Tiesību nozaru katalogs: Tiesu iekārta

Tiesnešu domas par algu reformu atšķiras

21. Decembris 2010 /NR. 51 (646)

Saeimas Juridiskā komisija un Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija 14. decembrī pirms otrā lasījuma vērtēja Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, likumā "Par tiesu varu", Prokuratūras likumā un Satversmes tiesas likumā, kuri paredz tiesnešu un prokuroru atalgojuma iekļaušanu vienotajā valsts atalgojuma sistēmā. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm komisijas un apakškomisijas sēdēs piedalījās tikai viena tiesnese – Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības pārstāve un Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja Ilze Freimane, lai gan aicināti bija arī citi tiesu varas pārstāvji. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Informācija

Trešais Satversmes tiesas spriedums tiesnešu algu lietā

21. Decembris 2010 /NR. 51 (646)

Reti kurš nebūs dzirdējis par pirmajiem diviem Satversmes tiesas spriedumiem tiesnešu algu lietā, – tie tika pieņemti 2010. gada 18. janvārī un 22. jūnijā. Šobrīd tiek lauzti šķēpi: vai Ministru kabineta rosinātā un Saeimas atbalstītā reforma par tiesnešu iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā ir vērsta uz pirmo divu Satversmes tiesas spriedumu izpildes apiešanu vai arī tās mērķis ir izveidot stabilu un paredzamu tiesnešu atalgojuma sistēmu. Trešajā spriedumā, iespējams, var rast arī Satversmes tiesas nostāju par tiesnešu iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Vēstules

Par informāciju par Satversmes tiesas tiesnešu atalgojumu

14. Decembris 2010 /NR. 50 (645)

Laikrakstā "Jurista Vārds" 2010. gada 7. decembra numurā ir publicēts raksts "Kāda ir tiesnešu atlīdzība šobrīd un kāda tā varētu būt". Minētajā rakstā ir citastarp norādīts Satversmes tiesas tiesnešu atalgojums un rakstā minētie skaitļi attiecībā uz Satversmes tiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka atalgojumu neatbilst realitātei. Tiesnešu atalgojums tiek aprēķināts saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" ...

žurnāls / Notikums

Lemj par tiesnešu iekļaušanu vienotā atalgojuma sistēmā

14. Decembris 2010 /NR. 50 (645)

Pēdējo nedēļu laikā arvien plašāk sabiedrībā izskanējušas likumdevēja un tiesu varas debates par tiesnešu atalgojumu nākamajā gadā. "Jurista Vārda" lasītājs droši vien jau ir pamanījis Tieslietu padomes lēmumu, kurā tiesu varu pārstāvošā institūcija noraidījusi Ministru kabineta priekšlikumu noteikt tiesnešu un prokuroru atlīdzību Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Saeimas Juridiskā komisija un Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija ir rūpīgi izskatījusi Tieslietu padomes argumentus, kā arī uzklausījusi Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas viedokļus. Aizvadītajā ceturtdienā Saeimas ārkārtas sēdē par tiesnešu atalgojuma reformu runāja Saeimas priekšsēdētāja un Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Politiķes savās runās sniedza plašu esošās situācijas raksturojumu, kā arī iezīmēja likumdevēja pieņemtos lēmumus un mērķus. Debatēs par tiesnešu atalgojumu runāja Saeimas deputāti Valērijs Agešins un Dzintars Rasnačs, kā arī tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs. Ņemot vērā plašo interesi par tiesnešu atalgojuma reformu, "Jurista Vārds" šajā numurā publicē 10. Saeimas 2010. gada 9. decembra ārkārtas sēdē teikto runu fragmentus. ...

Aldis Gobzems

žurnāls / Numura tēma

Tiesnešu atalgojums Atlīdzības likumā – Satversmes pārkāpums

7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)

Viena no pēdējā laika aktuālākajām diskusijām ir par tiesnešu amata atlīdzībām. Saeima šobrīd izskata vairāku likumu grozījumus ar mērķi radīt vienotu tiesisko regulējumu, kurā cita starpā noteiks arī tiesnešu algas. Tiesisko regulējumu plānots iekļaut jau spēkā esošajā "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (turpmāk – Atlīdzības likums) grozījumu veidā.1 Tiesiskā regulējuma pieņemšana šādā redakcijā, kādā tas šobrīd tiek izskatīts Saeimā, autoraprāt, ir pretrunā ar tiesiskas valsts principu trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, tādēļ, ka tiesnešu amata atlīdzību samazināšana (kas tiks panākta ar grozījumu iekļaušanu Atlīdzības likumā) ir prettiesiska, kā to jau norādījusi Satversmes tiesa, otrkārt, tiesnešu amata algas noteikšanas princips ir neatbilstošs un nesamērīgs tiesneša amatam un samaksas apmērs nav "pietiekošs", lai nodrošinātu neatkarīgas tiesas principa ievērošanu, un visbeidzot, treškārt, jo ar tiesnešu amata atlīdzību iekļaušanu Atlīdzības likumā tiks panākta iespēja izvairīties no Satversmes tiesas sprieduma izpildes,2 kas ir klaji pretrunā ar tiesiskas un demokrātiskas valsts principu. Rakstā autors gan kā juridiskās profesijas pārstāvis, gan arī kā privātpersona, kura ir ieinteresēta valsts demokrātijas un tiesiskuma izaugsmē, vēlas izteikt savu viedokli diskusijā par tiesnešu atalgojumu un pamatot izvirzītos apgalvojumus. ...

žurnāls / Numura tēma

Kāda ir tiesnešu atlīdzība šobrīd un kāda tā varētu būt

7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)

Budžeta pieņemšanas priekšvakarā aktivizējusies diskusija par tiesnešu algu sistēmu. Pagājušajā nedēļā, 30. novembrī, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā ar Saeimas pārstāvjiem tikās tiesneši, Tieslietu ministrijas un Sabiedriskās politikas centra "Providus" pārstāvji. Šī sēde vērtējama kā ievaddiskusija, kurā katrs izteica savu viedokli par ieceri tiesnešus iekļaut vienotā atalgojuma sistēmā. Kompromiss netika panākts, līdz ar to diskusijas turpināsies. Tabulās ir redzamas tienešu algas 2010. gadā, tāpat norādīts atalgojuma apmērs gadījumā, ja saglabāsies līdzšinējā sistēma, kā arī gadījumā, ja tās tiks iekļautas vienotā atalgojuma sistēmā. ...

žurnāls / Numura tēma

Tiesnešu algas – viedokļu krustugunīs

7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)

Kopš pēdējā Satversmes tiesas sprieduma tiesnešu atalgojumu lietā pagājuši aptuveni pieci mēneši. Abi spriedumi līdzšinējo tiesnešu atlīdzības sistēmu, kas ir paredzēta likumā "Par tiesu varu", atzina par atbilstošu Satversmei un starptautiskajām tiesību normām, ja vien tā tiek īstenota tāda, kāda bija paredzēta 2002. gada koncepcijā par tiesnešu algu palielināšanu. Kaut gan valdības locekļi 16. novembra sēdē atzina, ka "Ņemot vērā valsts pašreizējo ekonomisko situāciju, Ministru kabinets uzskata, ka likumprojektā ietvertais krasais mēnešalgu apmēra palielinājums tiesnešiem no morāles viedokļa nav pieņemams," Ministru kabinets tomēr ir iesniedzis Saeimā grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, likumā "Par tiesu varu", Prokuratūras likumā un Satversmes tiesas likumā, kas paredz tiesnešu atalgojuma iekļaušanu vienotajā valsts atalgojuma sistēmā (plašāk par to sk.: L. Švarcs. Sagatavoti būtiski pilnveidojumi vienotā atalgojuma sistēmā // JV Nr. 47, 23.11.2010.). Tieši šie likumprojekti acīmredzot būs arī svarīgākais novembrī izveidotās Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas darba uzdevums. Iecere iekļaut tiesnešu algas vienotajā valsts atalgojuma sistēmā jau raisījusi plašas un asas diskusijas starp varas atzaru pārstāvjiem. Vieni saka, ka iecerētās reformas mērķis ir tikai algas samazināšana, savukārt otri, ka reforma nodrošinās stabilu tiesnešu atlīdzības sistēmu un novērsīs līdz šim pieļauto netaisnību, jo, palielinot algas valsts pārvaldē, tās automātiski tiks palielinātas arī tiesnešiem, turklāt algas tiesnešiem faktiski pieaugs. Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība ir kritizējusi šo ieceri un arī tiesu sistēmas galvenā institūcija – Tieslietu padome – MK sagatavotos likumprojektus atzinusi par neatbilstošiem Satversmei. Atbalstu Ministru kabineta sagatavotajiem likumprojektiem Tieslietu padomes 1. decembra sēdē pauda tikai divi tās locekļi – Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne un tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs. Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, komentējot Tieslietu padomes lēmumu, dienu vēlāk atzina, ka tiesnešu prasības sava atalgojuma jautājumā nav samērīgas ar esošo ekonomisko situāciju. Lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par diskusijas problēmjautājumiem un argumentiem, šajā "Jurista Vārds" numurā piedāvājam lasītājiem iepazīties ar Tieslietu padomes 1. decembra lēmumu, kā arī ar tiesnešu algu pašreizējo un iespējamo apmēru, kas atspoguļots Tieslietu ministrijas sagatavotajās tabulās. Brīdi pirms numura nodošanas uz druku redakcija saņēma arī zvērināta advokāta Alda Gobzema viedokli tiesnešu algu jautājumā. "Jurista Vārds" sola turpināt sekot tiesnešu atlīdzības sistēmas jautājumam un publiskot arī tieslietu ministra, parlamentāriešu un citus viedokļus. ...

žurnāls / Informācija

Par tiesnešu pretstatīšanu citām profesijām

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Šā gada novembra sākumā tieslietu ministrs ir izteicies, ka uzskata administratīvās lietas par samērā vienkāršām, vienlaikus paužot neizpratni, kā tādā gadījumā tiesnesis var izskatīt tikai astoņas lietas mēnesī. To ministrs atzinis par tiesneša disciplīnas trūkumu. Arī valsts otra augstākā amatpersona – Saeimas priekšsēdētāja – izteikusies, ka tiesas spriedumus bieži vien reāli raksta tiesas darbinieki. Vienlaikus tiek pausts, ka algu pieaugums tiesnešiem ir pretējs solidaritātei ar citām sabiedrībā svarīgām profesijām, ka tiesnešu atalgojums ir jāiekļauj vienotajā atalgojuma sistēmā. ...

Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas tiesībzinātnieku atziņas Augstākās tiesas nolēmumos

16. Novembris 2010 /NR. 46 (641)

Kāds viedais savulaik teicis – teorija bez prakses ir tukša, bet prakse bez teorijas ir akla. Bezierunu piekrišana šādai atziņai un zinātniskais pasākums, kas veltīts judikatūras lomai mūsdienu sabiedrībā, – konference "Augstākās tiesas judikatūra un tās loma tiesiskas domas attīstībā Latvijā" vedināja uz domu pievērsties jautājumam par to, cik lielā mērā mūsdienu tiesību zinātne ir ietekmējusi mūsdienu tiesībpiemērošanas praksi Latvijas Republikas Augstākajā tiesā. Šim nolūkam tika veikts neliels pētījums par Latvijas tiesībzinātnieku atziņu izmantošanu Augstākās tiesas tiesu palātu un Senāta departamenta nolēmumos laika periodā no 2007. līdz 2010. gadam. Pētījums vērtējams kā pirmie soļi šīs tēmas tālākā ieskatā un šobrīd ir aprobežots ar secinājumiem par esošo situāciju un to raksturojošām tendencēm. Domājams, ka nākotnē temata izpēte tiks turpināta jau padziļinātā līmenī. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Informācija

Eiropas tiesu sistēmas kvalitāte šķērsgriezumā

9. Novembris 2010 /NR. 45 (640)

Eiropas Tiesu sistēmu efektivitātes komitejas (European Commission for the Efficiency of Justice) regulāri publicē ziņojumus par Eiropas Padomes valstu tiesu sistēmām ar mērķi uzlabot tiesu sistēmu kvalitāti un funkcionalitāti. Pirms kāda laika tika publicēts 2010. gada ziņojums "Eiropas tiesu sistēmas efektivitāte un kvalitāte", kurā apkopoti 2008. gada dati. Vērtēšanas intervāls ir divi gadi. Iepriekšējais ziņojums 2008. gadā bija par 2006. gada datiem. Šāda salīdzinoša informācija, kas tiek apkopota atbilstoši skaidrai un nemainīgai metodoloģijai, ļauj novērtēt Latvijas tiesu sistēmu un salīdzināt to ar citām Eiropas valstīm, kā arī ļauj konstatēt tiesu sistēmas attīstības tendences. ...

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

STUDENTA VĀRDS

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

16. Aprīlis 2024

Nr 16 (1334)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"