I

Godātais juridisko zinātņu doktor, iepazinos ar Jūsu publikāciju 2007.gada 10.aprīļa žurnālā “Jurista Vārds” (Nr.15). Rakstītais rada iespaidu, ka Jūs, balstoties uz Saeimā pieņemto likumu “Par dzīvojamo telpu īri”, Ministru kabineta 2002.gada 29.janvāra noteikumiem Nr.45 un Satversmes tiesas 2006.gada 8.marta spriedumu, subjektīvi esat nostājies tikai īrnieku pusē. Jūs nenovērtējat namīpašnieku tiesības saņemt par īpašuma izīrēšanu pienākošos īres maksu un neatbalstāt izīrētāja galveno pienākumu – nodrošināt īrniekam kvalitatīvu, normatīvajiem aktiem atbilstošu apdzīvojamo platību.

Publicētajā materiālā atzīstat, ka šobrīd judikatūras datubāzē nav tiesas spriedumu, kas varētu noderēt par paraugu likumu piemērošanā un to interpretācijā. Tātad tiesnešiem ir dotas tiesības vienpersoniski izlemt risināmos jautājumus.

Runājot par likumā ietverto īrnieku un izīrētāju vienošanos, no personīgās pieredzes varu apstiprināt, ka daudzos gadījumos vienošanās netiek panākta, jo īrnieks nevēlas maksāt paaugstinātu īres maksu un nevēlas saprast, ka ēkas uzturēšanai nepieciešami līdzekļi. Īrniekam jāmaksā īres maksa, kurai jānosedz īpašumā ieguldītie līdzekļi, kā arī nama uzturēšanas un kopšanas izdevumi.