Esam izmetuši apli un zināmā mērā atgriezušies sākuma punktā. 2010. gadā krimināllietu tiesneši un citi šīs tiesību nozares lietpratēji pauda bažas par Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšanas iespējamajām sekām. Pagājuši vairāk nekā divi gadi, un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers secina, ka Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšana bija kļūda. Šobrīd Latvijai esot jādomā par tādas izglītības iestādes izveidi, kur apmācītu topošos izmeklētājus, prokurorus un tiesnešus.

Ģenerālprokurora sauciens pēc palīdzības liek secināt, ka šodien neviena Latvijas augstskola nespēj sniegt prasmes, lai varētu sekmīgi strādāt par izmeklētāju un prokuroru. Runa nav par teorētiskām zināšanām krimināltiesībās un kriminālprocesa tiesībās, bet tieši par praktiskām iemaņām un prasmēm, piemēram, saistībā ar tiesu ekspertīzi, operatīvo darbību utt. Šobrīd jau tā noslogotajai prokuratūrai un citām valsts iestādēm jādarbojas arī kā mācību iestādēm, jo to amatu kandidāti nav gatavi pilnvērtīgi strādāt jau ar pirmo dienu: jaunajiem darbiniekiem teorētiskās zināšanas nav pietiekami nostiprinātas praksē.

Latvijā tā jau kļūst par bīstamu tendenci, ka valsts amatus, tai skaitā augstākos, ieņem personas, kurām nav nepieciešamo zināšanu un prasmju. Pirmie darbības gadi tiek uztverti kā studiju laiks. Šādos gadījumos neviļus nāk prātā Korānā teiktais, ka valdnieks, kurš ieceļ amatā kādu cilvēku, ja viņa valstībā ir cits, vairāk piemērots šim amatam, grēko pret Dievu un valsti.

Nespēju noticēt, ka Latvijas Policijas akadēmijas likvidatori cerēja uz citu iznākumu. Palīdzības saucienam tuksnesī agrāk vai vēlāk bija mūs jāsasniedz.

Nav šaubu, ka specializētai valsts augstākās izglītības iestādei nebija jākonkurē ar citām augstskolām juristu sagatavošanā. Tomēr nebija pareizi, ka šo programmu likvidācijas vilnis aizskaloja arī šobrīd tik nepieciešamās studiju programmas.

Cik ātri un neprātīgi likvidēja Latvijas Policijas akadēmiju, tik lēni tagad nāksies to atjaunot. Ģenerālprokurors priekšlikumu par mācību iestādes izveidi ir izteicis kopīgā sanāksmē ar tieslietu ministru, un ir panākta vienošanās, ka šo ideju varētu virzīt Nacionālā attīstības plāna projektā 2020. gadam.

Tas nozīmē vēl astoņus gadus bez kvalitatīva iesaukuma "armijā"! Jāšaubās, vai pēc tik ilga laika būs vēl palikuši ģenerāļi, kas spēs nostāties jauniesaucamo priekšā un sniegt nepieciešamās praktiskās zināšanas.

Valsts pārvaldes darbinieki ir viens no svarīgākajiem valsts resursiem. Vieglprātīga izturēšanās draud ne tikai ar atsevišķu valsts institūciju kļūšanu par tukšiem karkasiem, bet nekvalitatīvs kriminālprocess apdraud sabiedrības drošību un ir risks efektīvai cilvēktiesību nodrošināšanai. Valsts nākotne balstās zināšanu sabiedrībā, tāpēc arī valsts darbinieku apmācībai ir nepieciešams ne tikai atbilstošs finansējums, bet arī attīstības stratēģija. Latvijas Policijas akadēmijas likvidācijas gadījumā to pietrūka.