Mag. iur. Ringolds Balodis, Tieslietu ministrijas Sabiedrisko un reliģisko lietu departamenta direktors, — "Latvijas Vēstnesim"

Pēdējā laika pasaules notikumi liecina, ka reliģiskie un etniskie konflikti ir viens un tas pats. Ja ir etnisks konflikts, tad tas vienlaikus ir arī reliģisks. Vai otrādi. Un nav svarīgi, ka konflikta izcelšanās sākumā tāds nav bijis. Mūsdienu konfliktu pētnieki uzskata, ka konflikts nav anomālija sabiedrības dzīvē, bet cilvēku attiecību norma, sociālās dzīves nepieciešams elements, kas ļauj izpausties sociālajai spriedzei, darbīgajai enerģijai, radīt dažāda mēroga sociālas pārmaiņas, sekmēt attīstību. Konflikts esot "drošības ventilis", kas atļauj pielāgot sociālo organismu turpmākām reformām un vides apstākļiem. Angļu sociologs R.Dārendorfs uzskatīja, ka konfliktu pamatā ir cīņa par varu, prestižu un autoritāti. Savukārt cits anglis un arī sociologs — A.Gidenss ar konfliktu saprata reālu cīņu starp darbojošiem cilvēkiem un grupām neatkarīgi no tā, kādi ir šīs cīņas iemesli, veidi un līdzekļi, ko mobilizē katra no konfliktējošām pusēm.

Mūsdienās un arī agrāk jebkura reliģija neatzina jebkādu naida celšanu. Protams, prakse vienmēr atšķiras no realitātes. Par patiesu starptautisku miera simbolu, kas cenšas risināt reliģiskus konfliktus, ir kļuvusi katoļu baznīcas citadele Vatikāns. Katoļu baznīca nosoda katru vajāšanu, kas vērsta pret jebkuru tautu vai cilvēku grupu visos laikos un jebkurā vietā. Tā kategoriski nosoda visus genocīda veidus, kā arī visas rasistiskās ideoloģijas, kas izraisa genocīdu. 1988.gadā Jānis Pāvils II uzrunā ebreju kopienai Strasbūrā ir teicis: "Es vēlreiz kopā ar jums izsaku visstingrāko nosodījumu antisemītismam un rasismam, kuri ir pretrunā ar kristietības principiem." Reliģijas ne vienmēr ir sekojušas šim mērķim, un arī XX gadsimta beigās ne vienmēr tā notiek.

Reliģiskās šķelšanās bieži vien valsts tiesību sistēmu pārsteidz nesagatavotu, kas provocē reliģiskus konfliktus, kuru asums atkarīgs no tā, cik nozīmīga ir "šķeltnieku" ietekme sabiedrībā. Latvijā pašlaik ir sašķēlusies vecticībnieku konfesija un izveidojusies situācija, ka faktiski pastāv divi vecticībnieku centri, no kuriem viens ir likumīgi reģistrēts, bet otrs saskaņā ar spēkā esošo Reliģisko organizāciju likumu nevar tikt reģistrēts, jo tas būtu pretrunā ar principu "vienā konfesijā viena baznīca".