Par Satversmes grozījumu projektu, kas paredz noteikt krievu valodu kā otru valsts valodu, šķiet, parakstījies pietiekams vēlētāju skaits, lai šis jautājums tiktu apspriests Satversmē noteiktajā likumdošanas procesā.

Tā kā šis projekts, visticamāk, negūs nepieciešamo atbalstu Saeimā, plašsaziņas līdzekļos jau izskanējuši minējumi par iespējamo tautas nobalsošanas dienu, kad vēlētājiem pie referenduma urnām būtu iespēja paust savu attieksmi pret attiecīgo priekšlikumu.

Tomēr līdz balsojumam Saeimā varētu uzmanīgāk pavērot Satversmes regulējumu, lai izšķirtos – vai šāda tautas nobalsošana rīkojama visos gadījumos.

Šis Satversmes grozījumu projekts tiks iesniegts kā 1/10 daļas vēlētāju likumdošanas iniciatīva. Tātad – ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, rīkojama tautas nobalsošana (Satversmes 78. pants). Šķietami vienkārši.

Taču attiecīgais Satversmes grozījumu projekts paredz grozīt valsts valodas konstitucionālo regulējumu, ko aizsargā Satversmes 77. pants. Līdz ar to – ja Saeima šos grozījumus atbalsta, tie apstiprināmi tautas nobalsošanā (Satversmes 77. pants).

Tātad – neatkarīgi no Saeimas balsojuma – rīkojama tautas nobalsošana. Tomēr tad jājautā, kāpēc vispār šajos gadījumos ir nepieciešams Saeimas balsojums? Ja Saeimas lēmumam par Satversmes 77. pantā minēto pantu grozījumu noraidīšanu nav nekādu juridisku seku, tad tā ir formāla un lieka procedūra.

Lai Saeimas balsojumam par Satversmes 77. pantā minēto pantu grozīšanu būtu nozīme, būtu jāsecina, ka Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. un 77. panta grozīšanai nepieciešams pozitīvs Saeimas lēmums un tā akceptēšana tautas nobalsošanā.

Iespējams, šajos gadījumos, ja Saeima neatbalsta 1/10 daļas vēlētāju ierosināto Satversmes 77. pantā minēto pantu grozīšanu, Satversmes 78. pantā minētās sekas nav piemērojamas, proti, tautas nobalsošana nav rīkojama.

Satversmes tiesa savā praksē jau ir ieskicējusi šādu Satversmes lasījuma iespēju. Izsakot viedokli par cita Satversmes 77. pantā minētā panta grozīšanas iespējām, Satversmes tiesa norādījusi: “Saskaņā ar Satversmes 77. pantu tās 3. pants ir grozāms, proti, tikai Saeima un Latvijas pilsoņu kopums ar kopīgu lēmumu var lemt par atteikšanos no latviešu apdzīvoto apgabalu vienotības, atdalot kādu vēsturiski etnogrāfisko apgabalu no Latvijas valsts teritorijas.”

Satversmes tiesas interpretācijā Satversmes 3. panta grozījumam vajadzīgs Saeimas un Latvijas pilsoņu kopuma kopīgs lēmums. Paliek jautājums, vai šāda kārtība būtu attiecināma arī uz citiem Satversmes 77. pantā minētajiem pantiem.