16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)
Skaidrojumi. Viedokļi
Mūsdienu starptautiskās arbitrāžas tiesības un šķīrējtiesa Latvijā
LL.M.
Inga Kačevska
LU Juridiskās fakultātes lektore,
zvērināta advokāte 

Šķīrējtiesa ir sens strīdus izšķiršanas institūts, tomēr starptautiskās komerciālās arbitrāžas tiesības kā jēdziens pastāv neilgi. Šīs tiesības veidojās kopsolī ar globālās domāšanas attīstību, un kā atskaites punkts tiek minēts 1923. gads, kad Nāciju līga pieņēma Ženēvas protokolu par arbitrāžas klauzulām1 un tika izveidota Starptautiskā arbitrāžas tiesa pie Starptautiskās tirdzniecības kameras.

Tieši pēdējos gados starptautiskā komerciālā šķīrējtiesa ir piedzīvojusi dramatisku attīstību, ko ietekmējis pārrobežu tirdzniecības pieaugums un veiksmīgais mehānisms šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanā un izpildē saskaņā ar 1958. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju par ārvalsts šķīrējtiesas nolēmumu atzīšanu un izpildi2. Minētā konvencija regulē ārvalstu šķīrējtiesas līgumu un spriedumu atzīšanu un izpildi, un tā panāca dalībvalstu vienotu viedokli un unificēja arbitrāžas tiesības, kas savukārt veicināja starptautisko tirdzniecību un strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā.

Nākamais lūzuma punkts bija UNCITRAL Starptautiskās komerciālās arbitrāžas Parauglikuma3 pieņemšana, kas kļuva par paraugu nacionālo likumu izstrādei, kura savukārt veicina nacionālās likumdošanas harmonizāciju4. Taču Latvijas likumdevējs ir neatsaucīgs attiecībā uz daudzu juristu aicinājumu izmantot UNCITRAL Starptautiskās komerciālās arbitrāžas Parauglikumu kā bāzi nacionālo tiesību veidošanai, ko var secināt arī pēc jaunā likumprojekta par šķīrējtiesām5.

Vērtējot Latvijas likumdošanas un prakses attīstības tendences, hipotētiski piemērojot tās starptautiskam šķīrējtiesas procesam, ar nožēlu ir jākonstatē, ka Latvija netiks rekomendēta kā arbitrāžai labvēlīga vieta. Turklāt nacionālo normu neatbilstība starptautiskajām normām tikai uz neilgu laiku var iemidzināt tirgus dalībnieku uzmanību, ka viss ir kārtībā un ka šāda kārtība ir “pareizā”.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties