Latvijas Republikas Satversmes 103. pants un likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 13. panta otrā daļa paredz paziņošanas, nevis atļaujas saņemšanas sistēmu pulcēšanās brīvības īstenošanai.

Pieteikuma par pasākuma rīkošanu atstāšana bez izskatīšanas, jo nokavēts likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 13. panta otrajā daļā noteiktais pasākuma pieteikšanas termiņš (ne vēlāk kā 10 darba dienas pirms plānotā pasākuma), pielīdzināms aizliegumam rīkot pasākumu.

Likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 13. panta otrajā daļā noteiktais 10 darba dienu termiņš nav prekluzīvs, bet ir indikatīvs (ar ieteikuma raksturu). Tas nav tāds, kuru neievērojot, pasākuma rīkošana un arī iestādes sagatavošanās pasākuma nodrošināšanai būtu izslēgta un vairs nebūtu iespējama. Minētais termiņš būtu jāievēro, lai valsts iestādes varētu pienācīgi sagatavoties gājiena veiksmīgas norises nodrošināšanai vai arī pamatot, kāpēc attiecīgais gājiens nevar notikt, un gājiena organizētājiem būtu pietiekams laiks pārsūdzēt aizliegumu. Iestādei konkrētā gadījumā būtu jāizvērtē, vai pasākuma pieteikšanas termiņa nokavējums liedz sagatavoties pasākuma nodrošināšanai, nevis formāli jāatsaucas uz pieteikšanas termiņa nokavējumu.

Likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 13. panta otrajā daļā noteiktā termiņa neievērošana neatņem tiesības doties gājienā, bet sekas var būt tādas, ka gājiena dalībnieki nevar prasīt no iestādes, lai tā pilnībā nodrošinātu drošību un sabiedrisko kārtību gājiena laikā.