Noziedzīgu nodarījumu daudzējādības kvalifikācijas problēmas

Manuprāt, vistaisnīgāk būtu, ja ievērotu krimināltiesībās atzīto nodarījumu kvalifikācijas noteikumu, ka smagāko nodarījumu nedrīkst aptvert ar vieglāko.

Dr.habil.iur. Uldis Krastiņš, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Noziedzīgu nodarījumu daudzējādības institūts krimināltiesībās ir viens no sarežģītākajiem, ja ne pats sarežģītākais, jo šis institūts ir saistīts ar daudziem nodarījumu kvalifikācijas teorētiskiem un praktiskiem risinājumiem. Turklāt noziedzīgu nodarījumu daudzējādības institūta ietvaros jārisina vienota (atsevišķa) nodarījuma norobežošana no nodarījumu daudzējādības gadījumiem, kur arī netrūkst problēmu. Un nav īpaši jāpierāda, ka no pareiza minēto jautājumu risinājuma vistiešākā veidā ir atkarīga likumīga, pareiza un taisnīga soda noteikšana vainīgajam.

Savās agrākajās publikācijās jau esmu izteicis viedokli par dažiem noziedzīgu nodarījumu daudzējādības kvalifikācijas jautājumiem¹, bet, tā kā pēc tam ir parādījušās atsevišķas publikācijas², kurās pausti uzskati, kas nav ļāvuši nonākt pie vienota problēmu risinājuma, atļaušos jau ar papildu argumentiem pamatot savas teorētiskās nostādnes strīdīgajos jautājumos.

Atšķirībā no Latvijas Kriminālkodeksa noziedzīgu nodarījumu daudzējādības jēdziens tagad ir dots Krimināllikuma 24. pantā, vispārinātā veidā ietverot norādi uz krimināltiesību teorijā atzītajiem nodarījumu daudzējādības veidiem – atkārtotību, kopību un recidīvu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 24. panta pirmo daļu noziedzīgu nodarījumu daudzējādība ir gan tad, kad viena persona izdara divus vai vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, kas atbilst vairāku noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm (nodarījumu reālā kopība, vispārējā atkārtotība, speciālā viena veida noziedzīgu nodarījumu atkārtotība, recidīvs) vai arī tikai viena noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm, ja tos neaptver vainīgās personas vienots nodoms (speciālā tādu pašu noziedzīgu nodarījumu atkārtotība), gan arī tad, kad perona izdara vienu noziedzīgu nodarījumu, kas atbilst vismaz divu dažādu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm (nodarījumu ideālā kopība).

Krimināllikuma turpmākajos pantos (25.–27.pants) vispārinātā veidā runāts par minētajiem daudzējādības veidiem. Atsevišķa (vienota) noziedzīga nodarījuma jēdziens dots Krimināllikuma 23. pantā. Raksta turpmākajā tekstā noziedzīgu nodarījumu atsevišķu veidu legālās definīcijas izmantošu tikai saistībā ar analizējamo problēmu. Detalizētāk teorētiskā plāksnē par noziedzīgu nodarījumu daudzējādības veidiem un atsevišķu (vienotu) noziedzīgu nodarījumu sk. U. Krastiņš “Noziedzīgs nodarījums”³.

Noziedzīgu nodarījumu atkārtotība

Krimināllikuma 25. pantā ir runa par tā dēvēto speciālo atkārtotību, ko veido tādi paši vai viena veida noziedzīgi nodarījumi, kuriem ir nozīme nodarījumu kvalifikācijā pēc atkārtotības pazīmes, ja tā Krimināllikuma Sevišķās daļas pantā paredzēta kā konkrēta nodarījuma kvalificējoša pazīme.