Tiesību nozaru katalogs: Konstitucionālās tiesības – Jurista Vārds

Konstitucionālās tiesības

žurnāls / Tiesību politika

Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts "Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem"

19. Septembris 2017 /NR. 39 (993)

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pagājušonedēļ Saeimā iesniedzis likumprojektu "Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem". Tas paredz izbeigt piešķirt nepilsoņa statusu pēc 2018. gada 1. jūnija dzimušiem nepilsoņu bērniem un atzīt viņus par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nav vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu bērnam un bērns nav citas valsts pilsonis. Par šo iniciatīvu 7. septembrī tika diskutēts arī konferencē Rīgas pilī (skat. JV Nr. 38, 12.09.2017.). Prezidenta argumenti un apsvērumi plašāk izvērsti likumprojektu pavadošajā anotācijā. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Tiesību politika

Ārvalstu konstitucionālo tiesību aktualitātes (II)

5. Septembris 2017 /NR. 37 (991)

Šajā numurā publicēta Tieslietu ministrijas sagatavotā ārvalstu konstitucionālo tiesību jomas aktualitāšu apskata otrā – noslēdzošā daļa. Atgādinām, ka raksta pirmajā daļā tika sniegts ieskats Itālijas, Lietuvas un Maltas parlamenta darba kārtības jautājumos, kas 2015. un 2016. gadā apspriesti ar mērķi mainīt gan tautas priekšstāvju kompetences apjomu, gan lēmumu pieņemšanas kārtību, gan citus parlamenta funkcionēšanai būtiskus aspektus. Tam sekoja pārskats par to likumdošanas iniciatīvu virzību un rezultātiem Eiropas Savienības dalībvalstīs – Francijā, Slovākijā un Ungārijā, kas veltītas valsts drošības jautājumiem un cīņai ar terorismu un īstenojamas izpildvaras atzarā, kā arī ieskats Ukrainas apjomīgās konstitucionālās reformas daļā, kas veltīta decentralizācijas jautājumam, un salīdzinoši nelielajos grozījumos Polijas, Norvēģijas un Albānijas konstitūcijā. Līdztekus minētajam iepriekšējā publikācijā piedāvāts arī apskats par reformām tiesu varas atzarā Bulgārijā, Itālijā, Maltā, Polijā, Spānijā, Albānijā, Moldovā un Ukrainā un apskats par likumdošanas iniciatīvām, kas attiecas uz valsts galvas institūtu Īrijā un Polijā un salīdzinājumam arī Turkmenistānā un Tadžikistānā. ...

Gatis Bārdiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par terminiem “uzticība” un “uzticēšanās”

29. Augusts 2017 /NR. 36 (990)

Latviešu valodā ir divi līdzīgi termini – "uzticība" un "uzticēšanās". Tie bieži vien tiek lietoti kā sinonīmi, lai gan to saturs ir atšķirīgs. Raksta mērķis ir izpētīt minētos terminus un to lietojumu Satversmes tiesas praksē. ...

Sandijs Statkus

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Samērīguma otrais elements – pamattiesību ierobežojuma nepieciešamība

29. Augusts 2017 /NR. 36 (990)

Šajā nelielajā Satversmes tiesas prakses apkopojumā hronoloģiskā secībā tiks norādīts uz, autora ieskatā, būtiskākajām Satversmes tiesas atziņām par pamattiesību ierobežojuma samērīguma izvērtējuma otro elementu – nepieciešamību. ...

žurnāls / Tiesību politika

Proporcionalitātes princips pašvaldību pastāvīgo komiteju izveidošanā un locekļu ievēlēšanā

8. Augusts 2017 /NR. 33 (987)

Kā zināms, šī gada jūnijā Latvijā norisinājās pašvaldību vēlēšanas, pēc kurām likumsakarīgi aktualizējās arī jautājums par pašvaldību pastāvīgo komiteju turpmāko sastāvu. Tas raisījis nevienu vien strīdu starp ievēlētajiem deputātiem, tostarp galvaspilsētā, kā arī Jūrmalas pilsētas un Salaspils novada pašvaldībās. Vietējo varu domstarpības nonākušas arī līdz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam, kurš pagājušajā nedēļā ar savu rīkojumu atcēla gan Jūrmalas pilsētas domes, gan Salaspils novada domes lēmumu par pastāvīgo komiteju izveidošanu un locekļu ievēlēšanu. Pašvaldību pārstāvji uzskata, ka ministrs, šādi rīkodamies, ir pārkāpis savas pilnvaras, jo pastāvīgo komiteju izveidošana un locekļu ievēlēšana ir politisks lēmums, kura izvērtēšana nav ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, ne tiesas kompetencē, savu nostāju pamatojot ar līdzšinējo tiesu praksi lietu izskatīšanā Augstākās tiesas Senātā un Satversmes tiesā. Savukārt K. Gerhards uzsver, ka tiesiskā valstī "visiem, arī politiskiem lēmumiem, ir jābūt tiesiskiem".1 Izvērstākam priekšstatam par ministra apsvērumiem un juridiskajiem kritērijiem "Jurista Vārds" publicē K. Gerharda 2017. gada 1. augusta rīkojumu Nr. 1-13/6038 "Par Salaspils novada domes 2017. gada 16. jūnija lēmuma "Par novada pastāvīgo komiteju izveidošanu un locekļu ievēlēšanu" (protokols Nr. 12, 4. §) 1., 3., 4. un 5. punkta darbības apturēšanu" un aicina lasītājus iesaistīties konstruktīvā diskusijā par šo tēmu. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Rakstu krājums – veltījums Satversmei

4. Jūlijs 2017 /NR. 28 (982)

Jūnija vidū Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā apgādā 400 lappušu apjomā iznācis LU 75. zinātniskās konferences rakstu krājums "Latvijas Republikas Satversmei – 95", kurā kopskaitā ietverti 45 konferencē nolasītie referāti. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Izdevums par konstitucionālās tiesas aktīvismu

4. Jūlijs 2017 /NR. 28 (982)

Satversmes tiesa ir izdevusi grāmatu "Konstitucionālās tiesas aktīvisms demokrātiskā valstī". Grāmatā ir apkopoti referāti un priekšlasījumi no Satversmes 20 gadu jubilejas gadam par godu rīkotās starptautiskās konferences 2016. gada maijā.1 Konferenci rīkoja Satversmes tiesa sadarbībā ar Venēcijas komisiju, un tā pulcēja vairāku Eiropas valstu konstitucionālo tiesu pārstāvjus. Grāmata dod iespēju iepazīties ar konferences referātiem visiem interesentiem, kuriem nebija iespējas piedalīties konferencē, kā arī tiem, kas vēlas padziļinātāk izpētīt noteiktus tematus. ...

žurnāls / Tiesību politika

Ar priekšlikumiem grozīt Valsts prezidenta pilnvaras un ievēlēšanas kārtību noslēdz darba grupas diskusijas

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Šī gada 25. aprīlī uz pēdējo – divpadsmito – sēdi pulcējās Juridiskās komisijas deputātu darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai. Tās pirmā sēde notika 2015. gada 12. maijā, un aizvadītajos divos gados Saeimas deputāti caurlūkoja visu Satversmes trešo nodaļu, kurā regulēts Valsts prezidenta institūts Latvijas Republikā. Darba grupu vadīja Saeimas deputāts prof. Dr. iur. Ringolds Balodis, un, viņu ieskaitot, tajā darbojās pieci locekļi – Saeimas deputāti, kuru sastāvs gan laika gaitā mainījās: uz pirmo darba grupas sēdi pulcējās Imants Parādnieks, Jūlija Stepaņenko, Inese Lībiņa-Egnere un Juris Viļums, savukārt atzinuma pieņemšanas sēdē pēdējos divus aizstāja Ivars Brīvers un Guntis Kalniņš. Uz visām sēdēm, izņemot pēdējo, kurā tika apstiprināts darba grupas atzinums, ekspertu lomā tika aicināti tieslietu lietpratēji, bijušie Valsts prezidenti un citas personas. Uzklausījuši dažādos, bieži vien pretējos ekspertu viedokļus par iespējām un vajadzību grozīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, palielināt tā funkciju apjomu, par nepieciešamību precizēt Valsts prezidenta atbildības regulējumu un atcelšanas no amata nosacījumus un veikt citus iespējamus labojumus Satversmē, pieci Saeimas deputāti 25. aprīlī pieņēma atzinumu, ko nosūtīja Juridiskajai komisijai. Divi centrālie darba grupas un pieaicināto ekspertu diskusiju jautājumi bija – Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņa (vai nepieciešams to grozīt uz tautas vēlētu Valsts prezidentu vai paredzēt kādu citu modeli, piemēram, Igaunijai līdzīgo elektoru kolēģiju) un Valsts prezidenta funkciju paplašināšana (uzticot tam vairāku nozīmīgu amatpersonu nominēšanas iespēju u.tml.). Līdz ar šīm diskusijām likumsakarīgi aktuāls bija jautājums par Satversmē noteiktā valsts orgānu līdzsvara saglabāšanu, kā arī varbūtību, ka pārmaiņu rezultātā Latvija varētu kļūt no parlamentāras par prezidentālu republiku. Deputātu darba grupas atzinums jau paspējis gūt samērā plašu mediju uzmanību un raisīt dažādas reakcijas. Juridiskā komisija, kurai darba grupa savu veikumu iesniegusi, paredzējusi to izsūtīt Saeimas frakcijām. Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kopumā atzinīgi vērtēdams darba grupas ieguldīto darbu Valsts prezidenta institūcijas inventarizācijā, jau paguvis paust skepsi par nepieciešamību uzticēt Valsts prezidentam KNAB priekšnieka izraudzīšanos. ...

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas loma Satversmes tiesas judikatūrā

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Latvijas tiesību sistēma ir atvērta tiesību sistēma, jo Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas un starptautisko tiesību principi tiek piemēroti tieši.1 Latvijas tiesību normu hierarhijā viena juridiskā ranga starptautisko tiesību normām būs prioritārs raksturs pār tā paša ranga nacionālo tiesību normām. Starptautisko tiesību normas atkarībā no to satura un leģitimācijas pakāpes var izkārtoties dažādos tiesību sistēmas juridiskā ranga līmeņos.2 ...

žurnāls / Viedoklis

Demokrātijas aizstāvība Latvijā nozīmē iestāšanos par savu valsti

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Vācijas Federatīvās Republikas pēckara kanclers, kristīgi demokrātiskais politiķis Konrāds Adenauers 20. gadsimta 50. gados atzina, ka demokrātija vienmēr ir apdraudēta. Klasisks demokrātijas apdraudējums ir, piemēram, korupcija. Tomēr šī raksta uzmanības centrā būs četri šobrīd aktuālie jaunie demokrātijas apdraudējumi: populisms, manipulācija ar sabiedrisko domu, indivīda privātās sfēras izzušana un autonomijas apdraudējums, demokrātijas idejas erozija. ...

žurnāls / Viedoklis

Ievainojamā pasaules kārtība

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Tuvojoties Latvijas valsts dibināšanas 100. gadadienai, ir gan iemesls, gan nepieciešamība analizēt Latviju pasaulē, Latvijas pienesumu pasaules procesos un tās kārtības veidošanā 21. gadsimtā. Kādi ir iemesli un kāpēc to vajadzētu darīt? ...

žurnāls / Tiesību politika

Nepieciešams neatkarīgs konstitucionāls orgāns likumdošanas kvalitātes kontrolei

7. Marts 2017 /NR. 10 (964)

Likumdošanas procesu kvantitatīvi ierobežot pašlaik nav iespējams: dzīve mainās ļoti dinamiski, tādēļ rodas aizvien jaunas situācijas, kas prasa normatīvu regulējumu (piemēram, virtuālajā vidē iespējams izdarīt tādus noziedzīgus nodarījumus, kas agrāk nebija iespējami). Tāpat valstij nepārtraukti ir jāievieš prasības, kas izriet no mūsu starptautiskajām saistībām – dalības Eiropas Savienībā, starptautiskiem līgumiem, starptautisko tiesu prakses ...

žurnāls / Tiesību politika

Likumdošanas procesa pilnveidošana: jauna konstitucionāla orgāna piedāvājums

7. Marts 2017 /NR. 10 (964)

Francijā un Nīderlandē valsts konstitucionālo orgānu vidū ir arī tā sauktā Valsts padome (Conseil d"État, Raad van Staat). Nīderlandes Valsts padome ir viens no senākajiem konstitucionālajiem orgāniem pasaulē. Tā ir izveidota 1531. gadā. Šāda konstitucionālā orgāna funkcijas pamatā var būt divējādas. Valsts padome sniedz padomus likumdošanas procesā. Tā var arī darboties kā augstākā administratīvā jurisdikcija. Valsts padomnieki parasti ...

žurnāls / Informācija

Valsts prezidenta pilnvaru inventarizācija tuvojas noslēgumam

28. Februāris 2017 /NR. 9 (963)

"Jurista Vārds" jau vairākkārt ziņojis par Saeimas Juridiskās komisijas deputātu darba grupas divu gadu aktivitātēm, apsverot iespējas grozīt Satversmē noteiktās Valsts prezidenta pilnvaras un ievēlēšanas kārtību. 21. februārī noritēja darba grupas kārtējā – desmitā – sēde, un tajā tika aplūkots Satversmes 53. pants (Valsts prezidenta politiskā "neatbildība" un kontrasignācijas institūts), kā arī Valsts prezidenta kreatīvās funkcijas (dalība amatpersonu kandidātu izvēlē, iecelšanā un apstiprināšanā). Sēdē klāt bija gan darba grupas aicinātie konstitucionālo tiesību un politikas eksperti, gan amatpersonas un institūcijas, kuras varētu skart Valsts prezidenta funkciju eventuālā paplašināšana (Valsts kontrole, tiesībsargs, Latvijas Banka, Tieslietu padome, KNAB), ko apsver Saeimas deputāti. Tāpat savu viedokli par Satversmes normām izteica divi bijušie prezidenti – Guntis Ulmanis un Valdis Zatlers. Paredzams, ka 21. martā notiks darba grupas pēdējā sēde (par Satversmes 35., 36. un 54. pantu), kam sekos darba grupas ziņojums Saeimai, kurā tiks pausti deputātu priekšlikumi par Satversmes III nodaļu "Valsts prezidents". Ziņojumu plānots pabeigt šī gada pavasarī, un tas acīmredzot varētu ietvert priekšlikumus izdarīt grozījumus šajā Satversmes nodaļā. ...

žurnāls / Diskusija

Ceļā uz Satversmes ideālo Latviju

14. Februāris 2017 /NR. 7 (961)

Šogad Latvijas Republikas Satversmei aprit 95 gadi. 1922. gada 15. februārī Latvijas Satversmes sapulce pēc nepilnu divu gadu darba – debatēm par Latvijas valsts iekārtu un turpmāko attīstību – pieņēma Latvijas Republikas Satversmi, 30. jūnijā tā tika oficiāli izsludināta, bet 7. novembrī stājās spēkā. Tā ir vienīgā Latvijas valsts konstitūcija līdz pat šim brīdim, turklāt viena no vecākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Kārļa Dišlera “Ievads Latvijas valststiesību zinātnē” – atkārtotā izdevumā

31. Janvāris 2017 /NR. 5 (959)

"Mūsu valsts galvenais tiesībnieks", "pārbaudīta vērtība", un zinātnieks, "bez kura darbu pārzināšanas nav iespējama pienācīga Latvijas tiesiskās iekārtas un Satversmes izpratne". Runa, protams, ir par profesora Kārļa Dišlera zinātnisko mantojumu. "Tiesu namu aģentūras" apgādā tikko kā nācis klajā atkārtots 1930. gada grāmatas "Ievads Latvijas valststiesību zinātnē" izdevums, ko publicēšanai, komentējot to atbilstoši mūsdienu Latvijas situācijai, sagatavojuši zinātniskie redaktori Dr. iur. Jānis Pleps un Mg. iur. Signe Terihova. Grāmatas svinīgā atvēršana paredzēta 13. februārī – Latvijas Universitātes 75. konferences juridiskās zinātnes plenārsēdes laikā. Notikumi ir simboliski saistīti, jo visi plenārsēdes priekšlasījumi koncentrēsies uz Latvijas Republikas Satversmi – tās pieņemšanu, situāciju pēc 1934. gada valsts apvērsuma, Satversmes darbības atjaunošanu un Satversmes tiesas praksi. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts amatpersonu profilēšanas tiesībpolitiskie apsvērumi

17. Janvāris 2017 /NR. 3 (957)

Valsts amatpersonu darbu regulāri vērtē, piemēram, žurnālistikā, tomēr Latvijas jurisprudencē nav padziļināti vērtēta juridisko prasību kvalitāte, piemēram, politiskiem amatiem likumdevēja, izpildvaras un pašvaldību darbā, kā arī valsts kapitālsabiedrību vadošiem amatiem. Autors sagatavojis rakstu par tiesiski aizsargājamām interesēm valsts amatpersonu kompetences vērtēšanas procesā un iesaka to tiesībpolitiski pilnveidot ar, piemēram, autovadīšanas tiesību piešķiršanas un pagarināšanas kārtībai līdzīgu kārtību. Lai to ciniski nesauktu par "idiotu testu",1 to var dēvēt par valsts amatpersonu medicīnisko un psiholoģisko profilēšanu (turpmāk – MPP). ...

žurnāls / Numura tēma

Tiesiskas valsts un sociāli atbildīgas valsts principu piemērošana nekustamo īpašumu darījumos

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

Pastāv vairāki iemesli, kādēļ būtu jāizvērtē Latvijā pastāvošo darījumu noslēgšanas vide un tiesiskais regulējums. Gan sabiedrības drošības, gan ekonomiskās izaugsmes apsvērumi ir pamatā tādas darījumu slēgšanas sistēmas sakārtošanai, kas sekmētu godīgus darījumus. Nešaubīgi Civillikums satur atbilstošas ģenerālklauzulas un principus, bet acīmredzot problēmas pastāv. ...

Sandijs Statkus, Andrejs Stupins

žurnāls / Numura tēma

Ultra vires pieņemtas tiesību normas spēks laikā Satversmes tiesas praksē

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Īss ieskats ultra vires jēdziena saturā Termins ultra vires tulkojumā no latīņu valodas nozīmē "pārsniedzot pilnvaras" jeb "ārpus pilnvarām".1 Ultra vires doktrīna raksturo vienu no valststiesību pamatprincipiem, proti – lai personu tiesības būtu maksimāli aizsargātas pret iespējamību, ka izpildvaras institūcijas savas pilnvaras izmanto ļaunprātīgi, šīs institūcijas drīkst darboties tikai un vienīgi tām likumdevēja piešķirto ...

Laura Bugne, Kristaps Tamužs

žurnāls / Numura tēma

Satversmes tiesa kā efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis iespējamas normatīvā akta nepilnības gadījumā

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Raksta mērķis ir noskaidrot, vai Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk – Satversmes tiesa) nacionālā tiesību regulējuma nepilnību1 gadījumā varētu tikt uzskatīta par efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli, kas saskaņā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 35. panta 1. punktu jāizmanto pirms vēršanās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – ECT). Rakstā tiks aplūkota ECT prakse lietās, kurās tā vērtējusi Satversmes tiesas kā individuālo tiesību aizsardzības līdzekļa efektivitāti normatīvo aktu iespējamo nepilnību labošanā, kā arī pašas Satversmes tiesas prakse, kad tai konstitucionālās sūdzības ietvaros tieši vai netieši lūgts vērtēt regulējuma nepilnību iespējamo neatbilstību Satversmei. ...

Elīna Semeņuka

žurnāls / Numura tēma

Satversmes tiesas kolēģija: vēsture, kompetence, prakse

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Šogad Satversmes tiesā ir vairāki zīmīgi notikumi: Satversmes tiesas divdesmit gadi, konstitucionālās sūdzības institūta piecpadsmitā gadadiena,1 kā arī piecpadsmit gadi kopš Satversmes tiesas kolēģiju izveidošanas. Šo gadu laikā tieši Satversmes tiesas kolēģija (turpmāk – kolēģija) ir kļuvusi par aktīvāko lēmumu pieņēmēju Satversmes tiesā. Par minēto vispirms liecina statistika – kopš 2001. gada kolēģijās izskatīti 3407 pieteikumi.2 Savukārt Satversmes tiesas likums kolēģijai piešķir noteicošo lomu vienā no Satversmes tiesas procesa stadijām. Šā raksta mērķis ir ieskicēt kolēģijas kā institūta rašanos, aplūkot kolēģijas darba organizācijas un kompetences regulējumu, kā arī ar to saistītos problēmjautājumus un interesantākos piemērus no kolēģiju prakses. ...

Elīna Kursiša

žurnāls / Numura tēma

Tiesnešu atsevišķās domas: jēdziens un Satversmes tiesas regulējums

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Ievads1 Satversmes tiesas spriedums ir tiesnešu kopdarbs, kurā katrs tiesnesis sniedz savu intelektuālo ieguldījumu. Taisot spriedumu, visiem Satversmes tiesas tiesnešiem ir vienlīdz nozīmīga loma.2 Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris norādījis: "[..] ja es kā jurists nepiekrītu saviem kolēģiem, tad tas bija vienkārši – jāraksta atsevišķās domas."3 Tiesneša atsevišķās domas4 ir demokrātisks mehānisms, ar ...

Aldis Laviņš, Kristaps Tamužs

žurnāls / Numura tēma

Satversmes tiesas pieredze saistībā ar prejudiciālajiem jautājumiem

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Šajā rakstā vispirms tiks aplūkots jautājums, vai varētu rasties situācijas, ka Latvijas Republikas Satversmes tiesai (turpmāk – Satversmes tiesa) būtu pienākums vai nepieciešamība uzdot prejudiciālu jautājumu Eiropas Savienības Tiesai (turpmāk – EST). Lai atbildētu uz šo jautājumu, uzmanība tiks pievērsta Satversmes tiesas procesa tiesiskajam regulējumam un uzsvērtas tiesas kompetences robežas, kā arī minēti atsevišķi procesuāli jautājumi, kas būtu jāņem vērā, ja Satversmes tiesa izlemtu uzdot prejudiciālo jautājumu. Pēc tam tiks sniegts ieskats Satversmes tiesas darba praktiskajos aspektos un tās sadarbībā ar vispārējās jurisdikcijas tiesām. Noslēgumā tiks piedāvātas dažas domas par to, kas gaidāms no EST un Satversmes tiesas sadarbības nākotnē. ...

Dita Plepa, Jānis Pleps

žurnāls / Numura tēma

Satversmes tiesas ietekme uz Latvijas tiesiskās sistēmas attīstību

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Šogad aprit divdesmit gadu kopš Satversmes tiesas izveidošanas Latvijas tiesiskajā sistēmā un darbības uzsākšanas. 1996. gada 5. jūnijā, grozot Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 85. pantu,1 konstitucionālais likumdevējs Latvijas tiesiskajā sistēmā nostiprināja vienu no efektīvākajiem konstitucionālo vērtību aizsardzības mehānismiem. Proti, tika izveidota Satversmes tiesa un tai piešķirta kompetence īstenot konstitucionālo kontroli. ...

žurnāls / Numura tēma

Zīmīgākie notikumi Satversmes tiesas vēsturē

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

1996 05.06.1996. Pieņemti grozījumi Latvijas Republikas Satversmes 85. pantā, kas noteic, ka Latvijā pastāv Satversmes tiesa (stājās spēkā 26.06.1996.). Pieņemts Satversmes tiesas likums (stājās spēkā 28.06.1996.). 09.12.1996. Tiesneša zvērestu dod un amatā stājas Aivars Endziņš, Romāns Apsītis, Anita Ušacka un Ilma Čepāne. Amatā stājas tiesneši Andrejs Lepse un Ilze Skultāne. Satversmes tiesas izveidošanas diena. 11.12.1996. Satversmes ...

žurnāls / Numura tēma

Satversmes tiesa divdesmit gados: no idejas līdz šodienai

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Šogad aprit divdesmit gadi, kopš Latvijā tika izveidota un savu darbību uzsāka Satversmes tiesa. Tās izveidošana līdz šim ir bijis lielākais jauninājums Latvijas parlamentārās demokrātijas institucionālajā iekārtā.1 Latvijā ideja par konstitucionālās kontroles nepieciešamību tika ieskicēta un apspriesta jau starpkaru periodā, diskutējot par iespēju pārbaudīt Saeimas un Ministru kabineta pieņemto lēmumu atbilstību Satversmei.2 Tomēr atsevišķa konstitucionālā tiesa tika izveidota tikai pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. Tieši ar Satversmes tiesas izveidošanu ideja par konstitucionālās kontroles nepieciešamību pārtapa konkrētā institucionālajā risinājumā. Šajā rakstā3 tiks aplūkota Satversmes tiesas izveidošana un tās darbības attīstība, uzsverot konstitucionālās kontroles institucionālo ģenēzi Latvijā. Tas ļaus vēlreiz4 – pēc vairāk nekā divdesmit gadiem – atskatīties uz Satversmes tiesas izveidošanas procesu, aplūkot tās darbības posmus, kā arī akcentēt būtiskākās tiesas prakses atziņas. ...

žurnāls / Numura tēma

Satversmes tiesas atziņas: zelta fonds

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Latvijas valsts tika izveidota kā nacionāla valsts, pašnoteicoties latviešu tautai tās apdzīvotajās teritorijās – Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē.1 Latvijas valsts balstās uz tādām pamatvērtībām, kas citstarp ietver pamattiesības un pamatbrīvības, demokrātiju, valsts un tautas suverenitāti, varas dalīšanu un likuma varu. Šīs vērtības valstij ir pienākums garantēt.2 Latvijā ir tiesiska demokrātiska iekārta, kas atzīst demokrātiskas ...

žurnāls / Numura tēma

Kas ir Satversme

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Satversmes tiesas nolēmumos paustos uzskatus, tiesas pozīciju citu konstitucionālo orgānu vidū, prestižu un autoritāti sabiedrībā nosaka tās sastāvs – Satversmes tiesas tiesneši. Kopš dibināšanas Latvijas Republikas Satversmes tiesā darbojušies: Dr. iur. Aivars Endziņš, Dr. iur. Romāns Apsītis, Dr. iur. Ilma Čepāne, Dr. iur. Anita Ušacka, Ilze Skultāne, Andrejs Lepse, Juris Jelāgins, Aija Branta, Gunārs Kūtris, Dr. iur. Kristīne Krūma, Viktors Skudra, Vineta Muižniece. Pašlaik Satversmes tiesas sastāvu veido: Aldis Laviņš (priekšsēdētājs), Dr. iur. Uldis Ķinis (priekšsēdētājs vietnieks), Dr. iur. Kaspars Balodis, Dr. iur. Sanita Osipova, Gunārs Kusiņš, Dr. iur. Ineta Ziemele un Dr. iur. Daiga Rezevska. Tiesa parasti "runā" tikai ar savu nolēmumu starpniecību, un, izņemot gadījumus, kad spriedumam pievienotas atsevišķās domas, tas ir tiesnešu kopīgs skatījums uz tiesiskas problēmas risinājumu, kur katra individuālā tiesneša "balsi" ir grūti saskatīt. Tāpēc, lai ļautu tuvāk iepazīt šā brīža Satversmes tiesas tiesnešu uzskatus, šajā tiesas līdzšinējiem 20 gadiem veltītajā "Jurista Vārdā" publicējam viņu atbildes uz principiāliem jautājumiem – kas ir Satversme, kāda ir konstitucionālās tiesas nozīme demokrātiskā un tiesiskā valstī, vai godīgums un taisnīgums var nonākt pretrunā, u.c. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Viens nopietns sējums, otrs – aizraujošs

29. Novembris 2016 /NR. 48 (951)

Laika sprīdī starp diviem valsts svētkiem, 14. novembrī, Latvijas Universitātē (LU) tika svinīgi atvērts jauns divsējumu izdevums – rakstu un dokumentu krājums "Parlamentārā izmeklēšana Latvijas Republikā". Idejas autors – Saeimas deputāts prof. Ringolds Balodis pie šādas ieceres nonācis, sākot darbu Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas parlamentārās komisijas vadībā un saprotot, ka liecības par iepriekšējo komisiju darbu nav sistemātiski apkopotas, turklāt Latvijā līdz šim nav bijis arī nekādu plašāku zinātnisku un praktisku pētījumu par šo tematu. R. Baloža ieceri veidot grāmatu atbalstīja VSIA "Latvijas Vēstnesis" (projektu vadīja Daina Ābele). Tagad pēc vairāk nekā gada un pamatīgiem projekta līdzdalībnieku pūliņiem vienas grāmatas vietā iznākuši divi sējumi, no kuriem viens turklāt sasniedz gandrīz 1000 lappušu apjomu. Par jauno izdevumu īsumā var teikt: pirmais sējums (zinātniskas un populāras apceres par parlamentu demokrātiskā valstī, kā arī parlamentārās kontroles formām utt.) solās būt nopietna lasāmviela juristiem un politikas pētniekiem; savukārt otrais sējums (31 līdz šim strādājušās parlamentārās komisijas darba materiāli, ziņojumi, deputātu portreti, atmiņas u.c.) cītīgam lasītājam tumšajos rudens un ziemas vakaros sagādās daudzus aizraujošus un arī šokējošus mirkļus, iegremdējoties Saeimas darba nezināmajās dzīlēs. ...

Mārtiņš Birģelis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pirmsvēlēšanu TV debates: mazo partiju nesasniedzamais sapnis

22. Novembris 2016 /NR. 47 (950)

Reizi četros gados mums ir tiesības vistiešāk noteikt savu likteni, ievēlot Saeimā tos tautas kalpus, kas vislabāk spēj pārstāvēt mūsu intereses un sekmēt valsts nākotni. Šīs tautas tiesības lemt par savu nākotni ir pamats demokrātiskas valsts iekārtai. Šo tiesību izmantošanā būtiska loma ir pirmsvēlēšanu TV debatēm, kurās uzstājoties partiju pārstāvji informē par savu politisko programmu, tādējādi ļaujot mums izdarīt informētu izvēli. Neraugoties uz to, ka ne visas partijas vienmēr tiek uzaicinātas piedalīties debatēs, nereti redzam debates tikai starp partijām, kas jau šobrīd ir pārstāvētas Saeimā. Partijām ir jāpārvar noteikti popularitātes kritēriji, lai tiktu debatēt ar lielajām un atpazīstamajām partijām, taču bieži šī latiņa jaunajām partijām ir par augstu. Domājams, ka izvēlamies labākos kandidātus no esošajiem, taču vai patiesi par visiem vēlēšanu sarakstiem mēs pietiekami uzzinām? Vai pieļaujams, ka mazās partijas netiek pieaicinātas uz pirmsvēlēšanu debatēm, priekšroku dodot lielajām un atpazīstamajām partijām? ...

Aleksandrs Kuzņecovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Parlamentārās kontroles institūta ģenēze un vēsturiskā attīstība

1. Novembris 2016 /NR. 44 (947)

Mūsdienās demokrātiska valsts nevar būt iedomājama bez tiesību virsvaldības, ar kuras palīdzību sabiedrība tiek organizēta ar tiesību normām un valsts vara ir pilnvarota rīkoties tikai un vienīgi tiesību normu ietvaros.1 Lai sasniegtu šo mērķi, tiesību virsvaldības koncepcija paredz dažāda rakstura pasākumu kopumu, no kuriem viens ir varas dalīšana.2 Varas dalīšanas principa mērķis ir novērst valsts varas uzurpāciju un koncentrēšanos vienas personas vai personu grupas rokās,3 kas paredz ne tikai valsts funkciju sadalīšanu starp varas institūcijām, bet arī savstarpējo kontroli, kas izriet no līdzsvaru un atsvaru sistēmas. Un viena no šīs kontroles izpausmēm ir parlamentārā kontrole. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Latvijas valststiesību eksports

25. Oktobris 2016 /NR. 43 (946)

Ceļu pie lasītājiem sāk "IEL Constitutional Law in Latvia" – grāmata par Latvijas konstitucionālajām tiesībām, aizpildot būtisku trūkumu svešvalodās par Latvijas tiesībām pieejamajā literatūrā un nodrošinot visaptverošu iespēju angļu valodā iepazīties ar Latvijas valsts iekārtas galvenajiem jautājumiem un tiesību zinātnes aktualitātēm. Grāmatas autores un viņu profesionalitāte un zināšanas papildu komentārus neprasa – viņas ir labi pazīstamas "Jurista Vārda" lasītājiem. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Starptautisks ceļvedis Latvijas konstitucionālās iekārtas izpratnei

25. Oktobris 2016 /NR. 43 (946)

Pagājušajā nedēļā, 18. oktobrī, Rīgas Juridiskajā augstskolā (RJA) notika šīs augstskolas prorektores, iepriekš Satversmes tiesas tiesneses Dr. iur. Kristīnes Krūmas (1974-2016) un Satversmes tiesas padomnieces Ditas Plepas kopdarba – grāmatas IEL Constitutional Law in Latvia (Latvijas konstitucionālās tiesības) – atvēršana. No vienas puses, bez šaubām, svinīgs un nozīmīgs notikums Latvijas tiesību zinātnē, no otras puses – piemiņas pasākums vienai no izdevuma autorēm – K. Krūmai, kas šovasar aizgāja aizsaulē, būdama profesionālo un akadēmisko spēku plaukumā. Tādēļ grāmatas atvēršanas svētkos līdzās apsveikuma runām skanēja arī sirsnīgi piemiņas vārdi, turklāt tika paziņots par K. Krūmas stipendijas izveidi Latvijas Universitātes (LU) un RJA tiesību zinātņu maģistrantūras programmu studentiem. ...

žurnāls / Numura tēma

Likumdošanas kvalitātes pilnveides risinājumi Latvijā

11. Oktobris 2016 /NR. 41 (944)

Šī raksta mērķis ir praktiski analizēt institūciju mijiedarbību likumdošanas procesā, vērtēt likumdošanas kvalitātes pilnveides jautājumu koordināciju un noskaidrot, vai Latvijā būtu nepieciešams vadošais (virzošais) spēks likumdošanas kvalitātes prasību noteikšanā un sistemātiskā pilnveidē. ...

Kristīne Jaunzeme

žurnāls / Numura tēma

Trešie lasījumi likumdošanas procesā

11. Oktobris 2016 /NR. 41 (944)

Labas likumdošanas princips prasa, lai tiesību normas tiktu izstrādātas un pieņemtas pienācīgā likumdošanas procesā. Tas nozīmē, ka ir veicama rūpīga piedāvātā regulējuma analīze un tā iespējamās ietekmes izvērtējums, iesaistīto institūciju un ieinteresētās sabiedrības uzklausīšana. Likuma kvalitāte ir nesaraujami saistīta ar veidu, kādā likums tiek izstrādāts un pieņemts. Tas var palīdzēt likuma kvalitātei un var arī traucēt. Šā raksta mērķis ir pievērst uzmanību problemātikai, kas saistīta ar konceptuālu jautājumu izskatīšanu likumdošanas procesā Saeimā trešajā lasījumā. ...

žurnāls / Numura tēma

Normatīvo aktu jaunrades procesa pilnveidošana

11. Oktobris 2016 /NR. 41 (944)

Normatīvo aktu jaunrades procesa pilnveidošana arvien ir aktuāla diskusiju tēma. Arī Valsts prezidenta izveidotā Tiesiskās vides pilnveides komisija analizēja šo jautājumu seminārā par likumdošanas procesa pilnveidošanas iespējām. Šajā seminārā tika izteikti vērtīgi priekšlikumi, kuri mudina arī mūs, Valsts kancelejas juridisko dienestu, uz pārdomām, par to, kādas ir būtiskākās problēmas, nodrošinot likumdošanas procesu Ministru kabineta ietvaros, un ko mēs varam pilnveidot, lai uzlabotu likumdošanas procesu kopumā. ...

žurnāls / Numura tēma

Likumprojekta anotācijas nozīme pamattiesību ierobežojumu noteikšanā

11. Oktobris 2016 /NR. 41 (944)

Likuma sākotnējās ietekmes novērtējums (turpmāk – anotācija) ir viens no nozīmīgākajiem informācijas avotiem par tiesību akta nepieciešamību, piemērošanu un ietekmi uz likuma mērķgrupām. Pamattiesību ierobežojuma gadījumā tiesību normas analīzei un pamatojumam ir izšķiroša nozīme, jo tikai ar anotācijas palīdzību ir iespējams pilnvērtīgi noskaidrot likumā paredzētā ierobežojuma leģitīmo mērķi un tā samērīgumu un nepieciešamību. ...

žurnāls / Numura tēma

Likumdošanas darba uzlabošanas iespējas Latvijā

11. Oktobris 2016 /NR. 41 (944)

Šī gada 10. septembrī man bija gods piedalīties Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotās Tiesiskās vides pilnveides komisijas seminārā "Likumdošanas procesa pilnveidošana". Seminārā tika izteikti dažādi viedokļi par nemirstīgi aktuālu tēmu – cik (ne)ideāls ir likumdošanas process Latvijā un kas tieši tajā būtu uzlabojams, tai skaitā par sakramentālo jautājumu – būt vai nebūt Latvijā Valsts padomei (pastāvīgai ekspertu institūcijai, kas vērtē tiesību aktu projektu kvalitāti, tai skaitā atbilstību augstākstāvošām tiesību normām). Esmu ļoti pateicīga "Jurista Vārdam" par iespēju piedalīties diskusiju forumā ar savu subjektīvu, uz praktisko pieredzi balstītu viedokli par seminārā apskatītajiem jautājumiem. ...

Solvita Āboltiņa

žurnāls / Numura tēma

Likumdošanas procesa norise un kvalitāte – no Saeimas skatupunkta

11. Oktobris 2016 /NR. 41 (944)

Šī gada septembrī Valsts prezidents Raimonds Vējonis iniciēja diskusiju par likumdošanas kvalitātes uzlabošanas iespējām Latvijā, Saeimai adresētajā vēstulē izsakot vairākus konkrētus priekšlikumus. Šie ierosinājumi nodoti Juridiskajai komisijai, kas savukārt tos nodevusi tālāk deputātu darba grupai, kura strādā pie Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem. Par to, vai darba grupa pievērsīsies Valsts prezidenta iniciatīvai un kāds ir prognozējamais deputātu atbalsts, "Jurista Vārdam" pastāstīja šīs darba grupas vadītāja – Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa. ...

žurnāls / Numura tēma

Kas jādara, lai uzlabotu likumdošanas kvalitāti Latvijā

11. Oktobris 2016 /NR. 41 (944)

Rudens aizsācies ar diskusijām par Latvijas likumdošanas procesa uzlabošanas iespējām: 10. septembrī Valsts prezidenta Tiesiskās vides pilnveides komisija (vadītājs – prof. Aivars Endziņš) Rīgas pilī rīkoja semināru "Likumdošanas procesa pilnveide", 12. septembrī Valsts prezidents Raimonds Vējonis nosūtīja Saeimai vēstuli, kurā izteica vairākus priekšlikumus likumu kvalitātes uzlabošanai, savukārt jau 18. oktobrī šo vēstuli apspriedīs Saeimas darba grupa, kurā visu frakciju deputāti pašlaik strādā pie grozījumiem Saeimas kārtības rullī un kas apsvērs iespēju prezidenta ierosinājumus iekļaut kārtības ruļļa eventuālo grozījumu skaitā. ...

žurnāls / Viedoklis

Par likumprojekta "Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā" jēgu Latvijas valststiesību kontekstā

20. Septembris 2016 /NR. 38 (941)

I 1. Saeimā patlaban tiek apspriests likumprojekts "Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā". Patlaban šis likums (3. pants) nosaka, ka Latvijas pilsonis tautības ierakstu dokumentos (tātad jo sevišķi pilsoņa pasē) var vienu reizi mainīt pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās (tātad pret viena sava vecvecāka tautību). 2. Likumprojekta otrā lasījuma redakcija paredz jaunu papildu ...

žurnāls / Tiesību politika

"Nelatvieši" tomēr nevarēs kļūt par "latviešiem"

20. Septembris 2016 /NR. 38 (941)

Pagājušajā nedēļā, 15. septembrī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus "Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā", kas paredz atvieglot pilsonības reģistrāciju ārvalstniekiem ar latvisku izcelsmi, kā arī nosaka vairākas jaunas iespējas mainīt pasē tautības ierakstus. Vienlaikus Saeima no likumprojekta tomēr izslēdza otrajā lasījumā iekļauto normu, kas paredzēja jaunu iespēju – pilsoņiem bez latviskas izcelsmes mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu "latvietis". Šāda iespēja bija plānota Latvijas pilsoņiem, kuri vismaz 15 gadus dzīvo Latvijā, prot valsts valodu un ir piederīgi latviešu kultūrai. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Žurnālista un avotu aizsardzības privilēģijas definīcija Eiropā un ASV

13. Septembris 2016 /NR. 37 (940)

Attīstoties interneta tehnoloģijām un līdz ar tām arī iespējām vākt un izplatīt ziņas sabiedrībai, pasaulē parādās arvien vairāk diskusiju par šķietami vienkāršu jautājumu – kas ir žurnālists? Ja šajā sakarā tiek apsvērta ideja atzīt, ka arī blogeri uzskatāmi par žurnālistiem, tad vai tiešām ikviens pidžamā tērpies tvīvotājs varēs nepakļauties varas iestādēm un, piemēram, atteikties liecināt tiesas priekšā, atsaucoties uz avotu aizsardzības privilēģiju? ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konstitucionālajai sūdzībai – 15

30. Augusts 2016 /NR. 35 (938)

Šogad Satversmes tiesa atzīmē savu divdesmito gadadienu. Savukārt 1. jūlijā apritēja 15 gadi, kopš Satversmes tiesas durvis ir atvērtas arī personai, kas var iesniegt konstitucionālo sūdzību. Tas nozīmē, ka ir pagājis pietiekams laiks, lai būtu iespējams izvērtēt Satversmes tiesas nozīmi, pienesumu un ietekmi, kā arī prognozēt nākotnes perspektīvas. Jāatzīst, ka rakstīt par Satversmes tiesu, šajos 20 gados pieredzēto, notikumiem varētu ļoti daudz. Šī raksta mērķis ir norādīt uz tām konstitucionālās sūdzības speciālo prasību attīstības tendencēm, kuras autore, aizsākot pētniecību, varēja izteikt un vērtēt vairāk teorētiski. Tagad iespējams vērtēt arī teorijas mijiedarbību ar Satversmes tiesas praksi. Bez konstitucionālās sūdzības satura elementu jeb speciālo prasību, proti, aizskāruma, subsidiaritātes un termiņa, nepārzināšanas un nepareizas piemērošanas ceļš [lietas ierosināšana] uz Satversmes tiesu var izrādīties slēgts. Pat ja pieteikuma juridiskais pamatojums būs izcils, pieteicēju var "iegāzt" konstitucionālās sūdzības speciālo prasību nepareiza izpratne un realizācija. Un, kā liecina prakse, tā tiešām arī notiek. Vienlaikus rakstā aplūkoti arī atsevišķi Satversmes tiesas procesa jautājumi, kas saistāmi ar konstitucionālās sūdzības realizāciju. Autore vēlas pateikties visiem Satversmes tiesas priekšsēdētājiem, kuri laipni atļāva zinātniskos nolūkos iepazīties ar Satversmes tiesā iesniegtajiem pieteikumiem un tiem procesuālajiem tiesību aktiem, kas netiek publicēti. Pateicos arī atsaucīgajiem Satversmes tiesas darbiniekiem, kuri man palīdzēja. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Baltijas valstu konstitucionālā identitāte

23. Augusts 2016 /NR. 34 (937)

Šā raksta mērķis ir raksturot Baltijas valstu konstitucionālo identitāti. Lai sasniegtu raksta mērķi, autors vispārēji aplūkos konstitucionālās identitātes jēdzienu, kā arī atsevišķi analizēs konstitucionālās identitātes ģenēzi Baltijas valstīs un tās būtiskākos elementus. ...

Dina Gailīte, Vija Kalniņa, Sannija Matule

žurnāls / Notikums

Bīriņu seminārā  – par demokrātijas un tiesiskuma nākotni Latvijā, Eiropā un pasaulē

2. Augusts 2016 /NR. 31 (934)

Šā gada konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs, kas jau 13. reizi Publisko tiesību institūta direktora Arvīda Dravnieka vadībā noritēja Bīriņos, koncentrējās uz tiesiskas un demokrātiskas valsts apdraudējumiem pašreizējo Eiropas un globāla mēroga drošības krīžu kontekstā. Seminārā tika apspriestas Eiropas Savienības (ES) attīstības perspektīvas – "Brexit", bēgļu krīzes un dalībvalstu ekonomiskās mazspējas kopsakarā. Šie notikumi veicinājuši vienotas Eiropas idejas pievilcības mazināšanos, dalībvalstu egoisma saasināšanos un savstarpējās solidaritātes kritumu, kā arī vietējo politiķu uzkurinātu populismu un šķeltniecības tendences, kas savukārt ved uz Eiropas kā pasaules ekonomikas attīstības un politikas centra marginalizēšanos, konkurētspējas zudumu un kopējā labklājības līmeņa samazināšanos. Šādā perspektīvā tiek apdraudētas arī Eiropas kontinenta valstu tradicionālās pamatvērtības – tiesiskums, demokrātija un ilggadējais miers, kas valdījis šajā pasaules daļā. ...

Jānis Priekulis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Satversmes tiesas tiesneša atstatīšanās

26. Jūlijs 2016 /NR. 30 (933)

Raksta mērķis ir aplūkot tiesneša atstatīšanās institūtu Satversmes tiesas procesā, cenšoties kliedēt dažkārt izskanējušo mītu, ka konstitucionālās tiesvedības procesā nekad nevarētu izveidoties neobjektīva tiesneša situācijas. ...

Dina Gailīte, Vija Kalniņa

žurnāls / Notikums

Pareizā līdzsvara meklējumos: starp untumainu aktīvismu un bailīgu pašierobežošanos

31. Maijs 2016 /NR. 22 (925)

Šis gads Satversmes tiesai aizrit 20 gadu jubilejas zīmē – 1996. gadā noslēdzās tiesas izveidošanas process: tika pieņemts Satversmes tiesas likums un grozījumi Satversmes 85. pantā, kā arī iecelti pirmie seši Satversmes tiesas tiesneši – Romāns Apsītis, Anita Ušacka, Ilma Čepāne, Aivars Endziņš, Andrejs Lepse un Ilze Skultāne (tikai 2000. gadā šim sastāvam pievienojās septītais tienesis – Juris Jelāgins). 1996. gada 9. decembris tiek uzskatīts par Satversmes tiesas dzimšanas dienu, jo šajā datumā tiesneša zvērestu deva tie Satversmes tiesas tiesneši, kas pirms tam nebija bijuši tiesneša amatā. 2016. gada 8. martā Satversmes tiesas jubilejas gads tika atklāts ar unikālu diskusiju, kurā piedalījās visi četri līdzšinējie Satversmes tiesas priekšsēdētāji – Aivars Endziņš, Gunārs Kūtris, Aija Branta un Aldis Laviņš. Savukārt 26. un 27. maijā Rīgā noritēja Satversmes tiesas sadarbībā ar Venēcijas komisiju rīkota starptautiska konference "Konstitucionālās tiesas aktīvisms demokrātiskā valstī" – pasākums, kurā piedalījās ne vien Satversmes tiesas bijušie un esošie tiesneši, bet arī Eiropas Savienības (ES) valstu konstitucionālo tiesu tiesneši, Eiropas Savienības Tiesas, ES Austrumu partnerības valstu konstitucionālo tiesu tiesneši, Venēcijas komisijas locekļi, Latvijas tiesu sistēmas darbinieki un citi valsts tiesību interesenti. Par konferences tematu bija izvēlēts konstitucionālo tiesu aktīvisma jautājums, kas raisīja visai kaislīgas diskusijas, viedokļiem svārstoties no uzskata, ka pārmērīgs un "untumains" tiesu aktīvisms ved uz neleģitīmu "tiesnešu valsti" un tiesu despotismu, līdz bažām par tiesu pārmērīgu pašierobežošanos, kas savukārt var pavērt ceļu citu varas zaru ietekmes neproporcionālam pieaugumam un tālāk novest pie tiesu nespējas pildīt savu pamatfunkciju – aizsargāt cilvēku pamattiesības, likuma varu un demokrātijas funkcionēšanu. ...

Jānis Priekulis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ārējo normatīvo aktu izdošana: vai diskusija beigusies?

24. Maijs 2016 /NR. 21 (924)

Satversmes tiesa 2016. gada 2. martā atzina, ka Latvijas Banka kā autonoma valsts pārvaldes iestāde ir tiesīga izdot likumpilnvarotus ārējos normatīvos aktus. Tas ir fundamentāls atzinums, un tādēļ šis spriedums nevar palikt bez ievērības. Tiesību zinātnei ir pienākums to analizēt un censties pat ar kritisku aci uzlūkot, jo mērķis ir viens – tiesisko sistēmu padarīt labāku un taisnīgāku. Šī raksta mērķis ir īsi analizēt minēto spriedumu un rast atbildi uz jautājumu: vai ilglaicīgā diskusija par šāda veida iestāžu tiesībām izdot ārējos normatīvos aktus ir beigusies? Vai gluži otrādi – šis spriedums ir aizsācis jaunas diskusijas veidošanos tiesību zinātnē un pavēris līdz šim vēl "neizdibinātus" ceļus? ...

žurnāls / Informācija

Latvijas Banka ir demokrātiski leģitimēta izdot ārējos normatīvos aktus

24. Maijs 2016 /NR. 21 (924)

2016. gada 2. martā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2015-11-03 "Par Latvijas Bankas 2014. gada 15. septembra noteikumu Nr. 141 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, veicot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu" 19. un 20. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 64. pantam, kā arī 91. panta pirmajam teikumam", ar kuru minētie noteikumi tika atzīti par neatbilstošiem Satversmes 1. un 64. pantam, kā arī 91. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža. Šis Satversmes tiesas spriedums ir nozīmīgs ar to, ka Satversmes tiesa vērtējusi Latvijas Bankas tiesisko statusu valsts pārvaldes sistēmā, kā arī analizējusi gadījumus, kuros Latvijas Bankai ir tiesības izdot ārējos normatīvos aktus. ...

...

5

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

23. Aprīlis 2024

saturs abonēt

e-žurnāls