Ar 1999.gada 1.aprīli stājas spēkā Krimināllikums un grozījumi Kriminālprocesa kodeksā (turpmāk — KPK). Krimināllikums ir jauns, bet Kriminālprocesa kodekss paliek vecais, tiesa, ar grozījumiem un papildinājumiem. Kriminālprocesa kodekss nosaka, kā piemērojams Krimināllikums. Šajā rakstā galvenokārt gribētos aplūkot iespējas uzskaitīt un reģistrēt neatklātos kriminālnodarījumus bez krimināllietas ierosināšanas un iespējas atbrīvot no kriminālatbildības konkrētas personas par kriminālpārkāpumiem, ar kuriem nav nodarīts būtisks kaitējums.

Šī gada 18.februārī Latvijas rajonu un pilsētu virsprokuroru un Valsts policijas visu struktūrvienību atbildīgo darbinieku kopīgajās mācībās arī lektori atzīmēja, ka jaunais Krimināllikums savos formulējumos nav visai precīzs un uz vairākiem jautājumiem nav atbildes, lai gan prokuratūra savus priekšlikumus Krimināllikuma projektam iesniedza un piedalījās tā izstrādes darbā, tomēr ne visi priekšlikumi likumā tika ietverti

Uzskatu, ka, kvalificējot konkrētu nodarījumu, visos gadījumos lēmums ir jāpamato ar Krimināllikuma normu, bet jautājumā, kā to piemērot, jāvadās pēc Kriminālprocesa kodeksa attiecīgā panta.

Liekas, te nevarētu būt neskaidrības. Tomēr Kriminālkodeksa (turpmāk — KK) 7.