz nemaz. Ja ietekmīgākā EP institūcija – Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) – konvencijas ievērošanu var panākt piespiedu kārtā, pieņemot spriedumus, kas balstīti uz indivīdu sūdzībām, tad EP cilvēktiesību komisāram šādu piespiedu instrumentu nav un līdzīgi kā nacionālo valstu ombudiem ir jābalstās uz ietekmēšanu ar diplomātiskām pārliecināšanas un institucionālās autoritātes metodēm. Amerikā izglītotais politologs Nils Muižnieks EP cilvēktiesību komisāra amatā nokļuva pēc daudzu gadu darba Latvijas un starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, un jāatzīst, ka tik augsta līmeņa starptautiskos amatos latvieši līdz šim bija nonākuši ārkārtīgi reti, varbūt pat nekad. Beidzoties viņa sešu gadu pilnvarām, 1. aprīlī komisāra amatu pārņēma cilvēktiesību eksperte Duņa Mijatoviča (Dunja Mijatović) no Bosnijas un Hercegovinas, kas ir pirmā sieviete šajā postenī. Viņa ir ceturtā persona šajā amatā kopš EP cilvēktiesību komisāra institūcijas izveides 1999. gadā: viņas priekšteči ir trīs citi cilvēktiesību aktīvisti – spāņu jurists Alvaro Hils-Robless (ēlvaro Gil-Robles) (1999–2006), zviedru diplomāts Tomass Hammarbergs (Thomas Hammarberg) (2006–2012), kā arī šīs publikācijas varonis Nils Muižnieks (2012–2018). Marta nogalē, savā pēdējā darba nedēļā komisāra amatā, N. Muižnieks sniedza interviju "Jurista Vārdam" – daloties pārdomās gan par to, ko izdevies un ko nav izdevies sasniegt šajā darbā, kā arī par galvenajām cilvēktiesību problēmām un nākotnes perspektīvām EP dalībvalstīs un, protams, arī Latvijā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

"Itāļu torpēdas" un trešo valstu jurisdikcijas Eiropas tiesiskajā telpā

3. Aprīlis 2018 /NR. 14 (1020)

2015. gads bija visnotaļ nozīmīgs starptautisko privāttiesību speciālistiem un ES tiesām, kuru darba kārtībā ir jautājumi, kas saistīti ar šo tiesību nozari. 2015. gada 10. janvārī stājās spēkā Regula 1215/2012 (turpmāk – Briseles I Regula vai Regula), kas aizvieto Regulu 44/2001 (turpmāk – iepriekšējā Regula) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās ar tās pārveidoto versiju. Savukārt dažus mēnešus vēlāk, šā paša gada 1. oktobrī, spēkā stājas Hāgas Konvencija par tiesas izvēles līgumiem (turpmāk tekstā – Hāgas Konvencija vai Konvencija). ...

Santa Slokenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai spriedums varētu būt pretvalstisks

20. Marts 2018 /NR. 12 (1018)

Rakstā paustas atsevišķas pārdomas par Ogres rajona tiesas 2018. gada 13. februāra spriedumu lietā C 34092516 saistībā ar publikāciju "Ogres kolaboranta slavināšana". ...

Tiesībsarga birojs

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Aicina pieteikties tiesībsarga tiesu izspēlei cilvēktiesībās

27. Februāris 2018 /NR. 9 (1015)

Jau trešo gadu pēc kārtas tiesībsargs rīko tiesas procesa izspēli cilvēktiesībās. Izspēles mērķis ir sekmēt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām, kā arī veicināt topošo profesionāļu interesi par šo tiesību jomu, aicinot jauniešus cilvēktiesības izvēlēties par savu profesionālo specializāciju. Tādējādi kā galveno balvu pagājušā gada uzvarētāji saņēma iespēju piedalīties Eiropas Tiesību zinātņu studentu asociācijas jeb ELSA rīkotajā cilvēktiesību vasaras skolā Portugālē, savukārt pirms diviem gadiem uzvarētāja apmeklēja Eiropas Cilvēktiesību tiesu Strasbūrā. ...

Arturs Smirjagins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Glābējsilīšu darbība bērnu tiesību aizsardzības kontekstā

16. Janvāris 2018 /NR. 3 (1009)

Šajā rakstā autors izvērtē glābējsilīšu darbību un tās tiesisko regulējumu bērna tiesību uz dzīvību un individualitātes saglabāšanas kontekstā. ...

Ārlietu ministrija

žurnāls / Tiesību politika

Par rīcību ar dokumentiem, kas izriet vai skar Krimas okupāciju: juridiskie aspekti

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Šī gada 7. un 8. decembrī Rīgā Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta "Justīcija attīstībai" ietvaros norisinājās starptautiska konference "Civilprocess – Latvijas un pārrobežu regulējuma aktuālie problēmjautājumi". Tās ietvaros Mg. iur. Māris Lejnieks, ārlietu ministra Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padomes priekšsēdētājs un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors, uzstājās ar priekšlasījumu "Par atsevišķiem Krievijas realizētās Krimas pussalas aneksijas neatzīšanas aspektiem". Papildinot M. Lejnieka pausto viedokli, Ārlietu ministrija vēlas vērst uzmanību uz kārtību, kādu Latvijas valsts pārvalde jau ir noteikusi rīcībai ar dokumentiem, kas izriet vai skar Krimas prettiesisko okupāciju. ...

žurnāls / Informācija

Spēja sarunāties un sadarboties kā cilvēktiesību aizsardzības instruments

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Vienlaikus ar ikgadējo tiesībsarga cilvēktiesību un labas pārvaldības konferenci pagājušonedēļ tika atzīmēta arī Latvijas ombuda institūcijas pirmā desmitgade. Šim faktam par godu vairāku dienu konferences pirmā daļa – 13. decembrī Rīgas Latviešu biedrības namā – bija īpaši svinīga un līdztekus daudzajiem viesiem pulcēja arī valsts un dažādu nozaru augstākās amatpersonas īpaši plašā pārstāvniecībā. Gan šajās uzrunās, gan kopumā trīs dienu ilgušajā konferencē daudzkārt izskanēja, ka cilvēktiesību aizsardzība Latvijā, protams, ir senāka par desmit gadiem, taču tieši tiesībsargs šim atbildīgajam uzdevumam ir piešķīris tādu tvērumu un iedibinājis tādus principus, bez kuriem vairs nav iedomājama demokrātiska un tiesiska Latvija. ...

žurnāls / Tiesību politika

Tiesībsarga institūcijas pirmās desmitgades bilance

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Tiesībsarga Jura Jansona priekšlasījums1 ombuda institūcijas pirmajai desmitgadei veltītās konferences svinīgajā atklāšanā 2017. gada 13. decembrī. ...

žurnāls / Numura tēma

Starptautiskās tiesības

7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)

Latvijas pārstāvjiem ir būtiska loma starptautisko tiesību piemērošanā Nav viegli novilkt līniju starp starptautiskajām tiesībām un citām tiesību nozarēm un tēmām. Cilvēktiesības bieži liek uzdot starptautisko tiesību jautājumus par starptautisko tiesību satura noteikšanu, starptautisko tiesvedību un starptautisko tiesību piemērošanu nacionālajās tiesībās. Arī citas tiesību nozares ir vismaz daļēji ...

žurnāls / Numura tēma

Cilvēktiesības

7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)

Cilvēktiesības Latvijā Turpmāko rindkopu mērķis ir sniegt īsu apskatu par cilvēktiesību situāciju Latvijā, iesākumā pievēršoties normatīvajam ietvaram, turpinājumā – tiesību normu piemērošanas jautājumiem, iezīmējot arī svarīgākos izaicinājumus. Vispirms jāatzīst, ka cilvēktiesību situācijas apskats Latvijā nav iespējams bez īsa vēsturiska atskata uz normatīvā ietvara veidošanos kopš neatkarības ...

Toms Krūmiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Hāgas konvencija par tiesas izvēles līgumiem – vai nopietns sāncensis Ņujorkas konvencijai

31. Oktobris 2017 /NR. 45 (999)

Hāgas konvencija par tiesas izvēles līgumiem, kas nedaudz vairāk kā divus gadus ir spēkā arī Latvijā, ir pēdējā laika viens no apspriestākajiem starptautisko privāttiesību instrumentiem. Tās iespējamais potenciāls bieži tiek salīdzināts ar starptautisko šķīrējtiesu tik ļoti raksturojošo Ņujorkas konvenciju par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildi. Šī raksta mērķis ir sniegt nelielu ieskatu pašā Hāgas konvencijā par tiesas izvēles līgumiem, kā arī mēģināt rast atbildi uz to, vai tā spēs izkonkurēt Ņujorkas konvenciju un starptautisko šķīrējtiesu kā līdz šim populārāko starptautisko komercstrīdu risināšanas mehānismu. ...

Gaļina Žukova, Hosē Rikardo Feriss

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Akcents uz efektivitāti: ICC Paātrinātās procedūras noteikumi

31. Oktobris 2017 /NR. 45 (999)

2017. gada 1. martā stājās spēkā Starptautiskās tirdzniecības kameras (turpmāk – ICC) Šķīrējtiesas reglamenta jaunā redakcija. Būtiskākais jauninājums šajā reglamentā ir paātrinātās šķīrējtiesas procedūras ieviešana attiecībā uz strīdiem, kuru summa nepārsniedz divus miljonus ASV dolāru. Šajā rakstā autori paskaidro, kādas ir ICC Paātrinātās procedūras noteikumu galvenās iezīmes un kā ICC Šķīrējtiesa un tās Sekretariāts piemēros šos noteikumus praksē, tostarp attiecībā uz šķīrējtiesas sastāva izveidi, termiņu ievērošanas kontroli un šķīrējtiesas procesa izmaksām.1 ...

Kristīne Dupate

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ģimenes ārstu tiesības streikot: starptautisko tiesību konteksts

24. Oktobris 2017 /NR. 44 (998)

Šā gada 3. oktobra "Jurista Vārdā" tika aizsākta juristu diskusija par ģimenes ārstu tiesībām streikot.1 Turpinot domu apmaiņu par šo tēmu, šī raksta mērķis ir analizēt Latvijas ģimenes ārstu statusu un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar starptautiskajām kolektīvajām darba tiesībām. Konkrēti – vai Latvijas ģimenes ārsti kvalificējas statusam "strādājošais" vai "pašnodarbinātais", un attiecīgi – vai viņiem ir kolektīvās darba tiesības, ieskaitot tiesības streikot ar mērķi panākt labvēlīgākus nodarbinātības nosacījumus? ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ģimenes ārstu rīcība: streiks vai protests

3. Oktobris 2017 /NR. 41 (995)

Atsaucoties "Jurista Vārda" redakcijas aicinājumam un neizvēršot padziļinātu tēmas analīzi, sniedzu lakonisku viedokli par to, kā juridiski ir novērtējamas Latvijas ģimenes ārstu šovasar īstenotās aktivitātes un arī darbības komunikācijā ar izpildvaru. Proti, jautājums ir par to, vai ģimenes ārstu pieteiktais streiks patiesi ir streiks arī Streiku likuma izpratnē ar visām no tā izrietošajām sekām. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pirmais Latvijas ģimenes ārstu streiks: faktiski, tiesiski un prettiesiski

3. Oktobris 2017 /NR. 41 (995)

Šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu pirmā Latvijas ģimenes ārstu streika tiesiskajos un faktiskajos apstākļos. Ierobežotā raksta apjoma dēļ pilnīga tiesisko apstākļu analīze tajā nav ietverama un minēti tie faktiski apstākļi, kuri, autores ieskatā, ir svarīgi, lai sasniegtu raksta mērķi. ...

Sandra Lielbārde

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Regulējums par konteineru verificētās bruto masas noteikšanu starptautiskos jūras pārvadājumos

12. Septembris 2017 /NR. 38 (992)

2014. gada 21. novembrī Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (turpmāk – IMO) Kuģošanas drošības komiteja pieņēma 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras grozījumus (turpmāk – SOLAS grozījumi), kas stājās spēkā 2016. gada 1. jūlijā. Šie grozījumi paredz, ka kravas nosūtītājam, izmantojot noteiktas metodes, ir pienākums noteikt konteinera verificēto bruto masu un paziņot to kuģa kapteinim pirms konteinera uzkraušanas uz kuģa. Grozījumiem ir būtiska ietekme uz visu kravu loģistikā iesaistīto pušu privāttiesisko darbību – ostu, termināļu, pārvadātāju, kuģu īpašnieku, kravu īpašnieku un kravu apstrādes pakalpojumu sniedzēju darbību, kā arī SOLAS grozījumi ietekmē jebkuru personu, kas ir starptautisko preču pirkuma-pārdevuma darījumu puse. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par sodīto personu tiesībām strādāt par pedagogiem

25. Jūlijs 2017 /NR. 31 (985)

Kaut gan Latvijas Republikas Satversmes 106. pantā ir deklarēts, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai, Satversmē noteiktais nenozīmē personas absolūtu brīvību nodarbošanās un darbavietas izvēlē. Gan Latvijas likumos, gan arī Latvijai saistošos starptautiskos dokumentos ir paredzēta virkne ierobežojumu, kas sašaurina izvēles brīvību šajā jomā. To noteikšana var būt saistīta gan ar tādiem objektīviem faktoriem kā, piemēram, personas vecums, veselības stāvoklis, grūtniecība, pilsonība, gan arī ar tādiem subjektīviem faktoriem, kā, piemēram, personas laba reputācija. ...

žurnāls / Numura tēma

Vai vienmēr prioritāras ir bērna labākās intereses?

6. Jūnijs 2017 /NR. 24 (978)

Kas ir bērna labākās intereses? Kurš tās aizstāv – vecāki, advokāti, bāriņtiesa vai kāda cita institūcija? Bāriņtiesas savā praksē saskaras ar dažādām situācijām un viedokļiem par bērna labākajām interesēm, un šajā rakstā Rīgas bāriņtiesas speciālisti pauž savu pieredzē balstīto viedokli par to, kādi ir izaicinājumi un problēmaspekti, iesaistoties ģimenes situāciju risināšanā un bērnu interešu aizstāvēšanā. ...

žurnāls / Numura tēma

Bērna māja – draudzīga pieeja darbā ar seksuālā vardarbībā cietušiem bērniem

6. Jūnijs 2017 /NR. 24 (978)

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas lietoto formulējumu seksuālā veselība ir pilnīga fiziska, garīga un sociāla labklājība saistībā ar cilvēka seksualitāti, kā arī pozitīva, respektējoša pieeja seksualitātei un seksuālajām attiecībām. Pētījumi liecina, ka bērnībā piedzīvota seksuālā vardarbība atstāj ilgtermiņa sekas cietušā garīgajā un fiziskajā veselībā visas dzīves laikā.1 Depresija, izolācijas sajūta un stigmatizācija, zema pašapziņa, zema pašcieņa, atkarību izraisošu vielu lietošana ir visbiežāk sastopamie ilgtermiņa efekti bērnu pakļaušanai jebkura veida vardarbībai.2 Ziņojumi tāpat norāda, ka seksuālā vardarbība pret bērnu ir izplatīta parādība visā pasaulē. Pasaules Veselības organizācijas veiktais pētījums par Latvijas jauniešu bērnībā gūto nelabvēlīgo pieredzi uzrāda satraucošus datus – katrs desmitais Latvijas bērns jeb 10,3 % no aptaujātajiem jauniešiem norāda, ka tikuši pakļauti seksuālai vardarbībai līdz 18 gadu sasniegšanai.3 ...

žurnāls / Numura tēma

Bērna intereses, vecākiem nepildot savu pienākumu, neapdomīgi lietojot alkoholu

6. Jūnijs 2017 /NR. 24 (978)

Mūsdienās bērnu tiesību aizsardzība atzīstama par fundamentālu cilvēktiesību aizsardzības sastāvdaļu. No Latvijas Republikas Satversmes1 110. panta izriet, ka valsts aizsargā bērna tiesības un īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības. Satversmes tiesa atzīst principu, ka cilvēktiesību aizsardzība ikvienā sabiedrībā sākas ar to, ka sabiedrība garantē bērnu tiesības, nodrošinot viņiem tādus apstākļus, kuros viņi pēc iespējas labāk var attīstīt savu potenciālu, lai vēlāk būtu gatavi dzīvot pilnvērtīgu pieauguša cilvēka dzīvi.2 ...

žurnāls / Numura tēma

Bērna labāko interešu princips un tā piemērošana praksē

6. Jūnijs 2017 /NR. 24 (978)

1. Bērna interešu jēdziens normatīvajā regulējumā 1.1. "Bērna intereses" vai "bērna labākās intereses"? ANO Bērnu tiesību konvencija (1989) (turpmāk – ANO Konvencija) ir starptautisks pamatdokuments bērnu tiesību aizsardzības jomā. OAK Fonds (ASV) ir rosinājis starptautiskās organizācijas izdalīt sešus ANO Konvencijas pamatprincipus, proti, principus, kas būtu jāņem vērā, gan izstrādājot likumus, kas skar bērnus, gan ...

Tiesībsarga birojs

žurnāls / Numura tēma

Saskarsmes tiesības īstenošanas problemātika

6. Jūnijs 2017 /NR. 24 (978)

Prakse liecina, ka pārāk bieži bērni zaudē iespēju saglabāt kontaktu ar to vecāku, ar kuru nedzīvo kopā, piemēram, lielā attāluma vai, visbiežāk, vecāku naidīgo attiecību dēļ. Tiesībsargs ir konstatējis, ka valstī ir izveidots mehānisms bērna tiesību aizsardzībai, ja viens no vecākiem nepilda tiesas nolēmumu par saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, bet tas nav efektīvs, kā arī nav vienotas bērnu tiesību speciālistu izpratnes un prakses, piemērojot saskarsmes aizliegumu vecākiem vai citām tuvām personām ar bērniem, kas šķirti no ģimenes. ...

žurnāls / Numura tēma

Dzīvojam mūsdienās, bet mūsu bērni – viduslaikos?

6. Jūnijs 2017 /NR. 24 (978)

Tālāk rakstītais nav ne zinātnisks traktāts, ne izsmeļošs pētījums par aktuālu problēmu, ne arī pilnīgs visu iespējamo argumentu apkopojums. Tālāk rakstītais ir mēģinājums pievērst uzmanību sarežģītai problēmai, kurai nākamo pāris gadu laikā būtu jārod saprātīgs risinājums. ...

žurnāls / Numura tēma

Ilona Kronberga: ja ir liela politiskā griba, iespējams ir viss

6. Jūnijs 2017 /NR. 24 (978)

Maija sākumā notikušajā "Jurista Vārda" sarunā ar jauno – tikai piecus mēnešus amatā vēl esošo Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieci Ilonu Kronbergu nekas neliecināja, ka drīz vien viņa iesniegs atlūgumu un 24. maijs būs pēdējā diena šajā amatā. Publiski izskanējušais iemesls šādam pavērsienam ir it kā pozitīvs – izmaiņas privātajā dzīvē, kas līdzi nes iepriekš neprognozētas pārmaiņas. Tomēr šķiet, ka šis ir gadījums, kad jālasa arī starp rindiņām, jo tie, kas I. Kronbergu pazīst kā personību un profesionāli, zina, ka bērnu tiesību aizsardzības tēma ir viens no viņas aicinājumiem, kuram veltīts arī promocijas darbs, tādēļ viņas potenciāls, ko ieguldīt sistēmā, ir milzīgs un vēlēšanās to darīt – liela un patiesa. Tik pēkšņa atkāpšanās pārsteidza daudzus. Kuluāros runā, ka sistēma nav gatava tādam idejiskajam "smagsvaram" kā I. Kronberga, bet viņa pati šo aspektu nekomentē. "Uzskatīšu, ka to pusgadu velti neesmu saņēmusi algu, ja vismaz daļa no maniem priekšlikumiem tiks paņemta," tā par Labklājības ministrijā iesniegto iepriekš vadītās iestādes attīstības stratēģiju intervijā atzīst bijusī inspekcijas priekšniece, kuras vīzija par to, kādā virzienā orientējama bērnu tiesību aizsardzība Latvijā, vienlaikus arī ievada šo tematisko "Jurista Vārda" numuru. Tas pilnībā veltīts bērnu tiesību jautājumiem dažādos griezumos, tostarp aicinot juristus apsvērt, vai arī viņi, sniedzot savus pakalpojumus, vienmēr tieši bērna intereses izvirza kā prioritāras, jo šī numura slejās ir pausta tēze, ka dažkārt nekas tā nekaitē bērnam kā divu ļoti gudru juristu cīņa pretējās pusēs. ...

žurnāls / Informācija

Atzīmēti 20 gadi kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

Ar plašu Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) un Ārlietu ministrijas rīkotu diskusiju 19. maijā Tieslietu ministrijas ēkā tika atzīmēta Latvijas Republikas pievienošanās Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECK) 20. gadadiena. Pasākumā piedalījās Latvijas bijušie Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesneši, proti, Satversmes tiesas tiesnese un RJA profesore Ineta Ziemele un Eiropas Savienības Tiesas (EST) tiesnesis un RJA goda profesors Egils Levits, kā arī pašreizējais ECT tiesnesis un RJA asociētais profesors Mārtiņš Mits. Šā gada diskusijas programma bija papildināta ar daudziem padziļinātiem praktiskiem referātiem, ar kuriem uzstājās dažādu institūciju cilvēktiesību lietpratēji. ...

žurnāls / Numura tēma

ECK un ECT judikatūras terminu īsā skaidrojošā angļu-latviešu vārdnīca

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs ir uzsācis darbu pie Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (ECK) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūrā svarīgāko terminu angļu-latviešu vārdnīcas, kuras mērķis ir sniegt šo terminu skaidrojumu latviešu valodā. Vārdnīca veidota, terminus angļu valodā sakārtojot alfabētiskā secībā un katram no tiem sniedzot tulkojumu latviešu valodā, kā arī īsu skaidrojumu par termina saturu. Skaidrojumos galvenokārt ir izmantotas ECT judikatūras atziņas. Turpinājumā tiek sniegts ieskats šajā vārdnīcā. Tā joprojām tiek papildināta un ir pieejama Latvijas pārstāvja starptautiskajās institūcijās biroja tiešsaistes vietnē sadaļā "Pētījumi": http://www.mfa.gov.lv/ministrija/latvijas-parstavis-starptautiskajas-cilvektiesibu-institucijas. ...

Latvijas Republikas prokuratūra

žurnāls / Numura tēma

Kā Eiropas Cilvēktiesību konvencija ietekmējusi Latvijas tiesību sistēmu

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (turpmāk – ECK) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūra 20 gadu laikā, kopš Latvijas pievienošanās ECK, ir atstājusi nozīmīgu ietekmi uz Latvija tiesību sistēmu. Dažādās tiesību jomās, tiesu, iestāžu un augstskolu darbā ECK un ECT judikatūras ietekme ir izpaudusies atšķirīgi. Lai noskaidrotu, kas šo 20 gadu laikā Latvijā ir mainījies ECK un ECT judikatūras ietekmē, kā arī to, kā šī ietekme ir izpaudusies dažādās tiesību jomās, žurnāls "Jurista Vārds" aptaujāja augstskolu, tiesu, likumdevēja un izmeklēšanas iestāžu pārstāvjus un ECT tiesnešus, lai pēc iespējas visaptveroši varētu novērtēt ECK un ECT judikatūras ietekmi Latvijā. ...

Inese Nikuļceva

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi: analīze un izpilde Latvijā

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) un jo īpaši Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) darbības galvenā nozīme ir nevis "sodīt" Konvencijas dalībvalsti par tās pieļautu konkrētu indivīda pamattiesību pārkāpumu, bet likt mainīt savu tiesību sistēmu tā, lai novērstu šādus un līdzīgus pārkāpumus. Turklāt, analizējot ECT spriedumus pret citām dalībvalstīm, valstis var pašas konstatēt savas tiesību sistēmas "vājās vietas", savlaicīgi veicot nepieciešamos uzlabojumus un izvairoties no sūdzību par tās veiktajiem pamattiesību pārkāpumiem izskatīšanas ECT. ...

Aleksejs Dimitrovs

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Cilvēktiesību konvencija un Latvija: dažas piezīmes no praktiķa pieredzes

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Šo rindu autors Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (turpmāk – ECK) ratifikācijas brīdī vēl mācījās skolā. Taču vairāku gadu garumā iekrātā pieredze darbā ar ECK gan Latvijā, gan Eiropas Savienības institūcijās, kā arī piedalīšanās Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) lietās gan pārstāvja statusā, gan konsultējot kolēģus no Latvijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas un Lielbritānijas, ļauj izteikt dažas atziņas par ECK sistēmas darbību. ...

...

5

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

23. Aprīlis 2024

saturs abonēt

e-žurnāls