Konstitucionālās tiesas jau sen kļuvušas par obligātu elementu mūsdienu demokrātiskās tiesiskās valstīs. Tāpat jau sen ir akceptēts tas, ka konstitucionālajām tiesām pieder galavārds konstitūcijas jautājumos. Daži teorētiķi gan dažkārt bijīgi ir apjautājušies par to, kurš tad sargās pašus konstitūcijas sargus, ja nu gadījumā arī tiesu varas nesējiem rodas absolūtas varas vilinājums. Taču parasti šādos gadījumos viss tiek atstāts pašas konstitucionālās tiesas lemšanai. Cik politiski aktīva un demokrātisku tiesisku valsti veidojoša tiesa vēlas būt, tādai attiecīgās valsts konstitūcija tai ļauj būt.

Nesenais Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums Rolanda Paksa lietā ir nozīmīgs trauksmes zvans konstitucionālajām tiesām. Parasti Eiropas Cilvēktiesību tiesa nacionālo augstāko tiesu lemto ir bijīgi respektējusi, augstu vērtējot viņu plašo rīcības brīvību konceptuālo jautājumu izlemšanā, kā arī izvairoties no politisku jautājumu izlemšanas.

Šajā lietā Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka Lietuva aizskārusi Rolanda Paksa tiesības kandidēt parlamenta vēlēšanās. Jāteic, ka šajā aizskārumā liela nozīme bijusi Lietuvas Konstitucionālās tiesas doktrīnām.

Pēc atcelšanas no prezidenta amata impīčmenta procedūrā 2004. gadā Rolands Pakss plānoja kandidēt ārkārtas prezidenta vēlēšanās. Lai to nepieļautu, Seims pieņēma likumu, ar kuru aizliedza prezidentam, kurš zaudējis amatu impīčmenta kārtībā, piecus gadus pēc atcelšanas no amata kandidēt prezidenta vēlēšanās.

Paksa atbalstītāji šādu aizliegumu pārsūdzēja Konstitucionālajā tiesā, un tā nevienam nelika vilties. Konstitucionālās tiesas nolēmums bija negaidīti fundamentāls: tā atzina, ka attiecīgais likums neatbilst Konstitūcijai, jo ir pārāk maigs. No Konstitūcijas gara izrietot tas, ka amatpersona, kura, stājoties kādā amatā, ir devusi zvērestu un to lauzusi, kas konstatēts impīčmenta procedūrā, vairs nekad mūžā nevar ieņemt amatus, kur jādod zvērests. Ar Konstitucionālās tiesas spriedumu Rolands Pakss tika uz mūžu diskvalificēts no Lietuvas politikas.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir vairījusies pārbaudīt Konstitucionālās tiesas lemto, kā arī norobežojusies no jautājuma par Rolanda Paksa tiesībām pretendēt uz prezidenta amatu. Taču Eiropas Cilvēktiesību tiesa skaidri ir pateikusi: šādas mūža diskvalifikācijas Eiropā nav pieļaujamas. Un tas nozīmē, ka Konstitucionālās tiesas lemtais ir apšaubīts.

Lietuvai tagad jādomā par Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma izpildi. Vai nu Konstitucionālajai tiesai būs jāpārlemj savs lemtais, vai arī Seimam jāgroza Konstitūcija. Bet brīdinājums paliek visai Eiropai: vienotais Eiropas cilvēktiesību standarts ierobežo arī konstitucionālās tiesas. Tās turpmāk vairs tik droši nevarēs veidot specifiski nacionālas konstitucionālās īpatnības.