Intelektuālā īpašuma tiesību civiltiesiskā realizācija

Mg.iur. Ieva Viļuma, Patentu valdes Juridiskā departamenta direktore, LU Juridiskās fakultātes doktorante

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

2007.gada 1.martā stājās spēkā grozījumi vairākos likumos saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesību civiltiesisko aizsardzību. Šo grozījumu pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas Nr.2004/48/EK “Par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu”¹ (turpmāk – Direktīva) īstenošana. Grozījumi, kas skar intelektuālā īpašuma tiesību realizāciju, veikti šādos normatīvajos aktos:

1) Civilprocesa likumā;

2) likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”;

3) Dizainparaugu likumā;

4) Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā;

5) Autortiesību likumā;

6) Augu šķirņu aizsardzības likumā;

7) Patentu likumā (pieņemts jaunā redakcijā).

Būtiskākie grozījumi skar Civilprocesa likumu, kurā ietverta jauna nodaļa, kas veltīta tieši intelektuālā īpašuma tiesību jomai, proti, 30.² nodaļa “Lietas par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un aizsardzību”.

No vienas puses, Direktīva apkopo dalībvalstu labāko praksi, civiltiesiski cīnoties ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpējiem, bet no otras puses, – Direktīvā noteiktais ir dažādu Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo tiesību normu un prakses kopsalikums. Šā iemesla dēļ nevar viennozīmīgi raksturot katras konkrētās normas piemērošanu. Rakstā ir minēti atsevišķi ārvalstu prakses piemēri gadījumos, ja Direktīvā ietvertās normas bijušas lietotas attiecīgās valsts praksē. Valstu prakse ir ļoti dažāda, un visām Eiropas Savienības dalībvalstīm nācies precizēt savus nacionālos normatīvos aktus, arī atstājot interpretācijas iespējas tieši tiesas ziņā. Piemērojot civiltiesiskos pasākumus intelektuālā īpašuma tiesību jomā, jāievēro, ka šie pasākumi, kārtība un aizsardzības līdzekļi piemērojami tā, lai būtu efektīvi, proporcionāli un preventīvi²; tos piemēro tā, lai izvairītos no šķēršļu radīšanas likumīgai tirdzniecībai un nodrošinātu, ka tos neizmanto ļaunprātīgi.³

Šā raksta mērķis ir sniegt ieskatu veikto grozījumu būtībā.

1. Jēdziens “intelektuālā īpašuma tiesības”

Direktīva ir attiecināma uz visām intelektuālā īpašuma tiesībām, kas paredzētas Eiropas Kopienas un/vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos, tomēr Direktīvā nav dots konkrēts skaidrojums, kas ietverts jēdzienā “intelektuālā īpašuma tiesības”.

Civilprocesa likumā, norādot piemērojamos pasākumus, ir dots konkrēts uzskaitījums intelektuālā īpašuma tiesību veidiem. Tas ietver šādus pārkāpumu (iespējamu pārkāpumu) gadījumus:

1) autortiesības un blakustiesības;

2) datubāzu aizsardzība (sui generis);

3) preču zīmes un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes;

4) patenti;

5) dizainparaugi;

6) augu šķirnes;

7) pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas.

Tam jāpievērš uzmanība, jo var rasties jautājums, vai šis intelektuālā īpašuma tiesību veidu uzskaitījums, kas minēts Civilprocesa likumā, ir pilnīgs?

Šajā sakarā jāmin Komisijas Paziņojums attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu 2.pantu (2005/295/EK)⁴ ar mērķi ieviest lielāku juridisko noteiktību Direktīvas piemērošanas jomā.