MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Intervija
22. Oktobris 2019 /NR. 42 (1100)
Kopš teritoriālās reformas noslēguma 2018. gada 1. martā, kuras rezultātā 34 rajona (pilsētas) tiesu vietā Latvijā darbojas vairs tikai deviņas, aizritējis jau vairāk nekā pusotrs gads, un tas ļāvis izdarīt pirmos secinājumus par reformas efektivitāti. Tomēr, kā sarunā atklāj Valmieras rajona tiesas priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs, šis tiesu sistēmas pilnveides process ir nebeidzams, jo šobrīd tiesām jau ir jauni izaicinājumi – kopš 2019. gada 1. jūnija ir noteikta zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pilnīga iekļaušana rajona (pilsētas) tiesu sastāvā,1 tādēļ šai likumdevēja gribai jārod arī praktiskais izpildījums, kas normatīvo aktu līmenī, šķiet, bija vieglāk, nekā tagad ir realitātē. Rajona tiesas seko līdzi arī Tieslietu ministrijas nodomam par speciālo ekonomisko lietu tiesu,2 kuras izveidi Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja šā gada 20. augustā un kas nešaubīgi sola pārmaiņas līdzšinējā kārtībā. Tādēļ, viesojoties Valmierā, "Jurista Vārds" uzklausīja J. Grīnberga viedokli par to, kā aizvadītās un vēl gaidāmās reformas tiek uzņemtas, raugoties no rajona tiesas darba skatpunkta. Savukārt interviju papildina vēl citu rajona (pilsētas) tiesu pārstāvju un nozares tiesībpolitikas veidotāja viedokļi par tiesu teritoriālās reformas galvenajiem ieguvumiem un arī blaknēm, ko uzrādījusi prakse. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
15. Oktobris 2019 /NR. 41 (1099)
Dibinoties Latvijas valstij, likumsakarīga bija nepieciešamība pēc nacionālas augstskolas. Savukārt jau kopš izveidošanas 1919. gadā Latvijas Augstskolā (kopš 1923. gada – Latvijas Universitātē) nepārtraukti tika attīstīts arī tiesību zinātņu studiju virziens. Līdz ar to augstākā juridiskā izglītība Latvijā, un konkrēti Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, šogad svin savu simtgadi. Aizvadītā gadsimta gaitā ir piedzīvotas daudzas pārmaiņas gan organizatoriskā, gan satura ziņā, un šajos procesos atspoguļojas arī valsts liktenis.1 Starpkaru periodā tieslietu studijas notika ar tautsaimniecības virzienu kopīgā fakultātē. Interesanti, ka pirmie trīs jurisprudences mācībspēki bija mazākumtautību juristi – vācbaltieši Augusts Lēbers un Benedikts Frēze, kā arī izcilais ebreju krimināltiesībnieks Pauls Mincs, bet mācības 1919./1920. gadā uzsāka 39 studenti. Vēlāk fakultātē sāka strādāt arī Jānis Čakste, Kārlis Dišlers, Vladimirs Bukovskis un citi mūsdienu juristiem vairāk vai mazāk zināmi tiesībnieki, no absolventu pulka veidojās jauna zinātnieku paaudze. Padomju okupācijas apstākļos gandrīz pilnībā nomainījās gan mācībspēku sastāvs (lielākā daļa no iepriekšējiem pasniedzējiem devās trimdā vai tika represēti), gan saturs – pielāgojoties padomju tiesību sistēmai. Savukārt, sākoties Atmodai, daudzi Juridiskās fakultātes pasniedzēji aktīvi iesaistījās politiskajos procesos, kā arī veicināja Latvijas tiesiskās sistēmas transformāciju un atgriešanos Rietumeiropas tiesību lokā. Šo procesu ietvaros 20. gadsimta 90. gados atkal notika būtiska mācībspēku sastāva nomaiņa. Pašlaik Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte ir lielākais juridiskās izglītības centrs Latvijā, kas pamatoti lepojas gan ar savu bagāto vēsturi, gan studentu un mācībspēku sasniegumiem tiesību zinātnē un praksē. Šeit var apgūt bakalaura un maģistra līmeņa tiesību zinātnes programmas, kā arī studēt doktorantūrā. Fakultātes paspārnē darbojas Juridiskās zinātnes institūts, Juridiskās tālākizglītības un profesionālās pilnveides centrs, kā arī Juridiskās prakses un palīdzības centrs. Talantīgu reflektantu piesaistei fakultāte organizē Jauno juristu universitāti. Ievērojami ir Juridiskās fakultātes mācībspēku sasniegumi zinātniskajā darbā, ko veicina arī fakultātes plašā sadarbība ar citu valstu augstskolām un regulāri rīkotās starptautiskās konferences. Ar šādu pasākumu tiek svinēta arī Juridiskās fakultātes simtgade: 16.–18. oktobrī notiks 7. starptautiskā zinātniskā konference "Tiesību zinātnes uzdevumi, nozīme un nākotne tiesību sistēmās". Tās viesi būs ne vien Latvijas Valsts prezidents Egils Levits un Latvijas tieslietu sistēmas vadošās amatpersonas, bet arī Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētājs Koens Lenarts (Koen Lenaert), Starptautiskā Privāttiesību unifikācijas institūta (UNIDROIT) ģenerālsekretārs Ignasio Tirado (Ignacio Tirado) un sešu ārvalstu augstskolu juridisko fakultāšu dekāni. Konferences divās sesijās un astoņās sekcijās līdzās Latvijas tiesību zinātniekiem uzstāsies referenti no vairāk nekā 20 valstīm. Par to, kā simtgades priekšvakarā klājas lielākajai Latvijas juristu kalvei un tiesību zinātnes centram, intervijā "Jurista Vārdam" stāsta Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne un asociētā profesore Dr. iur. Anita Rodiņa. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
8. Oktobris 2019 /NR. 40 (1098)
Šogad Latvijas penitenciārajai jeb ar brīvības atņemšanas sodu saistītajai sistēmai aprit 100 gadi. 1919. gada 8. jūlijā ar Tieslietu ministrijas lēmumu tika dibināta Galvenā cietumu valde, tagadējā Ieslodzījuma vietu pārvalde. Neilgi pēc dibināšanas Galvenās cietumu valdes rīcībā bija 19 cietumi, kuros atradās 1861 ieslodzītais. Visu padomju okupācijas periodu, kā arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas cietumi Latvijā atradās Iekšlietu ministrijas pakļautībā. 1997. gadā tika izveidota pārejas īstenošanas komisija, un 2000. gada 1. janvārī ieslodzījuma vietu sistēma atgriezās Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Šobrīd Latvijā darbojas piecu tipu ieslodzījuma vietu veidi: izmeklēšanas cietumi, slēgtie cietumi, daļēji slēgtie cietumi, audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem un atklātā cietuma nodaļas. Kopš 2013. gada 18. jūlija Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece ir Ilona Spure, kas ar ieslodzījuma vietu jautājumiem strādā kopš 1994. gada un par darba pienākumu priekšzīmīgu un pašaizliedzīgu pildīšanu apbalvota 32 reizes. 2017. gada 16. maijā viņai piešķirta ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe. Ieslodzījuma vietu sistēmas apaļās jubilejas noskaņās žurnāls "Jurista Vārds" devās pie I. Spures, lai gūtu priekšstatu par šobrīd aktuālajiem problēmjautājumiem Latvijas penitenciārajā sistēmā. ...
Pievienot mapei
1 ... 3 4 5 6 7 ... 26
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Akadēmiskā dzīve
Aptauja
Atsaucoties uz publicēto
Atskatā un darbībā
Citu pieredze
Diskusija
Domu mantojums
Informācija
Eiropas telpā
In memoriam
Intervija
Juridiskā literatūra
Juristu likteņi
Priekšvārds
Skaidrojumi. Viedokļi
Sludinājumi. Reklāma
Tiesību prakse
Redaktora sleja
No citas puses
Nedēļas jurists
Numura tēma
Tiesību politika
Notikums
Jurista vizītkarte
Juridiskā darba tirgus
Īsziņas
Grāmatas
Jurists un kultūra
Justīcija attīstībai
Lekcijas
Mūsu autors
Tiesību prakses komentāri
Studenta Vārds
Periodika
Prakses materiāli
Vēstules
Viedoklis
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Viktorīna
Tiesību nozare
Valsts un baznīca
Administratīvās tiesības un proc...
Sports un tiesības
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Fintech
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties