Ekspertu komentāri Uzņēmumu reģistra valsts notāres Lilitas Strodes 2013. gada 14. marta lēmumam Nr. 10-11/18501

Dr.iur. Jānis Pleps, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents un Valsts prezidenta ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei loceklis

[1] Komentējamais Uzņēmumu reģistra valsts notāres 2013. gada 14. marta lēmums Nr. 10-11/18501 (turpmāk – Lēmums) uzskatāms par zinātniskas analīzes vērtu tiesību prakses pienesumu, jo tas piedāvā iespēju turpināt diskusijas par Latvijas valsts konstitucionālo pamatu aizsardzību. Pēc būtības šajā Lēmumā risināts jautājums par Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas (turpmāk – Komisija) 2012. gada 17. septembra viedokļa par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu piemērošanu.¹

[2] Komisijas viedokļa atziņas līdz šim nav bieži piemērotas tiesību praksē. Varētu pat atzīt, ka tikai šobrīd sākusies Komisijas viedokļa atziņu praktiska iedzīvināšana. Piemēram, Centrālā vēlēšanu komisija (turpmāk – CVK), lemjot par nesen iesniegtajiem grozījumiem Pilsonības likumā, uz Komisijas viedokli atsaucās, lai pamatotu savu kompetenci izvērtēt to, vai iesniegtais likumprojekts ir pilnīgi izstrādāts.² Lai gan vairāki CVK pieaicinātie eksperti argumentēja, ka ierosinātais likumprojekts neatbilst Komisijas viedokļa atziņām,³ tomēr CVK savu lēmumu pamatoja ar citiem juridiskajiem argumentiem.

[3] Pārbaudot CVK lēmuma tiesiskumu, Augstākās tiesas Senāts nešaubīgi atsaucies uz Komisijas viedokļa atziņām par valsts kontinuitātes doktrīnu un Latvijas tautas paplašināšanas iespējām.⁴ Tomēr šīs norādes uz Komisijas viedoklī ietvertajām atziņām Senāta lēmumā vairāk vērtējamas kā atsauces uz tiesību palīgavotu, lai papildus pamatotu un paplašinātu Senāta argumentāciju. Uz šādu pieeju Komisijas viedoklī ietvertajām atziņām netieši norāda paša Senāta izteiktais apsvērums, ka lietā nav risināms jautājums, vai pastāv neaizskarams (pat ar Satversmes grozījumu procedūru) Satversmes kodols.⁵ Savukārt Satversmes tiesa līdz šim ir pašierobežojusies jautājumā par neaizskarama Satversmes kodola pastāvēšanu un Latvijas valsts konstitucionālo pamatu aizsardzību.⁶

Līdz ar to Lēmums uzskatāms par pirmo Komisijas viedokļa atziņu piemērošanas gadījumu, jo Uzņēmumu reģistra valsts notāre lēmumu pamatojusi ar negrozāmā Satversmes kodola prasībām.

[4] Neaizskaramā Satversmes kodola ideja šobrīd ir strauji attīstījusies tiesībfilozofiska koncepcija, kura līdz Komisijas viedokļa publiskošanai Latvijas konstitucionālajās tiesībās bija plaši neatpazīta.⁷ Īpaši jāuzsver, ka Satversmes kodola neaizskaramība nav formulēta kā rakstīta pozitīvo tiesību norma, bet gan pastāv un tiek attīstīta kā nerakstīts vispārējs tiesību princips.⁸ Šie apstākļi bijuši par pamatu tam, lai kritiski vērtētu neaizskaramā Satversmes kodola pastāvēšanu.⁹

[5] Latvijas sabiedrībā un pietiekami lielā Latvijas juristu vidū neaizskaramā Satversmes kodola koncepcija nav pašsaprotamība. Tāpat atsevišķos plašsaziņas līdzekļos nereti tiek popularizēts viedoklis, ka neaizskaramā Satversmes kodola koncepcija ir mistisks, juridiski nepamatots un politisks risinājums, lai ierobežotu politiski nevēlamas iniciatīvas. Šis sabiedriski politiskais fons uzliek īpašu pienākumu valsts institūcijām un amatpersonām, izšķiroties par neaizskaramā Satversmes kodola koncepcijas izmantošanu. Šādos gadījumos nepieciešama izvērsta un juridiski precīza argumentācija, lai izslēgtu šaubas par politiski pieņemtu lēmumu. Lai neaizskaramā Satversmes kodola koncepcijas piemērošana neradītu šaubas par citu juridisko argumentu trūkumu un pamatojuma piemeklēšanu politiski pareizajam risinājumam, nepieciešams, lai neaizskaramā Satversmes kodola piemērošana tiktu veikta atbilstoši noteiktai un vispāratzītai metodoloģijai.

[6] Tiesību zinātnē ir atzīts, ka Satversmes ievērošana un iztulkošana, atrisinot konkrētus Satversmes piemērošanas gadījumus, ir ikvienas konstitucionālās institūcijas pienākums.¹⁰ Tāpat ir pašsaprotami, ka neviena konstitucionālā institūcija, realizējot tai piešķirtās pilnvaras, nav tiesīga pārkāpt Satversmi.¹¹ Līdz ar to Satversmes iztulkošana un aizsardzība nav tikai Satversmes tiesas kompetencē. Lai arī Satversmes tiesa saskaņā ar Satversmes 85. pantu ir pilnvarota juridiski saistoši iztulkot Satversmi, tomēr tas neatbrīvo citas valsts varas institūcijas no Satversmes piemērošanas un konstitucionālās iekārtas aizsardzības.¹² Demokrātiskā tiesiskā valstī valsts varas institūcijas nedrīkstētu izvairīties no šā pienākuma, jo tas var radīt konstitucionālās iekārtas apdraudējumu vai ierobežot konstitucionālo normu tiešu piemērojamību, tādējādi devalvējot konstitucionālās vērtības.¹³

[7] Lēmumā precīzi secināts, ka Uzņēmumu reģistram kā ikvienai valsts varas institūcijai ir pienākums aizsargāt konstitucionālo iekārtu savas kompetences ietvaros.