Rubriku katalogs: Domu mantojums – Jurista Vārds

Kārlis Dišlers

žurnāls / Domu mantojums

Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesība pārbaudīt iesniegtos likumprojektus?

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

Saeimas vēlēšanu aģitācijas laikā Centrālajai vēlēšanu komisijai ar vajadzīgo parakstu skaitu (1000 balstiesīgu pilsoņu parakstiem) tika iesniegts Satvērsmes grozījumu projekts, kuŗu, pēc iesniedzēju domām, Centrālajai vēlēšanu komisijai nekavējoties vajadzēja virzīt tāļāk, t. i. paziņot pašvaldībām, ka atklāta publiska parakstu vākšana zem ierosinājuma. Centrālajai vēlēšanu komisijai radās šaubas, vai iesniegtais Satvērsmes grozījumu projekts ...

žurnāls / Domu mantojums

Baltijas vienotības ideja Latvijas valststiesiskajā domā

31. Jūlijs 2012 /NR. 31 (730)

[1] Fēlikss Cielēns būtiski ietekmējis Latvijas Republikas Satversmes1 (turpmāk – Satversme) tapšanu. Proti, F. Cielēns Satversmes komisijas uzdevumā rakstīja Satversmes projekta tēzes un vadīja Satversmes komisijas 1. apakškomisijas darbu, kurā tika formulētas Satversmes pantu redakcijas.2 Ņemot vērā viņa politisko aktivitāti, Latvijas Satversmes sapulcē un Saeimu sēdēs veltīto uzmanību Satversmes piemērošanai, kā arī publicētos rakstus, ...

Fēlikss Cielēns

žurnāls / Domu mantojums

Baltijas Federācija

31. Jūlijs 2012 /NR. 31 (730)

1. Ja dziļāk pārdomājam neatkarīgo Baltijas valstu sabrukuma cēloņus, tad jāatzīst, ka viens no cēloņiem bija to nespēja vienoti cīnīties pret draudīgām briesmām. Bez kādas sazināšanās Baltijas valstis 1939. gadā padevās Maskavas spiedienam un parakstīja separātus militāro bāžu līgumus. Tāpat bez jebkādas vienotības un pretestības Baltijas valstis 1940. gada jūnijā kapitulēja Padomju Savienības priekšā. Ja mēs gribam ne tikai atjaunot ...

Nikolajs Valters

žurnāls / Domu mantojums

Latvijas valsts varas nesējs

12. Jūnijs 2012 /NR. 24 (723)

"Tiesībnieka" 2 nrā ievadītā diskusija par Latvijas valstsvaras nesēju emigrācijā (25–29 lpp) skārusi svarīgu tiesību jautājumu. Pretēji agrākām, mums no studiju laikiem pazīstamām teorijām, ka valsts pastāvēšanai nepieciešama teritorija, tauta, kas šinī teritorijā dzīvo un beidzot valsts vara, kuras rīkojumi šajā teritorijā tiek izpildīti, modernās valststiesības par vienīgo nepieciešamo elementu valsts pastāvēšanai tagad uzskata ...

žurnāls / Domu mantojums

Piezīmes pie K. Dziļlejas raksta "Pārdomas par Latviju"

12. Jūnijs 2012 /NR. 24 (723)

Kolēģis LŪ doktorands K. Dziļleja savā rakstā aizskāris ļoti nopietnu un aktuālu tēmu, kurai latvju tiesībnieki līdzšim veltījuši samērā maz teoretiskas studijas. Tēmata svarīgums un patreizējais stāvoklis turpretim prasa, lai mēs, tiesībnieki, pamatīgi un vispusīgi savā starpā izdiskutētu Latvijas valsts un satversmes pastāvēšanas tiesiskos jautājumus, Latvijas valsts territorijas starptautiski tiesisko situaciju, jo materialam, kas atklātos šādās pārrunās un pārdomās, var būt visnotaļ liela nozīmība Latvijas Republikas tiesiskā statusa konkretizēšanai. Cerībā, ka arī manas papildinātājas piezīmes palīdzēs iedzīvināt mūsu kopējās pārrunas šinī jautājumā, atļaujos tās pievienot iepriekš minetam rakstam. ...

žurnāls / Domu mantojums

Kontinuitātes doktrīnas pamati

12. Jūnijs 2012 /NR. 24 (723)

[1] Šajā žurnāla “Jurista Vārds“ numurā lasītāju ievērībai tiek pārpublicēti vairāki raksti, kas publicēti trimdas apstākļos iznākušajā žurnālā “Tiesībnieks“.1 Pateicoties kolēģes Mg.iur. Dinas Gailītes zinātniskajiem pētījumiem, Latvijas juristu sabiedrībai ir pieejams plašs apskats par žurnāla “Tiesībnieks“ izdošanas apstākļiem un tajā publicētajiem rakstiem.2 Kārļa Dziļlejas, Kārļa Vanaga un Nikolaja Valtera rakstu pārpublicējums turpina ...

Kārlis Dziļleja

žurnāls / Domu mantojums

Pārdomas par Latviju. Principiāli un taktiski apsvērumi Latvijas valsts pastāvēšanas un satversmes jautājumos

12. Jūnijs 2012 /NR. 24 (723)

Mūsu trimdas presē bieži parādās raksti, kuŗos no dažādiem viedokļiem, nereti polēmiku veidā, skārti svarīgi tiesiski un polītiski jautājumi, sakarā ar domu par Latvijas valsts pastāvēšanu un atjaunošanu. Šie diskutējamie jautājumi sastāda veselu jautājumu kompleksu, kas prasa kopīgu iztirzājumu. Tādam nolūkam arī domāti šinī rakstā izteiktie apsvērumi. ...

žurnāls / Domu mantojums

Nacionālo tiesību nenacionālie avoti

20. Decembris 2011 /NR. 51 (698)

Latviešu tauta ir izveidojusies un turpina pastāvēt, pateicoties tautu vienojošai nacionālai kultūrai. Neviena nācija, kura pazaudējusi savu kultūru, kā nācija nepastāv.1 Neatņemama kultūras sastāvdaļa ir juridiskā kultūra un tiesību sistēma. Šis jautājums rakstā skatīts kultūras izvērsumā. ...

žurnāls / Domu mantojums

Pirmais Latvijas juristu žurnāls trimdā

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Jebkuras mūsdienu juridiskās kultūras nepieciešama un neatņemama sastāvdaļa ir juridiskā periodika. Tā ir vieta tiesībpolitiķu, tiesību zinātnieku un praktiskās jurisprudences darbinieku domu savstarpējai apmaiņai un izglītošanai, kas parasti ved uz vienotu mērķi – veicināt konkrētās tiesību sistēmas attīstību, tiesību vienveidīgu izpratni un piemērošanu utt. Skaitliski lielām nācijām, kuru sastāvā likumsakarīgi ir arī daudz juristu (tātad – autoru un lasītāju), juridisko izdevumu skaits nereti mērāms simtos un pat tūkstošos, turklāt tie parasti ir ļoti specializēti (akadēmiski vai praktiskas ievirzes, veltīti konkrētām un pat ļoti šaurām tiesību apakšnozarēm utt.). Cita situācija raksturīga mazākām valstīm, kur praktisku iemeslu dēļ (neliels autoru un lasītāju skaits, līdz ar to ierobežots rakstu un finansējuma apjoms) iznāk tikai daži, turklāt bieži vien – "plaša profila" – juridiski preses izdevumi ar mērķi vienlaikus uzrunāt dažādas juristu auditorijas daļas. Gandrīz vienmēr šādi izdevumi tiek arī finansiāli atbalstīti no "ārpuses", pretējā gadījumā to eksistence būtu stipri apgrūtināta. Tā, Latvijā pirms Otrā pasaules kara valsts finansēja "Tieslietu Ministrijas Vēstnesi", savukārt citus juridiskos žurnālus izdeva sabiedriskas organizācijas: Vasilija Sinaiska dibinātā sabiedrisko zinātņu veicināšanas biedrība "Aequitas" – žurnālu "Jurists", Vācu juridiskā biedrība – žurnālu "Rigasche Zeitschrift für Rechtswissenschaft", bet Krievu juridiskā biedrība – žurnālu "Закон и суд". No šī skatupunkta raugoties, unikāla situācija veidojās pēc Otrā pasaules kara beigām un otrreizējās padomju okupācijas, kad ievērojama daļa Latvijas juristu devās bēgļu gaitās uz Rietumeiropu un vēlāk emigrēja tālāk pa visu pasauli: neraugoties uz ļoti sarežģītajiem morālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem (zaudēta Latvijas neatkarība, personiskā līmenī – arī sociālais un materiālais statuss, neziņa un nedrošība par nākotni, nepieciešamība strādāt mazkvalificētu fizisku darbu līdzšinējās intelektuālās nodarbes vietā), kā arī pilnīgi bez jebkāda cita finansējuma kā vien pašu izdevēju un abonentu ieguldījumi, Latvijas juristi trimdā (to kopskaits bija aptuveni 300) izdeva divus žurnālus – "Tiesībnieks" (1947–1950) un "Latviešu Juristu Raksti" (1959–1973). Šis raksts būs veltīts pirmajam latviešu trimdas juridiskajam periodiskajam izdevumam – "Tiesībnieks". ...

žurnāls / Domu mantojums

Lasītājus gaida reta un vērtīga tieslietu literatūra

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

LU Bibliotēkas Daudznozaru bibliotēkas: datorika, juridiskās zinātnes, teoloģija (turpmāk – LU Bibliotēkas Daudznozaru bibliotēka) krājumā ir vēsturiska kolekcija – LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes bibliotēkas vēsturiskais krājums. Tā tika dibināta 1923. gada pavasarī, un pamats fakultātes bibliotēkai tika likts, iegādājoties profesora Bergmaņa bibliotēku.1 Laika gaitā krājumu būtiski papildināja grāmatas no privātbibliotēkām. Paralēli dāvinājumiem fakultātes bibliotēkas krājumu arvien biežāk papildināja pirktās grāmatas un vairāki iepriekšējos gados izdotu žurnālu komplekti. ...

Reinis Markvarts

žurnāls / Domu mantojums

Patenttiesību mērķi vēsturiskā perspektīvā

21. Jūnijs 2011 /NR. 25/26 (672/673)

Rakstā aplūkota patenttiesību vēsturiskā attīstība kopš patenttiesību pirmsākumiem līdz pat 19. gadsimta beigām, akcentējot argumentāciju, ar kādu dažādos laikos tika pamatota izgudrojumu tiesiskās aizsardzības nepieciešamība. Patenttiesību attīstības aizsākumu bieži saista ar 1474. gadu, kad Venēcijas republikā tika pieņemts Venēcijas statūts par rūpnieciskiem izgudrojumiem. Tomēr epizodiski patentaizsardzībai līdzīgi tiesību institūti sastopami vēl senāk. Otrā un trešā gadsimta mijā dzīvojošais grieķu rētors un gramatiķis Naukratas Atēnajs (θήναιος Nαυκράτιος) min ēdiena pagatavošanas sacīkstes, kas notikušas Senās Grieķijas pilsētā Sibarā 5. gadsimtā pirms Kristus un bijušas plaši izslavētas. Veiksmīgākais pavārs, kurš izgudrojis jaunu ēdiena recepti, ieguva ekskluzīvas tiesības šā ēdiena pagatavošanai uz vienu gadu.1 Tomēr klasiskā laikmeta pasaules izpratne kopumā nebija labvēlīga izgudrojumu aizsardzības tiesību izveidei. Pēc grieķu priekšstatiem, ko lielā mērā pārņēma arī Romā, jaunās zināšanas nāk no dieviem (Hēsiods) vai ir vienīgi jau kopš dzimšanas pastāvošu zināšanu atminēšanās (Platons).2 ...

Modrīte Vucāne

žurnāls / Domu mantojums

Pagasta institūta izpratne

31. Maijs 2011 /NR. 22 (669)

Pagasta institūts ir sens tiesību institūts ar savu kultūrvēsturisko vērtību, un tam ir liela nozīme reģionālās vēstures kontekstā. Tiesību vēstures evolucionārā izpratnē pagasts nav tikai administratīvi teritoriāla vienība. Pagasta institūta saturiski daudzveidīgā izpratne Latvijā veidojusies jau vismaz no IX gs., mainoties gadsimtu gaitā, proti, pagasts – noteikta teritorija un nodokļu aplikšanas vienība, pagasts – pašvaldība, pagasts – kultūras, etniska, valodas kopība.1 ...

žurnāls / Domu mantojums

Ieskats Latvijas advokatūras vēsturē: 1944–2010

5. Aprīlis 2011 /NR. 14 (661)

Latvijas advokatūru tās darbības laikā no 1944. gada līdz 2010. gadam grūti salīdzināt ar advokatūru pirmskara laikā. Par advokatūras nozīmi tajā laikā liecina kaut vai tas, ka trīs tās pārstāvji bija Latvijas Valsts prezidenti. Pēckara gadi vēstures tecējumā nemaz nav tik ilgs laiks, taču šie gadi aptver vairāk nekā divas trešdaļas no visa Latvijas advokatūras pastāvēšanas laika. Savukārt tikai apmēram vienu trešdaļu no tā var attiecināt uz laiku, kad Latvijas advokatūru var dēvēt par neatkarīgas valsts sastāvdaļu. Pārējā laikā (no 1944. līdz 1990. gadam) Latvijas advokatūra bija padomju advokatūras sastāvdaļa. Tādēļ Latvijas advokatūras vēsturi visā aplūkojamā laikposmā vispirms var iedalīt divos savstarpēji atšķirīgos posmos: advokatūra padomju laikā un advokatūra neatkarīgās Latvijas laikā. ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Domu mantojums

Augstākā tiesa barikāžu laikā

18. Janvāris 2011 /NR. 3 (650)

Šomēnes aprit 20 gadi kopš 1991. gada janvāra notikumiem, kuru laikā Rīgā tika celtas barikādes aizsardzībai pret centieniem apturēt Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas procesu. To, cik dramatiski tolaik attīstījās notikumi Latvijā un abās pārējās Baltijas valstīs, liecina 1991. gada notikumu hronoloģija. Jau 2. janvārī PSRS lojālais kaujinieku grupējums OMON ieņem Preses namu. 7. janvārī uz Latviju, Lietuvu un Igauniju tiek nosūtītas desanta karaspēka vienības ar ieganstu nodrošināt iesaukumu PSRS bruņotajos spēkos. 10. janvāra Interfrontes mītiņā ap 50 tūkstošiem dalībnieku aicina atkāpties I. Godmaņa vadīto valdību. 12. janvārī M. Gorbačovs A. Gorbunovam un I. Godmanim Maskavā sola nelietot bruņotu spēku. Taču 13. janvāra notikumi Viļņā liecina par pretējo: tanki ielenc Lietuvas Augstāko padomi, bet, sargājot televīziju no armijas uzbrukuma, iet bojā 13 neapbruņoti civiliedzīvotāji un vairāk nekā 100 tiek ievainoti. Šajā pašā dienā Daugavmalā notiek manifestācija, kurā Latvijas neatkarību atbalsta vairāk nekā 500 tūkstoši dalībnieku. Šeit Latvijas Tautas frontes (LTF) priekšsēdētājs R. Ražuks aicina celt barikādes, un jau vakarā uz Rīgu dodas lauksaimniecības un celtniecības tehnika no visas Latvijas. Tiek nosprostotas visas ejas uz Vecrīgu, barikādes apjož Augstāko padomi (tagad – Saeimas ēka), kā arī citus stratēģiskus objektus – Ministru padomi, televīziju, tiltus. Barikāžu laiks Rīgā un citās Latvijas pilsētās, pretstāvot, no vienas puses, Augstākajai padomei, Latvijas Tautas frontei un I. Godmaņa valdībai, bet, no otras puses – PSRS lojālajai LPSR Komunistiskajai partijai, Interfrontei, Sabiedrības glābšanas komitejai un kaujinieku vienībai OMON, turpinās līdz 25. janvārim. Šai laikā notiek vairāki OMON provocēti incidenti, iet bojā cilvēki. Traģiska kulminācija ir 20. janvāris, kad OMON uzbrūk Iekšlietu ministrijas ēkai un iet bojā divi tās aizstāvji – miliči, kā arī trīs civiliedzīvotāji, viņu vidū – divi žurnālisti. ...

žurnāls / Domu mantojums

Civīllikuma pirmais pants

21. Decembris 2010 /NR. 51 (646)

Latvijas jaunā civīllikuma1 1. pants nosaka: "Tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības."2 Ar savu programmatisko izveidojumu šis noteikums nevilšus saista katra uzmanību, kas sāk iepazīties ar jauno civīllikumu, jo acīm redzami likuma devējs piešķīris šai normai lielu nozīmi, nostādot to jaunā likuma pārējo normu priekšgalā. Tomēr pievestais noteikums izteikts tik plašā veidā, ka iespējami divi diametrāli pretēji ...

Erlens Kalniņš

žurnāls / Domu mantojums

Piezīmes Mīrona Krona rakstam "Civīllikuma pirmais pants"

21. Decembris 2010 /NR. 51 (646)

1. Mīrona Krona (Myron Kron) raksts "Civīllikuma pirmais pants (Laba ticība kā tiesiskās rīcības kritērijs)", kas pirmo reizi publicēts "Tieslietu Ministrijas Vēstneša" 1937. gada 2. numurā,1 mūsdienās ir vispazīstamākā, varētu pat teikt – vispopulārākā šī Latvijas jurista zinātniskā publikācija. Jāpiebilst, ka 20. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados (tajā skaitā 1940. gadā) Latvijā dažādos juridiskos izdevumos ...

žurnāls / Domu mantojums

Latvijas Senāta izaicinājumi mūsdienām

2. Novembris 2010 /NR. 44 (639)

Tiesību zinātnieku darbos var atrast dažādus valsts suverenitātes principa un neatkarīgas valsts jēdziena skaidrojumus. Taču jau kopš suverenitātes teorijas aizsākumiem ir pastāvējusi cieša korelācija starp valsts suverenitāti un tiesas spriešanu augstākajā instancē. Suverenitātes teorijas pamatlicējs Žans Bodēns suverenitāti definēja kā noteiktu pilnvaru kopumu, kas raksturo suverēnu. Viena no tām ir tiesas spriešana augstākajā instancē.1 Atbilstoši Ž. Bodēna mācībai suverēnam jābūt galavārdam savu pavalstnieku strīdu izšķiršanā. Ja suverēna lēmumus tiesas spriešanas jomā iespējams pārsūdzēt, tad viņa augstākā vara ir apšaubāma. Valsts suverenitātes kontekstā tas nozīmē, ka valstij ir autonoma tiesu sistēma, kurā lietas tiek galīgi izlemtas. Savukārt tas attiecīgi uzliek pienākumu katrai valstij izveidot savu tiesu sistēmu un arī augstāko instanču tiesas, kuras pieņem galīgos lēmumus lietās. Balstoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, Satversmes tiesa secinājusi, ka valstis bauda plašu rīcības brīvību savu tiesu sistēmu institucionālajā izveidošanā.2 ...

Māris Vainovskis, Edijs Poga

žurnāls / Domu mantojums

Piezīmes par Latvijas Senāta prakses apkopošanu un publicēšanu

2. Novembris 2010 /NR. 44 (639)

Latvijas Senāts un tā spriedumi [1] Latvijas Senāts kā Latvijas Republikas augstākā tiesa. Latvijas Senāts1 bija Latvijas Republikas augstākā tiesa, kas pastāvēja no 1918. gada2 līdz 1940. gadam,3 kad Latvijas Republikas teritorijā vardarbīgi iebruka PSRS karaspēks, tādējādi aizsākot 50 gadus ilgušo Latvijas Republikas iestāžu rīcības savā zemē amorālo un prettiesisko paralīzi. Latvijas Senātam bija svarīga loma Latvijas tiesību izveidošanā, ...

žurnāls / Domu mantojums

Taisna tiesa Senajā Ēģiptē

31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)

Taisnas tiesas ideja un tās realizācijas pamatprincipi ir mūžseni. Cilvēki vienmēr ir tiekušies pēc patiesības un taisnības. Patiesības un taisnības garantēšanai sabiedrībā ir izveidota tiesa. Tiesas neitralitāte, objektivitāte, koleģialitāte, patiesības noskaidrošana tiesas procesā ir principi, pēc kuriem strādājušas tiesas jau ilgi pirms tam, kad barbari sagrāva Romu un sāka veidoties Eiropas civilizācija. Raksts piedāvā ekskursu aptuveni 5000 gadu tālā pagātnē, lai aplūkotu, ka jau toreiz bija radīta sistēma, kuras uzdevums bija garantēt taisnu tiesu ikvienam pavalstniekam. Par godu jaunajam 2010./2011. studiju gadam raksta autore lasītājus iepazīstinās ar Senās Ēģiptes koncepciju par taisnu tiesu. Kāpēc tieši Ēģiptes? Daļa zinātnieku to uzskata par senāko civilizāciju, bet, kas ir daudz būtiskāk, Eiropas kultūra ir Ēģiptes civilizācijas pastarpināta mantiniece. Ēģiptes mantojums tika pārņemts gan no grieķu un romiešu kultūras (grieķu vēsturnieku darbos tieši Ēģiptes kultūra bija civilizācijas vēstures atskaites punkts), gan no ebreju kultūras reizē ar Veco derību. Mozus, pirms tapa par pravieti, bija piederīgs faraona galmam, kur izgāja apmācību, kāda piedienas faraona ģimenei piederīgajiem, t. sk. tieslietās. Vecās derības taisnas tiesas ideja lielā mērā sakņojas ēģiptiešu juridiskajā kultūrā. ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Domu mantojums

Zāmuela raduraksti Augstākās tiesas muzejā

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

Interesants un vērtīgs eksponāts uz Augstākās tiesas muzeju atceļojis no Amerikas. Tas ir Zāmuelu dzimtas ciltskoks, ko vākt un veidot sācis viens no pirmajiem Latvijas Senāta senatoriem un pirmais Latvijas virsprokurors Voldemārs Zāmuels (1872–1948). Dzimtas saknes izpētītas kopš 17. gadsimta sākuma. ...

3

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

16. Aprīlis 2024

saturs abonēt

e-žurnāls