Demokrātija nozīmē, ka pilsoņi pastāvīgi ir aktīvi un uzmanīgi, tomēr parasti iedzīvotāju līdzdalība kļūst emocionālāka saistībā ar sabiedrībai nozīmīgiem notikumiem, piemēram, Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem un parlamenta vēlēšanām. Sabiedrībai emocionāls laiks ir arī šobrīd starp referendumu par 10. Saeimas atlaišanu un ārkārtas vēlēšanām. Valstij nozīmīgā vēstures posmā iedzīvotāji izsaka idejas, kā vienot sabiedrību un veidot valstisko patriotismu. Viens no priekšlikumiem ir Latvijas Republikas pašreizējo himnu “Dievs, svētī Latviju!”, kuras autors ir Baumaņu Kārlis un kuru pirmo reizi izpildīja I Vispārējos latviešu dziesmu svētkos 1873. gada 26. jūnijā, nomainīt pret Mārtiņa Brauna komponēto dziesmu “Saule, Pērkons, Daugava”. Iniciatori savu ideju pamato ar vēlmi dziedāt himnu, kas raksturo spēcīgu un pašapzinīgu tautu, kura lepojas ar savu valsti.

Pašreizējā augstākiem spēkiem veltītā lūgsna to nesimbolizējot, savukārt dziesma ar Raiņa vārdiem tautā kļuvusi par neoficiālo un īsto himnu.
Diskusija par Latvijas Republikas attīstību, tajā skaitā valstiskuma simboliem, ir vēlama, tāpēc nevar piekrist kritikai, ka iniciatīva šķeļ sabiedrību un ir bīstama valstij. Ideju plurālisms nešķeļ cilvēkus, bet diskusijā vieno. Sabiedrības bailes no viedokļu dažādības un nespēja diskutēt par ideju, bet tā vietā par idejas autora personību, ir padomju laika atlieka, no kuras jāatbrīvojas. Tāpēc problēmjautājumu, viedokļu formulēšana un diskusija arī par provokatīvu un lielākajai daļai nepieņemamu ideju ir vērtība, jo apstiprina pašreizējās kārtības pareizību vai – tieši otrādi – nepieciešamību to mainīt. Sabiedrības iniciatīvu platformā “ManaBalss.lv”, kas ir sabiedrības līdzdalības instruments ar potenciālu veidot pastāvīgu saikni starp sabiedrību un valsts varu, atbalstu himnas maiņai izteikuši daži simti iedzīvotāju. Neatkarīgi no balsojuma rezultāta procesā jau sasniegts daudz būtisku mērķu, jo tas izkliedē iedzīvotāju ikdienas vienaldzīgumu, liek formulēt attieksmi pret valsti un vienu no tās simboliem. Arvien biežākas šādas diskusijas ļauj lauzt novecojušas dogmas un formulēt patiesās sabiedrības vērtības, kā arī mācīties diskutēt.