MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
26. Oktobris 2010 /NR. 43 (638)
Rakstā pievērsīsimies pirmstiesas procesa īpatnībām lietās par nepilngadīgo izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem, veltot uzmanību gan nepilngadīgā personībai, gan arī papildu garantijām, ko paredz Latvijas normatīvie akti, strādājot ar aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem. Praksē, darbojoties ar krimināllietām par nepilngadīgo izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem, jābūt ļoti uzmanīgam, jo nepilngadīgais kā noziedzīga nodarījuma subjekts prasa pret sevi īpašu attieksmi gan no juridiskā viedokļa (jo nepilngadīgai personai ir papildu garantijas kriminālprocesā), gan psiholoģiski (nepilngadīgajiem piemīt vēl nenobriedušas psihes īpatnības). Lai sekmīgi izmeklētu kriminālprocesu par nepilngadīgo izdarīto noziedzīgo nodarījumu un pieņemtu taisnīgu nolēmumu par personas sodīšanu vai atbrīvošanu no soda, kriminālprocesa gaitā īpaša uzmanība jāpievērš nepilngadīgā personībai. Nepilngadīgo kriminālprocesa dalībnieku procesa virzītājiem un pārējiem subjektiem starptautiskie dokumenti uzliek lielāku atbildību un papildu pienākumus saprātīgu šaubu novēršanā un nepilngadīgā aizsardzībā no turpmākas negatīvās ietekmes. Saskaņā ar cilvēka tiesību un brīvību starptautiskajiem standartiem un principiem īpašie nepilngadīgo tiesvedības noteikumi ir saistīti ar: viņu aizsardzību no nepamatotas apsūdzības; taisnīgu lietas izlemšanu, lai nodrošinātu jebkuru iedarbības līdzekļu samērīgumu ar nepilngadīgā personības īpatnībām un noziedzīgā nodarījuma apstākļiem.1 ...
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)
2009. gadā 19. novembrī Saeima, izdarot grozījumus Krimināllikumā (KL), izslēdza no tā 158. pantu, kas paredzēja atbildību par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Tas tomēr nenozīmē minētā nodarījuma dekriminalizāciju, jo vienlaikus tika grozīts arī KL 157. pants, papildinot to ar otro daļu un paredzot tajā atbildību par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Redakcionāli šo tiesību normu dispozīcijas atšķiras, tomēr tas nav saistīts ar jaunu izpratni par neslavas celšanu, ko likumdevējs būtu vēlējies atspoguļot Krimināllikumā, bet gan ar goda aizskaršanas dekriminalizāciju. Pieņemot 1998. gadā Krimināllikumu, likumdevējs nav veidojis 156. un 157. pantā goda aizskaršanas un neslavas celšanas kvalificētos sastāvus, bet 158. pantā paredzējis atbildību par tīšu goda aizskaršanu vai neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Dekriminalizējot goda aizskaršanu, tika nolemts neveidot neslavas celšanas kvalificētajam sastāvam atsevišķu pantu, bet paredzēt atbildību par šo nodarījumu KL 157. panta otrajā daļā. Grozījumi Krimināllikumā nav mainījuši izpratni par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī, tomēr jaunā tiesību normas redakcija lielākā mērā atbilst Krimināllikuma veidošanas principiem, proti, noziedzīgu nodarījumu pamatsastāva un kvalificēto sastāvu formulēšana viena Krimināllikuma panta atsevišķās daļās. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
15. Jūnijs 2010 /NR. 24 (619)
Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse, tās pierādīšanas smagums un ar to saistītās teorijas kā krimināltiesību piemērotāju, tā tiesību zinātnieku vidū ir bijis strīdus ābols jau kopš šā institūta rašanās. Saistībā ar subjektīvo pusi un vainu mūsdienās tiek minētas trīs teorijas – subjektīvā, objektīvā un subjektīvi objektīvā. Pēdējā no tām nošķirama pēc tā, vai atbildība par pārkāpumu piemērojama pēc objektīviem kritērijiem, kā tas lielākoties ir par civiltiesiskiem pārkāpumiem, vai tomēr analizējama personas psihiskā attieksme pirms pārkāpuma izdarīšanas, kā tas pieņemts krimināltiesībās. Tomēr jau kopš laika, kad krimināltiesībās sāka dominēt subjektīvā vainas teorija, ir radies un attīstījies arī tā dēvētais stingri noteiktās atbildības (strict liability) institūts, kas atsevišķos gadījumos arī krimināltiesību (tajā skaitā arī administratīvo tiesību) kontekstā ļauj nevērtēt personas psihisko attieksmi. Stingri noteiktās atbildības institūts nav atstājis vienaldzīgus arī mūsu likumprojektu izstrādātājus. To apliecina šā institūta pieminēšana Administratīvo sodu likumprojekta koncepcijā saistībā ar vainas jēdzienu administratīvajās tiesībās.1 Pirms tālākas diskusijas par vainas izpratnes maiņu administratīvajās tiesībās un par to, kā tas var ietekmēt krimināltiesību teoriju, kā šā raksta mērķis tiek izvirzīta stingri noteiktās atbildības institūta izpratnes un attīstības izpēte angloamerikāņu krimināltiesību teorijā un praksē, kur meklējamas šā institūta saknes.2 ...
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
8. Jūnijs 2010 /NR. 23 (618)
Rakstā aplūkota prokurora uzraudzība pār izmeklēšanu pirmstiesas procesā, analizētas uzraudzības pār izmeklēšanu reglamentācijas atšķirības Prokuratūras likumā un Kriminālprocesa likumā (turpmāk tekstā – KPL).1 Izmantojot salīdzinoši tiesisko metodi, sniegts ieskats dažu citu Eiropas Savienības valstu prokurora uzraudzības būtisko jautājumu tiesiskajā regulējumā. Tāpat izstrādāti un piedāvāti priekšlikumi izmeklēšanas uzraudzības pilnveidei pirmstiesas procesā. Izmeklēšanā pirmstiesas procesā pastāv iekšēja un ārēja procesuālā kontrole.2 Iekšējo kontroli veic izmeklētāja tiešais priekšnieks vai amatpersona, kurai tādas pilnvaras tiek piešķirtas, balstoties uz KPL normām. Ārējo kontroli veic izmeklēšanas tiesnesis, kurš pilnvarots kontrolēt cilvēktiesību ierobežojumus, attiecīgas rajona tiesas priekšsēdētājs, kas piedalās izmeklēšanas kontroles realizācijā izmeklēšanas tiesneša lēmumu pārsūdzības gadījumos, kā arī uzraugošais prokurors, kuram ar likumu piešķirtas plašas pilnvaras uzraudzības īstenošanā, t.sk. pilnvaras sniegt norādījumus par kriminālprocesa veida un izmeklēšanas virziena izvēli (sk. 1. shēmu). No minēto procesuālās kontroles subjektu izpratnes par izmeklēšanas būtību un izmeklētāja darbību tajā, KPL normu izpratnes un interpretācijas, pareizas izpratnes par savu lomu kriminālprocesā un aktīvās pilnvaru realizācijas ir atkarīgs, cik efektīva ir kontrole pār izmeklēšanu pirmstiesas procesā.3  ...
Pievienot mapei
1 ... 9 10 11 12 13 ... 24
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Administratīvās tiesības un proc...
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Valsts un baznīca
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties