Laika gaitā Eiropas Savienības (ES) starptautiskās privāttiesības civillietās ir kļuvušas ne tikai par simbolisku tiesību aktu kopumu, bet arī par līdzekli, kas, pirmkārt, tuvina sabiedrību civiltiesību izpratnei, jo tās ir neatņemama daļa no indivīda dzīves – darbā, attiecībās ar laulāto, bērniem, pakalpojumu sfērā, otrkārt, palīdz veicināt pārrobežu strīdu risināšanu, treškārt, palīdz arī uzlabot tiesību normu piemērotāju izpratni gan par to, kā darbojas starptautiskās privāttiesības ES līmenī, gan arī par to, kā tās uzlabojas un attīstās.

Eiropas Savienības regulējums starptautisko privāttiesību jautājumos paver plašas iespējas un bagātu praksi to piemērošanā, kas, jāteic, šodien jau vairs nav attāli un nepazīstami, bet gan plaši izvērsti tiesu praksē, tostarp arī Latvijā. Kā piemēru varētu minēt Padomes 2000. gada 22. decembra Regulu Nr. 44/2001 (EK) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās¹ un Padomes 2003. gada 27. novembra Regulu Nr. 2201/2003 (EK) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr. 1347/2000 (EK) atcelšanu.²

Specifiskajos tiesību jautājumos ES jau ir ieviests regulējums, kas veicina vienā dalībvalstī pieņemta nolēmuma automātisku izpildi citā dalībvalstī – attiecīgi regulas par Eiropas izpildes rīkojumu³, Eiropas maksājuma rīkojumu⁴ un Maza apmēra prasībām⁵. Arī pārrobežu uzturēšanas saistību jautājumos ES ir pieņemts atvieglots mehānisms uzturlīdzekļu piedziņai ES, proti, Padomes 2008. gada 18. decembra Regula Nr. 4/2009 (EK) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās⁶. Piemērojamo tiesību aktu jautājumi tiek risināti vēl ar vairākiem ES tiesību aktiem: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regulu (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I)⁷; Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Roma II)⁸; Padomes 2010. gada 20. decembra Regulu Nr. 1259/2010 (ES), ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai⁹; Padomes 2008. gada 18. decembra Regulu Nr. 4/2009 (EK) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās¹⁰.

Taču ES joprojām aktīvi tiek pilnveidotas starptautiskās privāttiesības. Iniciatīvu mērķis ir veicināt nolēmumu aprites ātrumu, tiesiskās vides integritāti un civilprocesa unifikāciju Eiropas reģionā. Esošā sistēma pastāvīgi tiek papildināta. Piemēram, šobrīd Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu:

– Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, lēmumu un autentisku aktu atzīšanu un izpildi mantošanas jomā un par Eiropas mantojuma apliecības izveidi¹¹;

– Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi laulāto mantisko attiecību lietās¹²;

– Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi lietās par reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām¹³;

– Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerc­lietās,¹⁴ ar ko tiks pārskatīta un pilnveidota Briseles I Regula;