Par ierēdnes amata vietas likvidāciju pēc atgriešanās no bērna kopšanas atvaļinājuma

Lieta C-7/12 Riežniece, EST 2013. gada 20. jūnija spriedums (tiesvedības stadija: spriedums)

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts jeb iesniedzējtiesa 2011. gada 27. decembrī pieņēma lēmumu lūgt EST sniegt prejudiciālo nolēmumu par Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvas 2002/173/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem, un Padomes 1996. gada 3. jūnija Direktīvas 96/341EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu pielikumā ietvertā Pamatnolīguma par bērna kopšanas atvaļinājumu (turpmāk – Direktīvas) tiesību normu interpretāciju.

Lūgums sniegt prejudiciālo nolēmumu tika izteikts tiesvedībā pret Zemkopības ministriju un Lauku atbalsta dienestu. Pieteicēja pamatlietā bija nodarbināta Lauku atbalsta dienestā vecākā referenta amatā un no 2007. gada 14. novembra līdz 2009. gada 6. maijam atradās bērna kopšanas atvaļinājumā. 2009. gada laikā vecākā referenta amats tika likvidēts un, lai noteiktu personu, uz kuru attiecas šī amata likvidēšana, atbilstoši identiskiem kritērijiem un vienotai novērtējuma skalai tika novērtēti četru ierēdņu, tostarp prasītājas, darbs un kvalifikācija. Attiecībā uz diviem novērtētiem ierēdņiem šis novērtējums attiecās uz laika posmu līdz novērtēšanas brīdim, bet attiecībā uz pieteicēju un vēl kādu citu darba ņēmēju, kura bija bērna kopšanas atvaļinājumā, šis novērtējums tika veikts, pamatojoties uz pēdējā ikgadējā novērtējuma pirms šī atvaļinājuma izmantošanas rezultātiem.

Tā kā pieteicēja saņēma viszemāko kopējo vērtējumu, 2009.