Rubriku katalogs: Diskusija – Jurista Vārds

žurnāls / Diskusija

Kāda ir juridiskās izglītības nākotne Latvijā

24. Maijs 2011 /NR. 21 (668)

Pašlaik Saeimā top apjomīgi grozījumi Augstskolu likumā – Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, gatavojot likumprojektu uz otro lasījumu, izskata gandrīz 130 priekšlikumus. (Paralēli šiem grozījumiem jau ilgāku laiku top arī pilnīgi jauns regulējums – Augstākās izglītības likums, taču tā pieņemšana netiek prognozēta tuvākajā laikā.) Lielākā daļa šo priekšlikumu, ja tiks pieņemti, skars arī augstskolas, kuras piedāvā juridisko izglītību. Tādēļ "Jurista Vārds" uzdeva jautājumus ekspertiem par, mūsuprāt, interesantākajiem jauninājumiem, kas šobrīd piedāvāti Augstskolu likuma grozījumu projektam. Vienlaikus vēlējāmies noskaidrot viedokļus par priekšlikumiem, kas vairākkārt izskanējuši publiski un varētu risināt tieši juridiskajai izglītībai specifiskas problēmas – iespējamo juristu pārprodukciju darba tirgū, neviendabīgo juridiskās izglītības kvalitāti dažādās Latvijas augstskolās u.c. ...

žurnāls / Diskusija

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas institūta būtība

8. Februāris 2011 /NR. 6 (653)

Žurnālā "Jurista Vārds" (Nr. 5, 01.02.2011.) tika publicēts raksts "Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas problēmas" (turpmāk – Raksts), kura autori A. Pešudovs un V. Vitovskis izklāstījuši savu viedokli attiecībā uz civilprocesa regulējumu saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanā un esošo normu interpretāciju. Ja distancējas no viedokļa izklāsta stila un argumentācijas kultūras aspektiem minētajā Rakstā, arī saturiski autoru viedoklis nav viennozīmīgs. Šajā rakstā tiks sniegts īss autora skatījums uz saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas institūta būtību un ietverta polemika ar Raksta autoriem, kuru uzskatiem šo rindu autors nepiekrīt. ...

žurnāls / Diskusija

Arī saistību bezstrīdus piespiedu izpildei jābūt taisnīgai

8. Februāris 2011 /NR. 6 (653)

2011. gada 1. februāra "Jurista Vārdā" Nr. 5(652) tika publicēts divu autoru – A. Pešudova un V. Vitovska – raksts "Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas problēmas".2 Minētā publikācija acīmredzot tapusi kā asa atbilde uz Augstākās tiesas (turpmāk – AT) 2010. gada tiesu prakses apkopojumu "Tiesu prakse saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanā".3 Šis raksts laikam neatstāja vienaldzīgu nevienu tā lasītāju, tostarp arī mani. Kādēļ? No vienas puses, mēs šeit redzam patiesi ekstrēmu piemēru, kā jurists nedrīkst spriest un argumentēt. Mēs redzam, cik groteskās formās dažkārt var izpausties tiesību formālisms, it īpaši ja tas ir iesēts mūsu sabiedrībā valdošās kolektīvās anomijas augsnē. Mēs redzam, cik tālu var aiziet tiesiska un ētiska nihilisma pārņemts kreditors, lai par katru cenu apmierinātu savu alkatību. No otras puses, aplūkojamajam rakstam ir arī zināma pozitīva vērtība: tas ir šokējis, bet arī izraisījis polemiku. Šajā nelielajā replikā īsi pakavēšos tikai pie dažiem juridiskajiem aspektiem, kas minēti abu autoru rakstā. Runa būs par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas tiesiskā institūta būtības pašiem pamatiem (1) un par parādnieka brīdināšanas nozīmi šajā procesā (2). ...

žurnāls / Diskusija

Balsstiesīgā pamatkapitāla izpratne

18. Janvāris 2011 /NR. 3 (650)

Pagājušā gada nogalē plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija par, iespējams, atsevišķiem rēderisma jeb uzņēmumu sagrābšanas gadījumiem. Ņemot vērā lielo satraukumu par šādu komercdarbības apdraudējumu, sniedzam ieskatu par rēderisma rašanās iemesliem un tiesību ekspertu juridisko vērtējumu. Parasti rēderisms aizsākas tad, kad starp kapitālsabiedrības dalībniekiem rodas civiltiesisks strīds par varu kapitālsabiedrībā, lai panāktu atsevišķam dalībniekam izdevīgu kapitālsabiedrības attīstības veidu. Šoreiz aplūkosim sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas projektēšanas sabiedrība" dalībnieku strīdu. Tas sākās ar sabiedrības vairākuma dalībnieku grupas vēlmi, lai sabiedrība atsavina tai piederošo nekustamo īpašumu. Savukārt mazākuma dalībnieku grupa uzskatīja, ka nekustamā īpašuma atsavināšanas darījums sabiedrībai ir neizdevīgs. Mazākuma dalībnieki griezās tiesā ar prasību par prasības nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu pret vairākuma dalībniekiem (Civilprocesa likuma 138. panta pirmās daļas 5. punkts). Tiesa apstiprināja aizliegumu vairākuma dalībniekiem izmantot no sev piederošajām sabiedrības pamatkapitāla daļām izrietošās balsstiesības, attiecīgi Uzņēmumu reģistrs reģistrēja šo aizliegumu komercreģistrā. Pēc tam Uzņēmumu reģistrā tika iesniegts pieteikums par sabiedrības valdes maiņu. Izmaiņas pamatotas ar dalībnieku sapulces protokolu, kurā redzams, ka vairākuma dalībnieku balsis netiek ieskaitītas pamatkapitālā un attiecīgi arī dalībnieku sapulces kvorumā. Būtībā mazākuma dalībnieki tika uzskatīti par tobrīd vienīgajiem sabiedrības dalībniekiem. Pēc dalībnieku sapulces jaunieceltā valde nekavējoties uzņēmās sabiedrības vārdā būtiskas saistības. Uzņēmumu reģistrs saņēma arī sabiedrības vairākuma dalībnieku iesniegumu, kurā pausts pretējs viedoklis: ka balsstiesīgais pamatkapitāls atbilst apmaksātajam pamatkapitālam. Vairākuma dalībnieki uzskatīja, ka tiesas aizliegums nav atņēmis viņiem sabiedrības daļas, bet gan tikai liedzis ar tām balsot. Tāpēc vairākuma dalībnieku daļas ir iekļaujamas kvoruma aprēķināšanā, kaut arī tām uzlikts tiesas aizliegums tās izmantot. Tā kā vairākuma dalībnieki nav piedalījušies dalībnieku sapulcē, dalībnieku sapulcei nav bijis kvoruma un tā nav bijusi tiesīga pieņemt nekādus lēmumus, t.sk., mainīt valdes sastāvu. Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs uzskatīja, ka tiesas aizliegums neliedz vairākumam dalībnieku tiesības uz sev piederošajām kapitāla daļām un tāpēc tās bija jāiekļauj dalībnieku sapulces kvorumā. Lai lasītājs gūtu pilnīgāku priekšstatu par šo problēmjautājumu, "Jurista Vārds" aicināja izteikt viedokli tiesību sistēmas ekspertiem. "Jurista Vārda" neklātienes diskusijā piedalās: LU Juridiskās fakultātes docents, zvērināts advokāts Dr. iur. Aivars Lošmanis, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina un Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese un Civilprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupas locekle Daiga Vilsone. ...

žurnāls / Diskusija

Tiesnešu pamatprincipi

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes mājaslapā varam lasīt: "Tiesiskums ir viena no Eiropas Padomes atbalstītajām pamatvērtībām, un tiesu vara ir tiesiskuma stūrakmens." Lai stiprinātu tiesnešu lomu Eiropā, Ministru komiteja ir izveidojusi Eiropas Tiesnešu konsultatīvo padomi. Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome ir padomdevēja institūcija tajos jautājumos, kas skar tiesu neatkarību, objektivitāti un darbību. Starptautisko institūciju vidū tā ir pirmā, kuras sastāvā ir vienīgi tiesneši, un šajā sakarā tā ir unikāla Eiropā. Izveidojot Eiropas Tiesnešu konsultatīvo padomi, Eiropas Padome ir uzsvērusi to nozīmīgo lomu, kāda ir tiesu varai, atklājot demokrātijas jēdzienu un noteikumus, atbilstoši kuriem demokrātija eksistē. Tiesnešu pamatprincipi uzsver to, kas attiecas uz tiesnešiem un tiesu sistēmām. Tā inter alia atkārtoti uzsver tiesiskuma un tiesnešu neatkarības pamatprincipus, kā arī ētikas un atbildības principus nacionālajā un starptautiskajā līmenī. 10. gadadienas svinību ietvaros Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome savā 11. plenārsēdē, kas notika Strasbūrā 2010. gada 17.–19. novembrī, pieņēma Tiesnešu pamatprincipus (Magna Carta), kur apkopoti un kodificēti svarīgākie iepriekšējos viedokļos izteiktie secinājumi. ...

žurnāls / Diskusija

Likumdevējs nosaka tiesnešu algas: vai strīds ir galā

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Kopš pēdējā Satversmes tiesas sprieduma tiesnešu atalgojuma lietā pagājis pavisam mazs laiks (sk.: Litvins G. Trešais Satversmes tiesas spriedums tiesnešu algu lietā. Jurista Vārds, 21.12.2010., Nr. 51). Visi trīs spriedumi līdzšinējo tiesnešu atlīdzības sistēmu, kas ir paredzēta likumā "Par tiesu varu", atzina par atbilstošu Satversmei, ja vien tā tiek īstenota tāda, kāda bija paredzēta 2002. gada koncepcijā par tiesnešu algu palielināšanu. Saeima ir pieņēmusi Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, likumā "Par tiesu varu", Prokuratūras likumā un Satversmes tiesas likumā, kas paredz tiesnešu iekļaušanu vienotajā valsts atalgojuma sistēmā. Šī iecere raisījusi plašas un asas diskusijas starp varas atzaru pārstāvjiem. Vieni saka, ka iecerētās reformas mērķis ir tikai algas samazināšana, savukārt otri, ka reforma nodrošinās stabilu tiesnešu atlīdzības sistēmu un novērsīs līdz šim pieļauto netaisnību, jo, palielinot algas valsts pārvaldē, tās automātiski tiks palielinātas arī tiesnešiem, turklāt tiesnešiem algas pieaugs. Lai sabiedrība gūtu pilnīgāku priekšstatu par diskusijas problēmjautājumiem un argumentiem, "Jurista Vārds" aicināja izteikt viedokli ne tikai iesaistīto pušu pārstāvjiem, bet arī tiesu sistēmas ekspertiem. ...

žurnāls / Diskusija

Partijas sola, eksperti vērtē

28. Septembris 2010 /NR. 39 (634)

Šonedēļ Latvijas vēlētājiem jāizvēlas, lemjot par to, kuri politiķi pārstāvēs viņu intereses nākamajos četros gados. Savus priekšlikumus par Latvijas turpmāko attīstību politiskās partijas formulējušas savās programmās. Tajās var atrast arī attīstības perspektīvu tieslietu jomā nākamajos četros gados. Šajā numurā piedāvājam izvilkumus no politisko partiju programmām, kas skar tieslietu jomu, kā arī ekspertu vērtējumu par politisko partiju solījumiem. Savu viedokli par partiju piedāvājumu pauda Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Dr.iur. Jānis Neimanis, LU Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures katedras vadītāja profesore Dr.iur. Sanita Osipova, LU Juridiskās fakultātes Valststiesību katedras vadītājs profesors Dr.iur. Ringolds Balodis, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis zvērināts advokāts Lauris Liepa un Zaļo/EBA frakcijas Eiropas Parlamentā padomnieks pamattiesību, tieslietu un iekšlietu jomā Aleksejs Dimitrovs. ...

Gatis Litvins, Inese Lībiņa-Egnere, Māris Ruķers, Dana Rone, Olga Zeile, Linda Austere, Kristīne Jarinovska

žurnāls / Diskusija

Personas koda lietošana publiski pieejamos dokumentos

10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)

"Jurista Vārda" neklātienes diskusijā piedalās: Inese Lībiņa-Egnere, Māris Ruķers, Olga Zeile, Linda Austere, Kristīne Jarinovska, Dana Rone. Jautājumi ekspertiem: 1. Kāds ir personas koda statuss un aizsardzības līmenis? 2. Vai normatīvajos aktos (likumos, Ministru kabineta noteikumos un pašvaldību saistošajos noteikumos) un oficiālajos sludinājumos ir pieļaujams lietot personas kodu kopā ar vārdu un uzvārdu? 3. Kā pareizāk ...

žurnāls / Diskusija

Cik personisks ir personas kods

10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)

Līdz šim ir izskanējuši atsevišķi viedokļi par personas koda nozīmi fizisko personu datu aizsardzības jomā un tā lietošanu publiski pieejamos dokumentos. Neviennozīmīgi tiek vērtēts, ka "Latvijas Vēstnesī" publicētajos Ministru kabineta rīkojumos par Latvijas pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā personām bez vārda un uzvārda tiek lietots arī personas kods. Tomēr diskusija ir bijusi fragmentāra. Nepieciešams apzināt valdošo uzskatu un veidot praksi, kas nodrošinātu publiski ticamu informāciju, no vienas puses, un netiktu pārkāptas datu aizsardzības normas, no otras puses. Lai veiktu plašāku diskusiju par personas identificēšanu publiski pieejamos dokumentos, personas koda aizsardzības līmeni un lietošanu publiski pieejamos dokumentos, "Jurista Vārds" veica ekspertu aptauju. "Jurista Vārda" neklātienes diskusijā piedalās: Inese Lībiņa-Egnere, Māris Ruķers, Olga Zeile, Linda Austere, Kristīne Jarinovska, Dana Rone, savu viedokli pauda arī Datu valsts inspekcija. Ekspertu diskusiju ievada VSIA "Latvijas Vēstnesis" komunikāciju vadītājas Ilzes Apines apskats par problēmām, kas saistībā ar personas datu aizsardzību identificētas, izdodot oficiālo laikrakstu "Latvijas Vēstnesis" un uzturot tā elektronisko versiju www.vestnesis.lv, kā arī bezmaksas tiesību aktu vortālu www.likumi.lv. ...

žurnāls / Diskusija

Par trim patiesībām

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

2010. gada 27. jūlija nedēļrakstā "Jurista Vārds" publicēts LL.M. Elizabetes Krivcovas raksts "Trīs aizmirstās patiesības jeb dažas piezīmes par Komerclikuma piemērošanu". Minētajā rakstā par pamatu izmantots 2010. gada 3. jūnija Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk tekstā – Reģistrs) galvenā valsts notāra lēmums Nr. 1-5/84 (sk.: http://www.ur.gov.lv/gvn.html?a=65&l=1487), kurā Reģistrs nav atzinis noteiktas ...

...

7

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

23. Aprīlis 2024

saturs abonēt

e-žurnāls