MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Tiesību prakse
6. Augusts 2013 /NR. 32 (783)
Drošības naudas pamatmērķis ir mazināt nepamatotu sūdzību iesniegšanu. Šis mērķis tiek sasniegts tādējādi, ka persona pirms sūdzības iesniegšanas rūpīgi apdomā, vai iesniedzamā sūdzība būs pamatota. Šajā sakarā persona ņem vērā, ka drošības nauda tai tiks atmaksāta vienīgi gadījumā, ja sūdzība izrādīsies pamatota; savukārt nepamatotas sūdzības gadījumā persona zaudēs par tās iesniegšanu samaksāto drošības naudu. Ņemot to vērā, persona (ideāltipiskā modelī, uz kuru tiecas likums) iesniedz vienīgi tādu sūdzību, par kuras pamatotību tā labticīgi ir pārliecināta. Drošības nauda kā finansiāla barjera netieši ierobežo Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz pieeju tiesai. Taču šis ierobežojums ir attaisnojams ar leģitīmu mērķi – citu cilvēku tiesību aizsardzību. Mazinoties nepamatotu sūdzību iesniegšanai, tiesa ātrāk var izskatīt citu cilvēku pamatotās sūdzības un tādējādi efektīvāk aizsargāt viņu tiesības. Administratīvā procesa likuma 129.[sup]2[/sup] panta ceturtā daļas noteikums ir skatāms kopsakarā ar drošības naudas pamatmērķi mazināt nepamatotu sūdzību iesniegšanu. Tādējādi, lemjot par personas atbrīvošanu no drošības naudas samaksas, vienlaikus ar personas mantisko stāvokli izvērtējams arī tas, cik labticīgi persona izmanto likumā noteiktās tiesības iesniegt sūdzību. Personas rīcība, sistemātiski iesniedzot nepārdomātus, nepamatotus pieteikumus un sūdzības liecina, ka tā pirms procesuālā dokumenta iesniegšanas neizvērtē tā iesniegšanas pamatotību. Šādu neapdomīgu un sistemātiski traucējošu prāvnieku atbrīvošana no drošības naudas būtu pretēja drošības naudas noteikšanas pamatmērķim un citu cilvēku tiesībām uz ātru un tādējādi efektīvu viņu tiesību aizsardzību tiesā. Iespējams, ka arī traucējošajam prāvniekam, kuram ir smags mantiskais stāvoklis, rodas reāla nepieciešamība vērsties tiesā. Taču šai nepieciešamībai jābūt skaidri redzamai no lietas apstākļiem un sūdzības satura, lai tiesai būtu pamats atzīt, ka traucējošais prāvnieks konkrētajā gadījumā tomēr ir rūpīgi izpildījis apsvēršanas pienākumu pirms sūdzības iesniegšanas un tādēļ leģitīmi var pretendēt uz pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu no drošības naudas sava mantiskā stāvokļa dēļ. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Notikums
6. Augusts 2013 /NR. 32 (783)
Publisko tiesību institūta rīkotais konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs Bīriņos, kas kļuvis par tradicionālu ikvasaras domu apmaiņas vietu starp tiesību zinātniekiem un praktiķiem, politiķiem un citu nozaru lietpratējiem, šogad jūlija nogalē notika jau desmito reizi. Otrs iemesls, kas līdzās apaļajai gadskārtai piešķīra pasākumam zināmu svētku sajūtu, bija fakts, ka tieši jūlijā pirms 20 gadiem tika pilnībā atjaunota neatkarību atguvušās Latvijas Republikas tiesiskā iekārta: 1993. gada 6. jūlijā pulksten 12.00 pilnā apjomā atsāka darboties Satversme, uz savu pirmo sēdi sanāca Latvijas Republikas pilsoņu ievēlētā piektā Saeima un līdzās parlamentam pakāpeniski tika atjaunoti arī citi Satversmē paredzētie valsts orgāni – Ministru kabinets, Valsts prezidents un Valsts kontrole. Par godu semināra desmitgadei tiesībpolitiskā domu apmaiņa Bīriņos šoreiz ritēja gandrīz veselas nedēļas garumā, savukārt Latvijas atjaunotās tiesiskās iekārtas jubileja bija atstājusi ietekmi uz vairāku tematu izvēli, kā arī bija iemesls Bīriņu seminārā iepriekš nepieredzētam notikumam – ballei. Tāpat kā līdz šim semināru rīkoja Publisko tiesību institūts (dibinātāji – Arvīds Dravnieks, Egils Levits, Lauris Liepa, Daiga Rezevska, Ineta Ziemele), bet galvenais dzinējspēks, bez šaubām, bija tā direktors Arvīds Dravnieks. Seminārā pulcējās galvenokārt Latvijas tiesībnieki – gan zinātnieki, gan praktiķi no visiem varas zariem un visdažādākajām institūcijām, kā arī privātās prakses. Piedalījās arī citi interesenti – politiķi, ekonomisti u.c. Pasākuma norisi atbalstīja Latvijas Komercbanku asociācija, Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija, SIA “Latvijas Vēstnesis” un Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Informācija
28. Maijs 2013 /NR. 21 (772)
"Strādājot tādos apstākļos, kādi mums ir pašreiz, ar pētījuma starpniecību redzam, ka ieilgušo lietu skaits turpinās samazināties arī tad, ja līdzšinējā sistēmā neko nemainīsim, bet, saprotams, tas notiks ļoti ilgā laika periodā. Minētais modelis rāda, ka situācija pati varētu atrisināties un normalizēties apmēram desmit gados. Savukārt, ja tas mūs neapmierina un vēlamies to atrisināt ātrāk, tad gan būs jārīkojas un jāvērtē, kā vienādot un līdzsvarot tiesu darba apjomu," sarunā ar "Jurista Vārdu" atzīst Tiesu administrācijas direktors Edvīns Balševics, komentējot secinājumus, kas izriet no jaunākā pētījuma par tiesvedības procesu izvērtēšanu un efektivitātes uzlabošanu Latvijā. Latvijas un Šveices sadarbības programmas projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" ietvaros 2013. gada maijā ir noslēgta pētījumu sadaļa tiesvedības procedūru efektivitātes un tiesu izmaksu pārvaldības jomā. Par pirmo pētījumu – tiesu izmaksu pārvaldības uzlabošanas jomā – un no tā izrietošajiem secinājumiem jau informējām 2013. gada 12. februāra "Jurista Vārda" numurā, bet otrā datu apkopojuma un analīzes rezultāts, kas aptver tiesvedības procedūru efektivitātes uzlabošanu, ir nule noslēdzies. Latvijas un Šveices projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" kopējās izmaksas ir 9 411 765 Šveices franki jeb aptuveni 4,4 miljoni latu, no kuriem 85% sedz Šveices Konfederācijas padome un 15% ir Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
8. Janvāris 2013 /NR. 1 (752)
Katrs aizvadīts gads aiz sevis atstāj dažādus īpaši zīmīgus, svarīgus notikumus, un nereti, vērtējot pēc laika, dažus no tiem mēdz uzskatīt par pagrieziena punktu, kas ietekmējis turpmāko lietu kārtību. Par tādu Latvijā noteikti var uzskatīt arī 2012. gada notikumus konstitucionālo tiesību jomā, kas lika pārskatīt līdzšinējos uzskatus par valsts pamatiem un meklēt atbildes, vai 90 gadus vecajai Satversmei ir kodols un kas tajā ietilpst. Uz šādām pārdomām visos valsts varas atzaros un sabiedrībā, piemēram, mudināja gan tā sauktais valsts valodas referendums, gan iecerētā tautas nobalsošana par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, gan arī kādas interešu grupas plāni par Latgales autonomiju un atšķelšanu no pārējās Latvijas. Arī tieslietu jomā pērn bijuši vairāki notikumi, kas ikdienas steigā, iespējams, paslīdējuši garām, taču pēc būtības ir fundamentāli un liecina par citādu skatījumu uz ierastām lietām. Piemēram, par nemitīgu normatīvo aktu izstrādi un grozīšanu, kas nereti atkal noved tikai pie jaunu izmaiņu nepieciešamības, par jauna veida tiesu darba organizācijas modeli vai arī par kriminālsoda politiku, kas nu ir izrevidēta un vērsta vēl uz citu mērķu sasniegšanu, ne tikai vainīgā sodīšanu. Gada nogalē, atskatoties uz šīm aktualitātēm, savu vērtējumu par tām un skatu jaunajā gadā "Jurista Vārdam" atklāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns. ...
Pievienot mapei
1 ... 3 4 5 6 7 ... 12
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Administratīvās tiesības un proc...
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Valsts un baznīca
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties