Dažkārt mēdz teikt, ka ziņkārība ir bīstama un pat postoša. Tomēr ziņkārība ir arī tas iekšējais burkāns, kas liek virzīties uz priekšu un rast atbildi uz uzdoto jautājumu. Šoreiz mana ziņkārība bija pavisam nevainīga, tomēr ar ļoti interesantiem atklājumiem. Vismaz man pašam.

Atvēru un palūkojos aiz Satversmes tiesas priekškara – internetā pieejamajā datubāzē. Parasti tiek meklēti jau pieņemtie spriedumi, mazāk pievēršot uzmanību nākotnē izskatāmajām lietām. Arī gadagrāmatās un konferencēs galvenokārt apspriež jau izlemtus jautājumus. Šoreiz ielūkojos datubāzē par sagatavošanā esošajām lietām. Tas, ko es redzēju, mani saintriģēja, iepriecināja un arī apbēdināja.

Pirmā ir lieta Nr. 2012-22-0103. Pieteikuma iesniedzēji ir zvērināti tiesu izpildītāji. Viņi norāda, ka gadījumos, kad piedzinējs civilprocesā ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, apstrīdētā Civilprocesa likuma norma paredzot tikai izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu segšanu no valsts budžeta. Normā neesot paredzēta atlīdzība par tiesu izpildītāja veikto darbu. Tādējādi šī norma aizskarot pieteikumu iesniedzēju tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu. Turklāt arī kompensācija par izdevumiem, kas saistīti ar izpildu darbībām, esot krietni zemāka par patiesajām izmaksām pat tad, ja tās ir minimālas. Pārējie izdevumi tiesu izpildītājiem esot jāsedz no saviem līdzekļiem. Līdz ar to Satversmes tiesai būs jāatbild, vai ir pieļaujams darbs bez atlīdzības.

Vēl uzmanību pievērsa lieta Nr. 2012-16-01, kurā lūgts izvērtēt likuma "Par tiesu varu" 86. panta trešās daļas atbilstību Satversmes 102. pantam. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka, liedzot tiesnesim darboties politiskajā partijā, apstrīdētā norma ierobežo Satversmes 102. pantā paredzētās tiesības uz biedrošanās brīvību. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka mūsdienās apstrīdētajai normai vairs nav pietiekama attaisnojuma. Tajā paredzēto leģitīmo mērķi – nodrošināt tiesneša neatkarību – iespējams panākt ar citiem, mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

Šajā gadījumā Satversmes tiesai būs jāatbild, vai aizliegums tiesnesim būt par politiskās partijas biedru ir novecojis, neskatoties uz sabiedrības krasi noraidošo attieksmi pret politiskajām partijām un diskutabli ētisko politisko vidi.

Lietā Nr. 2012-13-01 Satversmes tiesai būs jāatbild uz jautājumu, vai Civilprocesa likuma 483. panta daļa par Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja tiesībām iesniegt protestu atbilst Satversmes 92. pantam. Pieteikuma iesniedzēji savu pamattiesību aizskārumu saskata tajā, ka protestu var iesniegt Civillietu departamenta priekšsēdētājs, kas vienlaikus nosaka lietu izskatīšanas kārtību departamentā. Tas, pēc pieteikumu iesniedzēju ieskata, pārkāpj tiesības uz taisnīgu tiesu, kas sevī ietver lietas izskatīšanu objektīvā tiesā.

Ielūkojoties šajā ideju lādē, jāsecina, ka tajā tiešām ir liela bagātība. Vēl neprognozējams ir potenciālās zināšanas, kas varētu nākt klāt pēc tam, kad Satversmes tiesa būs šīs lietas izskatījusi. Idejas ir dažādas un izaicinošas. Vienīgi žēl, ka akadēmiskā vidē par šiem svarīgajiem jautājumiem nenotiek publiska diskusija. Tos izšķir tiesa, pirms tam tiesību teorētiķiem un praktiķiem neizcīnoties akadēmiskajā vidē. Šajā gadījumā varētu izmantot "Prāta Vētras" dziesmas fragmentu: "Ko tu domā, ko tu vēl domā?". "Jurista Vārds" piedāvā platformu dažādām juristu idejām un diskusijai! Mēs esam gatavi, un jūs?