2. Augusts 2005 /NR. 28 (383)
Skaidrojumi. Viedokļi
Par administratīvo tiesvedību teorijā un praksē
3
Dr.iur.
Artis Stucka
zvērināts advokāts 

Administratīvās tiesas (tātad arī administratīvā akta pārsūdzēšanas stadijas) uzdevums, kā uzsvēris E.Levits, "ir dot personai iespēju īstenot savas tiesības, ja tā uzskata, ka šī īstenošana valsts pārvaldē (abās instancēs - sākotnējā un apstrīdēšanas instancē) nav bijusi iespējama".5 Administratīvā akta pārsūdzēšanas stadijai ir trīs posmi: administratīvās lietas tiesā ierosināšanas posms (A); administratīvas lietas izskatīšanas posms (B); lēmuma pieņemšanas posms (C).

Par administratīvo tiesvedību teorijā un praksē

Mg.iur. Artis Stucka, LPA Valststiesību katedras lektors

STUCKA.JPG (15169 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Lai gan varas dalīšanas teorija kopš 18.gadsimta ir ievērojami transformējusies, tai joprojām ir nenoliedzama nozīme varas resursu sadalīšanā, lai novērstu atsevišķu varu monopolstāvokli valstī un tai sekojošo despotismu.
Arī Satversmes tiesa savā spriedumā ir norādījusi, ka “varas dalīšanas princips garantē līdzsvaru un savstarpēju kontroli starp tām un veicina varas mērenību”. No Satversmes 1.pantā ietvertā demokrātiskas republikas jēdziena izrietošais varas dalīšanas princips nav jāuztver dogmatiski un formāli, bet jāsamēro ar tā mērķi novērst varas centralizāciju vienas institūcijas vai amatpersonas rokās.1 Šā principa skaidrojuma papildinājums ir minēts citā Satversmes tiesas spriedumā, kurā noteikts, ka “līdzsvara un atsvara” sistēmas uzdevums ir novērst varas uzurpācijas tendences ikkatrā no trim varām, lai nodrošinātu valstiski tiesisko institūtu stabilitāti un pašas valsts varas funkcionēšanas nepārtrauktību.2
Kaut arī varu sadalījums ir stipri nosacīts un tam ir vairāk teorētiska nozīme, autora novērojumi praksē, kas saistīti ar administratīvo tiesu rīcību, īstenojot izpildvaras institūciju kontroli, liek to vērtēt kritiski. Tāpēc šā raksta mērķis ir turpināt autora iesākto administratīvās lietas izskatīšanas stadiju raksturojumu,3 piedāvājot vispārēju administratīvā akta pārsūdzēšanas stadijas raksturojumu (I), kā arī rosināt diskusiju par atsevišķiem jautājumiem, kas saistīti ar administratīvo tiesu funkciju kontrolēt publiskās administrācijas rīcību un tās lēmumu pieņemšanu (II). Ceru, ka raksts palīdzēs iespējami organizētas un specializētas, kā arī profesionālas un efektīvas valsts pārvaldes izveidošanā.

I. Administratīvā akta pārsūdzēšanas stadijas vispārējs raksturojums

Jau 1924.gadā tika atzīmēts, ka sevišķās tiesu formas ir vajadzīgas tajos gadījumos, kad valsts pārvaldes orgāni savā darbībā pārkāpj likumīgās tiesības un pavalstnieku intereses vai arī kad šie orgāni sagroza likumu, to piemērojot, turklāt neizdarot ne kriminālnoziegumu, ne civilu netaisnību. Šādu pretlikumīgu administratīvo orgānu darbību un rīkojumus sauc par administratīvo netaisnību. Vispārējās jurisdikcijas tiesu kontrole pār administrācijas darbību bieži izrādās neērta un neizdevīga, jo nostāda administrāciju pārāk lielā atkarībā no tiesas iestādēm un arī tādēļ, ka tiesas iestādēm vienmēr nav nepieciešamo tehnisko datu, kuri vajadzīgi šādu lietu izšķiršanai. Tādēļ atzīts par vēlamu dibināt sevišķas administratīvas tiesas, kurām jāizšķir dienestu lietu strīdi starp administrācijas orgāniem, kā arī strīdi starp administrācijas orgāniem un privātām personām un sabiedriskām iestādēm.4
Administratīvās tiesas (tātad arī administratīvā akta pārsūdzēšanas stadijas) uzdevums, kā uzsvēris E.Levits, “ir dot personai iespēju īstenot savas tiesības, ja tā uzskata, ka šī īstenošana valsts pārvaldē (abās instancēs – sākotnējā un apstrīdēšanas instancē) nav bijusi iespējama”.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
A.Stuckas studente
8. Augusts 2005 / 15:30
0
ATBILDĒT
Rakts, protams, ir labs, taču es nespēju saprast cik ilgi kolēgī juristi lietos tādu vārdu kā "orgāni" nevis "institūcijas"? vai tiešām juristi ir arī mediķi??? Cik ilgi tiesiskā valstī būs valsts orgāni nevis valsts institūcijas? man jau no pirmā kursa tika mācīts, ka ir tikai un vienīgi institūcijas!!! Katrs, kurš konstitucionālo tiesību eksāmenā pie prof. V.Eglīša pieminēja orgānus, nenolika eksāmenu!!!
Anonīms lietotājs
2. Augusts 2005 / 16:57
0
ATBILDĒT
Domāju, ka autors ir pamanījis gan minētā likuma pieņemšanu, gan arī spēkā stāšanos. Tā drīzāk ir Jurista Vārda problēma, ka autoru iesniegtie raksti tiek publicēti ar vairāku mēnešu novēlošanos.
Labrīt!!!
2. Augusts 2005 / 08:46
0
ATBILDĒT
"Tāpēc ir svarīgi pēc iespējas drīzāk pieņemt likumu par valsts iestāžu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas kārtību " autors laikam nav pamanījis Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlidzināšanas likumu. vai arī domājis kādu citu. Ppublicēts LAtvijas Vēstnesī 17.06.2005.Es teiktu studenta cienīga kļūda, bet ne amatpersonas vai administratīvo tiesību pasniedzēja
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties