Tiesību nozaru katalogs: Tiesu iekārta

žurnāls / Notikums

22. Marts 2011 /NR. 12 (659)

Trīs pagājušās nedēļas dienas, 17.–19. marts, aizritēja Latvijas advokatūras deviņdesmitās gadadienas zīmē. Atceroties 1921. gada 19. martu, kad tika sasaukta pirmā Latvijas zvērinātu advokātu kopsapulce, kas ievēlēja arī pirmo Latvijas zvērinātu advokātu padomi, Latvijas Universitātē aizritēja divu dienu zinātniski praktiska konference. Savukārt 19. martā Rīgas Latviešu biedrības namā risinājās svētku pasākums ar pianista Vestarda Šimkus koncertu, pensionēto advokātu godināšanu, kā arī biogrāfiskās vārdnīcas "Latvijas advokatūra. 1944–2010" atvēršanu. ...

Jeļena Rakova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokātu ētika: honorārs un personiskā reklāma

22. Februāris 2011 /NR. 8 (655)

2010. gada aprīlī Latvijas Zvērinātu advokātu kopsapulce pieņēma grozījumus Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūtos1 (turpmāk – Statūti) un Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksā2 (turpmāk – arī Ētikas kodekss). Statūti arī ir papildināti ar 2.8. punktu, kas nosaka advokāta un klienta vienošanās saturu un formu, kā arī paredz kārtību, kādā zvērināta advokāta izrakstītais rēķins ir nododams piespiedu izpildei. Savukārt izmaiņas Ētikas kodeksā attiecas uz personiskās reklāmas jautājumiem zvērinātu advokātu darbībā. Šajā rakstā tiks apskatītas iepriekšminētās izmaiņas zvērinātu advokātu darbību regulējošajos dokumentos, kas saistītas ar zvērināta advokāta profesijas nozīmi un mērķi sabiedrībā. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Notikums

Būtiski sarūk noziedzība, prokuratūra turpina strādāt

22. Februāris 2011 /NR. 8 (655)

Pagājušajā nedēļā, 16. februārī, notika ikgadējā Latvijas virsprokuroru sanāksme, pulcējot gan prokuratūras darbiniekus, gan lielu skaitu šā pasākuma tradicionālo viesu – Saeimas, Augstākās tiesas, valdības, Valsts kontroles, Valsts policijas, KNAB un citu institūciju pārstāvjus. Pirmo reizi gada pārskatu sniedza 2010. gada 12. jūlijā amatā ieceltais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņa ziņojumu veidoja vairākas daļas: informācija par kadru mainību prokuratūrā, statistiska par noziedzības līmeni valstī un noziedzīgo nodarījumu struktūru, atskaite par prokuratūras funkciju izpildi pērn, kā arī informācija par 2011. gadam noteiktajiem mērķiem un darba uzdevumiem. Atzinīgus vārdus ģenerālprokurors veltīja algu pieaugumam, ko prokurori sagaidījuši līdz ar iekļaušanos vienotajā valsts darbinieku algu sistēmā šā gada sākumā, savukārt bažīgu Ē. Kalnmeieru dara neapmierinošais prokuratūras tehniskais aprīkojums un darba vide – vairākas prokuratūras ēkas ir ļoti sliktā stāvoklī. Arī no sapulces viesu puses izskanēja prokuratūras darba vērtējums – gan uzslavu, gan aizrādījumu veidā. Taču vislielāko vērību izpelnījās Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kurš konstatēja, ka, neskatoties uz satricinājumiem, ko prokuratūra pagājušajā gadā pārdzīvoja sakarā ar ieilgušo ģenerālprokurora izvēles procesu, kura dēļ tika prognozēti funkciju izpildes traucējumi, nekas tāds tomēr nav noticis, – šī iestāde turpina veiksmīgi strādāt. ...

Ļubova Kovaļa, Aigars Štokenbergs

žurnāls / Intervija

Ministra mērķis ir tieslietu nozares modernizācija

8. Februāris 2011 /NR. 6 (653)

Jau pirmajās sava darba nedēļās tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam bija jāiztur principiāla cīņa, kas izpelnījās arī lielu juridiskās sabiedrības viļņošanos, – tā bija tiesnešu algu reforma un iekļaušana vienotajā valsts atalgojuma sistēmā. Nekāds iesildīšanās laiks tieslietu ministra amatā viņam netika dots. Skaļie notikumi atstāja ēnā citus A. Štokenberga politiskos mērķus tieslietu nozarē. Par dažiem no tiem – šajā ministra sarunā ar "Jurista Vārdu". Kaut gan, protams, arī jautājumu par tiesnešu algu reformu apiet nebija iespējams. ...

žurnāls / Vēstules

Tiesu darbinieki uzrunā valsts augstākās amatpersonas

25. Janvāris 2011 /NR. 4 (651)

Aizvadītās nedēļas beigās atklātībā nonāca ziņas par vairāk nekā 20 Latvijas rajonu (pilsētu) tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku vēstulēm, kas adresētas valsts augstākajām amatpersonām, arī nozares ministram un Tiesu administrācijas direktoram. Pirmās vēstules tapušas jau janvāra sākumā, un, kā apliecināja Tiesu administrācijā, tās joprojām turpinājušas pienākt arī pagājušajā nedēļā, kad par to uzzinājusi plašāka sabiedrība. Lai gan formāli šo vēstuļu autori ir dažādi, pēc būtības tām ir vienots stils un saturiskā ideja – vēlme akcentēt problēmu saistībā ar tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku atlīdzības noteikšanu. Kā sarunā ar "Jurista Vārdu" uzsvēra kādas tiesas pārstāvji, šajās vēstulēs netiek prasīta darbinieku algu paaugstināšana kā tāda, bet gan lai tiktu ievērots jau normatīvajos aktos noteiktais attiecībā uz atalgojuma aprēķināšanas kārtību. Daudz plašāk un detalizētāk problēmas būtība atspoguļojas daudzajos sūtījumos valsts augstākajām amatpersonām, un ieskatam par šo vēstuļu saturu publicējam vienu no tām. ...

Edgars Pastars

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kas notiek ar tiesnešu un prokuroru atlīdzību

11. Janvāris 2011 /NR. 2 (649)

2011. gada 1. janvārī spēkā stājās Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk – Atlīdzības likums), kas paredz tiesnešu un prokuroru iekļaušanu vienotā atalgojuma sistēmā. "Jurista Vārda" slejās līdz šim daudz diskutēts par šiem grozījumiem, taču vairāk – par to pieļaujamību no Satversmes tiesas spriedumu perspektīvas. Tādēļ zināmā mērā ēnā ir palikuši tie jautājumi, kas saistīti ar Atlīdzības likuma praktisku piemērošanu, proti, kas tad būtiski mainījies tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēmā. Šajā rakstā iezīmētas būtiskākās izmaiņas, kā arī norādīts uz iespējamiem pilnveidojumiem normatīvajā regulējumā un atsevišķiem jautājumiem, kur tiesu varai nepieciešams noteikt papildu regulējumus. Raksts konstruēts jautājumu un atbilžu veidā, precīzi akcentējot būtiskāko. ...

žurnāls / Diskusija

Tiesnešu pamatprincipi

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes mājaslapā varam lasīt: "Tiesiskums ir viena no Eiropas Padomes atbalstītajām pamatvērtībām, un tiesu vara ir tiesiskuma stūrakmens." Lai stiprinātu tiesnešu lomu Eiropā, Ministru komiteja ir izveidojusi Eiropas Tiesnešu konsultatīvo padomi. Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome ir padomdevēja institūcija tajos jautājumos, kas skar tiesu neatkarību, objektivitāti un darbību. Starptautisko institūciju vidū tā ir pirmā, kuras sastāvā ir vienīgi tiesneši, un šajā sakarā tā ir unikāla Eiropā. Izveidojot Eiropas Tiesnešu konsultatīvo padomi, Eiropas Padome ir uzsvērusi to nozīmīgo lomu, kāda ir tiesu varai, atklājot demokrātijas jēdzienu un noteikumus, atbilstoši kuriem demokrātija eksistē. Tiesnešu pamatprincipi uzsver to, kas attiecas uz tiesnešiem un tiesu sistēmām. Tā inter alia atkārtoti uzsver tiesiskuma un tiesnešu neatkarības pamatprincipus, kā arī ētikas un atbildības principus nacionālajā un starptautiskajā līmenī. 10. gadadienas svinību ietvaros Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome savā 11. plenārsēdē, kas notika Strasbūrā 2010. gada 17.–19. novembrī, pieņēma Tiesnešu pamatprincipus (Magna Carta), kur apkopoti un kodificēti svarīgākie iepriekšējos viedokļos izteiktie secinājumi. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Vēstules

Par apolitiskām amatpersonām Saeimā jābalso atklāti

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 84. pantam Latvijas tiesnešus apstiprina Saeima. Deputātiem kā tautas pārstāvjiem ir tiesības atbalstīt vai arī noraidīt izvirzīto kandidatūru. Neatkarīgi no tā, vai deputāti balso "par", "pret" vai slēpj noraidošo attieksmi neitrālajā "atturos",1 Saeimas pieņemtais lēmums atbilst likuma burtam. Sarežģītāk ar tā atbilstību tiesību garam. Saskaņā ar likuma "Par ...

žurnāls / Diskusija

Likumdevējs nosaka tiesnešu algas: vai strīds ir galā

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Kopš pēdējā Satversmes tiesas sprieduma tiesnešu atalgojuma lietā pagājis pavisam mazs laiks (sk.: Litvins G. Trešais Satversmes tiesas spriedums tiesnešu algu lietā. Jurista Vārds, 21.12.2010., Nr. 51). Visi trīs spriedumi līdzšinējo tiesnešu atlīdzības sistēmu, kas ir paredzēta likumā "Par tiesu varu", atzina par atbilstošu Satversmei, ja vien tā tiek īstenota tāda, kāda bija paredzēta 2002. gada koncepcijā par tiesnešu algu palielināšanu. Saeima ir pieņēmusi Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, likumā "Par tiesu varu", Prokuratūras likumā un Satversmes tiesas likumā, kas paredz tiesnešu iekļaušanu vienotajā valsts atalgojuma sistēmā. Šī iecere raisījusi plašas un asas diskusijas starp varas atzaru pārstāvjiem. Vieni saka, ka iecerētās reformas mērķis ir tikai algas samazināšana, savukārt otri, ka reforma nodrošinās stabilu tiesnešu atlīdzības sistēmu un novērsīs līdz šim pieļauto netaisnību, jo, palielinot algas valsts pārvaldē, tās automātiski tiks palielinātas arī tiesnešiem, turklāt tiesnešiem algas pieaugs. Lai sabiedrība gūtu pilnīgāku priekšstatu par diskusijas problēmjautājumiem un argumentiem, "Jurista Vārds" aicināja izteikt viedokli ne tikai iesaistīto pušu pārstāvjiem, bet arī tiesu sistēmas ekspertiem. ...

Aivars Endziņš, Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Ziemassvētku noskaņās katram vajadzētu piebremzēt ambīcijas

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Jau kopš pirmā Satversmes tiesas sprieduma1 tiesnešu algu lietā "Jurista Vārds" ir atspoguļojis notikumus un dažādos viedokļus ap procesiem, ko apvienojot varētu dēvēt par likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas viedokļu atšķirībām saistībā ar nepieciešamību krīzes apstākļos līdzsvarot valsts finanšu iespējas un tiesu varas neatkarības garantijas, tajā skaitā tiesnešu algu jautājumā. Pagājušajā nedēļā parlaments, neskatoties uz Tieslietu padomes iebildumiem,2 līdz ar 2011. gada valsts budžeta apstiprināšanu pieņēma arī vairākus likumus, kas paredz atteikties no likumā "Par tiesu varu" līdz šim paredzētās tiesnešu atalgojuma kārtības, iekļaujot tiesnešus valsts vienotā atalgojuma sistēmā.3 Tādējādi ar 1. janvāri tiesneši likumā "Par tiesu varu" noteiktā algu pielikuma vietā saņems darba samaksu, kas tiks aprēķināta saskaņā ar valsts vienoto atalgojuma sistēmu.4 Noslēdzot debates par šo daudzus prātus sakarsējušo jautājumu, "Jurista Vārds" šī gada pēdējā numurā piedāvā trīs materiālus: Satversmes tiesas pirmā priekšsēdētāja, Biznesa augstskolas "Turība" profesora Dr.iur. Aivara Endziņa viedokli un ekspertu diskusiju, kurā uz mūsu jautājumiem atbild un jauno kārtību vērtē gan tiesneši un politiķi, gan tiesu darbinieki un citi nozares lietpratēji, kā arī Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes izstrādātos Tienešu principus. Protams, pie šīs tēmas atkal atgriezīsimies, ja piepildīsies pareģojumi, ka trim jau pieņemtajiem Satversmes tiesas spriedumiem tiesnešu algu lietā sekos arī ceturtais – par šo Saeimas tikko kā pieņemto lēmumu principā mainīt tiesnešu atalgojuma sistēmu. ...

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

STUDENTA VĀRDS

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

23. Aprīlis 2024

Nr 17 (1335)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"