MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
5. Marts 2019 /NR. 9 (1067)
Timotijs Endikots (Timothy Endicott) grāmatas "The Philosophy of International Law" 11. nodaļā The Logic of Freedom Power (Brīvības spēka loģika) pamatoti izskaidro un aizstāv suverenitāti. Viņš atklāj, ka, saprotot šo jēdzienu pareizi, suverenitāte nav nesaderīga ar starptautiskajām tiesībām. Dilemma, ka suverēnu valsti nevar piespiest vai ka tā pati nevar uzņemties saistības, tomēr tai jāspēj rīkoties kā juridiskai personai starptautiskajās tiesībās un tādējādi uzņemties šo tiesību saistības vai tikt ar tām saistītai, izzūd, tiklīdz tiek atmesta absolūtistu izpratne par suverenitāti, kas ir šīs dilemmas pamatā. Piekrītu gan šim T. Endikota secinājumam, gan viņa apgalvojumam, ka suverenitāte ir saderīga ar morāles principiem, aizsargā morālās vērtības un tādējādi tai ir morāla vērtība. T. Endikotam ir taisnība: suverenitātes saturs ir "daudzējāds" daļēji atkarībā no starptautiskās iekārtas rakstura un struktūras un pastāvošā suverenitātes režīma. Tomēr T. Endikota rakstā netiek piedāvāta alternatīva suverenitātes koncepcija, kas šodien ļautu izcelt patiesi grūtu jautājumu, proti, par suverenitātes saderību nevis ar starptautiskajām tiesībām (sen jau atrisināts), bet ar autonomām pārnacionālām tiesību iekārtām, kurām piemīt konstitucionālisms un kuras pretendē uz pārākumu un jurisdikcijas tvērumu. Kā saprast valsts suverenitāti saistībā ar tādu pārnacionālu iekārtu kā ES vai tādu globalizējošu politisku un tiesību iekārtu kā ANO statūtu sistēma? ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
27. Februāris 2018 /NR. 9 (1015)
Grūti iedomāties, kā varētu funkcionēt mūsdienīga valsts, kuras iedzīvotājiem nebūtu pieejami likumu teksti un cita tiem tiesiski saistoša informācija. Ja šāda situācija vēl varētu būt iespējama kādā totalitārā iekārtā, kur valda varas iestāžu patvaļa un iedzīvotāji tiek pakļauti policejiska režīma rīkojumiem neatkarīgi no to likumības, tad demokrātiskā un tiesiskā valstī tas nav iespējams. Normatīvo tiesību aktu un citas publiski saistošas informācijas drošticama paziņošana pēc iespējas plašai sabiedrībai ir viens no valsts tiesiskās sistēmas funkcionēšanas nosacījumiem. Tas ne vien ļauj personām uzzināt par to, kādi ir to uzvedības noteikumi, bet arī nodrošina iespējas jebkuram maksimāli efektīvi izmantot savas tiesības un īstenot savas intereses attiecībās gan ar valsti, gan citām personām. Par likumu izsludināšanu valstis un valdnieki ir rūpējušies kopš seniem laikiem. Līdz mūsdienām saglabājušies gan akmenī iecirsto likumu teksti no antīkajām sabiedrībām, gan liecības par to, kā no baznīcu kancelēm 19. gadsimta sākumā tika nolasīti likumi par dzimtļaužu brīvlaišanu Vidzemē un Kurzemē. Līdz ar drukātās preses rašanos 17.–18. gadsimtā veidojās arī pirmās Eiropas valstu oficiālās avīzes, dažas no tām turpina iznākt bez pārtraukuma vairāku gadsimtu garumā: zviedru valdības laikraksts Post-och Inrikes Tidningar normatīvos aktus un publiskos paziņojumus, tai skaitā par komercreģistru, bankrotiem un izsolēm, publicē kopš 1645. gada (kopš 2007. gada tikai elektroniskā formātā). Savs oficiālais izdevums kopš pašiem organizācijas pirmsākumiem 1952. gadā ir arī Eiropas Savienībai. Arī dibinot Latvijas valsti, uzreiz tika veidots oficiālais laikraksts, kurā tika izsludināti ne vien normatīvie akti, bet ar cita plašai sabiedrībai svarīga informācija: valdības politiskie paziņojumi, informācija par sadarbību ar ārvalstīm, budžeta stāvokli, valsts ierēdņu iecelšanu amatos, uzņēmumu un tiesu informācija, izsoļu paziņojumi, dažādu valsts iestāžu ziņas (par muitas un dzelzceļa darbību, epidemioloģisko situāciju u.tml.), kā arī, ņemot vērā Neatkarības kara norisi, pirmajos valsts gados – arī regulāras ziņas par stāvokli frontē. 1998. gadā, papildinot Satversmi ar VIII nodaļu (Cilvēka pamattiesības), valsts pienākums informēt par personas tiesībām un pienākumiem tika expressis verbis nostiprināts konstitūcijas tekstā: "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības" (90. pants). Pirmā Latvijas Republikas oficiālā laikraksta nosaukums bija "Pagaidu Valdības Vēstnesis" (iznāca tikai četri laidieni 1918. gada nogalē, līdz Rīgai uzbruka lielinieki un pagaidu valdība atkāpās uz Kurzemi), tā darbu kopš 1919. gada augusta līdz pat padomju okupācijai turpināja "Valdības Vēstnesis". Atjaunojot Latvijas neatkarību, tika atjaunots arī oficiālais izdevējs: pārejas periodā oficiālo izsludināšanu veica vienlaikus pat trīs izdevumi – "Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs" un laikraksti "Cīņa" un "Sovetskaja Latvija", 1990. gada nogalē šo funkciju pārņēma valdības dibinātais laikraksts "Diena", bet kopš 1993. gada 25. februāra iznāk Latvijas Republikas oficiālas izdevums "Latvijas Vēstnesis" (19 gadus laikraksta formātā, kopš 2013. gada kā periodisks elektronisks izdevums). 2018. gadā Latvijas Republikas oficiālais izdevējs svin dubultus svētkus: 14. decembrī būs pagājuši simts gadi kopš pirmā "Pagaidu Valdības Vēstneša" laidiena iznākšanas (pagaidu valdība laikrakstu dibināja 1918. gada 7. decembrī, par redaktoru ieceļot Jēkabu Stumbergu), savukārt 2018. gada 25. februārī apritēja 25 gadi, kopš pirmo reizi iznācis pašreizējais oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis" (galveno redaktoru Oskaru Gertu Ministru padome iecēla 1992. gada decembrī). Kāds ir mūsdienu Latvijas oficiālais izdevējs, kāda ir tā nākotnes vīzija un kā informācijas laikmetā vislabākajā veidā īstenot Satversmes 90. pantu – par to "Jurista Vārda" saruna ar VSIA "Latvijas Vēstnesis" valdes priekšsēdētāju Dainu Ābeli. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
16. Janvāris 2018 /NR. 3 (1009)
Pagājušā gada nogalē pie lasītājiem devās apjomīga monogrāfija "Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā". Tas ir vairāku vēsturnieku, juristu un politologu kopīgi veidots izdevums, kura centrā ir valsts nepārtrauktība kā Latvijas atjaunošanas tiesiskais pamats. Izmantojot zinātņu starpdisciplināru pieeju, pētnieki analizējuši faktus un izvirzījuši argumentus, kas detalizēti pamato Latvijas valsts juridisko nepārtrauktību arī tās okupācijas laikā. Paredzams, ka tuvākajā laikā tiks uzsākts darbs pie monogrāfijas tulkošanas un izdošanas angļu valodā, lai Latvijas zinātnieku argumentus darītu pieejamus arī ārvalstu lasītājam. Kaut gan kopš valsts neatkarības atgūšanas ir pagājuši jau gandrīz 30 gadi, tomēr jautājums par Latvijas Republikas juridisko statusu tās okupācijas laikā, kā arī tiesisko pamatu, uz kura tika atjaunota neatkarība, nav zaudējis aktualitāti. Tas ir nemainīgi svarīgs gan iekšpolitiski (piemēram, pilsoņu kopuma noteikšanas sakarā), gan ārpolitiski (piemēram, aplūkojot jautājumu par okupācijas seku kompensāciju). Tādēļ šādas fundamentālas monogrāfijas iznākšana ir ļoti būtisks notikums gan Latvijas jurisprudencē, gan praktiskajā politikā. Grāmatas svinīgā atvēršana notika 2017. gada 15. novembrī Latvijas Universitātē, klātesot ne vien tās autoriem, bet arī Valsts prezidentam Raimondam Vējonim un Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Latvijas Universitātes rektoram Indriķim Muižniekam u.c. Pasākuma laikā ar zinātniskiem priekšlasījumiem par nepārtrauktības doktrīnu uzstājās Satversmes tiesas priekšsēdētaja prof. Ineta Ziemele, Baltijas stratēģisko pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, akadēmiķis Tālavs Jundzis, Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Ainārs Lerhis, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors Jānis Lazdiņš, Satversmes tiesas pirmais priekšsēdētājs prof. Aivars Endziņš. Šodien, iepazīstinot "Jurista Vārda" lasītājus ar apjomīgo (471 lpp.) monogrāfiju, piedāvājam interviju ar tās izdevēja – Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centra – vadītāju un grāmatas projekta zinātnisko vadītāju – Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli Prof. Dr. habil. sc. pol., Dr. iur. Tālavu Jundzi. Tāpat publicējam izvilkumus no viņa sarakstītā grāmatas ievada, kas ļaus izprast nepārtrauktības doktrīnas pamatus un nozīmību. ...
Pievienot mapei
1 ... 3 4 5 6 7 ... 22
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Administratīvās tiesības un proc...
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Valsts un baznīca
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties