1. Tiesiskā regulējuma izveides pamatojums un nepieciešamība

2008. gada 25. jūnijā Eiropas Komisija ir publicējusi regulas projektu COM (2008) 396/3 (turpmāk – Regulas projekts), ar kuru vērsusi Eiropas Savienības dalībvalstu uzmanību uz to, ka Eiropas Savienībā pastāv atsevišķa saimnieciskās darbības veicēju kategorija – mazie un vidējie komersanti, kas veido 99,8 procentus no visiem Savienības komersantiem. Lai arī pagaidām nav saskatāmi šķēršļi komercdarbības uzsākšanai Eiropas Savienības teritorijā, ir jāuzlabo mazo un vidējo komersantu pieeja vienotajam tirgum, jāveicina to izaugsme un komercdarbības potenciāls.¹

Tādējādi Komisija ir izstrādājusi Eiropas privātās sabiedrības (Societas Privata Europaea) (turpmāk – SPE) Regulas projektu, vienlaikus norādot, ka šis projekts ir daļa no pasākumu kopuma, ko paredzēts veikt, lai atbalstītu mazo un vidējo komersantu izaugsmi nelielas saimnieciskās darbības normatīvā regulējuma (Small Business Act) ietvaros.²

Ar SPE Regulas projektu Komisija uzsver nepieciešamību jaunas Eiropas sabiedrības juridiskās formas izveidei, lai sekmētu mazo un vidējo komersantu konkurētspēju, atvieglojot to izveidošanas procesu un darbību vienotajā Kopienas tirgū. Regulas projekts ļauj nodibināt SPE, ievērojot vienādus, vienkāršus, elastīgus komerctiesību noteikumus visās dalībvalstīs.³ Uzņēmumi, kas vēlas dibināt pārrobežu sabiedrības, sastopas ar šķēršļiem, kas ir saistīti ar juridiskajiem un administratīvajiem apgrūtinājumiem, īpaši sarežģīti tas ir mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem ir mazāki finanšu un cilvēku resursi.⁴ Tādēļ SPE Regulas projekta mērķis ir arī samazināt administratīvās izmaksas par sabiedrības nodibināšanu un darbību. Eiropas Komisija akcentē, ka ar regulas projektu ir plānots izveidot tādu Eiropas sabiedrības juridisko formu, kuras tiesiskais regulējums ir maksimāli kopīgs un vienots visās dalībvalstīs. Dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē ir atstāti vienīgi tie jautājumi, kas ir saistīti ar darba tiesību, nodokļu tiesību un maksātnespējas tiesību piemērošanu.⁵

Tā kā Eiropas Komisija norāda, ka Eiropas Savienībā pastāv atsevišķa saimnieciskās darbības veicēju kategorija – mazie un vidējie komersanti, kas veido lielāko daļu visu Savienības komersantu, ir būtiski noskaidrot, kas ir tie komersanti, kuru pārrobežu uzņēmējdarbību varētu ietekmēt izstrādātais Regulas projekts.⁶ Tātad saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumu 2003/361/EK mazo un vidējo komersantu kategorijā ietilpst uzņēmumi, kuriem ir mazāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro vai gada bilance kopumā nepārsniedz 43 miljonus eiro.⁷

Tāpat, lai izvērtētu SPE tiesiskā regulējuma ieviešanas nepieciešamību un pamatojumu, ir jānoskaidro arī SPE būtība, tās juridiskā daba un jāizvērtē līdz šim ieviestās pārnacionālās komercsabiedrību juridiskās formas.

Tātad no Regulas projekta 3. panta pirmās daļas izriet, ka SPE ir juridiska persona, kuras pamatkapitālu paredzēts izteikt daļās, un katram sabiedrības dalībniekam ir ierobežota atbildība tikai savas ieguldītās daļas apmērā, kas nozīmē, ka dalībnieks nav personīgi atbildīgs par sabiedrības saistībām. Turklāt šādas pamatkapitāla daļas neatrodas publiskajā apgrozībā un netiek tirgotas regulētajā tirgū, kas nozīmē, ka tiktu izslēgta iespēja piemērot finanšu instrumentu tirgu reglamentējošos normatīvos aktus.

Izvērtējot SPE būtību un juridisko dabu kontinentālās Eiropas un Latvijas komerctiesību aspektā, no Komerclikuma⁸ 134. panta pirmās un otrās daļas izriet, ka kapitālsabiedrība ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju nominālvērtību kopsummas. Kapitālsabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība. Savukārt saskaņā ar Komerclikuma 134.