Foto: Dina Gailīte, “JV”

*Referāts “The coordination of the protection of fundamental rights in Europe” nolasīts trešajā Eiropas juristu forumā Ženēvā 2005.gada 8.septembrī. “JV” redakcija pateicas autoram par atļauju darbu tulkot un publicēt latviešu valodā.

Esmu gandarīts par iespēju analizēt pamattiesību aizsardzības koordinēšanu Eiropā. Šis temats ir tik aktuāls, ka es varētu stundām ilgi runāt par subsidiaritāti vai kompetences robežām, pretstatu starp tiesas aktivitāti un pasivitāti vai precedenta saistošo spēku Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk arī– ECT) un mūsu tiesas spriedumu ietekmi uz nacionālajām tiesībām. Tomēr es galvenokārt runāšu par mūsu attiecībām ar Eiropas Kopienu tiesu (turpmāk– EKT). Es īpaši sveicu Centrālās Eiropas valstu augstāko tiesu vadītājus un tiesnešus, kas piedalās šajā pasākumā. Jūsu klātbūtne ir svarīga, un jūs šeit iederaties. Pēdējos gados apmēram 62 līdz 63 procenti no visām ECT lietām nāk no Centrālās un Austrumu Eiropas valstīm, Baltijas vai Kaukāza, kādi 10 procenti no Turcijas un tikai apmēram 28 līdz 29 procenti no Rietumeiropas. Tas ir svarīgs aspekts, runājot par mūsu tiesu, un būtu labi, ja ikviens, kurš raksta par ECT, to īpaši ņemtu vērā.