Visas sabiedriskās attiecības atrodas savstarpējā mijiedarbībā. Arī empīriskās zinātnes – anatomija, bioloģija, informācijas tehnoloģijas (IT) utt. – ir cieši saistītas ar citu sabiedrisku fenomenu – tiesībām. Caur tiesību prizmu tiek skatīti jautājumi par cilvēka dzimuma maiņu, dzīvnieku kaušanu pēc reliģiskiem rituāliem un elektronisko bibliotēku.

Tieši šobrīd elektroniskās bibliotēkas (e-biblioteka.lv) atklāšana izraisījusi sadursmi starp IT piešķirtajām iespējām un autortiesībām.

Interneta vietne e-biblioteka.lv, pēc tās veidotāju domām, pēc savas būtības neatšķiras no tradicionālās bibliotēkas. Atšķirība ir tikai tās pieejamībā: vienā gadījumā grāmatas var patapināt tikai ierobežotā daudzumā un fiziski apmeklējot bibliotēku, bet otrā gadījumā – ar interneta starpniecību. Starp citu, tiesību zinātņu sadaļa e-bibliotēkā ir visplašākā: tajā lasāmas vairāk nekā 600 grāmatas latviešu un citās valodās.

Arī elektroniskajā bibliotēkā grāmatas var lasīt bez maksas un, tāpat kā tas notiek tradicionālajā bibliotēkā, arī vietnes e-biblioteka.lv veidotāji nemaksā autoriem un izdevējiem autoratlīdzību – tikai nopērk grāmatu, lai to varētu ieskenēt.

Tas grāmatu autoru un izdevēju vidū izraisījis sašutumu, jo viņi uzskata, ka par darbu publicēšanu internetā viņiem pienākas autoratlīdzība. Tiek teikts, ka elektroniskā bibliotēka nav un nevar būt bibliotēkas vārda cienīga.

Ar humoru vai bez tā nereti tiek stāstīts, ka pasaulē ir divas paradīzes: viena ir debesīs, otra – virtuālā pasaulē – Second Life. Nekur nevarot justies tik brīvi, nekur neesot tik daudz iespēju, nekur neesot tik daudz patiesas draudzības kā Second Life. Tā ir interneta programma, kur bez maksas var apmeklēt kino, teātra izrādes, diskutēt, satikties ar citām personām utt. Daudzas līdz šim sadzīviskas lietas tiek mēģināts pārnest virtuālajā pasaulē. Vai arī bibliotēka tās tradicionālā izpratnē var pārcelties un funkcionēt virtuālā pasaulē?

Šobrīd pasaulē aktuāla ir tieši IT mijiedarbība ar autortiesībām. IT piedāvā daudzas un dažādas inovatīvas iespējas, kas bieži vien ir soli priekšā autortiesību regulējumam. Tādēļ daudzi pasaules mūziķi savas dziesmas bez maksas piedāvā tīmeklī. Viņi atzīst, ka cīnīties ar IT piedāvātajām iespējām kļūst ar vien neiespējamāk. Nav vērts formāli sargāt materiālās vērtības, ko reāli nav iespējams nosargāt. Apzinoties, ka jebkurā gadījumā autortiesību personisko raksturu nekas nevar atņemt, tiek meklēti veidi, kā ar citām metodēm par savu darbu iegūt materiālu labumu (mūziķu gadījumā – ar koncertiem).

Tādējādi neviļus rodas jautājums: vai tiešām autortiesības tik viegli kapitulēs IT priekšā? Vai tiešām IT radošums kādreiz kļūs tik nospiedošs, ka no autortiesību sniegtajām materiālajām vērtībām kaut daļēji būs jāatsakās?