Tiesību nozaru katalogs: Starptautiskās tiesības

Autoru galvenais mērķis šī raksta ietvaros ir noteikt, kādos gadījumos starptautiskajā komerciālās šķīrējtiesas procesā varētu pieteikt noraidījumu puses pārstāvim, analizēt šāda noraidījuma tiesisko pamatu un tribunāla kompetenci izšķirt jautājumu par puses pārstāvja noraidījumu, kā arī apskatīt puses pārstāvja noraidīšanas praktiskās sekas. ...

5. Februāris 2013 /NR. 5 (756)

Ilze Dubava, Nils Muižnieks

žurnāls / Intervija

Es labprāt redzētu tādu Latviju, kurā cilvēki grib iebraukt, nevis izbraukt

5

5. Februāris 2013 /NR. 5 (756)

Drīz apritēs gads, kopš augsto Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatu ieņem latvietis Nils Muižnieks. Tomēr joprojām pat daudziem cilvēktiesību lietpratējiem un vēl jo vairāk citiem Latvijas iedzīvotājiem nav daudz informācijas par to, kādi ir šādas amatpersonas pienākumi un ko, savu darbību uzsākot, jau paguvis izdarīt N. Muižnieks. Turklāt no šādas – Eiropas Padomes – perspektīvas, iespējams, objektīvāk (vai vismaz citādi) redzama arī cilvēktiesību situācija Latvijā. Tādēļ "Jurista Vārds" nešauboties izmantoja iespēju līdz ar citiem Latvijas medijiem intervēt N. Muižnieku, kurš 2013. gada 25. janvārī teica uzrunu Nīderlandes Helsinku komitejas rīkotajā konferencē "Cilvēktiesību nākotne Eiropā" (The Future of Human Rights in Europe) Hāgā. Uzstājoties konferencē, N. Muižnieks raksturoja, viņaprāt, galvenos Eiropas cilvēktiesību sistēmas izaicinājumus (cilvēktiesību situācija terorisma apkarošanas un ekonomiskās krīzes kontekstā, Lielbritānijas pretestība Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) spriedumiem, interneta iespaids uz cilvēktiesībām u.c. – plašāk skat. 9. lpp.), bet, atbildot uz Latvijas žurnālistu jautājumiem, analizēja Baltijas valstu problēmas cilvēktiesībās, kā arī pievērsās tradicionāli sāpīgajiem mūsu valsts jautājumiem – mazākumtautību integrācijas problēmām, lielajam bērnu skaitam, kas piedzimstot neiegūst Latvijas pilsonību un turpina vairot nepilsoņu rindas utt. ...

Imants Muižnieks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Publisko un privāto partnerību līgumi starptautiskajās privāttiesībās

22. Janvāris 2013 /NR. 3 (754)

Publiskās un privātās partnerības kļuva populāras pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad publiskajā sektorā sāka lietot privātā sektora darba metodes. Daudzās valstīs arvien plašāk publisko funkciju nodrošināšanā tiek piesaistīts gan ārvalstu, gan vietējais privātais kapitāls un prasmes, partnerībām kļūstot par svarīgu juridisko instrumentu ekonomiskās attīstības jomā. Šo tendenci pastiprina resursu savstarpējā atkarība, jo publiskajam sektoram vairs nepietiek līdzekļu, lai mūsdienu globalizētajā un izaicinājumiem pārpilnajā pasaulē patstāvīgi un neatkarīgi no citiem dalībniekiem nodrošinātu pilnvērtīgu pārvaldību. ...

M.Paparinska atzinums par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā"

žurnāls / Tiesību politika

19

30. Oktobris 2012 /NR. 44 (743)

Atsaucoties uz Jūsu [t. i., Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Arņa Cimdara – red.] 2012. gada 27. septembra vēstuli Nr. 02-01.7/140 "Par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā"" (turpmāk – Vēstule), esmu sagatavojis atzinumu par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" (turpmāk – Likumprojekts). Es uzskatu, ka man nav šķēršļu sniegt šo atzinumu (turpmāk – Atzinums), jo neesmu ...

Aiga Mieriņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Romas I un Romas II regulas piemērotība internetā nodibinātām līgumiskām un ārpuslīgumiskām saistībām

Interneta bezrobežu raksturs nereti rada situācijas, ka ar interneta starpniecību nodibinātās līgumiskās vai ārpuslīgumiskās tiesiskās attiecības ir saistītas vairāk nekā ar vienu valsti, līdz ar to vairāk nekā ar vienu tiesību sistēmu. ...

23. Oktobris 2012 /NR. 43 (742)

žurnāls / Intervija

UNIDROIT – tilts starp dažādām kultūrām un tiesībām

23. Oktobris 2012 /NR. 43 (742)

Pastāv viedoklis, ka starptautiskās privāttiesības vairs nav saistāmas ar tādu tiesību normu veidošanu, kas nosaka, kā tiesām un šķīrējtiesām piemērot kolīziju tiesības, bet šobrīd ir aktuāla tieši privāttiesību unifikācija, īpaši starptautiskajā tirdzniecībā.1 Starptautisko Privāttiesību unifikācijas institūts (UNIDROIT2) ir viena no ietekmīgākajām organizācijām pasaulē, kas nodarbojas ar starptautisko privāttiesību unifikāciju un harmonizāciju. Šī neatkarīgā starpvaldību organizācija ir dibināta 1926. gadā pie Nāciju Līgas un 1940. gadā atjaunoja savu darbību saskaņā ar daudzpusējo līgumu – UNIDROIT statūtiem. Šobrīd UNIDROIT ir 63 dalībvalstis, arī Latvija, kas pievienojās 2006. gadā. Šā gada 21. septembrī Latvijā viesojās UNIDROIT prezidents Alberto Maconi (Alberto Mazzoni), bijušais ģenerālsekretāra vietnieks Martins Stanfords (Martin Stanford) un ģenerālsekretārs Andželo Estrella-Farija (Angelo Estrella-Faria). ...

Zane Kļaviņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vācijas Konstitucionālās tiesas Eirospriedums un tā sekas

Latvijas tālākās ekonomiskās izaugsmes pamatā ir ilgtspējīga un stabila Eiropas ekonomiskā attīstība. Tādējādi bez ievērības nedrīkst palikt šā gada 12. septembra Vācijas Konstitucionālās tiesas tā dēvētais Eirospriedums. Tā ietvaros tiesai nācās lemt par starptautisko līgumu – Līguma par Eiropas stabilitātes mehānisma (turpmāk – ESM) ierīkošanu, Eiropas Savienības fiskālā līguma un Eiropadomes lēmuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. panta papildināšanu attiecībā uz stabilitātes mehānisma izveidi – atbilstību valsts konstitūcijai, proti, tās pamatlikumam1 (das Grundgesetz – vācu val.). Arī Latvijā pirms šo Eiropas tiesību aktu ratifikācijas2 gan politikā, gan sabiedrībā pastāvēja bažas par valsts suverenitātes saglabāšanu un budžeta kompetences nodošanu Briseles rokās. Šī konstitucionālā problemātika, kā redzams, ir ne vienas vien neatkarīgas valsts "sāpju" jautājums. Kas tad konkrēti un ar kādu argumentāciju tika nolemts ar šo spriedumu, un kādas sekas no tā izriet Eiropas kontekstā? ...

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Edmunds Broks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Starptautiskās tiesības antīko valstu sistēmās

I. Kāpēc interesēties par starptautisko tiesību vēsturi Šī nelielā publikācija ir veltīta vienam no vispieticīgāk apskatītajiem starptautisko tiesību aspektiem – starptautisko tiesību vēsturei.1 Lai gan "no vēstures mēs mācamies to, ka neko no tās neiemācamies" (tā vēstures izziņas lietderību apmēram pirms divsimt gadiem kodolīgi un nedaudz skeptiski raksturoja Hēgelis), diez vai būtu apdomīgi piekrist šai tēzei, pat nepārbaudot ...

4. Septembris 2012 /NR. 36 (735)

Dace Lutere-Timmele

žurnāls / Numura tēma

Latvijas situācija Eiropas kontekstā

3. Aprīlis 2012 /NR. 14/15 (713/714)

Izskaidrošu ārzemju latviešu skatījumu uz pilsonības likumprojekta pamatnostādnēm. Kā zināms, Pasaules brīvo latviešu apvienība jau kopš tās pirmsākumiem 1956. gadā ir pārstāvējusi visus latviešus un visas latviešu organizācijas ārpus Latvijas. Likumprojekts būtiski skar ārzemēs dzīvojošo latviešu pilsonības tiesības un to realizēšanu. Tāpēc arī mēs vēlamies komentēt jaunākās attīstības tendences pilsonības koncepcijā gan Latvijā, gan arī ārpus tās. ...

Inga Reine

žurnāls / Numura tēma

Pilsonības jautājuma starptautiskais regulējums

3. Aprīlis 2012 /NR. 14/15 (713/714)

Vispirms būtu jāsāk ar juridiskajā zinātnē stingri noteikto atziņu, ka pilsoņu kopums veido vienu no neatkarīgas valsts pamatelementiem un līdz ar to pēc savas būtības pilsoņu loka noteikšana ir valstiski svarīgs jautājums. Vienlaikus būtu jāatbild uz jautājumu, vai starptautiskajās tiesībās ir noteikta pilsonības definīcija. ...

Magda Papēde

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Intelektuālā īpašuma tiesības starptautiskā ietekmē

Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma1 jeb ACTA parakstīšana šā gada 24. janvārī ir izsaukusi masveida ažiotāžu, jo īpaši interneta lietotāju vidū. Atsevišķi aktīvisti jau paziņojuši par piketu pie Ministru kabineta, lai apturētu ACTA ratificēšanu Latvijā.2 Pēc protestētāju domām, nolīgums paredz, ka ir jāizspiego cilvēki, lai nodrošinātu autortiesību aizsardzību.3 Sekas būšot pilnīga interneta kontrole un cenzūra. Var piekrist kritikai, ka par paredzēto pievienošanos nolīgumam sabiedrību varēja informēt laicīgāk, ņemot vērā, ka intelektuālā īpašuma tiesības aizvien vairāk ietekmē ikviena iedzīvotāja ikdienu. Iespējams, publiski apspriežot Latvijas pozīciju un mērķus intelektuālā īpašuma jomā, sabiedrības attieksme pret ACTA būtu citāda. Kā tiks apskatīts turpmākajā tekstā, ACTA noteikumi pamatā atbilst Latvijā spēkā esošajam intelektuālā īpašuma aizsardzības regulējumam. Nepretendējot uz izsmeļošu analīzi, jānorāda, ka atsevišķi jautājumi tomēr ir diskutējami un pat nesavietojami ar Latvijas tiesībās nostiprinātajiem principiem – pretēji Ekonomikas ministrijas viedoklim, ka ACTA rezultātā nekādas izmaiņas likumos nav nepieciešamas4. ...

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

Liene Eglāja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas un Lietuvas jūras robeža – kā sasniegt taisnīgu atrisinājumu

Latvijas Satversmes sapulce sēdē 1921. gada 15. martā pēc tam, kad ārlietu ministrs Zigfrīds Meierovics bija sniedzis ziņojumu par šķīrējtiesas sprieduma projektu robežu jautājumā ar Lietuvu, deputāts Ādolfs Klīve aizrādīja, ka labas attiecības ar Lietuvu ir vēlamas, bet tas panākams tikai tad, ja robežu jautājumu izšķir taisnības ceļā. Tāds līgums, kādu paredz sprieduma projekts, labas attiecības nevis stiprinātu, bet gan traucētu.1 Atšķirībā no situācijas 20. gadsimta divdesmitajos gados, kad šķīrējtiesas spriedums valstīm bija saistošs, uz doto brīdi izvēle pieņemt vai noraidīt nelabvēlīgu robežas regulējumu joprojām ir Latvijas ziņā. Rakstā2 autore analizē Latvijas un Lietuvas jūras robežas tiesisko regulējumu vēsturiski un šobrīd, tā atbilstību Latvijas interesēm un piedāvā situācijas risinājumu. Autore pamato, ka 1999. gada jūras robežlīgums starp Latviju un Lietuvu neatbilst Latvijas interesēm un nav taisnīgs, tāpēc valstīm vai nu jāatsāk sarunas par jūras robežas virziena maiņu vairāk uz dienvidiem, vai jautājums jāatrisina starptautiskā tiesā. ...

17. Janvāris 2012 /NR. 3 (702)

Gaļina Žukova, Vladimirs Hvaļejs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

ICC Šķīrējtiesas reglamenta jaunā redakcija

10. Janvāris 2012 /NR. 2 (701)

1. Ievads 2012. gada 1. janvārī spēkā stājās jauna ICC1 Šķīrējtiesas Reglamenta redakcija (turpmāk – Jaunais reglaments). Neskatoties uz to, ka jau iepriekš vairākos minētā reglamenta pantos (turpmāk – 1998. gada Reglaments) tika veikti nozīmīgi grozījumi, turklāt tas tika papildināts arī ar dažiem jauniem noteikumiem, šīs izmaiņas nevar uzskatīt par revolucionārām. Tās galvenokārt ir vērstas uz strīdu izšķiršanas efektivitātes uzlabošanu, ...

Daina Celma

žurnāls / Eiropas telpā

Eiropas tiesu mijiedarbība

27. Decembris 2011 /NR. 52 (699)

1. Ievads Kā norādījis S. Duglass-Skots (Douglas-Scott), reiz bija vienkārši – pastāvēja divas "Eiropas" tiesas un tikai vienai no tām bija kompetence cilvēktiesībās.1 Patiesi, Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – Cilvēktiesību tiesa) Strasbūrā tika izveidota 1959. gadā saskaņā ar Eiropas Padomes Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (turpmāk – Konvencija), un tās uzdevums bija izspriest lietas par šīs ...

Dina Gailīte, Gatis Litvins, Inga Reine

žurnāls / Intervija

Ekonomiskās krīzes ietekme uz cilvēktiesību izpratni

14

27. Decembris 2011 /NR. 52 (699)

Cilvēktiesību jautājumi ir bijuši nozīmīgi vienmēr – arī 21. gadsimtā, un nekas neliecina, ka cilvēktiesību aktualitāte prognozējamā laikā mazināsies. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir Eiropas un arī visas pasaules mēroga institūcija, kura dod būtisku ieguldījumu cilvēktiesību attīstībā un aizsardzībā. No Latvijas ar to visciešāk saistītas divas personas – Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese profesore Dr.iur. Ineta Ziemele un Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine. Intervija ar I. Ziemeli lasāma 2011. gada 12. jūlija "Jurista Vārdā" (sk. Par līdzsvaru starp indivīda tiesībām un sabiedrības interesēm. Jurista Vārds, 12.07.2011., Nr. 28), savukārt šajā numurā lasītāji var iepazīties ar I. Reines viedokli par Eiropas Cilvēktiesību tiesas aktualitātēm un attīstības perspektīvām. I. Reines profesionalitāte izpelnījusies atzinību visā Eiropā, jo šobrīd viņa aktīvi līdzdarbojas, izstrādājot noteikumus Eiropas Savienības dalībai Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas sistēmā. ...

Baiba Rudevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ko iesākt ar Anglijas tiesas izdotu aktīvu iesaldēšanas rīkojumu

43

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

Pēdējā laikā Latvijas informatīvajā telpā diezgan bieži ir sastopamas dažādas ziņas par Anglijas Augstās tiesas Londonas Komerctiesas (turpmāk – Londonas Komerctiesa)1 2011. gada 20. aprīļa aktīvu iesaldēšanas jeb Mareva rīkojuma (freezing injunction; "Mareva" injunction)2 izpildes grūtībām Latvijā.3 Sekojot līdzi lielākajai daļai šo publikāciju, autore secina, ka Latvijā nav skaidrības par citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu prasības nodrošinājuma lēmumu izpildi mūsu valsts teritorijā. Tik tiešām – par to līdz šim nav ne runāts, ne diskutēts, nedz arī pat domāts. Tādēļ nav brīnums, ka 2011. gada 20. aprīļa aktīvu iesaldēšanas jeb Mareva rīkojums (turpmāk – Mareva rīkojums) pēkšņi lika sarosīties daudziem Latvijas juristiem, advokātiem, tiesnešiem, tiesu izpildītājiem, Uzņēmumu reģistram, meklējot visdažādākos risinājuma variantus, taču tos tā arī īsti neatrodot.4 Viss liecina, ka situācija turpina sarežģīties un blakussūdzības plūst visos iespējamajos virzienos.5 Šajā publikācijā autore vēlas sniegt savu skatījumu par minētās problēmas juridiskajiem aspektiem – cerībā beidzot palūkoties uz aktīvu iesaldēšanas jeb Mareva rīkojumiem (mūsdienu Latvijas apstākļos tos varētu nu jau dēvēt arī par "Lemberga" rīkojumiem) no starptautiskā civilprocesa skatupunkta. Uzreiz jāatzīst, ka situācija ir mākslīgi sarežģīta un tādu ceļu, kādu šobrīd iet Latvijas juristi, tālāk iet vairs nevar. ...

Aiga Mieriņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Starptautisko privāttiesību attīstības tendences globalizācijas laikmetā

13

23. Augusts 2011 /NR. 34 (681)

Mūsdienās jēdziens "globalizācija" vairs nevienam nav jāskaidro. Globalizāciju raksturo pieaugošā valstu ekonomiskā un sociālā integrācija pasaulē. Tas ir komplekss process, kas ietekmē daudzus mūsu dzīves aspektus. Vēsturnieki nereti globalizāciju dēvē arī par unifikāciju jeb universalizāciju. Centieni pēc vienotas sistēmas un formas panākšanas vērojami ikvienā dzīves jomā. Modernā sabiedrībā paredzami, saprātīgi un vienkārši likumi vienlaikus ar tiesiskās paļāvības apziņu ir visnotaļ svarīgas vērtības. ...

Arnis Lauva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pazust tulkojumā: spēka lietošanas mandāts Lībijā

19. Aprīlis 2011 /NR. 16 (663)

2000. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs izveidoja Apvienoto Nāciju Miera operāciju ekspertu grupu (Panel on United Nations Peace Operations), kuras mērķis bija konstatēt ANO miera operāciju izpildes un organizācijas trūkumus, izanalizēt tos, kā arī sniegt rekomendācijas nepieciešamajām izmaiņām.1 Rezultātā ANO Drošības padomei (DP) tika iesniegts ziņojums ar plašu priekšlikumu klāstu, cita starpā priekšlikumi par nepieciešamību pēc saprotama (skaidra, ticama un izpildāma) mandāta. Par to, ka starptautisko mandātu kvalitāte ir jāuzlabo, ir izteikušies arī citi eksperti.2 Tādēļ arī raksta autors vēlas ieskicēt klupšanas akmeņus, kas noveduši pie spēka lietošanas mandāta piemērošanas problēmām Lielajā Sociālistiskajā Tautas Arābu Lībijas Džamāhīrijā3 (turpmāk – Lībija). ...

Katrīne Pļaviņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Starptautisko un Eiropas Savienības tiesību normu ieviešana Latvijas tiesību sistēmā

3

25. Janvāris 2011 /NR. 4 (651)

Raksta temats saistīts ar iecerēto likumdevēja diskusiju par Latvijas starptautiskajiem līgumiem piemērojamo režīmu. Tomēr ne Tieslietu ministrijas koncepcija "Par starptautisko līgumu nacionālā normatīvā regulējuma pilnveidošanas nepieciešamību",1 ne likumprojekta radīšanai sagatavotais pētījums, ne lielākā daļa pastāvošo publikāciju par šo jomu neskaidro starptautisko līgumu piemērošanu no tiesību teorijas viedokļa. Turklāt Latvijas pētnieku rakstos sastopamas turpmāk atspoguļotās nepilnības tiesību sistēmu vienotības pierādīšanā, piemēram, atziņa, ka starptautisko paražu tiesību normas juridiskā spēka hierarhijā neiekļauj. Tādējādi topošajam likumprojektam trūkst teorētiska pamatojuma, kas balstītos uz starptautisko un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību un Latvijas nacionālā regulējuma kopsakarību analīzi. ...

Jūlija Kolomijceva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ārvalsts likuma piemērošana civilprocesā

21. Decembris 2010 /NR. 51 (646)

Civillietās ar ārvalsts elementu, tās izskatot Latvijas tiesās, kolīziju normu piemērošanas dēļ var rasties nepieciešamība noskaidrot ārvalsts likuma saturu. Kolīziju normu piemērošanas procesu nosacīti var sadalīt divos posmos. Pirmajā posmā noskaidro: vai kolīziju normas vispār jāpiemēro, kura tieši kolīziju norma jāpiemēro un uz kuras valsts likumu tā norāda. Otrajā posmā tiek piemērots tas (ārvalsts) likums, uz kuru kolīziju norma norāda. Bez šaubām, ārvalsts likuma satura noskaidrošana objektīvu iemeslu dēļ ir vissarežģītākais darbs šajā procesā. Šajā rakstā, pamatojoties uz 1980. gada Romas Konvencijas un Romas I Regulas kolīziju normām par līgumsaistībām piemērojamo likumu, tiks analizēti jautājumi, kas izriet no ārvalsts likuma piemērošanas civilprocesā. ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Notikums

Eksperti apspriež starptautisko tiesību aktualitātes

3

28. Septembris 2010 /NR. 39 (634)

Jau ierasti Rīgas Juridiskā augstskola pēc profesores Inetas Ziemeles iniciatīvas pulcē starptautisko tiesību ekspertus un interesentus uz diskusijām par aktualitātēm šajā tiesību nozarē. Aizvadītajā nedēļā tika sperts nākamais solis starptautisko tiesību diskusiju organizēšanā. Ar profesores I. Ziemeles iniciatīvu un atbalstu aizsākts regulārs diskusiju cikls starptautiskajās tiesībās. Organizatori šajās regulārajās debatēs iecerējuši spriest par dažādu starptautisko tiesību nozaru aktuālajiem jautājumiem, kā arī analizēt Latvijas praksi attiecīgās tiesību nozares īstenošanā. Šā pasākuma mērķis ir veicināt Latvijas prakses un tradīcijas izvērtēšanu, kā arī sistēmiski izvērtēt Latvijas praksi no starptautiskās perspektīvas. Neapšaubāmi, ka šīs diskusijas dos Latvijai iespēju ar savas valsts praksi piedalīties starptautisko tiesību veidošanā. ...

Ieva Bērziņa-Andersone

žurnāls / Eiropas telpā

Eiropas Savienības ārējā kompetence

21. Septembris 2010 /NR. 38 (633)

Eiropas Savienībai (turpmāk tekstā – ES) kā starptautisko tiesību subjektam ir gan iekšēja, gan ārēja kompetence savu mērķu realizēšanā. Iekšējā kompetence ir ES tiesības rīkoties attiecībā uz savām dalībvalstīm un uz ES institūcijām. Savukārt ārējā kompetence ietver ES tiesības rīkoties attiecībā uz trešajām valstīm un citiem starptautisko tiesību subjektiem, arī tiesības slēgt starptautiskus līgumus. Latviešu valodā līdz šim vairums juridiskās literatūras veltīts ES iekšējās kompetences jautājumiem un ārējā kompetence parasti aplūkota konspektīvi, bez plašāka izvērsuma.1 Tomēr, it īpaši pēc ES kompetences daļējām izmaiņām pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās, ievērojama loma ir arī ES tiesībām darboties ārpus ES. Tādēļ šī raksta2 mērķis ir aplūkot galvenos ES ārējās kompetences aspektus un problemātiku, īpašu uzmanību pievēršot ES tiesībām slēgt starptautiskus līgumus. Attiecībā uz rakstā lietoto terminoloģiju jāievēro, ka ar Lisabonas līguma grozījumiem noteikts, ka turpmāk būs tikai viens tiesību subjekts – ES, kas aizstāj arī Eiropas Kopienu un ir tās pēctece.3 Tomēr ES ārējās kompetences jēdziens un izpratne ir attīstījusies jau kopš ES pirmsākumiem, un attiecīgi jāņem vērā arī agrākās atšķirības starp ES un Eiropas Kopienu vai Eiropas Kopienām. Tādēļ, ja tiks aplūkota ES šaurākā nozīmē (tiesiskās attiecības, kas pamatotas konkrēti Māstrihtas līguma regulējumā), lietots apzīmējums "Savienība", savukārt, aplūkojot tiesiskās attiecības Eiropas Kopienā, lietots apzīmējums "Kopiena". ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Notikums

Diskusija par Starptautiskās tiesas konsultatīvo viedokli Kosovas jautājumā

Rīgas Juridiskā augstskola 20. augustā rīkoja starptautisko tiesību diskusiju par Starptautiskās tiesas 2010. gada 22. jūlija konsultatīvo viedokli.1 Šī diskusija turpināja profesores Dr.iur. Inetas Ziemeles aizsākto tradīciju pulcēt vienkopus starptautisko tiesību mācībspēkus, praktiķus un interesentus, lai apspriestu aktuālos starptautisko tiesību jautājumus un kopīgi stiprinātu starptautisko tiesību zināšanas un tradīciju Latvijā.2 Šoreiz kā galvenais apspriešanas temats tika piedāvāts Starptautiskās tiesas viedoklis par tautu tiesībām uz pašnoteikšanos. Tāpat tika diskutēts par Latvijas rakstveida pozīciju Starptautiskajai tiesai šajā lietā. Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Ģenerālā asambleja 2008. gada 8. augustā pieņēma rezolūciju 63/3, ar kuru vērsās pie Starptautiskās tiesas ar jautājumu, vai Kosovas vienpusējā neatkarības deklarācija atbilst starptautiskajām tiesībām. Starptautiskā tiesa savā konsultatīvajā viedoklī uz šo jautājumu atbildēja tādējādi, ka starptautiskās tiesības nesatur specifisku aizlieguma normu šādām vienpusējām deklarācijām. Desmit tiesas tiesneši balsoja par un četri tiesneši balsoja pret. ...

31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)

Atrunas jēdziens un atbilstība līguma objektam un mērķim

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atrunu tiesiskais regulējums ir neatņemama starptautisko līgumtiesību daļa. Vismaz pēdējos 55 gadus atrunu tiesiskais regulējums pastāvīgi ir mainījies, un, kaut arī to galvenie noteikumi ir ietverti plaši atzītos un skaidros starptautisko līgumu noteikumos, mūsdienu tiesību jaunrade pieprasa pastāvīgu tiesību normu stāvokļa pārvērtēšanu de lege lata. Šajā rakstā2 analizēti daži no atrunu tiesiskā regulējuma būtiskākajiem elementiem kontekstā ar Latvijas praksi. Šā tiesiskā regulējuma analīze tiks izklāstīta četrās daļās. Pirmkārt, tiks sniegts relatīvi īss atrunu tiesiskā regulējuma attīstības pārskats, lai norādītu uz periodiski aktuālajām tēmām un jautājumiem tiesību jaunradē. Otrkārt, tiks aplūkots atrunas jēdziens, īpaši atrunu nošķiršana no interpretatīvām deklarācijām, un Latvijas prakse šajā jautājumā. Treškārt, tiks analizēta līguma objekta un mērķa nozīme tiesību veikt atrunas ierobežošanā, arī kontekstā ar Latvijas praksi. Ceturtkārt, tiks pētītas atrunas izdarīšanas sekas, īpaši iespēja neņemt vērā3 nepieļaujamas atrunas. Šis raksts pauž ideju, ka, par spīti prima facie ievērojamām atšķirībām pieejā noteiktiem atrunu tiesiskā regulējuma aspektiem, tās var mainīt, izmantojot turpmāko valstu praksi un radot jaunas lokāla rakstura paražu tiesību normas. ...

22. Jūnijs 2010 /NR. 25/26 (620/621)

Reinis Āboltiņš

žurnāls / Numura tēma

Starptautisko humanitāro tiesību normu nozīmības apliecinājums

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

2010. gada 17. maijā Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta ar 14 balsīm "par" un trim balsīm "pret" atzina, ka 2004. gadā, notiesājot Vasiliju Kononovu par 1944. gadā izdarīto kara noziegumu, Latvija nav pārkāpusi krimināllikuma atpakaļejoša spēka aizliegumu, kas ir noteikts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. pantā. ...

Aleksejs Dimitrovs

žurnāls / Numura tēma

Cēls mērķis neattaisno visus līdzekļus

Cilvēkam, kas nacismu uzskata par absolūtu ļaunumu, ir diezgan grūti rakstīt par Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas spriedumu Kononova lietā.2 Grūti pierast pie domas, ka, cīnoties pret šo ļaunumu, varēja izdarīt kara noziegumus. Tomēr jāatceras, ka arī cēls mērķis neattaisno visus līdzekļus. Un citu partizānu pieredze apliecina, ka arī kara apstākļos ir iespējams atturēties no aklas atriebības. ...

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Latvijas tiesvedības profesionalitāte devusi augļus

žurnāls / Numura tēma

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielās palātas spriedums lietā Kononovs pret Latviju nav ne revolucionārs, ne vēsturisks, ne principiāls, ne arī jebkādā citā veidā juridiski nozīmīgs. ECT piemēroja vispāratzītas starptautisko tiesību normas un principus par humanitāro tiesību (vai kara tiesību 1944. gada terminoloģijā) piemērošanu visām bruņotā konflikta pusēm un šo pienākumu satura noteikšanu. Tiesas metodoloģiskā pieeja un lielā mērā arī galīgie secinājumi bija paredzami jau pirms ECT procesa sākuma1 un var šķist pārsteidzoši tikai tad, ja par intelektuālo standartu pieņem ECT Palātas sprieduma starptautisko tiesību zinātības līmenī.2 ECT Lielās palātas spriedums ir uzrakstīts elegantā kompetenta starptautisko tiesību jurista stilā, parādot Tiesai netipiski niansētu izpratni par starptautisko tiesību avotiem un starptautisko tiesību attīstības intertemporālajiem aspektiem. Tomēr, neskatoties uz nenoliedzamo estētisko baudījumu no argumentu formulējumiem un atsauču pērlēm,3 no konceptuālā viedokļa sprieduma metodoloģija un secinājumi ir ļoti tradicionāli, un sprieduma lasījums neatklāj nekādas būtiski pārsteidzošas atziņas par starptautiskajām tiesībām. ...

Mārtiņš Mits

žurnāls / Numura tēma

Latvija iztur Eiropas Cilvēktiesību tiesas pārbaudi

Ņemot vērā Kononova lietas sarežģīto juridisko un politisko kontekstu, šis spriedums Latvijai ir īpaši nozīmīgs. Spriežot pēc ažiotāžas, kas tika sacelta pēc Latvijai nelabvēlīgā pirmā sprieduma Kononova lietā, šī lieta ir ļoti svarīga arī Krievijai. Droši var apgalvot, ka jautājums par "uzvarētāju" tiesāšanu ir nozīmīgs visas Eiropas kontekstā. ...

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

žurnāls / Numura tēma

Kononovs pret Latviju: Latvija uzvar

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Ir pagājis gandrīz gads, kopš "Jurista Vārds" ziņoja par Vasilija Kononova pieteikuma skatīšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielajā palātā. Toreiz atspoguļojām argumentu cīņu tiesas sēdē. Ņemot vērā lietas sarežģītību saistībā ar juridisko un vēsturisko kontekstu, grūti bija prognozēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma iznākumu. Šā gada 17. maijā Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta ar 14 balsīm par un 3 balsīm pret atzina, ka 2004. gadā, notiesājot V. Kononovu par 1944. gadā izdarīto kara noziegumu, Latvija nav pārkāpusi krimināllikuma atpakaļejoša spēka aizliegumu, kas ir noteikts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. pantā. Ņemot vērā šā sprieduma tiesisko un politisko nozīmi, "Jurista Vārds" veica ekspertu aptauju. Eksperti tika lūgti sniegt viedokli par sprieduma nozīmi, vai tas ir pamatots un kādam tam bija jābūt, kā arī kādi ieguvumi vai zaudējumi no tā varētu rasties Latvijai? "Jurista Vārda" neklātienes diskusijā piedalās: Pāvels Gruziņš, Ēriks Kalnmeiers, Diāna Hamkova, Mārtiņš Mits, Reinis Āboltiņš, Mārtiņš Paparinskis un Aleksejs Dimitrovs. ...

Irēna Kucina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nolēmumu izpilde bērnu pārrobežu nolaupīšanas lietās

Turpinot analizēt būtiskus trūkumus regulējumā, kas ir saistīts ar bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem,1 autore šajā rakstā vēlas pievērsties jautājumam par nolēmumu izpildi. Šobrīd kā starptautiskajā līmenī, tā arī Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā – ES) ir divi tiesiski instrumenti, kas risina jautājumus par bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem – Hāgas 1980. gada 25. oktobra konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (turpmāk tekstā – Hāgas konvencija)2 un Padomes 2003. gada 27. novembra Regula Nr. 2201/2003 (EK) Par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr. 1347/2000 (EK) atcelšanu (turpmāk tekstā – Briseles IIbis Regula).3 Taču nedz Hāgas konvencija, nedz arī Briseles IIbis Regula neparedz regulējumu tam, kā izpildīt nolēmumus par bērnu atpakaļatdošanu uz citu valsti. Rakstā autore apskatīs vairāku valstu nacionālo regulējumu izpildes jautājumos un norādīs, ka valstu nacionālā regulējuma nepilnības vai pat atšķirības norāda, ka izpildes jautājumiem jābūt regulētiem Hāgas konvencijas un Briseles IIbis Regulas līmenī. ...

9. Marts 2010 /NR. 10 (605)

Dace Kalnmeiere

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bērna atdošanas radīts kaitējuma risks un bērna iebildumi pret atgriešanos

Hāgas 1980. gada 25. oktobra konvencijā par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (turpmāk tekstā – Hāgas konvencija) ir noteikti četri bērnu neatgriešanās pamati: bērna iedzīvošanās jaunajā vidē, piekrišana bērna nolaupīšanai, risks, ka bērna atdošana radīs viņam kaitējumu, un bērna iebildumi pret atgriešanos. Iepriekšējā "Jurista Vārdā" (Kalnmeiere D. Bērna iedzīvošanās jaunajā vidē un piekrišana bērna pārrobežu nolaupīšanai. Jurista Vārds, 09.02.2010, Nr. 6) tika analizēti pirmie divi izņēmumi. Turpinot uzsāktās tēmas analīzi, šajā rakstā tiks apskatīti atlikušie divi izņēmumi: risks, ka bērna atdošana radīs viņam kaitējumu, un bērna iebildumi pret atgriešanos. ...

16. Februāris 2010 /NR. 7 (602)

Dace Kalnmeiere

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bērna iedzīvošanās jaunajā vidē un piekrišana bērna pārrobežu nolaupīšanai

5

9. Februāris 2010 /NR. 6 (601)

Sabiedrībā plašu rezonansi un emocionālas diskusijas izraisījuši vairāki gadījumi, kad bērna māte bez bērna tēva ziņas no ārvalsts, kurā ģimene iepriekš dzīvojusi, kopā ar bērnu atbraukusi uz Latviju. Šādus gadījumus jeb bērnu pārrobežu nolaupīšanu regulē Hāgas 1980. gada 25. oktobra konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (turpmāk – Hāgas konvencija). Lai arī Hāgas konvencijas mērķis ir panākt nolaupīto bērnu tūlītēju atgriešanos viņu pastāvīgās dzīvesvietas valstī,1 tā paredz arī vairākas situācijas, kad tiesa var pieņemt lēmumu par bērna neatgriešanos.2 Gandrīz vienmēr bērna nolaupītājs cenšas pierādīt, ka pastāv kāds no izņēmumiem, lai bērnam nebūtu jāatgriežas, taču, izpētot Latvijas tiesu spriedumus šādās lietās, diemžēl ir redzams, ka ne vienmēr tiesām ir pareiza izpratne par neatgriešanās pamatu piemērošanu. Hāgas konvencijā ir noteikti četri bērnu neatgriešanās pamati: bērna iedzīvošanās jaunajā vidē, piekrišana bērna nolaupīšanai, risks, ka bērna atdošana radīs viņam kaitējumu, un bērna iebildumi pret atgriešanos. Šajā rakstā apskatīti divi no tiem: bērna iedzīvošanās jaunajā vidē un piekrišana bērna nolaupīšanai. ...

Satversmes tiesas attīstītās "būtiskuma teorijas" analīze

žurnāls / Numura tēma

6

2. Februāris 2010 /NR. 5 (600)

Atbalsta vienošanās un nodomu vēstule neveido starptautiskus līgumus Lai izvērtētu Satversmes tiesas viedokļa par aizņēmumiem nepieciešamību un pamatotību, ir jāskatās Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 (turpmāk tekstā – Spriedums) 30.1. punkta vieta tiesas argumentācijā. Sprieduma 25. punktā secinot, ka apstrīdētie likuma grozījumi ierobežo Satversmes 109. pantā noteiktās pamattiesības, Satversmes ...

Reinis Bērziņš

žurnāls / Numura tēma

Visatbilstošākais starptautisko aizņēmumu noformēšanas veids

2. Februāris 2010 /NR. 5 (600)

Satversmes tiesa pamatoti vērtēja aizņēmumu satversmību Satversmes tiesa rīkojās pareizi, konkrētās lietas ietvaros vērtējot ārējo aizņēmumu satversmību. Jāuzsver, ka tieši Saeima un Ministru kabinets kā vienu no svarīgākajiem apstrīdēto normu pieņemšanas pamatojumiem vairākkārt norādīja saistības pret starptautiskajiem aizņēmējiem. Uzskatu, ka minētās rīcības dēļ lietā tika vērtēta ārējo aizņēmumu uzņemšanās satversmība, jo ar uzņemtajām ...

Māris Lejnieks

žurnāls / Numura tēma

Latvijas Republikas starptautisko aizņēmumu tiesiskie aspekti

2009. gada 1. jūlijā 25 Saeimas deputāti vērsās Satversmes tiesā ar pieteikumu, kurā apstrīdēja 2009. gada 29. janvāra Latvijas Republikas, kuru pārstāvēja Latvijas Banka, un Eiropas Komisijas noslēgto aizdevuma līgumu par 3 100 000 000 eiro aizņemšanos atbilstību Satversmei. ...

2. Februāris 2010 /NR. 5 (600)

Gatis Litvins

žurnāls / Numura tēma

Saeimas loma starptautisko aizdevumu noslēgšanā

2. Februāris 2010 /NR. 5 (600)

Viens no visvairāk apspriestajiem Satversmes tiesas nolēmumiem nenoliedzami ir 2009. gada 21. decembra spriedums lietā Nr. 2009-43-01 "Par likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam" 2. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam un 3. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 105. un 109. pantam" jeb, folklorizējot, – "Pensiju lieta". Viens no tajā analizētajiem jautājumiem ir "būtiskuma teorija". Satversmes tiesa konstatēja, ka konceptuālā izšķiršanās par starptautisko aizdevumu saņemšanu un tās nosacījumiem atzīstama par svarīgu un nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves jautājumu, kas, ievērojot Satversmē noteikto kārtību, bija jāizlemj pašam likumdevējam. Kaut arī Saeima ir pieņēmusi ekonomikas stabilizācijas programmu, lēmusi par grozījumiem 2009. gada valsts budžetā un pieņēmusi 2010. gada valsts budžetu, tomēr šie lēmumi nevar aizstāt Satversmē noteiktās tiesības un vienlaikus arī pienākumu izlemt visus būtiskos jautājumus, kas attiecas uz minētajiem aizdevumiem, tostarp jautājumus par iespējamo pilnvarojumu Ministru kabinetam (sk. sprieduma daļu par "būtiskuma teoriju" šā "Jurista Vārda" 28.–29. lpp.). ...

Dace Blese

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Terorisms un tā kvalifikācija starptautisko tiesību aspektā

Rakstā tiks vērsta uzmanība uz asimetrisko draudu radītajām izmaiņām starptautisko tiesību attīstībā, bet īpaši tiks akcentēta to ietekme uz terorisma kvalifikāciju. Juristu diskusijas un pilnīgi pretējie viedokļi parāda, cik ļoti sarežģīts ir šis jautājums. ...

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

Rihards Veinbergs

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Investīciju aizsardzība un valsts atbildību izslēdzošie apstākļi

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

Šā gada 12. janvārī Rīgas Juridiskās augstskolas telpās notika Ņujorkas universitātes Hauzeres institūta pētnieka un Oksfordas universitātes doktora grāda kandidāta Mārtiņa Paparinska publiskā lekcija “Prettiesiskumu izslēdzošie apstākļi starptautiskajās ekonomiskajās tiesībās: atsevišķi tiesību jautājumi”. ...

Sandra Lielbārde

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Roterdamas noteikumi – jauns tiesiskais režīms kravu pārvadājumiem pa jūru

12. Janvāris 2010 /NR. 2 (597)

Pagājušā gada 23. septembrī Roterdamā svinīgā pasākumā tika parakstīta ANO Konvencija par līgumiem starptautiskajos pārvadājumos daļēji vai pilnībā pa jūru (Roterdamas noteikumi),1 kas paredz nozīmīgas izmaiņas esošajā starptautisko jūras pārvadājumu regulējumā. Lai gan konvencijai vēl jāstājas spēkā, tomēr tās pieņemšanas un parakstīšanas fakts vien ir nozīmīgs solis starptautisko kravu pārvadājumu pa jūru tiesiskā regulējuma harmonizēšanā un unifikācijā. Tādējādi šajā rakstā gan vispārīgi raksturots esošo starptautisko kravu pārvadājumu pa jūru tiesiskais režīms, gan arī analizēta jaunā konvencija, kas Roterdamas noteikumus padara par mūsdienu komercdarbībai atbilstošu un modernu konvenciju salīdzinājumā ar līdzšinējiem starptautisko kravu pārvadājumu pa jūru tiesiskajiem režīmiem. ...

Elīna Umbraško

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konvencijas "Par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem" noteikumu tulkojums

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

Apvienoto Nāciju Organizācijas 1980. gada Konvencija “Par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem” (turpmāk tekstā – Konvencija) atšķirībā no valstu normatīvajiem aktiem, kuri tiek veidoti kopsakarā ar jau pastāvošo normatīvo bāzi, tika veidota valstu pārstāvju un starptautisko institūciju savstarpēji panāktas vienošanās ceļā.1 Tā kā katrai valstij ir sava izpratne par preču pirkumu un pārdevumu, jau Konvencijas tapšanas laikā tika uzsvērts, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai neskaidrību gadījumā tiesas nepiemērotu nacionālās tiesības.2 Tāpēc, lai izvairītos no pretrunīgas Konvencijas noteikumu iztulkošanas, kas ir neizbēgama, ja Konvencijas noteikumi tiek tulkoti no nacionālo tiesību skatupunkta, Konvencijā ietverti noteikumi gan par tās noteikumu iztulkošanu, gan Konvencijas normu robu aizpildīšanu, tādējādi izslēdzot nacionāli atšķirīgu interpretāciju un citu juridisko metožu izmantošanu. Tomēr praksē Konvencijas normas, kur ietverti noteikumi par tās iztulkošanu un robu aizpildīšanu, dažkārt tiek ignorētas. Tāpēc, popularizējot Konvencijas piemērošanu Latvijā, īpaša uzmanība jāpievērš Konvencijas 7. panta noteikumiem. ...

Līga Fjodorova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Starptautiska preču pirkuma līguma forma

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

Lai veicinātu 1980. gada Vīnes konvencijas “Par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem” (turpmāk tekstā – Konvencija) piemērošanu Latvijā, ir jāprecizē likums1 un jāatsauc atļauja pusēm pašām izvēlēties gribas izteikuma formu atbilstoši Konvencijas noteikumiem. Kaut arī nopietni pētījumi par Konvencijas piemērošanu Latvijas tiesās nav veikti, jāatzīst, ka praksē to piemēro nelabprāt, priekšroku dodot Civillikumam. To gan nevar teikt par šķīrējtiesu praksi, taču arī tad vēl jādiskutē par Konvencijas piemērošanas kritērijiem un to, kādas tiesiskās sekas ir Latvijas izdarītajai atrunai. ...

Inga Kačevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konvencijas "Par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem" piemērošana

1980. gada ANO Vīnes Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem (turpmāk tekstā – Konvencija) stājās spēkā 1998. gada 1. janvārī, un tā ir ļoti populāra pasaulē – tai ir pievienojušās 73 valstis.1 Šobrīd tiešsaistē ir izveidotas datubāzes, kurās ir apkopoti Konvencijas komentāri un tiesu prakse,2 lai veicinātu tās preambulā nostiprināto mērķi – starptautisko tirdzniecības tiesību unifikāciju. Lai gan Latvija minētajai Konvencijai ir pievienojusies jau 1997. gadā,3 tomēr tiesas to piemēro reti un parasti – neprecīzi. ...

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

Gatis Litvins

žurnāls / Eiropas telpā

Krievija turpina kavēt ECT reformu