MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Eiropas telpā
24. Marts 2015 /NR. 12 (864)
Eiropas Komisija 2015. gada 9. martā publiskoja 2015. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā,1 kurā sniegts pārskats par dalībvalstu tiesu sistēmu kvalitāti, neatkarību un efektivitāti. 2015. gada ziņojums ir jau trešais šāda veida Eiropas Komisijas ziņojums, kurā iekļauti jauni rādītāji un precīzāki dati, kas balstīti uz jauniem informācijas avotiem, piemēram, dati par tiesu efektivitāti publiskā iepirkuma un intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Ir iekļauti jauni parametri, piemēram, alternatīvas strīdu izšķiršanas metožu izmantojums un veicināšana, tostarp patērētāju strīdos, maza apmēra prasību tiesvedības kvalitāte tiešsaistē, tiesu komunikācijas politika un sieviešu dzimuma profesionālu tiesnešu īpatsvars. Rezultātu apkopojumā pievērsta uzmanība faktoriem, kas var palīdzēt uzlabot tiesu sistēmu kvalitāti. 2014. gada rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā un īpašs novērtējums par situāciju dalībvalstīs palīdzēja formulēt konkrētām valstīm adresētos ieteikumus tieslietu jomā divpadsmit dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai.2 Tādējādi rezultātu apkopojums gan Eiropas Savienībai, gan dalībvalstīm ļaus padarīt tiesu sistēmas efektīvākas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tas palīdzēs nostiprināt izaugsmes stratēģijas attiecīgajās valstīs un Eiropas Savienībā kopumā. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Eiropas telpā
13. Decembris 2011 /NR. 50 (697)
Laika gaitā Eiropas Savienības (ES) starptautiskās privāttiesības civillietās ir kļuvušas ne tikai par simbolisku tiesību aktu kopumu, bet arī par līdzekli, kas, pirmkārt, tuvina sabiedrību civiltiesību izpratnei, jo tās ir neatņemama daļa no indivīda dzīves – darbā, attiecībās ar laulāto, bērniem, pakalpojumu sfērā, otrkārt, palīdz veicināt pārrobežu strīdu risināšanu, treškārt, palīdz arī uzlabot tiesību normu piemērotāju izpratni gan par to, kā darbojas starptautiskās privāttiesības ES līmenī, gan arī par to, kā tās uzlabojas un attīstās. Eiropas Savienības regulējums starptautisko privāttiesību jautājumos paver plašas iespējas un bagātu praksi to piemērošanā, kas, jāteic, šodien jau vairs nav attāli un nepazīstami, bet gan plaši izvērsti tiesu praksē, tostarp arī Latvijā. Kā piemēru varētu minēt Padomes 2000. gada 22. decembra Regulu Nr. 44/2001 (EK) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās1 un Padomes 2003. gada 27. novembra Regulu Nr. 2201/2003 (EK) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr. 1347/2000 (EK) atcelšanu.2 Specifiskajos tiesību jautājumos ES jau ir ieviests regulējums, kas veicina vienā dalībvalstī pieņemta nolēmuma automātisku izpildi citā dalībvalstī – attiecīgi regulas par Eiropas izpildes rīkojumu3, Eiropas maksājuma rīkojumu4 un Maza apmēra prasībām5. Arī pārrobežu uzturēšanas saistību jautājumos ES ir pieņemts atvieglots mehānisms uzturlīdzekļu piedziņai ES, proti, Padomes 2008. gada 18. decembra Regula Nr. 4/2009 (EK) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās6. Piemērojamo tiesību aktu jautājumi tiek risināti vēl ar vairākiem ES tiesību aktiem: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regulu (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I)7; Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Roma II)8; Padomes 2010. gada 20. decembra Regulu Nr. 1259/2010 (ES), ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai9; Padomes 2008. gada 18. decembra Regulu Nr. 4/2009 (EK) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās10. Taču ES joprojām aktīvi tiek pilnveidotas starptautiskās privāttiesības. Iniciatīvu mērķis ir veicināt nolēmumu aprites ātrumu, tiesiskās vides integritāti un civilprocesa unifikāciju Eiropas reģionā. Esošā sistēma pastāvīgi tiek papildināta. Piemēram, šobrīd Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu: – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, lēmumu un autentisku aktu atzīšanu un izpildi mantošanas jomā un par Eiropas mantojuma apliecības izveidi11; – Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi laulāto mantisko attiecību lietās12; – Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi lietās par reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām13; – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerc­lietās,14 ar ko tiks pārskatīta un pilnveidota Briseles I Regula; – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās15; – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās16. Tādēļ šajā materiālā Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki sniedz koncentrētu un aktuālu informāciju par katru no šiem priekšlikumiem, lai interesentiem rastos priekšstats par tām jomām, kas šobrīd atrodas ES kompetento iestāžu darba kārtībā un kas nākotnē var skart ikvienu, kas darbojas starptautiskajā apritē. Tāpat jānorāda, ka Latvijas nostājas paušanai ES Padomes, Eiropas Komisijas darba grupās komitejās tiek gatavota Latvijas nacionālā pozīcija, instrukcijas, kuru izstrādē kā ieinteresētās institūcijas piedalās TM darbinieki, tostarp arī tiesneši. Piemēram, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās, TM ir izveidota ad hoc darba grupa, kurā ir pārstāvji no Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, Latvijas Komercbanku asociācijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Finanšu ministrijas, Rīgas apgabaltiesas un citām institūcijām. Savukārt par priekšlikumu Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi laulāto mantisko attiecību lietās tiek ņemts vērā Latvijas Zvērinātu notāru padomes viedoklis. Pēc autores domām, informēšana par ES regulējumu starptautiskajās privāttiesībās veicinātu lielāku interesi par šiem jautājumiem, kā arī, iespējams, stimulētu sadarbību starp sabiedrību un valsts pārvaldi. Tāpēc TM aicina sūtīt savus priekšlikumus, idejas vai pārdomas par minētajiem tiesību aktu projektiem uz e-pastu: starptautisko.privattiesibu.nodala@tm.gov.lv, lai varam kopīgi veidot Latvijas pozīciju ES starptautisko privāttiesību jautājumos. Dr.iur. Irēna Kucina, TM Civiltiesību departamenta Starptautisko privāttiesību nodaļas vadītāja ...
Pievienot mapei
žurnāls / Eiropas telpā
21. Septembris 2010 /NR. 38 (633)
Eiropas Savienībai (turpmāk tekstā – ES) kā starptautisko tiesību subjektam ir gan iekšēja, gan ārēja kompetence savu mērķu realizēšanā. Iekšējā kompetence ir ES tiesības rīkoties attiecībā uz savām dalībvalstīm un uz ES institūcijām. Savukārt ārējā kompetence ietver ES tiesības rīkoties attiecībā uz trešajām valstīm un citiem starptautisko tiesību subjektiem, arī tiesības slēgt starptautiskus līgumus. Latviešu valodā līdz šim vairums juridiskās literatūras veltīts ES iekšējās kompetences jautājumiem un ārējā kompetence parasti aplūkota konspektīvi, bez plašāka izvērsuma.1 Tomēr, it īpaši pēc ES kompetences daļējām izmaiņām pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās, ievērojama loma ir arī ES tiesībām darboties ārpus ES. Tādēļ šī raksta2 mērķis ir aplūkot galvenos ES ārējās kompetences aspektus un problemātiku, īpašu uzmanību pievēršot ES tiesībām slēgt starptautiskus līgumus. Attiecībā uz rakstā lietoto terminoloģiju jāievēro, ka ar Lisabonas līguma grozījumiem noteikts, ka turpmāk būs tikai viens tiesību subjekts – ES, kas aizstāj arī Eiropas Kopienu un ir tās pēctece.3 Tomēr ES ārējās kompetences jēdziens un izpratne ir attīstījusies jau kopš ES pirmsākumiem, un attiecīgi jāņem vērā arī agrākās atšķirības starp ES un Eiropas Kopienu vai Eiropas Kopienām. Tādēļ, ja tiks aplūkota ES šaurākā nozīmē (tiesiskās attiecības, kas pamatotas konkrēti Māstrihtas līguma regulējumā), lietots apzīmējums "Savienība", savukārt, aplūkojot tiesiskās attiecības Eiropas Kopienā, lietots apzīmējums "Kopiena". ...
Pievienot mapei
žurnāls / Eiropas telpā
21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)
Sākotnēji šķietami sadzīviskajam ģimenes strīdam1 seko gan Latvijas, gan Itālijas valdība, vēstniecības, plašsaziņas līdzekļi un, visbeidzot, arī sabiedrība. Nu jau šim strīdam seko arī Eiropas Komisija.2 Ar ko tad šis strīds ir tik īpašs? Pirmkārt, ar to, ka tajā ir iesaistīts nepilngadīgs bērns, kuru pirms vairāk nekā trim gadiem māte ir aizvedusi no Itālijas uz Latviju bez tēva piekrišanas. Otrkārt, ar to, ka šis strīds tika risināts divās Latvijas tiesu instancēs un abas vienprātīgi nolēma, ka bērnam jāpaliek Latvijā. Treškārt, ar to, ka Itālijas tiesas lēma, ka bērnam tomēr ir jāatgriežas Itālijā, tāpēc Latvijas un Itālijas kompetentās iestādes neskaitāmas reizes ir mēģinājušas šo konfliktu nokārtot, meklējot juridiskos risinājumus, par kuriem, kā izrādās, šīm valstīm ir atšķirīga izpratne. Tādēļ, lai rastu vienotu izpratni par iespējamiem juridiskajiem risinājumiem, Latvija iesniedza sūdzību pret Itāliju Eiropas Komisijā.3 Taču Eiropas Komisija uzskatīja, ka Itālija nav pārkāpusi Eiropas Savienības tiesības un ka Latvijas sūdzība pret Itāliju nav pamatota. Šis strīds ir uzmanības vērts jau tādēļ, ka tas var nonākt līdz pat Eiropas Kopienu tiesai. Šobrīd ir Latvijas ziņā,4 vērsties vai nevērsties Eiropas Kopienu tiesā, taču nevajadzētu izslēgt iespēju, ka arī Itālija var vērsties Eiropas Kopienu tiesā pret Latviju, turklāt Eiropas Komisija pati var uzsākt pārkāpuma procedūru. Juridiski šis strīds ir apzīmējams ar bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem jeb bērnu pārrobežu prettiesisku aizvešanu vai aizturēšanu. ...
Pievienot mapei
1 2
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Administratīvās tiesības un proc...
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu aizsardzības tiesības
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Lobēšana
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties