22. Maijs 2007 /NR. 21 (474)
Skaidrojumi. Viedokļi
Vārda brīvība un holokausta noliegums
1

Vārda brīvība ir neatņemama demokrātiskas sabiedrības sastāvdaļa. Taču tā nav uzskatāma par absolūtu un neierobežotu brīvību. Vārda brīvības izpausmes var būt saistītas gan ar goda un cieņas aizskaršanu, gan ar rasu vai nacionālo naidu, diskrimināciju un neiecietību kurinošu runu paušanu. Ņemot vērā antisemītisko ideju izplatību un atdzimšanu,1 arvien svarīgāk kļūst aizsargāt Otrajā pasaules karā cietušo personu godu, upuru piemiņu, kā arī sabiedrisko kārtību un morāli, jo holokausta nolieguma aizliegums ietver vairāk nekā tikai atsevišķas grupas interešu aizsardzību.

Vārda brīvība un holokausta noliegums

Holokausta noliegums ne vienmēr izpaužas kā pilnīgs Otrā pasaules kara genocīda noliegums. Arī holokausta apjoma apstrīdēšana vai nepietiekama atspoguļošana var tikt uzskatīta par holokausta noliegumu.

 

Dipl.iur. Anete Erdmane

 

04.JPG (11744 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vārda brīvība ir neatņemama demokrātiskas sabiedrības sastāvdaļa. Taču tā nav uzskatāma par absolūtu un neierobežotu brīvību. Vārda brīvības izpausmes var būt saistītas gan ar goda un cieņas aizskaršanu, gan ar rasu vai nacionālo naidu, diskrimināciju un neiecietību kurinošu runu paušanu. Ņemot vērā antisemītisko ideju izplatību un atdzimšanu,

1 arvien svarīgāk kļūst aizsargāt Otrajā pasaules karā cietušo personu godu, upuru piemiņu, kā arī sabiedrisko kārtību un morāli, jo holokausta nolieguma aizliegums ietver vairāk nekā tikai atsevišķas grupas interešu aizsardzību. Vēsturisko notikumu “pārrakstīšanas” risks un aizmiršana nav saistīta tikai ar Otrā pasaules kara noziegumiem; pieļaujot viena traģiska pietiekami pierādīta notikuma brīvu interpretāciju un noliegšanu, tiek atļauta arī visas vēstures plaša skaidrošana, kas atsevišķos gadījumos var pārkāpt vārda brīvības un zinātniskās jaunrades robežas, aizskarot citu personu intereses.

Holokausta noliedzēji (jeb revizionisti) savu uzskatu paušanu parasti pamato ar tiesībām uz vārda brīvību, kas ir noteiktas gan ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19.pantā, gan ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (Pakts) 19.pantā, gan arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantā. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir norādījusi, ka “neatņemama vārda brīvības sastāvdaļa ir meklēt vēsturisko patiesību un tiesas uzdevums nav izšķirt strīdus par pagātnes notikumiem, kas ir vēsturnieku debašu pamatā, kur dalās to viedokļi par atsevišķiem notikumiem un to interpretāciju”.2 Taču vienlaikus ECT ir arī norādījusi, ka holokausts ir uzskatāms par pietiekami pierādītu vēsturisku faktu, tādēļ tā apstrīdēšana vai attaisnošana netiek iekļauta 10.panta aizsardzībā.3

Holokausta noliegums ne vienmēr izpaužas kā pilnīgs Otrā pasaules kara genocīda noliegums. Arī holokausta apjoma apstrīdēšana vai nepietiekama atspoguļošana var tikt uzskatīta par holokausta noliegumu. Tādējādi, lai gan ECT ir atzinusi holokaustu kā pietiekami pierādītu vēsturisku faktu, tas neizslēdz diskusiju par atsevišķu notikumu vai faktu atšķirīgu interpretāciju (piemēram, joprojām pastāvošā nevienprātība vēsturnieku starpā, kuras Otrajā pasaules kara laikā cietušās grupas ir ietilpināmas holokausta jēdzienā). Cik lielā mērā šādas diskusijas būtu uzskatāmas par holokaustu noliedzošām un kur ir robeža, no kuras holokausta apjoma apstrīdēšanu var uzskatīt par tā noliegšanu, – tie ir vieni no problemātiskiem jautājumiem, kuri jāaplūko, vērtējot vārda brīvības ierobežošanas samērīgumu holokausta nolieguma aizlieguma kontekstā.

Politiskās diskusijas par citu genocīdu noliegumu iespējamu aizliegšanu valstu nacionālajās tiesību normās4 pierāda arī nepieciešamību analizēt holokausta nolieguma aizliegumu citu genocīdu kontekstā, kā arī rast pietiekami skaidru izpratni, ko īsti ietver jēdziens “holokausta noliegums”.

 

1. Holokausta nolieguma aizlieguma normu rašanās pamatojums

Holokausta nolieguma aizliegums ir viens no vārda brīvības ierobežošanas pamatiem. Šāda rakstura izteicieni tiek uzskatīti par antisemītiskiem5 un līdz ar to arī par rasu naidu kurinošiem.6 ANO 1994.gada konferences rezolūcijā Nr. 1994/64 antisemītismu definēja kā rasisma paveidu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Mr. God
25. Maijs 2007 / 12:56
0
ATBILDĒT
"Holokausta nolieguma aizliegums, ņemot vērā tā rasistisko un antisemītisko raksturu, ir uzskatāms par samērīgu vārda brīvības ierobežojumu, kā pamatā ir citu indivīdu tiesību, kā arī sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzība, kas šajā gadījumā prevalē pār tiesībām uz vārda brīvību"



Kurš gan par to varētu šaubīties...
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties