MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
8. Septembris 2009 /NR. 36 (579)
Raksta mērķis ir noteikt, kādēļ uz atsevišķām publiskas personas lietām ir piemērojams speciāls tiesiskais regulējums un kādas ir personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu. Uzmanība ir veltīta publisko lietu institūta izcelšanās vēsturei, kā arī šā institūta pastāvēšanas nepieciešamībai. Tālāk aplūkoti Latvijas normatīvie akti, kas regulē publiskās lietas, lai noteiktu, kādas attiecības ir starp publisko personu un publiskajām lietām, un, balstoties uz tiesību normu analīzi, lai definētu, kādēļ uz atsevišķām publiskas personas lietām ir attiecināms īpašs tiesiskais regulējums. Noslēgumā noskaidrotas personu subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanas tiesību iegūšanu, klasificējot tās, pamatojoties uz dažādo subjektīvo publisko tiesību saturu katrai no publisko lietu grupām. Rakstā nav analizēts publisko lietu un publisko lietu tiesību jēdziens – šā jēdziena un šo lietu definēšanai Latvijas tiesībās ir nepieciešams atsevišķs pētījums. Raksta pamatā ir Vācijas tiesību zinātnē sniegtās definīcijas, saskaņā ar kurām publiskās lietas ir lietas, ko izmanto pārvalde vai sabiedrība, ja tās, pamatojoties uz speciālajām tiesību normām, kalpo publisko uzdevumu veikšanai.1 Lai arī saskaņā ar Senāta judikatūru arī privatizācijai paredzētās lietas ir pakļautas publiskajām tiesībām un to principiem, darba autors piekrīt Senāta lietotajiem apzīmējumiem un privatizācijai nododamās lietas neuzskata par publiskajām lietām,2 jo tās per se nekalpo publisko funkciju veikšanai. Tāpat autora nolūks nav detalizēti analizēt to, kā publisko personu īpašumā esošās lietas var iedalīt pēc dažādiem kritērijiem, un aplūkot, kādas tiesiskās sekas un attiecības iestājas, ja lieta ir uzskatāma par publisku un piederīgu vienai vai citai publisko lietu kategorijai. Ar rakstā paustajām atziņām par publiskajām lietām piemērojamo regulējumu autors nav vēlējies norādīt, ka pārējās publiskās personas īpašumā esošās lietas nav pakļautas speciālam regulējumam – gan normatīvie akti, gan citi tiesību avoti speciālu regulējumu paredz arī pārējām publiskas personas lietām. Rakstā izmantotais publiskās personas jēdziens aptver Valsts pārvaldes iekārtas likumā ar šo jēdzienu apzīmētos tiesību subjektus – Latvijas Republiku un atvasinātās publiskās personas,3 kā arī publiskās personas kapitālsabiedrības. Darbs ilustrēts ar atsevišķiem piemēriem, tomēr šo piemēru izmantošana nav uzskatāma par pilnīgu uzskaitījumu – to mērķis ir attiecināt paustās idejas uz iespējamām faktiskajām situācijām, ar kurām nākas saskarties administratīvajās tiesībās vai publisko lietu tiesībās. Svarīgi atzīmēt, ka lietas jēdziens publisko lietu tiesībās ne vienmēr atbildīs lietas jēdzienam civiltiesībās, piemēram, gaiss un publiskā telpa, kā arī jūra nav uzskatāma par lietu privāttiesībās, bet ir uzskatāma par lietu publisko lietu tiesībās. ...
Pievienot mapei
1 ... 215 216 217 218 219 ... 328
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Administratīvās tiesības un proc...
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Valsts un baznīca
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties