— "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

1. Korupcijas riska un korupcijas novēršanas subjektu grupas un politisko partiju vieta tajās

Jau iepriekšējā publikācijā tika minēts un analizēts korupcijas visaptverošais raksturs sabiedrībā, valstī, arī tās starptautiskā attīstība un ierobežošanas iespējas.

Lai analizētu politisko partiju finansēšanas politikas saistību ar korupciju un korupcijas ierobežošanu, vispirms būtu jānosaka partiju vieta plašajā korupcijas riska un korupcijas novēršanas subjektu grupās.

Kas ir korupcijas riska subjekts, un kas ir korupcijas novēršanas subjekts? Autora viedoklis ir tāds: tas, kurš ir korupcijas riska apstākļos, arī vislabāk varētu novērst šo risku. Tātad — riska subjekts ir tas pats novēršanas subjekts. Taču to nevajadzētu saprast tiešā un burtiskā veidā, jo pastāv savstarpējās kontroles mehānismi, kad vienu "riskētāju" kontrolē cits "riskētājs", savukārt to — vēl cits. Ja saprastu burtiski, tad policists ir riskētājs kukuļa saņemšanas piedāvājuma gadījumā (t.s. kārdinājuma risks) un novērsējs, neņemot kukuli un saucot kukuļdevēju pie atbildības. Ja saprastu plašāk, tad gadījumā, ja policists būtu paņēmis kukuli, par novērsēju varētu kļūt gan prokurors (kā seku apkarotājs), gan arī kukuļdevējs, ja kukulis bijis izspiests. Tātad riskētāju un novērsēju reālās kompetences zonas daudzviet pārklājas, jo pastāv savstarpējās kontroles mehānisms.

Korupcijas riska un novēršanas subjektu grupas un konkrētie subjekti ir iesaistīti:

1) reālajā korupcijā;

2) savstarpējā kontrolē;

3) korupcijas novēršanā;

4) korupcijas apkarošanā;

5) pretkorupcijas izglītošanā.

Saīsināti apzīmēts subjektu grupu uzskaitījums autora skatījumā ir šāds:

1) masu mediji;

2) valsts pārvaldes iestādes;

3) Saeima un Valsts prezidents;

4) tiesu varas iestādes;

5) privātais sektors;

6) nevalstiskās organizācijas;

7) starptautiskās organizācijas un institūcijas;